LV13916B - Viensekcijas vai daudzsekciju radiators vismaz ar diviem posmiem dažādā izpildījumā - Google Patents

Description

Viensekcijas vai daudzsekciju radiators vismaz ar diviem posmiem dažādā izpildījumā

Apraksts

Izgudrojums attiecas uz divsekciju vai daudzsekciju radiatoru, tai skaitā arī uz plakano radiatoru, saskaņā ar izgudrojuma 1. pretenzijas ierobežojošo daļu, uz viensekcijas radiatoru, kas izveidots kā sildķermenis, kuram ir plāksnes forma, saskaņā ar izgudrojuma 19. pretenzijas ierobežojošo daļu, kā arī uz elektrisko radiatoru saskaņā ar izgudrojuma 38. pretenzijas ierobežojošo daļu. Bez tam izgudrojums attiecas uz šādu radiatoru izgatavošanas paņēmienu saskaņā ar izgudrojuma 51. pretenziju un vēl vienu radiatoru saskaņā ar izgudrojuma 54. pretenziju ar vārstu ierīci šādiem radiatoriem. Bez tam izgudrojums attiecas arī uz termostata ierīci, kuru var izmantot ar vārstu ierīci, respektīvi, radiatoru saskaņā ar izgudrojumu atbilstoši 75. pretenzijas ierobežojošai daļai.

Plakanos radiatorus parasti izgatavo no profilētām, tas ir, ar iespiedumiem klātiem puskausiņiem, vēlams, tērauda loksnēm, kuras piemetina vienu pie otras, un turklāt var veidoties horizontāli, kā arī vertikāli caurteces kanāli. Lai celtu siltuma jaudu, pie radiatora virsmas parasti piestiprina profilētas tērauda loksnes (konvektīvus profilus vai loksnes), galvenokārt ar taisnstūrveida profiliem. Pēc savas sildspējas plakanie radiatori attiecas uz optimālākajiem radiatoru tipiem un tie izceļas ar vislabākajām dekoratīvajām un higiēniskajām īpašībām, pirmkārt, pateicoties samērā nelielajai masai, kas pozitīvi atsaucas uz regulēšanas parametriem, it īpaši, ņemot vērā enerģiju taupošās apkures sistēmas. Minētās konstrukcijas plakano radiatoru alternatīvā risinājumā plakano radiatoru sildplāksnes var komplektēt nevis no profilētiem puskausiņiem, bet gan no atsevišķām plakanām caurulēm. Tas neietekmē ne jaudu, attiecinātu uz virsmas vienību, ne darba parametrus, bet tikai ārējo izskatu un izgatavošanas izmaksu. Tāpēc šādas konstrukcijas radiatori turpmāk netiek apskatīti.

Apkures sistēmas un līdz ar to arī radiatorus parasti izveido, ņemot vērā minimālās iespējamās ārējās temperatūras apkures periodā (tā saucamos aprēķina parametrus), pie kurām vēl tiek nodrošināta patīkama istabas temperatūra. Starp citu, par radiatora izgatavošanas parametriem kalpo caur radiatoru plūstošā ūdens daudzums, pretestība plūsmai, kā arī radiatora posmu attiecība ar galvenokārt siltuma konvektīvu un izstarojošu atdevi. Tādējādi šos parametrus parasti izvēlas ekstremāliem apkures apstākļiem, turpretī tā saucamajam nepilno slodžu diapazonam ar samērā mazāku nepieciešamo siltuma jaudu, kas dominē lielākajā apkures perioda daļā, ir vajadzīgs cits radiatora aprēķins un citi parametri.

Lai nodrošinātu nepieciešamo siltuma jaudu, tā saucamajiem viensekcijas plakanajiem radiatoriem ir viena sildplāksne, kuras konstrukcija būtībā sastāv no vienas daļas. Pretstatā tam divsekciju plakanajiem radiatoriem, t.i., radiatoriem ar priekšējo, pret apsildāmo telpu vērsto plāksni un aiz tās novietoto plāksni, parasti ir simetriska konstrukcija, turklāt caur priekšējo un aizmugures sildplāksni vienmēr plūst simetriska plūsma, t.i., ar vienādu ūdens daudzumu. Tas pats attiecas arī uz trīssekciju vai daudzsekciju plakanā radiatora abām pašām priekšējām sildplāksnēm.

Pieaugot apziņai ekonomēt apkures enerģiju, kļūst bargākas prasības pret ēku siltumizolācijas īpašībām, tāpēc pat samērā aukstās dienās radiatori darbojas tikai nepilnas slodzes diapazonā, t.i., ar zemu ūdens temperatūru siltumtīkla pievades līnijā.

Tieši nepilnu slodžu diapazonā, t.i., pie samērā maigas ārgaisa temperatūras, atklājas minētās, no vienas daļas sastāvošās, respektīvi, simetriskās konstrukcijas trūkumi. Daļējo slodžu diapazonā radiatoriem jāatdod tikai vairāku simtu vatu liela siltuma jauda, tāpēc caur tiem plūst samērā nedaudz ūdens. Parasti augstās konvekcijas proporcijas dēļ pilnajā siltuma atdevē, viensekcijas radiatora vienīgajam vai priekšējam, pret telpu vērstajam posmam ar konvektīvajām plāksnēm būs samērā neliela temperatūra. Šis negatīvais efekts vēl pastiprinās daudzsekciju radiatoros, pateicoties to simetriskajai konstrukcijai, jo apkurei kalpo ne tikai priekšējais posms, bet arī aiz tā novietotie posmi. Tādā veidā caur priekšējo sildplāksni tiek atdota tikai pilnā siltuma daļa. Līdz ar to pie zemas siltuma jaudas priekšējā sildplāksne paliek samērā auksta. Tomēr salīdzinājumā ar ķermeņa temperatūru radiatora aukstās virsmas negatīvi ietekmē telpas mikroklimatu, jo tas tiek uztverts kā nekomfortabls.

Patentā DE 196 14 330 C1 ir parādīts radiators ar divām sildplāksnēm, kas savienotas savā starpā, izmantojot savienotājcauruli ar vārstu. Abas sildplāksnes ir izveidotas konvektoru veidā, tāpēc šajā gadījumā atklājas gan iepriekš minētie trūkumi, gan trūkumi, uz kuriem tiks norādīts turpmāk.

Patents DE 40 41 191 C2 attiecas uz savienojuma vietu ar daudzkārtaino plākšņu radiatoru, kas sastāv no T-veida savienotājdaļas, kas atrodas starp divām sildplāksnēm.

Bez tam nepilnu slodžu diapazonā nāk klāt tas, ka tādi pēkšņi pievienojamie siltuma blakusavoti, kā, piemēram, nevienmērīgs saules apgaismojums, pēkšņi ieslēgtas kvēlspuldzes, griestu gaismas ķermeņi vai datori, kā arī papildu ļaudis telpā, noved pie nepieciešamās siltuma enerģijas papildu samazinājuma, kas radiatora lielas konvekcijas proporcijas gadījumā tāpat ļoti ātri noved pie aukstām radiatora virsmām. Turklāt jāņem vērā, ka ēku efektīvākas siltumizolācijas gadījumā agrāk augstām siltuma jaudām izveidotajiem radiatoriem pat pie ekstremālām ārgaisa temperatūrām ir jādarbojas gandrīz vienīgi nepilnu slodžu diapazonā.

No tehnikas līmeņa ir zināmas arī vārstu ierīces, kurās ar samērā neliela diapazona aizvēršanas ierīces, piemēram, vārsta šķīvja, palīdzību tiek nodrošināts pilns, vismaz aptuveni lineārs caurteces šķērsgriezuma laukuma regulēšanas diapazons.

Tādējādi zināmās vārstu ierīces ir piemērotas tikai samērā neprecīzai vadībai, kas termostata vārstos nereti noved pie tā, ka to vadības funkcija būtībā ir tikai visa caurteces šķērsgriezuma laukuma bieža atvēršana un aizvēršana, kas var novest pie attiecīgi regulējamās istabas temperatūras relatīvi nevienmērīgas pārmaiņas.

Bez tam ar zināmo vārsta ierīču palīdzību var regulēt tikai vienu vienīgu savienojuma vietu, kas līdz šim nebija zināmo radiatoru trūkums.

Beidzot, no tehnikas līmeņa ir zināmi galvenokārt radiatori, kuriem ir sildošie posmi, kas izveidoti vienlaicīgi gan siltuma konvekcijai, gan siltuma izstarošanai.

Lietderīgajā modelī DE 296 02 171 U1 ir atklāts termostata vārsts, kurā vārsta ķermenis no ieejas puses ir izveidots noslīpināts, t.i., ķīļa veidā. Ķīļa šaurā mala ir vērsta atveres virzienā, kura veido plūsmas savienojuma vietu ar priekšējo sildplāksni. Otrā atvere, kas ir apzīmēta ar norādes pozīcijām, ir paredzēta uz ķīļa platās malas. Šajā atverē sākumā tiek novirzīts sildīšanas līdzeklis, kad ķīļveida vārsta ķermeņa platākā zona ar roku vai attiecīgi saīsinot termostata kapsulu termostata vārsta iekšpusē tiek novirzīta atpakaļ relatīvi lielā attālumā. Tā kā nav paredzētas divas dažādas aizvēršanas ierīces, bet tikai viens ķīīveidīgs ķermenis, tad šo ķīļveidīgo ķermeni var pārvietot tikai vienlaicīgi.

Patentā DE 24 28 511 A1 ir parādīts vārsts, kurā uz vārsta kāta ir novietotas divas vārsta atsperes, turklāt viena vārsta atspere noteiktā regulēšanas diapazonā pretdarbojas otrai vārsta atsperei vai ar to var mijiedarboties. Tādā veidā tiek ietekmēti vārsta parametri, kā tas pārnestā nozīmē notiek arī termostata ierīcē saskaņā ar izgudrojuma priekšmetu, kura apraksts tiks dots tālāk.

Pieaugot izpratnei par nepieciešamību ekonomēt siltuma enerģiju, tiek izvirzītas stingrākas prasības pret siltumizolācijas īpašībām jaunajās ēkās. Ja līdz šim laikam telpā bija jānodrošina, piemēram, 3000 W siltums, un sildvirsmas attiecīgajā telpā bija jāaprēķina šim maksimālajam siltuma patēriņam, tad tai pašai telpai, kura paredzēta ēkā, kas būvēta atbilstoši 95. noteikumiem par siltuma izolāciju, nepieciešamais siltuma patēriņš var būt 700 W. Nosakot attiecīgajai telpai nepieciešamo siltuma daudzumu, kas var būt maksimāls un minimāls, ir nepieciešams papildus ņemt vērā arī citus ietekmējošus faktorus. Tā, piemēram, attiecīgajā telpā var atrasties papildsiltuma avoti. Piemēram, telpā var būt dators, var darboties vai atrasties nogaidīšanas režīmā audiovizuālās ierīces, telpā var atrasties viens vai vairāki cilvēki, pa vienu vai vairākiem logiem var ienākt saules gaisma utt. Šie ietekmējošie faktori var novest pie tā, ka paredzētajam radiatoram jāstrādā ar samazinātu jaudu līdz 600 W vai vairāk, lai pārmērīgi nepieaugtu istabas temperatūra. Radiatorā ar jaudu 3000 W regulējamā 600 W starpība nosaka regulējamās jaudas svārstības 20% apmērā no attiecīgā radiatora kopējās jaudas. Ja radiatora jauda ir 700 W, jaudas 600 W lielais izmaiņu diapazons nosaka 86% regulējamo starpību.

Tādējādi no šejienes izriet šādi viedokļi:

1. Telpai nepieciešamo siltumu var nodrošināt galvenokārt ar radiatoru, kurš vienīgi izstaro siltumu, kas ir būtiski labāks telpas iemītnieku veselībai, jo gaisa temperatūra var būt mazāka, turpretī siltuma un komforta sajūta telpas iemītniekiem uzlabojas. Bez tam samazinātās konvekcijas dēj telpas gaiss mazāk piesātinās ar putekļu daļiņām.

2. Regulējamais jaudu diapazons palielinās, tāpēc regulēšanai izmantojamais vārsta gājiena diapazons ir jāpalielina.

3. Paaugstinātu prasību gadījumā pret izstarojošā radiatora jaudu, ieskaitot siltuma zudumus telpā, ir jānodrošina, lai pie maksimālām slodzēm, piemēram, kad telpa ir pamatīgi izvēdināta vai pēc ilgstoša aukstuma perioda no jauna tiek sasildīta, būtu iespēja paaugstināt radiatora jaudu. Šim jaudas palielinājumam jābūt regulējamam.

4. Pateicoties mazākam jaudas patēriņam, ēkās, kas būvētas pēc iepriekšējām ēku siltumizolācijas instrukcijām, attiecīgās vārstu ierīces, respektīvi, radiatorus ar termostata palīdzību var regulēt ievērojami šaurākā diapazonā, tāpēc ir vēlams, lai termostati būtu ar ātrākiem, tas ir, stingrākiem un/vai nelineāriem parametriem, turklāt šādām termostatu ierīcēm ir jāstrādā bez sarežģītas elektronikas, t.i., tām jādarbojas tīri mehāniski.

Ņemot vērā minētās problēmas, šā izgudrojuma pamatā ir likts uzdevums modificēt sākumā norādītos viensekcijas, kā ari daudzsekciju radiatorus, saglabājot sasniedzamo siltuma jaudu un ievērojot īpašos apstākļus nepilnu slodžu diapazonā, lai, palielinot telpas komforta līmeni, telpas virzienā vērstā virsma vai vismaz tās lielie posmi nepilnu slodžu diapazonā paliktu pēc iespējas siltāki; turklāt radiatora konstrukciju varētu pieskaņot pilnas un nepilnas slodzes režīmam. Tāpēc kopumā plakano radiatoru optimālās īpašības visādā ziņā saglabājas vai pat uzlabojas. Bez tam izgudrojuma uzdevums ir atrisināt visas problēmas, kas rodas sakarā ar siltumizolācijas 95. noteikumiem. Konkrēti, ir jārada: vārsta ierīce ar uzlabotiem iedarbes parametriem, respektīvi, ar diversificētām caurlaides īpašībām, un atbilstošs radiators ar regulējamu izstarotā siltuma patēriņu ūn iespēju palielināt tā jaudu, kā arī termostata ierīce ar nelineārām, respektīvi, ātras iedarbes īpašībām nolūkā atrisināt problēmas, kas rodas sakarā ar pieaugošo apziņu, ka ir nepieciešams ekonomēt siltuma enerģiju.

Starp citu, ar optimālām īpašībām šajā gadījumā saprot lielu siltuma jaudu pie samērā nelielām apkures un izgatavošanas izmaksām, kā arī labus regulēšanas parametrus, t.i., parametrus, no kuriem tiešā veidā ir atkarīgs apkurināmās telpas komforta līmenis un mikroklimats.

Šis uzdevums, saskaņā ar izgudrojumu, tiek atrisināts ar 1., 19., 38., 52., 54. un

75. pretenzijā norādītajām pazīmēm.

Šai nolūkā vēlams, lai divsekciju vai daudzsekciju radiatoram būtu tikai viena savienojuma vieta ar pievades līniju, kas savienota tikai ar priekšējo, respektīvi, telpas virzienā vērsto sildplāksni. Siltais ūdens, kas plūst caur šo savienojuma vietu ar pievades līniju, pēc iespējas vienmērīgāk sadalās gar pašas priekšējās sildplāksnes augšējo garenmalu un pa perpendikulāri tai izvietotajiem un attiecīgā veidā izveidotajiem caurteces kanāliem to pašā priekšējā, telpas virzienā vērstajā posmā. Tādā veidā, neatkarīgi no tā, vai radiators darbojas pilnas slodzes vai nepilnas slodzes režīmā, uz priekšējo posmu līdz ar to tiek padots siltāks ūdens nekā pārējos posmos. Tātad pie vienādas siltuma jaudas priekšējais posms būs siltāks un līdz ar to pieskaroties radīs lielāka komforta sajūtu nekā parastajās sistēmās. Šo patīkamo efektu vēlams vēl pastiprināt tādā veidā, ka priekšējs posms izstaro proporcionāli vairāk siltuma nekā pārējie radiatora posmi.

Lai ūdens no priekšējā posma varētu ieplūst vienā vai vairākos aiz tā novietotajos posmos, ir paredzēta vismaz viena savienotājcaurule, kuru vēlams izvietot radiatora vienā apakšējā stūra zonā. Ūdeni, kas ieplūst aizmugurē novietotajā sildplāksnē un sākumā galvenokārt novirzās uz augšu augšējās garenmalas virzienā, no jauna tur sadala transversālais kanāls un pa tam perpendikulārajiem caurteces kanāliem tiek novadīts uz savienojuma vietu ar atgriezes līniju apakšējā stūra zonā.

Ja ir paredzētas trīs vai vairākas sildplāksnes, tad ūdens novirzīšanu trešajā un visos turpmākajos posmos var veikt attiecīgā veidā, kas no hidrodinamikas viedokļa atbilst triju vai vairāku radiatoru secīgajai savienojuma vietai. Tomēr trīssekciju radiatorā ir iespējams arī abu aizmugures sildplākšņu paralēlais pieslēgums un to secīgais pieslēgums pie pašas priekšējās sildplāksnes, kā dēļ ir lietderīgi, lai savienotājcaurule starp pašu priekšējo un otro sildplāksni sasniegtu pašu pēdējo sildplāksni.

Priekšrocība ir tā, ka jebkurā gadījumā ar silto ūdeni vispirms tiek nodrošināts priekšējais radiators, tāpēc tam tieši nepilnas slodzes režīmā ir augstāka virsmas temperatūra salīdzinājumā ar parastajiem radiatoriem. Tādējādi tas var radīt lielāku istabas mikroklimata komforta iespaidu.

Tā kā radiatora pirmā, respektīvi, priekšējā posma visa virsma samērā vienmērīgi sasilst tieši nepilnas slodzes diapazonā, tad pat pie nelielas siltuma jaudas vēl ir iespējams realizēt aiz radiatora esošā loga starojuma kompensāciju. Parastajos radiatoros tas nav iespējams augstās konvekcijas proporcijas dēļ.

Cita priekšrocība ir tāda, ka radiators, saskaņā ar izgudrojumu, nodrošina vienmērīgāku temperatūras profilu uz radiatora virsmām. Konkrēti, pateicoties tam, ka ieplūstošais ūdens vispirms tiek virzīts vienīgi caur priekšējo, telpas virzienā vērsto sildplāksni, ūdens temperatūra pēc tam, kad tas ir izplūdis caur priekšējo radiatoru, piemēram, pilnas slodzes režīmā, vēl nav sasniegusi atgriezes līnijas temperatūru, kā tas notiek parastajās sistēmās, bet pieņem vērtību, kura atrodas apmēram vidū starp temperatūru pievades līnijā un temperatūru atgriezes līnijā. Līdz ar to temperatūras sadalījums pa radiatora virsmu ir vienmērīgāks, kas atvieglo radiatora izveidošanu, kā ari vienkāršo tā konstrukciju. Sevišķi labvēlīgs ir vienmērīgāks temperatūras sadalījums tieši nepilnas slodzes diapazonā, ko ilustrē jau tas piemērs, kad ar radiatora termostata palīdzību ūdens plūsmas ātrums tiek iestādīts tā, lai ūdens temperatūra pēc tam, kad tas izplūdis no priekšējā radiatora, nokristu gandrīz līdz istabas temperatūrai, turpretī pie vienādas siltuma jaudas parastajā radiatorā ar simetrisku plūsmu tas notiktu jau radiatora vidū. Tāpēc lielākā daļa tā virsmas radītu nepatīkama aukstuma sajūtu.

Divsekciju radiatoru ar konvektīviem profiliem ir lietderīgi aprīkot, piemēram, tikai uz to aizmugures sildplāksnes, tāpēc šāds radiators, saskaņā ar izgudrojumu, telpas virzienā izstaro relatīvi lielu siltuma daļu visā siltuma jaudas apjomā, bet aizmugures konvektīvais posms nepilnas slodzes diapazonā vairāk nesasilst. Ja šāds radiators atbilst norādītajam aprēķinam, kas paredz maksimālu siltuma jaudu pie ļoti zemas ārgaisa temperatūras, tad tieši pie samērā maigām ārgaisa temperatūrām, kas mēdz būt lielāko laika daļu, radiators izstaros relatīvi vairāk siltuma. Tam pretstatā pie zemākām ārgaisa temperatūrām sasilst arī aizmugures sildplāksne, tāpēc palielinās konvekcijas daļa.

Priekšrocība ir tā, ka šāda radiatora rādītājs nav pastāvīgs visā temperatūru diapazonā, un nepilnas slodzes diapazonā daudz lielākas izstarotā siltuma proporcijas dēļ tas ir mazāks nekā pie augstākām sildjaudām, kad konvekcijas daļa ir lielāka. Tādējādi, lai sasniegtu noteiktu siltuma jaudu nepilnas slodzes diapazonā, vēlams, lai pievades līnijā būtu zemāka temperatūra. Līdz ar to radiators, saskaņā ar izgudrojumu, tieši nepilnas slodzes diapazonā, kas sastāda lielāko sildīšanas darba daļu, palīdz ekonomēt apkures izdevumus.

Cita priekšrocība irtā, ka, saskaņā ar izgudrojumu, pret telpu vērstā sildplāksne ir siltāka, kas kaut arī ir vēlams katram radiatoram, jo jāsasilst nevis aizmugures sienai, bet galvenokārt visai telpai, taču parasto radiatoru simetriskā izpildījumā netiek realizēta. Tādējādi caur parasti plānāko aiz radiatora esošo sienas izolāciju aizplūst mazāk siltuma. Radiatora aizmugures pusi, saskaņā ar izgudrojumu, vēlams papildus aprīkot ar atstarojošo, parasti daudzslāņainas alumīnija konstrukcijas ekrānu, lai uzlabotu siltumizolāciju sienas virzienā. Tādu atstarojošo ekrānu lietderīgi paredzēt arī starp priekšējo un aizmugures sildplāksni nolūkā uzlabot priekšējās sildplāksnes siltumizolāciju no aizmugures sildplāksnes. Vēl viena priekšrocība ir tāda, ka atvieglojas radiatora digitālā modelēšana un līdz ar to tā konstruēšana, jo grūti modelēt ir tieši singularitātes, konkrēti šajā gadījumā ļoti lielos vietējos siltuma zudumus.

Citas priekšrocības parādās speciālos pielietojuma gadījumos, piemēram, bērnudārzos vai centrālās apkures sistēmās. Tieši bērnudārzos vēlams, vai pat ar likumu ir noteikts, lai nekādos apstākļos priekšējā sildplāksne nesasniegtu augstākas temperatūras kā, piemēram, apmēram 50°C. Ja parastajos radiatoros tas ir iespējams tikai uz temperatūras pazemināšanas pievades līnijā un līdz ar to siltuma jaudas rēķina, tad radiatoru, saskaņā ar izgudrojumu, ir nepieciešams tikai pagriezt tā, lai karstākā sildplāksne būtu vērsta nevis telpas, bet aizmugures sienas virzienā un pie vienādas siltuma jaudas nebūtu riska apdedzināties. Šādu izvietojumu vēlams izmantot arī centrālās apkures sistēmās, starp citu, bijušā austrumu bloka valstīs, kur nereti sastopamas temperatūras pievades līnijā līdz pat 130°C. Parastajās, simetriski izveidotajās radiatoru sistēmās namu iedzīvotāji regulāri apdedzinās, it īpaši savienojuma vietas ar pievades līniju tuvumā. Tāpat šajā gadījumā ir nepieciešams vienkārši pagriezt radiatoru, tāpēc pret telpu vērstā sildplāksne iegūst samērā pieņemamas temperatūras. Ja vēlākā laikā siltumizolācija vai centrālās apkures sistēma tiks uzlabota, tad pie zemākām temperatūrām pievades sistēmā būs nepieciešams vienkārši pagriezt radiatoru, saskaņā ar izgudrojumu, tā, lai izpaustos iepriekš norādītās priekšrocības, neiegādājoties jaunu radiatoru.

Parasti gan savienojuma vieta ar pievades līniju, gan savienojuma vieta ar atgriezes līniju atrodas uz radiatora vienas aizmugures malas. Tomēr tieši garākajiem radiatoriem ir vēlams, saskaņā ar izpildījuma otru variantu, savienojuma vietas centrālais novietojums. Turklāt ir lietderīgi silto ūdeni pievadīt vidū priekšējā sildplāksnē, kur tas pēc tam sazarojas kreisajā un labajā plūsmā, kamēr tas, divsekciju vai daudzsekciju radiatora gadījumā, atkal nebūs ievadīts pašas aizmugurējās sildplāksnes viduszonā ūdens atgriezes līnijā. Turklāt silto ūdeni ir lietderīgi pievadīt pie priekšējā radiatora augšmalas. Tomēr izpildījuma vienā optimālā variantā kā ieeja, tā arī izeja atrodas pie radiatora apakšējās malas, kā dēļ ir nepieciešams ienākošo silto ūdeni novirzīt uz augšu, kā būs paskaidrots turpmāk. Tas ir nepieciešams arī aizmugures radiatoram pēc ūdens plūsmas no priekšējā radiatora aizmugures radiatorā.

Savienojuma vietas centrālā novietojuma priekšrocība tieši garajos radiatoros ir atkal ļoti vienmērīgais temperatūras sadalījums, jo siltajam ūdenim, kas plūst caur radiatoru nepilnas slodzes režīmā ar samērā nelielu ātrumu, jāveic tikai pusi radiatora garuma, līdz tā atstāj priekšējo radiatoru. Tāpēc silti šķitīs arī radiatora galējie sānu posmi, tiem pieskaroties. Šā savienojuma vietas varianta cita priekšrocība ir tā, ka šāds radiators tieši pie zemām ārgaisa temperatūrām, kad aukstās stikla virsmas virs radiatora noved pie tā saucamā aukstā gaisa viļņa, ar augšup plūstošās siltā gaisa plūsmas palīdzību to savirpuļo visā radiatora garumā un var novest pie pārkompensācijas. Līdz ar to kā radiatora priekšējā galā, tā aizmugures galā var nebaidīties, ka aukstais gaiss nonāks pie kājām, kā būtu bijis, ja ieeja un izeja būtu pieslēgtas vienā un tajā pusē.

Tomēr minētos risinājuma principus var izmantot ne tikai daudzkārtainajiem, bet ari vienslāņainajiem radiatoriem. Tāpēc salīdzināmu konfigurāciju gadījumā ir iespējams radiators ar lielu izstarotā siltuma daļu, kas ir vēlams, kura virsma, tai pieskaroties, tieši pie zemām sildīšanas jaudām rada patīkamu siltuma sajūtu, turpretī pie augstām sildīšanas jaudām šādam radiatoram ir pietiekami augsta konvekcijas pakāpe, tāpēc tā ir pietiekama pat retāku ekstremāli aukstu ziemas dienu gadījumā.

Šādam viensekcijas radiatoram, saskaņā ar izgudrojuma 19. pretenziju, ir vismaz divi dažādi aprēķināti posmi, no kuriem pirmais posms, kuru vēlams pavērst pret apsildāmo telpu, atrodas plūsmas virzienā citu posmu priekšā.

Šādā radiatorā ūdens caur savienojuma vietu ar pievades līniju sākumā ieplūst pirmajā posmā, kuru vēlams novietot radiatora augšējā zonā. Ja konstruktīvu iemeslu dēļ savienojuma vieta ar pievades līniju ir paredzēta radiatora apakšējā malā, tad, saskaņā ar izgudrojumu, ūdens vispirms novirzās uz augšējo posmu, piemēram, ar speciāli izveidota caurteces kanāla vai balsta ieliktņa, respektīvi, spraišļa palīdzību, kā būs paskaidrots turpmāk. Pēc tam ūdens sadalās pa visu radiatora augšējo garenmalu un novirzās uz atgriezes līnijas pusi. Vēlams, lai pirmajam posmam nebūtu konvektīvu profilu, kā dēļ tiek nodrošināta ļoti liela izstarotā siltuma daļa siltuma izvadē, kas šim posmam ir aptuveni 50%. Pēc tam ūdens caur otro posmu, kuru vēlams aprīkot ar konvektīviem profiliem un kas parasti atrodas radiatora apakšējā zonā, pienāk pie atgriezes līnijas. Vēlams, kā arī higiēnisku apsvērumu dēļ nepieciešams, lai konvektīvie profili šajā posmā atrastos radiatora pusē, kas vērsta telpai pretējā virzienā.

Priekšrocība ir tā, ka, pateicoties caurplūstošā līdzekļa transversālam sadalījumam pa visu radiatora garumu vai platumu, šāds radiators, tam pieskaroties, rada siltuma sajūtu, konkrēti, uz lielas izstarotā siltuma daļas rēķina pat nepilnas slodzes režīmā. Pat ja apakšējais posms pie zemām sildīšanas jaudām paliek ,.auksts”, tad tieši salīdzinājumā ar parastajiem viensekcijas radiatoriem jo patīkamāk tiek uztverts sevišķi siltais augšējais posms. Tāpēc šo posmu vēlams novietot ceļgalu līmenī, tai skaitā radiatoros iestāžu ēkās.

Sevišķi optimāls izpildījuma variants tiek nodrošināts, kad izstarotājposms ir tieši aprīkots ar izolāciju, kas virzās vismaz gar tā aizmugures puses lielāko daļu. Šajā izpildījuma variantā var papildus samazināt izstarotājposma konvekcijas daļu un, samazinot siltuma konvektīvos zudumus, visai ievērojami palielināt virsmas temperatūru, kā arī izstarotā siltuma daļu.

Lai šo procesu pastiprinātu, ir lietderīgi sadalīt arī plūsmu attiecības pirmajā un otrajā posmā, ko panāk, piemēram, radot lielāku pretestību plūsmai vai ar garākiem ceļiem, kurus veic plūsma, respektīvi, ar lielāku siltummaiņas virsmu pirmajā posmā.

Šai nolūkā caurteces kanāli pirmajā posmā virzās galvenokārt horizontālā virzienā, turpretī citos posmos tie parasti ir vērsti vertikālā virzienā. Vēlams, lai pirmais posms būtu atdalīts no pārējiem posmiem ar starpsienu, caur kuru iet vismaz viens savienotājkanāls. Pateicoties tam, ka plūsma pirmajā posmā virzās meandra virzienā un ka savienotājkanāls novietots galvenokārt diametrāli pretēji savienojuma vietai ar pievades līniju, tiek pozitīvi nodrošināta liela siltummaiņas virsma pirmajā posmā, palielinot izstarotā siltuma daļu.

Priekšrocība ir tā, ka viensekcijas radiatoram dažādu konvekcijas siltuma un izstarotā siltuma proporciju dēļ nepilnas slodzes un pilnas slodzes režīmā ir ari nelineārs rādītājs, kas tieši pie zemām sildīšanas jaudām parasti samazinās, kas, kā norādīts iepriekš, noved pie apkures izdevumu ekonomijas.

Šo vēlamo efektu var papildus pastiprināt kā viensekcijas, tā arī daudzsekciju radiatoros vēl tā, ka ar regulējamas mehānikas palīdzību, konkrēti, pie zemām sildīšanas jaudām, virs konvektīvajiem profiliem tiek uzbīdītas pārklājošās plāksnītes, kā dēļ tiek novērsta gaisa konvekcija un līdz ar to palielinās siltuma daļa, kura tiek atdota siltuma izstarošanas veidā, salīdzinājumā ar siltuma daļu, kas izdalās konvekcijas ceļā.

Tāpēc radiatoru, saskaņā ar izgudrojumu, tajā posmā, kuram nepilnas slodzes režīmā tiek pievadīts mazāk siltuma, vēlams aprīkot ar temperatūras devēju. Parasti šis posms atrodas radiatora apakšējā galā. Temperatūras devēju vēlams savienot ar izplešanās tilpni, kura ar iestādīšanas kustības, kas ir atkarīga no temperatūras, palīdzību pārbīda, kā bija norādīts iepriekš, aizverošās žalūzijas. Turklāt iestādīšanas kustība tiek regulēta tieši tā, ka palielinās siltuma konvektīvā atdeve pie augstām sildīšanas jaudām un līdz arto augstākām temperatūrām devēja zonā.

Priekšrocība irtā, ka radiatora rādītāju šajā gadījumā var padarīt maināmu, tāpēc pat gadījumā, kad konvektīvie profili klāj visu radiatora virsmu, radiatoru var realizēt ar optimālu siltuma jaudu pilnas slodzes režīmā pie optimāli lielas izstarotā siltuma daļas nepilnas slodzes režīmā.

Pārējās viensekcijas radiatora priekšrocības tiek nodrošinātas, nolokot atpakaļ, tas ir, sienas virzienā tā sānu posmus, lai, divkārši un būtībā zem taisna leņķa atlokot, tie virzītos aizmugures pusē paralēli un noteiktā attālumā no priekšējās plāksnes. Šis izpildījuma variants ļoti tuvojas divsekciju radiatoram. Tādā radiatorā vidējo posmu ir lietderīgi atstāt bez konvektīvajiem profiliem, lai maksimāli palielinātu izstarotā siltuma daļu šajā pret telpu vērstajā posmā. Turpretī uz atpakaļ atliektajiem sānu posmiem vēlams izvietot konvektīvos profilus, kas klātu visu radiatora virsmu.

Ja radiatora aizmugures virsmas virzās gandrīz pa visu priekšējās virsmas platumu, tad pret telpu vērsto vidējo posmu ir lietderīgi aprīkot ar savienojuma ieejas vietu, turpretī aizmugures pusē šajā gadījumā sanāk kopā divas esošās savienojumu vietas ar atgriezes līniju. Starp citu, bez vienmērīgi apsildāmās priekšējās virsmas nepilnas slodzes režīmā šim izpildījuma variantam ir vēl īpaša priekšrocība, kuras būtība ir tāda, ka tas faktiski tuvojas divsekciju radiatoram, un nav vajadzības ar savienotājcauruļu palīdzību savienot kopā divus sildķermeņus, kas parasti noved pie lielākām izgatavošanas izmaksām. Turpretī pienācīga vienslāņaina radiatora izlocīšana tiek realizēta samērā vienkārši.

Tieši zemēm ar maigām ziemām īpaši vēlams ir viensekcijas radiatora otrais izpildījuma variants, saskaņā ar izgudrojumu, kurā atgriezes līnija ir caurule, kas virzās radiatora aizmugurē, aizņemot lielāko tā garuma daļu. Šo atgriezes līnijas cauruli vēlams aprīkot ar daudzām, galvenokārt riņķveida vai taisnstūrveida konvektīvām plāksnītēm, kas pie zemām ārgaisa temperatūrām ievērojami palielina konvekcijas veidā izdalītā siltuma daļu, kas tomēr aukstākās dienās, starp citu arī nepilnas slodzes režīmā tik tikko sasilst, jo siltais ūdens uz sildplāksnes priekšējās virsmas jau atdziest līdz istabas temperatūrai. Šajā izpildījuma variantā ir lietderīgi radiatora priekšējo virsmu ar konvektīvajām plāksnītēm vispār neaprīkot.

Priekšrocība ir tā, ka šajā izpildījuma variantā ar samērā nelielām izmaksām var radīt radiatoru, kuram ir pietiekama siltuma jauda un teicami regulēšanas parametri. Šai nolūkā izmanto galvenokārt jau ar konvektīvajiem ķermeņiem aprīkotu cauruli, kuru piedāvā tirdzniecībā kā lētu izstrādājumu, ko pārdod metros. Šīs caurules diametru, kā arī konvektīvo ķermeņu kopējo laukumu var pieskaņot radiatora konstrukcijai. Šāda radiatora priekšējo virsmu vēlams papildus aprīkot ar konvektīviem profiliem, kurus var papildus aizklāt ar jau minētajām regulējamām aizveramām žalūzijām.

Lai nodrošinātu iepriekš minēto plūsmas novirzi no apakšējās stūra zonas uz augšu, izgudrojumā izmanto tā saucamos balsta ieliktņus, respektīvi, spraišļus ar pārplūdes fasoncauruli un transversālu atveri. Lietošanai paredzētajā iekārtā transversālā atvere atrodas savienotājposma, t.i., savienojuma vietas ar pievades līniju vai atgriezes līniju turpinājumā, vai pat savienotājcaurules turpinājumā pieslēgšanai pie priekšējās un aizmugures sildplāksnes. Bez tam pārplūdes caurule atrodas vienā no vertikālā virzienā vērstajiem sildplāksnes caurteces kanāliem, tā ka pārplūde var koncentrēties galvenokārt noteiktā caurteces kanālā.

Priekšrocība ir tā, ka, izmantojot balsta ieliktni, respektīvi, spraisli, saskaņā ar izgudrojumu, savienojuma vieta ar pievades līniju var atrasties radiatora apakšējā zonā bez nepieciešamības izmantot ārpus radiatora esošo vārsta ierīci ar stāvvadu ūdens novirzīšanai uz augšu. Tas palīdz papildus samazināt izgatavošanas izmaksas.

Vārsta ierīcei, saskaņā ar izgudrojumu, kuru var izmantot galvenokārt radiatorā saskaņā ar izgudrojuma 54. pretenziju, ir korpuss, kā arī pievades un atgriezes līnijas, turklāt starp pievades līniju un atgriezes līniju ir paredzēta aizvēršanas ierīce, piemēram, vārsta šķīvis un vārsta ligzda. Saskaņā ar izgudrojumu, šai vārsta ierīcei ir vismaz divas pievades līnijas un vismaz divas atgriezes līnijas, turklāt aizvēršanas ierīce ir saistīta ar katru no abām pievades līnijām vai ar katru no abām atgriezes līnijām. Turklāt aizvēršanas ierīce, respektīvi, vārsta šķīvis var būt paredzēts cauruļvada posmā, kura diametrs ir apmēram vienāds ar vārsta šķīvja diametru, piemēram, starp pievades līnijām un atgriezes līnijām, bet abas pievades līnijas vai atgriezes līnijas ir novietotas viena aiz otras plūsmas virzienā. Tāpēc, mainot vārsta šķīvju stāvokli, plūsma vispirms var plūst pa vienu pievades vai atgriezes līniju, pēc tam pakāpeniski, bet galu galā, turpinot mainīt vārsta šķīvja stāvokli, var pilnīgi virzīties pa otru pievades vai atgriezes līniju.

Turklāt var bez problēmām tikt pieļauta noteikta plūsmas noplūde pa cauruļvada posmu, apejot daļēji atvērto vārsta šķīvi, jo attiecīgi nelielas intensitātes noplūde izmantojamās centrālās apkures sistēmās ar nelielu spiedienu šajā zonā nenoved pie cirkulācijas.

Var izmantot atbilstošas vārstu ierīces sildvielas pievadīšanai, piemēram, divos dažādos sildķermeņos, piemēram, priekšējā, pret telpu vērstajā siltumu izstarojošā posmā un aiz tā novietotā konvektīvajā posmā. No otras puses, šo vārstu ar abām pievades līnijām vai atgriezes līnijām var uzstādīt uz savienotājcaurules, tāpēc, atverot, respektīvi, atbrīvojot pirmo ieejas vai izejas atveri, kļūst pieejams garākais pirmais, būtībā lineārais regulēšanas diapazons, kuram pēc tam, atverot otro ieeju vai izeju, pievienojas otrais lineārais regulēšanas diapazons. Tam atbilstoši, pretējas regulēšanas, respektīvi, vārsta šķīvja aizvēršanas gadījumā rodas attiecīgie lineārie regulēšanas diapazoni.

Lai nodrošinātu iespēju aizvērt vārsta ierīces ieejas un izejas, saskaņā ar izgudrojumu, atsevišķi, kā arī pilnīgi bez noplūdes, katra no abām ieejām vai katra no abām izejām var būt saistīta ar aizvēršanas ierīci, konkrēti, vārsta šķīvi ar atbilstošu vārsta ligzdu. Turklāt, sākumā atverot pirmo aizvēršanas ierīci, respektīvi, pirmo vārsta šķīvi, sildvielas plūsmu var laist sākumā pa radiatora vienu sildīšanas posmu, bet pēc tam pa radiatora otru sildīšanas posmu vai tieši otrādi, izslēgt sildvielas plūsmu pa tiem. Ja abas ieejas vai izejas atveres pārnestu uz vienu cauruļvadu, tad, saskaņā ar izgudrojumu, var ievērojami pagarināt vārsta lineāro parametru.

Aizvēršanas ierīces, respektīvi, vārstu ligzdas vēlams izvietot koaksiāli, tas ir, uz vienas ass un, ja ir vēlēšanās, vienu aiz otras. Vadot aizvēršanas ierīces, respektīvi, vārsta šķīvjus ar paredzētajiem regulējošās galviņas vai attiecīgās termostata galviņas vārsta bīdītāju palīdzību, var atvērt abus vārstu šķīvjus pie dažādām temperatūrām, lai attiecīgā veidā atdotu pievienotā radiatora jaudu atbilstoši istabas temperatūrai. Dabiski, ka tādā pašā veidā var vadīt vārsta ierīci, saskaņā ar izgudrojumu, turklāt nav obligāti, lai atbilstošās divas ieejas vai izejas būtu izveidotas apaļu atveru formā. Tās var būt arī rievas, ovālas vai trīsstūrveida atveres. Turklāt vārsta korpuss jeb vārsta ķermenis ar ieejām un izejām var būt izgatavots no plastmasas un vārsta ķermenis vajadzības gadījumā var tikt iestrādāts, respektīvi, iepresēts misiņa vai vara korpusā, kā arī plastmasas korpusā.

Ar mērķi atsevišķam radiatoram nodrošināt garu lineāro regulēšanas diapazonu, principā tāpat pietiek, kad secībā atbrīvojas liels caurteces šķērsgriezuma laukums, piemēram, paceļot vienu aiz otra divus vienā plaknē esošus vārstu šķīvjus. Turklāt viens vārsta šķīvis var kustēties otrā vārsta šķīvja vidējā zonā. Paceļot iekšējo vārsta šķīvi, vispirms atbrīvojas noteikta caurteces zona, turklāt pēc tam var pacelt otro, gredzenveida vārsta šķīvi, kas aptver pirmo vārsta šķīvi, lai tādējādi palielinātu brīvo caurteces šķērsgriezuma laukumu vārsta ierīcē un līdz ar to pagarinātu regulēšanas lineāro diapazonu.

Vienai no abām aizvēršanas ierīcēm, respektīvi, vienam no abiem vārsta šķīvjiem jābūt iepriekš noslogotiem attiecībā pret otro vārsta šķīvi, lai tas, mainot vienas aizvēršanas ierīces, galvenokārt, vārsta šķīvja stāvokli, vēlamā regulēšanas maiņas ceļā, neatkarīgi no tā paliktu savā, vismaz būtībā aizvērtā stāvoklī, lai pēc tam pārvietotos, nodrošinot plūsmas regulēšanu caur vārsta ierīci. Turklāt viena aizvēršanas ierīce var būt tieši savienota ar vārsta bīdītāju, bet pārējās aizvēršanas ierīces var palikt piespiestas pie attiecīgās vārsta ligzdas, piemēram, ar atsperes ierīces palīdzību. Bez tam ir vēlams, lai uz vienas aizvēršanas ierīces būtu paredzēta satvērējierīce, kas pēc viena vārsta šķīvja pārvietošanas zināmā pakāpē attiecībā pret otro vārsta šķīvi satver otro aizvēršanas ierīci pat tad, kad paredzētajai atsperes ierīcei otrais vārsta šķīvis joprojām ir jāpiespiež pie tam atbilstošās vārsta ligzdas.

Dabiski, ka otrās aizvēršanas ierīces, respektīvi, otrā vārsta šķīvja satveršanu var veikt arī citādi. Tā, piemēram, atsperes ierīce, kas piespiež otro vārsta šķīvi pie tam atbilstošās vārsta ligzdas, var būt izveidota attiecībā pret atsperes gājienu un atsperes spēku tā, ka atsperes spēks noteiktas regulēšanas procesā samazinās, un, atspere pilnīgi atgriezdamās miera stāvoklī, satver vārsta šķīvi, kā dēļ pakāpeniski un galu galā pilnīgi atbrīvojas attiecīgā atvere.

Šim nolūkam pastāv dažādas mehāniskās realizācijas iespējas, kuras kļūs acīmredzamas speciālistam šajā tehnikas nozarē, aplūkojot konkrēto atklājumu, un kurām attiecīgi jāiekļaujas šā izgudrojuma apjomā.

Vienā iespējamā vārsta ierīces izpildījuma variantā, saskaņā ar izgudrojumu, katrai no izmantojamām aizvēršanas ierīcēm, respektīvi, vārsta šķīvjiem var būt paredzēta atsevišķa stāvokļa mainīšanas mehāniska ierīce. Tomēr telpas ierobežojumu dēļ un lai nodrošinātu labāku regulēšanas iespēju bez vajadzības pārvarēt sinhronizācijas grūtības, optimāla ir viena stāvokļa mainīšanas mehāniskā ierīce abiem vārsta šķīvjiem, turklāt šī mehāniskā stāvokļa mainīšanas ierīce iedarbojas attiecībā pret abiem vārsta šķīvjiem tikai ar aizturi.

Saskaņā ar otro, īpaši ieteicamo izpildījuma variantu vārsta ierīce, saskaņā ar izgudrojuma 54. pretenzijas ierobežojošo daļu, ar vienu aizvēršanas ierīci atrodas otrā aizvēršanas ierīcē, turklāt otrajai aizvēršanas ierīcei ir eja un viena aizvēršanas ierīce iedarbojas uz šīs ejas caurteces šķērsgriezuma laukumu. Bez tam ejai var būt viens aksiāls un viens radiāls posms, turklāt viens aizvēršanas elements var iedarboties uz ejas aksiālā un/vai radiālā posma caurteces šķērsgriezuma laukumu. Turklāt šis alternatīvais izgudrojuma izpildījuma variants var tikt realizēts ar papildinājumiem, kas norādīti citiem izpildījuma variantiem.

Izgudrojuma izpildījuma alternatīvajā variantā eja, respektīvi, vārsta ierīces ieeja vai izeja var novietoties viena otrā. Tāpēc, kad abas aizvēršanas ierīces ir atvērtas, tiek nodrošināts palielināts caurteces šķērsgriezuma laukums. Starp citu, vajadzības gadījumā paredzētais caurteces radiālais posms otrajā aizvēršanas ierīcē un vārsta ierīces ieeja vai izeja var tikt novietotas tā, ka tās abas ir ietvertas vienā un tai pašā cauruļvadā. Tāpēc, kad abas aizvēršanas ierīces ir atvērtas, tad obligāti tiek nodrošināts minētais palielinātais caurteces šķērsgriezuma laukums. Izmantojot šo izpildījuma variantu, var palielināt arī vārsta ierīces, saskaņā ar izgudrojumu, regulēšanas lineāro diapazonu, lai, starp citu, nodrošinātu radiatora smalkāku regulēšanu.

Kā norādīts iepriekš, ar vārsta ierīces aizvēršanas ierīces vai aizvēršanas ierīču izpildu bīdītāju, respektīvi, izpildu stieni, saskaņā ar izgudrojumu, ir savienota termostata ierīce, respektīvi, termostata patrona, kas var saturēt, piemēram, kapsulu ar vasku vai parafīnu.

Bez parastajiem radiatoriem vārsta ierīces, saskaņā ar izgudrojumu, var izmantot speciāli izveidota radiatora, saskaņā ar izgudrojumu, regulēšanai. Šādam radiatoram saskaņā ar izgudrojuma 54. pretenziju, kas tāpat ir šā izgudrojuma sastāvdaļa, ir vismaz viens sildītāja posms, kas galvenokārt ir paredzēts siltuma izstarošanai, un vismaz viens posms, kas galvenokārt ir paredzēts konvekcijai. Tāpat kā parastajā radiatorā, ir paredzēta vismaz pievades līnija un viena atgriezes līnija, lai sildītāja posmus nodrošinātu ar sildvielu, galvenokārt ūdeni. Ir paredzēta arī vārsta, respektīvi, termostata ierīce, turklāt vārsta, respektīvi, termostata ierīcei ir posms, kas ietekmē caurteces plūsmu un kas atbilst izstarotājposmam un kuram ir otra vārsta, respektīvi, termostata ierīce ar otru posmu, kas ietekmē caurteces plūsmu un atbilst konvektīvās sildīšanas posmam.

Dabiski, ka radiatorā, saskaņā ar izgudrojumu, paredzētās vārsta, respektīvi, termostata ierīces var aizvietot ar vārsta ierīci, saskaņā ar izgudrojumu, turklāt termostata ierīci var paredzēt neobligāti. Bez tam minētajai vārsta, respektīvi, termostata ierīcei ir gan pirmais posms, kas ietekmē caurteces plūsmu, gan otrais posms, kas ietekmē caurteces plūsmu.

Ja abas vārsta, respektīvi, termostata ierīces viena no otras ir atdalītas, tad abām vārsta, respektīvi, termostata ierīcēm jāiedarbojas pie dažādām istabas temperatūrām, izmantojot tādus termostata posmus kā kapsulas ar vasku, vai kapsulas ar parafīnu ar dažādiem iedarbes parametriem. Katram radiatora sildīšanas posmam var būt viena pievades līnija un viena atgriezes līnija, vai arī var būt paredzēta viena kopīga pievades līnija un viena kopīga atgriezes līnija. Šā radiatora, saskaņā ar izgudrojumu, atsevišķi sildīšanas posmi var būt atdalīti arī telpā. Turklāt, piemēram, izstarojuma sildīšanas posms var būt paredzēts grīdas apsildīšanai, turpretī konvektīvās sildīšanas posms atrodas attālumā no izstarojuma sildīšanas posma, piemēram, sienas nišā.

Lai nodrošinātu parastā vai izgudrojumam atbilstošā radiatora vārsta ierīces paātrinātu iedarbi, saskaņā ar izgudrojumu, tiek piedāvāta, saskaņā ar izgudrojumu, termostata kapsula, konkrēti, kapsula ar vasku vai parafīnu, kurai ir korpuss, turklāt korpusā ir tilpne ar vielu, konkrēti, ar parafīnu vai vasku, kas siltuma ietekmē var palielināt tilpumu. Bez tam ir paredzēts posms, kas uztver vielas termisko izplešanos vai saraušanos un kas pats par sevi var pārvietoties. Šis posms iedarbina iestādīšanas ierīci, piemēram, tādu vārsta bīdītāju, kuru var izmantot, piemēram, vārsta ierīces aizvēršanas ierīcēs, saskaņā ar izgudrojumu. Turklāt, saskaņā ar izgudrojumu, posms, kurš uztver vielas termisko izplešanos vai saraušanos, ir izveidots radiālā virzienā tā, ka šis posms, mainoties tilpumam izplešanās vai saraušanās virzienā, var nelineāri mainīt savu izmēru. Šāda veida termostata kapsulas otra priekšrocība ir tā, ka posms, kas kompensē termisko izplešanos vai saraušanos, var nodrošināt palielinātu iestādīšanas ceļu.

Bez tam vēlams, lai norādītais posms būtu izveidots ģeometriski, tas ir, aksiālā, respektīvi, tilpuma kompensācijas virzienā tā, lai tilpuma lineārā izmaiņa novestu pie posma nelineāras izmaiņas aksiālā virzienā.

Kā optimālu ģeometrisko izveidojumu var izmantot formu ar konisku sašaurinājumu vai konisku paplašinājumu.

Alternatīvā risinājumā minēto posmu var izveidot kā aploci ar konisku sašaurinājumu vai konisku paplašinājumu vai pat izmantot jebkuras citas secībā izvietotās ģeometriskās formas, lai nodrošinātu noteiktus pārslēgšanas parametrus, kas nodrošina nelineāru iedarbi, respektīvi, ātrāku iedarbi.

Jāatzīmē, ka aprakstītā termostata kapsula ir piemērota ne tikai, piemēram, griestu apkurei vai atdzesēšanai, bet arī, piemēram, logu automātiskai atvēršanai vai automātiskai siltumnīcu logu darbināšanai utt., kā arī dažādiem citiem regulēšanas mērķiem. Lai piedāvāto vārsta ierīci saskaņā ar izgudrojumu varētu izmantot ne tikai apkurei, bet arī dažādiem citiem tehniskiem mērķiem, kur ir nepieciešams pagarināt plūsmas regulēšanas lineāro diapazonu, respektīvi, kur ir nepieciešams noslēgtā kontūrā secībā ieslēgt divas vai vairākas tilpnes (piemēram, radiatora posmus) vai tās no šīs kontūras izslēgt.

Tālāk tiek sniegts izgudrojuma priekšmeta detalizēts apraksts ar atsaucēm uz pievienotajiem rasējumiem, kuros shematiski parādīti izpildījuma optimālie piemēri. Bez tam tiek atsegtas izgudrojuma papildu priekšrocības un pazīmes. Saskaņā ar izgudrojumu atsevišķas pazīmes var arī jebkurā veidā kombinēt. Turklāt rasējumos attēlots:

1. att. - divsekciju plakanais radiators, saskaņā ar izgudrojumu, izometriskā projekcijā no priekšpuses;

2. att. - divsekciju radiators, saskaņā ar izgudrojumu, ar savienojuma vietu ar pievades un atgriezes līnijām centrālo izvietojumu;

3. att. - divsekciju radiatora šķērsgriezums, kurā konvektīvās plāksnes ar izplešanās tilpnes un žalūziju palīdzību var aizvērt;

4. att. - viensekcijas radiatora shēma saskaņā ar izgudrojumu;

5. att. - viensekcijas radiators saskaņā ar izgudrojumu ar atpakaļ atlocītiem sānu posmiem un centrālajiem savienotājposmiem;

6. att. - otrs viensekcijas radiators saskaņā ar izgudrojumu ar aizmugures caurules posmu, kas aprīkots ar konvektīviem ķermeņiem;

7. att. - spraislis (balsta ieliktnis) saskaņā ar izgudrojumu caur radiatoru plūstošās sildvielas novirzīšanai, konkrēti, darba stāvoklī;

8. att. - elektriskā plakanā radiatora pieslēgšanas shēma saskaņā ar izgudrojumu;

9. att. - radiatora šķērsgriezums saskaņā ar izgudrojumu, kas nostādīts sienas priekšējā montāžas telpā;

10. att. - izpildījuma variants, kurā konvektīvais posms ir novietots blakus izstarotājposmam;

11A-11C. att. - vārsta ierīces izpildījuma pirmā varianta gareniskais griezums saskaņā ar izgudrojumu vairākos dažādos stāvokļos;

12A-12C. att. - vārsta ierīces izpildījuma alternatīvā varianta šķērsgriezums saskaņā ar izgudrojumu dažādos stāvokļos;

13. att. - vārsta raksturojums attiecībā uz tā regulēšanu un radiatora raksturojums attiecībā uz radiatora jaudas parametriem;

14. att. - termostata kapsulas, respektīvi, vaska kapsulas šķērsgriezums saskaņā ar izgudrojumu;

15. att. - termostata kapsulas izpildījuma otrā varianta šķērsgriezums saskaņā ar izgudrojumu;

16. att. - divslāņaina vertikālā sildsiena izvērstā izometriskā projekcijā;

17. att. - sildvielas ejas daļējs horizontāls griezums vertikālās sildsienas augšējā zonā;

18. att. - sildsienas (17. att.) apakšējās zonas horizontāls griezums;

19. att. - divslāņainās vertikālās sildsienas izpildījuma otrs variants izvērstā izometriskā projekcijā;

20. att. - sildvielas ejas daļējs horizontāls griezums vertikālās sildsienas (19. att.) augšējā zonā;

21. att. - sildsienas (20. att.) apakšējās zonas horizontāls griezums;

22. att. - divslāņaina horizontālā sildsiena izvērstā izometriskā projekcijā;

23. att. - horizontālās sildsienas daļas vertikāls griezums kreisās starpsienas zonā;

24. att. - horizontālās sildsienas daļas vertikāls griezums no labās puses virzītāju plākšņu zonā;

25. att. - divslāņainās horizontālās sildsienas izpildījuma otrs variants izvērstā izometriskā projekcijā;

26. att. - sildvielas ejas daļējs horizontāls griezums horizontālās sildsienas (25. att.) augšējā zonā;

27. att. - sildsienas (26. att.)apakšējās zonas horizontāls griezums;

28. att. - sildsienas (26. att.) vertikāls griezums labajā sāna zonā;

29. att. - divslāņainās horizontālās sildsienas izpildījuma otrs variants izvērstā izometriskā projekcijā;

30. att. - sildvielas ejas daļējs horizontāls griezums horizontālās sildsienas (29. att.) augšējā zonā;

31. att. - sildsienas (29. att.) apakšējās zonas horizontāls griezums;

32. att. - sildsienas (30. att.) vertikālais griezums labajā sānu zonā.

1. attēlā ir parādīts divsekciju radiators, saskaņā ar izgudrojumu, ar tā saucamo vienpusējo pieslēgumu, kuram savienojuma vieta VL ar pievades līniju atrodas sildplāksnes 1 augšējā stūra zonā a, bet savienojuma vieta RL ar atgriezes līniju atrodas aizmugures sildplāksnes 1’ apakšējā stūra zonā d’. Caur savienojuma vietu ar pievades līniju ieplūstošais siltais ūdens pienācīgā veidā sadalās priekšējā sildplāksnē, pirms tas tiek novirzīts caur savienotājposmu c-c’, galvenokārt, cauruli no metāla vai plastmasas, aizmugures sildplāksnē T. Sildplāksni vēlams izgatavot no divām kausiņu pusēm, respektīvi, profilētām plāksnēm, galvenokārt no tērauda vai plastmasas, kuras ir sametinātas, respektīvi, savienotas viena ar otru tā, lai tās nelaistu cauri ūdeni. Lai vienmērīgi sadalītu plūstošo vielu, galvenokārt, ūdeni, katrs profils ir izveidots tā, ka sildplāksnē atrodas vairāki vertikālā virzienā a-d vērsti caurteces kanāli, kā arī uz augšējās un apakšējās garenmalas a-b un d-c atrodas attiecīgais transversālais caurteces kanāls. Lai nodrošinātu vienmērīgu sadalījumu, attiecīgie transversālie caurteces kanāli var garenvirzienā piltuvveidīgi paplašināties.

Ūdeni, kas ieplūst aizmugures sildplāksnes apakšējā stūra zonā c’, ir nepieciešams sākumā novirzīt uz augšējo stūra zonu b’. Siltā ūdens dabisko tieksmi celties uz augšu ir lietderīgi uzturēt ar aizmugures plāksnes 1’ speciāla izveidojuma palīdzību šajā stūra zonā. Šai nolūkā vienā no vertikālā virzienā vērstajiem caurteces kanāliem var tikt paredzēta caurulīte, kas ir savienota ar savienotājposmu c-c’, tāpēc ieplūstošais ūdens novirzās uz augšu. No šādas caurulītes var atteikties, kad šis caurteces kanāls ir atdalīts no apakšējā transversālā caurteces kanāla. Tomēr šim mērķim var izmantot arī balsta ieliktni, saskaņā ar izgudrojumu, kā tiks paskaidrots turpmāk.

Augšējā stūra zonā b’ ūdens no jauna novirzās horizontālā transversālā virzienā, kā apzīmēts ar raustītu līniju, pirms tas atkal sāk plūst pa vertikālajiem caurteces kanāliem virzienā uz savienojuma vietu ar atgriezes līniju apakšējā stūra zonā d’. Lai vienkāršotu izgatavošanu, priekšējā un aizmugures sildplāksnes var būt izveidotas vienādas, tāpēc arī savienojuma vieta VL ar pievades līniju var atrasties priekšējās sildplāksnes apakšējā stūra zonā d. Šai nolūkā caur savienojuma vietu VL ar pievades līniju ieplūstošo silto ūdeni ir nepieciešams vispirms novirzīt uz augšējo stūra zonu a galvenokārt ar iepriekš norādīto pasākumu palīdzību.

Lai palielinātu siltuma daļu, kas izdalās konvekcijas veidā, uz sildplāksnēm var izvietot konvektīvos profilus, respektīvi, plāksnes 2, kurām skatā no augšas var būt taisnstūrveida vai viļņveida profils. Vienā optimālā izpildījuma variantā kā priekšējā, tā arī aizmugures sildplāksne ir aprīkotas ar attiecīgu konvektīvu profilu. Tomēr ir iespējams arī, ka ar vienu vai diviem konvektīviem profiliem ir aprīkota tikai aizmugures sildplāksne. Lai vēl vairāk palielinātu siltuma jaudu, radiatoram var būt arī trešā sildplāksne, kas ir novietota otrās sildplāksnes aizmugurē un saslēgta ar to paralēli vai secībā.

Izmantojot pievienojamu, piemēram, pieskrūvējamu, savienotājcauruli c-c’, nav vajadzības pēc sildplākšņu stingra savienojuma savā starpā, bet tās moduļu veidā var pielāgot esošajiem apstākļiem.

Tieši nepilnas slodzes režīmā, t.i., pie zemām sildīšanas jaudām, respektīvi, pie zemiem caurtekošās vielas plūsmas ātrumiem, sasilst tikai priekšējā sildplāksne 1, bet ne aizmugures plāksne, kas uzlabo istabas mikroklimata komfortu. Ja uz priekšējās sildplāksnes konvektīvie profili nav novietoti, tad no tās parasti izdalās apmēram 50% siltuma izstarojuma veidā. Šajā gadījumā radiatoram ir samērā neliels rādītājs, tāpēc to, salīdzinājumā ar radiatoru, kuram ir liela konvekcijas daļa, var noregulēt līdz zemākiem plūsmas ātrumiem, nodrošinot labāku regulējamību.

Tieši garajiem radiatoriem, kas ir nepieciešami lielām telpām, ieskaitot biroju telpas, radiators savienojuma vietas ar pievades līniju zonā (a), tam pieskaroties, var radīt siltuma sajūtu, bet jau krietnu gabalu pirms savienotājposma (c) tas var radīt aukstuma sajūtu. Tā rezultātā radiatora izraisītā konvekcija krietnā attālumā pirms savienotājposma ir vairāk nepietiekama, lai savirpuļotu un virzītu uz augšu lejup krītošo auksto gaisu, kas nāk no loga radiatora aizmugures pusē. Tāpēc cilvēks, kurš atrodas, piemēram, radiatora savienojuma vietas tuvumā ar pievades līniju, sajūt siltumu pie kājām, turpretī otrais cilvēks, kurš atrodas savienotājposma zonā uz lejup plūstošā aukstā gaisa pamatnes, pie kājām sajutīs aukstumu.

Lai šo nevēlamo efektu izslēgtu, izgudrojuma vienā optimālā variantā, kas parādīts 2. attēlā, ir paredzēts savienojuma vietu ar pievades un atgriezes līnijām centrāls izvietojums un galvenokārt simetrisks ieplūstošā siltā ūdens sazarojums kreisajā un labajā plūsmā. Šai nolūkā ir vēlams zem vietas savienojuma vietas VL ar pievades līniju paredzēt transversālu izcilni, kā parādīts 2. attēlā ar šķērssvītru. Lai plūsmu novadītu uz aizmugures sildplāksni apakšējās stūra zonās (d) un attiecīgi (c), ir paredzēts uzstādīt pa divām savienotājcaurulēm (d-d’) un attiecīgi (c-c’), kuru galos uz katras atrodas atbilstoša caurulīte, balsta ieliktnis, saskaņā ar izgudrojumu, vai kāda cita piemērota ierīce plūsmas novirzīšanai aizmugures sildplāksnē uz augšu. Pēc caurteces vielas atdures aizmugures sildplāksnes augšējās stūra zonās (a’) un attiecīgi (b’) plūsma novirzās uz vidu (m). Augšējā transversālā caurteces kanāla vidū var būt izveidota starpsiena sadalīšanai kreisajā un labajā plūsmā, kā parādīts ar vertikālu šķērssvītru. Pa vertikālajiem caurteces kanāliem, kā ari transversālo caurteces kanālu plūstošā viela beidzot nonāk savienojuma vietā RL ar atgriezes līniju.

Ja virsmas temperatūra radiatorā ar vienā pusē izvietotām savienojuma vietām ar pievades un atgriezes līnijām krīt radiatora visā platumā, tad radiatorā ar savienojuma vietas centrālo novietojumu ar pievades līniju attiecīgais temperatūras profils ir simetrisks un ceļ telpas lietotāja komforta sajūtu.

Tā kā plūsma virzās caur priekšējo sildplāksni aizmugures sildplāksnes priekšā, tad abu sildplākšņu atdotā siltuma daudzums ir atšķirīgs, starp citu arī nepilnas slodzes režīmā. Tas ir atkarīgs no sildplākšņu individuālā izveidojuma. Konkrēti, lai samazinātu izgatavošanas izmaksas, abas sildplāksnes cenšas izveidot vienādas. Tomēr, lai radiatoram pat pie zemām sildīšanas jaudām priekšējā sildplāksne vēl būtu silta, priekšējai plāksnei būtu jāizstaro lielāku daļu siltuma, bet aizmugures sildplāksnei, nolūkā nodrošināt nepieciešamo siltuma jaudu aukstās dienās, vēlama lielāka konvekcijas siltuma daļa. Tāpēc ir vēlams, lai priekšējai sildplāksnei nebūtu konvektīvā profila.

Kā kompromisa risinājums starp šiem abiem ekstremāliem gadījumiem izgudrojuma izpildījuma otrajā variantā ir paredzētas regulējamas aizverošās žalūzijas, kas, starp citu, atkarībā no nepieciešamās siltuma jaudas regulē istabas gaisa plūsmu pie konvektīvajiem profiliem. 3. attēlā ir parādīts šķērsgriezumā divsekciju radiators, saskaņā ar izgudrojumu, ar regulējamām žalūzijām diviem konvektīviem profiliem 2.

Šai nolūkā telpas virzienā vērstā priekšējā sildplāksne 1 ir aprīkota ar temperatūras devēju 6, kā arī ar izplešanās tilpni 3, kuru izmanto, piemēram, logu pārbīdīšanai siltumnīcās. Sildplāksnēm 1, T transversālā virzienā pārvietojamais vārsta bīdītājs ir savienots no vienas puses ar izplešanās tilpni 3, bet no otras puses ar vienu no pārklājošām plāksnēm 7, nodrošinot pārklājošo plāksnīšu stāvokļa maiņu atkarībā no temperatūras izmaiņām. Lai stāvokļa maiņas kustību pārnestu uz otro pārklājošo plāksni, ir paredzēti šķērveidīgi virzošie vilcējstieņi 5 ar nekustīgu vai grozāmu vidējo punktu un diviem virzošiem vilcējstieņiem, kuru attiecīgais viens gals ir savienots nekustīgi, bet attiecīgais otrais gals ar iespēju slīdēt ir savienots ar pārklājošo plāksni. Lai nodrošinātu atgriezējspēku, var būt paredzēti vairāki atsperu elementi 4, lai pārklājošās plāksnes 7 no vienas puses spiestu uz šķērveidīgajiem virzošajiem vilcējstieņiem 5, bet no otras puses atdurtos pret atsperu elementiem 4, kas, savukārt, atduras pret fiksējošo rāmi. Ja ir paredzēts tikai viens konvektīvais profils, tad pietiek tieši savienot vārsta bīdītāju ar pārklājošo plāksni, tāpēc atkrīt vajadzība pēc virzošajiem vilcējstieņiem.

Izplešanās tilpne ir termostata kapsula ar šķidruma tilpni, kas sildot izplešas un attiecīgi atdziestot saraujas. Parasti izmanto tādas vielas kā vasks vai parafīns. Izplešanās tilpne ir izveidota tā, ka tilpnes termiskā izplešanās pārveidojas par vārsta bīdītāja pārbīdes kustību. Attiecīgā pārbīdes kustība var būt lineāra, atkarīga no temperatūras, vai arī var tuvoties lēcienveida funkcijai pie iestādītās lēciena temperatūras. Ar šķērveida mehānikas palīdzību vārsta bīdītāja pārbīdes kustība pārveidojas pārklājošo plākšņu transversālā kustībā. Tās ir vēlams izveidot tā, lai pie samērā augstām temperatūrām priekšējās sildplāksnes apakšējā posmā, t.i., kad radiatoram jāatdod augstu siltuma jaudu, pārklājošās plāksnes 7 atver konvektīvos profilus KB tā, ka gaiss var bez šķēršļiem piekļūt pie konvektīvajiem profiliem. Šajā gadījumā radiators atdod savu siltumu galvenokārt uz konvekcijas rēķina. Radiatora atbilstošais rādītājs ir samērā liels, piemēram, 1,5. Krītot temperatūrai priekšējās sildplāksnes apakšējā gala posmā, pārklājošās plāksnes 7 maina stāvokli, un aizver konvektīvos profilus. Tāpēc palielinās izstarotā siltuma daļa, un visa siltuma jauda kopumā samazinās. Izstarotā siltuma daļas samazināšanās dēļ attiecīgais radiatora rādītājs kļūst mazāks, piemēram, 1,25, kas atstāj labvēlīgu ietekmi uz regulēšanas parametriem nepilnas slodzes režīmā. Lai nodrošinātu pārslēgšanās darbību, izgudrojuma izpildījuma īpašā variantā var būt paredzēti sakausējumi ar atmiņu vai bimetāla atsperes.

Bez tam šādus regulēšanas parametrus var panākt, ja regulēšanai izmanto termostata vārstu, kas var regulēt plūsmu izstarotājposmā un konvekcijas plūsmā neatkarīgi vienu no otras vai arī izveidojot starojuma regulēšanas posmu un konvekcijas plūsmu neatkarīgi vienu no otras tā, ka pie telpas nelielas sildīšanas slodzes ir vēlams noslogot izstarotājposmu, bet pie telpas augstākas sildīšanas slodzes papildus noslogot konvekcijas posmu.

Risinājumu saskaņā ar izgudrojumu var izmantot ne tikai daudzsekciju, bet arī viensekcijas radiatoros. Šai nolūkā 4. attēlā ir parādīts viensekcijas radiators saskaņā ar izgudrojumu ar pirmo posmu 8, kuram vēlams atrasties radiatora augšējā zonā, un ar otro posmu 9. Ieeja atrodas pirmajā posmā 8, tāpēc pa to siltais ūdens ieplūst pirms otrā posma. Lai silto ūdeni sadalītu vienmērīgāk, vēlams, lai augšējā garenmalā (a-b) atrastos transversālais caurteces kanāls, pie kura meandra veidā pienāk citi transversālie caurteces kanāli vai pat vairāki vertikālā virzienā vērsti caurteces kanāli (nav parādīti), kas var turpināties apakšējos caurteces kanālos (apzīmēti ar treknām vertikālām līnijām). Tomēr starp pirmo un otro posmu ir lietderīgi novietot starpsienu 10, lai ieplūstošais siltais ūdens sākumā koncentrētos augšējā posmā, atdodot tajā siltumu, pirms tas pa vienu vai vairākiem savienotājkanāliem 11 nokļūst apakšējā posmā.

Optimālā gadījumā augšējam posmam nav konvektīvo profilu, tāpēc augšējais posms ir plakanais radiators, kas izstaro daudz siltuma ar nelielu radiatora rādītāju. Apakšējam posmam parasti ir konvektīvais profils 2, tāpēc apakšējā posmā liela daļa siltuma izdalās uz konvekcijas rēķina. Ja starp pirmo posmu un otro posmu ir izveidota starpsiena, tad runa ir par izstarotāju un konvektīvo radiatoru secīgu ieslēgšanu.

Siltajam ūdenim plūstot pie zemām sildjaudām un līdz ar to ar zemu plūsmas ātrumu, augšējā posmā ūdens pirms nonākšanas apakšējā posmā atdziest augšējā posmā, tāpēc ievērojama daļa radiatora virsmas rada siltuma un līdz ar to komforta sajūtu. Lai temperatūru vienmērīgi sadalītu pa virsmu, var būt paredzēts, starp citu, ļoti garos radiatoros, savienojuma vietas ar pievades līniju centrālais novietojums, kā bija norādīts iepriekš.

Ļoti garos radiatoros un pie lielām sildjaudām var būt lietderīgi radiatora sānu posmus (a, b) atlocīt atpakaļ tā, ka ekstremālā gadījumā, kā parādīts 5. attēlā, izveidojas gandrīz divsekciju radiators, kurā sānu posmi virzās galvenokārt paralēli radiatora priekšējās virmas ievērojamai daļai. Turklāt ir lietderīgi izvēlēties iepriekš norādīto centrālo savienojuma vietu ar pievades līniju un atgriezes līniju. Pretstatā sākumā norādītajam divsekciju radiatoram šajā izpildījuma variantā nav vairāk nepieciešamības savienot savā starpā priekšējo un aizmugures sildplāksnes ar savienotājcauruļu palīdzību, kas noved pie ievērojama izgatavošanas izdevumu samazinājuma. Radiatora nepieciešamo atlocīšanu var veikt gan pirms abu puskausiņu (20a, 20b) savienojuma, respektīvi, sametinājuma savā starpā, gan pēc tā.

Konvektīvās plāksnes 2 ir lietderīgi izvietot tikai uz aizmugures sildplāksnes (T) vai arī priekšējā posmā tikai samērā nelielā radiatora augstuma daļā, tāpēc arī šis radiators veido izstarotājposmu un konvekcijas posmu.

6. attēlā ir parādīts cits viensekcijas un divsekciju radiatora izpildījuma variants ar priekšējo izstarotājposmu 8 un aizmugures konvektīvo posmu 9. Šai nolūkā viensekcijas radiators, saskaņā ar izgudrojumu, vai jebkurš cits plakanais radiators ir savienoti, izmantojot parasto elastīgo savienotājcauruli 13 no plastmasas, metāla, u.tml., ar radiatora aizmugurē novietoto caurules posmu 14. Lai palielinātu konvekcijas daļu, vismaz aizmugures caurules posms ir aprīkots ar daudziem apaļiem vai taisnstūrveida konvektīviem ķermeņiem, respektīvi, plāksnītēm 15, kuru virsmu izvēlas atkarībā no nepieciešamās kopējās siltuma jaudas. Tā kā šādas caurules nākotnē tiks piedāvātas ļoti lētas preces veidā, kuras pārdod metros, tad var realizēt radiatoru, kas, no vienas puses, ir ļoti lēts, un, no otras puses, nodrošina divsekciju radiatora priekšrocības, saskaņā ar izgudrojumu.

Starp citu, šādu radiatoru var izmantot arī dienvidu zemēs ar samērā maigām ziemām, kur parasti ir nepieciešama ļoti liela dala izstarotā siltuma, un tikai ļoti nedaudz dienu ir vajadzīga arī liela konvekcijas daļa. Pateicoties izstarotājposma un konvekcijas posma savienojuma vietu secīgajam izvietojumam, var vienmērīgi izpildīt abus noteikumus. Lai vēl vairāk palielinātu konvekcijas daļu, ar konvektīvajām plāksnēm var daļēji aprīkot arī priekšējo sildplāksni, kā apzīmēts ar raustītu viļņotu līniju.

9. attēlā šķērsgriezumā izpildījuma piemēra veidā ir parādīta radiatora konstrukcija, saskaņā ar izgudrojumu, montāžas telpā sienas priekšā. Montāžas telpu sienas priekšā bieži izveido, veicot vannas istabu sanāciju, nesošā statņa 26 veidā. Nesošais statnis kalpo iekārtas, piemēram, izlietnes 28 utt. piestiprināšanai. Pēc sanācijas darbu pabeigšanas nesošo statni noklāj ar flīzēm, un tā kalpo kā praktiska palīgvirsma 25.

Šo montāžas virsmu sienas priekšā var izmantot kompaktai radiatora novietošanai. Šai nolūkā ir vēlams uzstādīt viensekcijas vai daudzsekciju radiatoru, saskaņā ar izgudrojumu, lai izstarotājposms 1 atrastos telpas pusē, turpretī konvektīvais posms T gaisa nišā 27. Lai nodrošinātu gaisa konvekciju, montāžas telpas apakšējā un augšējā puse sienas priekšā tiek aprīkota ar ieejas un izejas režģiem (29, 30). Vēlams, lai izstarotājposms 1 nobeigtos vienā līmenī ar priekšējo augšējo virsmu. Konvektīvais posms var būt izveidots konvektīvo plākšņu vai cauruļu veidā ar konvektīviem ķermeņiem saskaņā ar 6. attēlu. Tādējādi rodas vēlamā kompaktā sienas sildvirsma, kura, pateicoties radiatora konstrukcijai, kas sastāv no viena vai vairākiem elementiem, tieši pie zemām temperatūrām pievades līnijā rada siltuma un komforta sajūtu.

10. attēlā ir parādīts cits optimālais izpildījuma variants, kas sastāv no vairākiem radiatora elementiem, saskaņā ar izgudrojumu, kurā izstarotājposms 1 un vēl viens vai vairāki konvektīvie posmi ir novietoti viens otram blakus. Vēlams, lai izstarotājposms 1 būtu novietots zem loga 31 un tam būtu tādi izmēri, ka tā virsma pat aukstās dienās, no vienas puses, varētu kompensēt aukstumu, ko izstaro virsma zem loga 31, bet, no otras puses, neskatoties uz to, pateicoties savai konvekcijas siltuma daļai, varētu kompensēt uz leju plūstošo auksto gaisu. Konvektīvais posms T atrodas blakus, aiz vai zem izstarotājposma ar secīgu ieslēgumu plūsmas virzienā un virzās galvenokārt gar grīdas līsti. Šajā nolūkā konvektīvo posmu vēlams izveidot caurules veidā, kas aprīkota ar konvektīviem ķermeņiem, kā bija aprakstīts attiecībā uz 6. attēlu, un, lai uzlabotu telpas izskatu un higiēniskos apstākļus, cauruli var aizsegt ar flīzēm.

Visos iepriekš norādītajos daudzsekciju radiatoros pati priekšējā, vēlams, telpas virzienā vērstā sildplāksne ir vissiltākā, turpretī sienas pusē novietotās sildplāksnes var būt samērā aukstas. Tas noved pie tā, ka mazāk siltuma tiek nelietderīgi izvadīts caur mājas sienu. Lai vēl vairāk novērstu šādus siltuma zudumus, visos radiatoros, saskaņā ar izgudrojumu, no sienas puses var būt paredzēts atstarojošais ekrāns 12, kuru vēlams izveidot no daudzkārtaina alumīnija un kas kalpo kā starojuma izolācijai, tā arī siltuma izolācijai sienas virzienā. Šāds atstarojošais ekrāns var kalpot arī par izolāciju starp pašu priekšējo sildplāksni un aiz tās novietotajām sildplāksnēm.

Kā tika norādīts iepriekš, sildvielai, kas pa savienotājcaurules posmu (c-c’), respektīvi, (d-d’) ieplūst sildplāksnes 1’ apakšējā savienojuma zonā (c’), respektīvi, (d’), ir jāpārvietojas uz augšu (b’), respektīvi, (a’). Lai gan to var lietderīgi nodrošināt ar attiecīgi izveidota vertikālā caurteces kanāla palīdzību, šim nolūkam vēlams izmantot spraisli jeb balsta ieliktni, kā paskaidrots turpmāk ar atsaucēm uz 7. attēlu.

7. attēla augšpusē ir parādīta puskausiņa, respektīvi, plāksnes daļa skatā no priekšpuses, konkrēti, pirms šī puskausiņa savienojuma vietas ar attiecīgi izveidoto otro puskausiņu. Kā bija norādīts iepriekš, šis puskausiņš ir profilēts, respektīvi, tam ir padziļinājumi 21, 22a, 22b, tādējādi sildplāksnes iekšpusē, saskaņā ar izgudrojumu, atrodas vairāki caurteces kanāli 21, kas galvenokārt vērsti vertikālā virzienā, kā arī apakšējā un, attiecīgi, augšējā garenmalā (nav attēlota) būtībā perpendikulāri tiem vērsts caurteces kanāls 23. 7. attēla apakšējā kreisajā pusē ir parādīta radiatora, saskaņā ar izgudrojumu, daļa skatā no augšas, respektīvi, šķērsgriezumā, turklāt šajā izpildījuma piemērā savienojuma vieta 18 ar pievades līniju atrodas radiatora vidū un uz tā apakšējās garenmalas, kā tas ir paredzēts garajiem radiatoriem saskaņā ar izgudrojumu.

Caur savienojuma vietu VL, 18 ar pievades līniju ieplūstošā ūdens novirzīšanai vertikālais caurteces kanāls, kas atrodas blakus savienojuma vietai ar pievades līniju, var būt atdalīts no apakšējā transversālā caurteces kanāla pārējās daļas, piemēram, ar starpsienu. Tomēr vēlams, lai pirms abu puskausiņu salikšanas kopā vienā puskausiņā tiktu ielikta speciāli izveidots balsta ieliktnis, respektīvi, spraislis. 7. attēlā parādītajā izpildījuma piemērā balsta ieliktnim tā apakšējā posmā ir transversāla atvere 19a, kuru vēlams izveidot kā caurteces atveri, kā arī tai perpendikulāra atvere 19b. Savā darba stāvoklī perpendikulāri vērstā atvere 19b atrodas vienā no vertikāli vērstajiem caurteces kanāliem 21, turpretī transversālā atvere 19a atrodas augstumā un savienojuma vietas 18 ar pievades līniju turpinājumā. Pateicoties šādam izvietojumam, tiek nodrošināta plūsmas vēlamā novirze uz augšu. Kaut gan plūsmas novirzīšana tiek veikta galvenokārt tikai pa vienu caurteces kanālu, balsta ieliktnis var būt izveidots tā, ka plūsma virzās pa vairākiem caurteces kanāliem.

Lai balsta ieliktnis ieņemtu savu paredzēto darba stāvokli, ir vēlams, lai tam būtu asimetriska forma. 7. attēlā parādītajā izpildījuma piemērā balsta ieliktņa ārējā kontūra ir pieskaņota puskausiņu padziļinājumiem, respektīvi, profilējumam tā, ka vertikālā virzienā vērstā atvere 19b atrodas caurteces kanālā 21. Gadījumā, ja balsta ieliktnis būtībā ir izveidots gredzena formā, tam vienā aploces vietā var būt izveidots placinājums (nošķēlums) 19c, kas konkrētajā darba stāvoklī piegulst apakšējai garenmalai. Asimetriskā izpildījuma dēļ, atvieglojas balsta ieliktņu automatizēta uzstādīšana, piemēram, ar robota palīdzību vai arī viegli sakratot vienu puskausiņu.

Lai izgatavotu sildplāksni, vispirms uz divām plāksnēm no plastiski deformējama materiāla, galvenokārt, tērauda vai plastmasas loksnes, izveido padziļinājumus 22a, 22b. Tādā veidā profilētā plāksne izveido vienu puskausiņu 20a, 20b. Katrs puskausiņš ir aprīkots ar vienu vai vairākām atverēm vārstu posmu un savienotājposmu VL, RL, respektīvi savienotājposmu(c-c’) izvietošanai. Šajās vietās starp abiem puskausiņiem ir vēlams uzstādīt balsta ieliktņus, kas uztvertu ļoti lielos spēkus, kas rodas, savienojot, respektīvi, sametinot abus puskausiņus, kā arī saturētu savienotājpomus, un novērstu puskausiņu nevēlamu deformāciju. Vitās, kur jānotiek plūsmas papildnovirzei, izmanto balsta ieliktni, saskaņā ar izgudrojumu, ar plūsmas virzītu izeju.

Iepriekš norādīto principu, saskaņā ar kuru pirmajā posmā ar lielu izstarotā siltuma daļu, starp citu, pie zemām sildjaudām, tiek pievadīts vairāk siltuma nekā radiatora pārējos posmos, var piemērot ne tikai radiatoriem, caur kuriem virzās sildvielas plūsma, bet arī elektriskajiem radiatoriem, kā parādīts 8. attēlā. Tādējādi, atbilstoši norādītajiem viensekcijas vai daudzsekciju radiatoriem izstarotājposmu 8 var novietot, piemēram, virs konvektīvā posma 9 vai pat tā priekšā.

Šai nolūkā, saskaņā ar izgudrojumu, attiecīgie posmi tiek aprīkoti ar zināmu skaitu elektrisko sildelementu (Rv^Rn, r1...rn), kurus ievieto metāla ieliktņos tieši radiatorā vai pat attiecīgajos caurteces kanālos, kā bija norādīts iepriekš. Šādu elektrisko radiatoru var aprīkot ar noslēgtu plūsmas kontūru ar ūdeni, parafīnu utt., turklāt plūsmas konvekciju izraisa paši sildelementi vai arī papildu piedziņas līdzekļi. Attiecīgo posmu sildelementi parasti tiek ieslēgti paralēli.

8. attēlā parādītajā elektriskajā radiatorā, saskaņā ar izgudrojumu, pirmā posma 8 paralēlā pretestība ir mazāka nekā otrā un pārējo posmu 9 pretestība, tāpēc pirmajā posmā tiek ievadīts vairāk siltuma. Mērķtiecīgi ir paredzēta posmu atsevišķu sildelementu vadība atsevišķi vai pa kaskādēm ar regulējošās ierīces palīdzību, tāpēc ir iespējams saskaņot kopējo siltuma jaudu, starp citu arī siltuma daļu, kura izdalās izstarojuma un konvekcijas veidā, atsevišķi un atbilstoši telpas apstākļiem. Starp citu, divsekciju radiatorā pie vēlamās zemās siltuma jaudas vislabāk ir atslēgt plāksnes sildelementus sienas pusē, lai telpas pusē paliktu radiators ar augstu izstarotā siltuma daļu. Šai nolūkā starp abiem radiatora posmiem 8, 9 vēlams paredzēt releju 16.

Citā optimālā izpildījuma variantā pirmais un, attiecīgi, pēdējais sildītājposms 8 ir aprīkots vienīgi vai papildus ar pašregulējošu, respektīvi, pašierobežojošu pretestību, kuru izmanto arī tā saucamajās pašierobežojošās caurulēs. Pašierobežojošā pretestība sastāv galvenokārt no ferītiem, kas iestrādāti nesošajā materiālā, piemēram, elastomērā. Tādēļ izveidojas no temperatūras atkarīga pretestība, kas palielinās, palielinoties temperatūrai. Turklāt var tikt nodrošināta gandrīz lēcienveidīga temperatūras izmaiņa, kuras dēļ elektriskā pretestība, piemēram, pie zemām temperatūrām pastāvīgi tiek ierobežota.

Ja elektriskā radiatora pirmais, respektīvi priekšējais posms 8, saskaņā ar izgudrojumu, ir aprīkots ar pašierobežojošu sildelementu, tad bez sarežģītas regulēšanas var nodrošināt, ka pirmā, respektīvi, priekšējā posma 8 pretestība pie zemām temperatūrām ir mazāka nekā pārējo posmu pretestība. Tādā veidā nepilnas slodzes režīmā, kad radiatora virsma ir samērā auksta, radiatora izstarotāj posms sasilst stiprāk, tāpēc uzlabojas telpas komforta līmenis. Pie radiatora vidējām temperatūrām radiatora abu posmu pretestība ir vienāda, turpretī pie lielām sildjaudām, t.i., sildplāksnes augstām temperatūrām, pirmā posma virsmas temperatūra pašregulējošā pretestības elementa dēļ paliek pie iestādītās temperatūras, tāpēc nepastāv risks pie radiatora pirmā, respektīvi, priekšējā posma apdedzināties.

Kā norādīts iepriekš, sadalot radiatoru, saskaņā ar izgudrojumu, izstarotājposmā, caur kuru sākumā virzās plūsma, un plūsmas virzienā aiz tā novietotajā konvektīvajā posmā, var nodrošināt galvenokārt regulēšanas nelineāros parametrus: kad vajadzība pēc sildīšanas ir maza, siltums izdalās galvenokārt izstarojuma veidā, turpretī ja vajadzība pēc sildīšanas ir liela, tad daļa siltuma izdalās konvekcijas ceļā.

Tieši telpās ar labu siltumizolāciju un nepilnu slodžu diapazonā nepieciešamā siltuma jauda var ievērojami mainīties, piemēram, kad pie nepieciešamās siltuma jaudas tikai 400 W negaidīti ieslēdzas vai izslēdzas griestu halogēnais apgaismojums ar jaudu 300 W. Tāpēc, lai turpmāk uzlabotu regulēšanas parametrus, radiators, saskaņā ar izgudrojumu, galvenokārt darbojas ar termostata vārstu, kuram ir nelineārs, piemēram, progresīvs vai regresīvs regulēšanas raksturojums. Turklāt regulēšanas vārstu ir vēlams izveidot tā, lai plūsmu caur konvektīvo posmu varētu pilnīgi vai daļēji un neatkarīgi no izstarotājposma regulēšanas pārtraukt, respektīvi, regulēt.

Lai gan iepriekš bija sniegts izgudrojuma apraksts radiatoram, caur kuru virzās siltās vielas plūsma, telpā sadalītu radiatora zonu dažādas slodzes principu var pielietot arī lai atdzesētu tādus ķermeņus kā, piemēram, griestu dzesētājus, caur kuriem plūst aukstas caurteces vielas plūsma. Tādā veidā divsekciju dzesēšanas ķermenī pirmais posms ir vērsts uz telpas pusi, turpretī aizmugures posms atrodas sienas pusē vai pat ir savienots ar citu siltummaini. Starp citu, viensekcijas dzesējošā ķermenī var būt lietderīgi tas, ka posms, caur kuru dzesējošā viela plūst vispirms, atrastos vidū vai dzesējošā ķermeņa malā, turpretī pārējie posmi būtu izvietoti kā papildinājums.

Dažos ļoti speciālos izmantošanas gadījumos, ieskaitot bērnudārzus vai centrālās apkures sistēmas bijušā austrumu bloka valstīs, daudzsekciju radiatorus, saskaņā ar izgudrojumu, var izmantot arī ar pretēju ieslēgumu tā, ka pret apsildāmo telpu vērstā sildplāksne ir aukstāka nekā aiz tās esošā plāksne. Tādējādi uz pirmās sildplāksnes nevar apdedzināt pirkstus, kā to dažu valstu bērnudārzos aizliedz likums. Ja ēkas apstākli, piemēram, siltumizolācija vai izmantošanas mērķis, pēc tam mainās, tad daudzsekciju radiatorus, saskaņā ar izgudrojumu, var vienkārši pagriezt tā, lai siltākā sildplāksne būtu vērsta telpas virzienā, kā dēļ tiek nodrošinātas iepriekš norādītās priekšrocības. Tādējādi var panākt saskaņošanu, nemainot vai neiegādājoties jaunu radiatoru.

Turpmāk dotajā izgudrojuma izpildījuma variantu aprakstā, kas parādīti 11.-15. attēlos, vienādās pazīmes, respektīvi, pazīmes ar vienādām funkcijām, ir apzīmētas ar attiecīgām norādes pozīcijām, kas pārbīdītas par vienu desmitnieku (t.i., 014 atbilst 114, 250 atbilst 350 utt.).

11A.-11C. attēlos ir parādīts vārsta ierīces izpildījuma pirmais variants, saskaņā ar šo izgudrojumu. Jāatzīmē, ka ar iestādīšanas galviņu, respektīvi, termostata kapsulu saistītais posms šajos attēlos nav parādīts, jo šis posms var būt izveidots kā parasti. Tā kā vārsta parastais izpildījums šīs nozares speciālistiem ir zināms, tā detalizēts apraksts šeit nav minēts.

11A. attēlā parādītajam vārsta ierīces 010 izpildījuma variantam, saskaņā ar izgudrojumu, ir korpuss 012, kuram ir ieejas atvere 014 un divas izejas atveres 016a, 016b. Ieejas atverei 014 piekļaujas ieejas priekškamera 020, ar kuru ir savienota savienotājkamera 022. Ieejas priekškamera 020 ir aizvērta attiecībā pret ieeju 014 vārsta aizvērtā stāvoklī ar vārsta šķīvja 018a palīdzību, kas piegulst vārsta ligzdai 018b. Ieejas priekškameru 020 var aizvērt arī ar kameru 022, konkrēti, ar otrā vārsta šķīvja 024 palīdzību, kurš piegulst tam atbilstošajai vārsta ligzdai 024b.

Vārsta šķīvja 018a pārbīde tiek veikta ar bīdītāja 028 palīdzību, ar kuru pretējā pusē var būt savienota iestādīšanas galviņa, respektīvi, termostata galviņa. Bīdītājs 028 ir savienots ar priekšējo vārsta šķīvi 018a, izmantojot ieliekamu kurpi 029, turklāt ieliekamās kurpes pretējā galā ir satvērējposms 030, caur kuru bīdītājs 028 var ar aizturi sakabināties ar vārsta šķīvi 024a. Turklāt vārsta šķīvis 024a ir priekšlaikus noslogots attiecībā pret tam atbilstošo vārsta ligzdu 024b ar atsperes 026 palīdzību, kura ir paredzēta atsevišķi korpusa 032 iekšpusē attiecībā pret kameru 022.

Kamēr nav noiets ceļš S, pa kuru var brīvi pārvietoties bīdītājs 028 attiecībā pret vārsta šķīvi 024, pateicoties bīdītāja 028 iestādīšanas kustībai, pārvietojas tikai vārsta šķīvis 018a, turpretī vārsta šķīvis 024a, kuru noslogo atspere 026, paliek savā aizvērtā stāvoklī.

Norādītajā pēdējā iestādīšanas stāvoklī, kas parādīts 11B. attēlā, viela, respektīvi sildītājs ūdens, ieejas priekškamerā 020 ieplūst tikai pa ieeju 014, bet no tās pa izeju 016a nonāk radiatorā, respektīvi, radiatora posmā (nav parādīts). Šajā iestādījumā vārsta šķīvis 024a atrodas savā aizvērtajā stāvoklī, tāpēc sildviela nevar nokļūt savienotājkamera 022. Kā parādīts 11B. attēlā, vārsta 010 attēlotajā stāvoklī bīdītāja 028 brīvgājiena ceļš S ir noiets, tāpēc satvērējierīce 030 iedarbojas uz otro vārsta šķīvi

024a.

Vārsta šķīvis 024a, kuru aizvērtā stāvoklī notur atspere 026, bīdītāja 028 tālākā gaitā tiek satverts, atbrīvojot vārsta ligzdai 024b atbilstošo atveri, kas ved uz savienotājkameru 022.

Pēdējā, 11C. attēlā parādītajā iekārtā vārsta ierīce 010, saskaņā ar izgudrojumu, savieno, piemēram, otru radiatoru vai radiatora otru posmu ar centrālās apkures sistēmas ieeju.

Ja abas izejas atveres 016a, 016b ir savienotas ar vienu kopīgu cauruļvadu, tad līdz ar to var pagarināt vārsta regulēšanas lineāro parametru, tomēr šai gadījumā var regulēt plūsmu tikai vienā pievienotajā tilpnē, respektīvi, vienā radiatorā.

12A.-12C. attēlos ir parādīts cits vārsta ierīces izpildījuma variants, saskaņā ar izgudrojumu, dažādos iestādījuma stāvokļos.

Šajā gadījumā korpusam 112 ir tikai viena ieeja 114, piemēram, no centrālās apkures vai atdzesēšanas sistēmas, un viena izeja 116 uz radiatoru vai atdzesētāju. Otrā izeja 116a ir paredzēta vienā no vārsta šķīvjiem, kuru šajā gadījumā var nosaukt nevis par vārsta šķīvi, bet drīzāk par vārsta un plūdlīnijas ķermeni 124a.

Vārsta un plūdlīnijas ķermenis 124a ir novietots vārsta korpusā 112, un tas satur vārsta šķīvi 118a.

Vārsta un plūdlīnijas ķermeņa 124a pretējās puses ieeja 114 ir hermetizēta attiecībā pret vārsta ierīces 100 korpusu 112, izmantojot gredzenveida blīvi ar apaļu šķērsgriezumu. Caur hermetizācijas posmu 141 vārsta un plūdlīnijas ķermeņa 124a apakšējā daļā virzās arī ar apaļa šķērsgriezuma gredzenveida blīves 140 palīdzību hermetizēts vārsta bīdītājs 128, turklāt vārsta un plūdlīnijas ķermenis 124a ir iepriekš noslogots attiecībā pret savu ligzdu 124b ar atsperes ierīci 126.

Vārsta un plūdlīnijas ķermenim ir ieejai 114 pieguļošs ieejas posms 114a, kuram vārsta un plūdlīnijas ķermenī ir pievienota ieejas priekškamera 120, kas ir savienota ar izejas 116a radiālo turpinājumu vārsta un plūdlīnijas ķermenī, bet pēc tam ar izeju 116 korpusā 112. Ar pozīciju 122 apzīmētā zona, kas aploces virzienā ir paredzēta starp vārsta un plūdlīnijas ķermeņa 124a ārējo aploci un vārsta korpusu 112, starp citu atbilst savienotājkamerai 22 11A.-11C. attēlos, kad 11A.-11C. attēlos redzamais izpildījuma variants ar abām savām izejām 16a un 16b ir savienots ar kopīgu cauruļvadu.

Vārsta šķīvis 118 un tā vadīšana vārsta un plūdlīnijas ķermeņa 124a iekšpusē ir realizēti 12A.-12C. attēlos redzamā izpildījuma variantā, kā arī 11A.-11C. attēlos redzamā izpildījuma variantā, ko simboliski atspoguļo arī vienādas pozīcijas, tāpēc to atkārtots apraksts netiek dots.

Kad, kā parādīts 12B. attēlā, vārsta šķīvis 118a ar bīdītāja 128 palīdzību tiek atvirzīts atpakaļ, tad vārsta šķīvis 118a atbrīvo vārsta ligzdai 118b atbilstošo atveri tā, ka caur ieejas atveri 114 un ieejas savienotājatveri 114a, ieejas priekškameru 120 un atverēm 116a, 116 šķidrums var plūst caur vārsta ierīci 100.

Arī šajā izpildījuma variantā ir paredzēts brīvgājiena ceļš S starp vārsta šķīvi 118a un vārsta un plūdlīnijas ķermeni 124a. Līdzko tiek izvēlēts brīvgājiena ceļš S, pārvietojot bīdītāju 128, satvērējierīce 130 atduras pret ķermeni 124a un bīdītāja 128 tālākajā gaitā tiek satverts viss vārsta un plūdlīnijas ķermenis 124a, kā dēļ ķermenis 124a paceļas no tam atbilstošās vārsta ligzdas 124b, kas noved pie tā, ka savienotājkamera 122 kļūst pieejama arī sildvielas caurtecei caur vārsta ierīci 100, saskaņā ar izgudrojumu. Šī ierīce ir parādīta 12C. attēlā.

Pateicoties šim izpildījumam, ar mehāniskas iestādīšanas ierīces palīdzību ir iespējams regulēt sildvielu, t.i., to sinhroni vadīt, izmantojot termostata kapsulu, ar noteiktu regulēšanas parametru, kuram, piemēram, attiecībā uz parastajām vārstu ierīcēm ir ievērojami pagarināts diapazons.

Ja vārsta ierīces 100 (12A.-12C. attēli) izpildījuma variantā savienotājkamera 122 aizveras, piemēram, zonā pirms izejas atveres 116, un ir paredzēta otra izejas atvere zonā 116b (12C. attēls), tad principā ir iespējams atkal realizēt vārsta ierīci 010, kā redzams 11A.-11C. attēlos.

No iepriekš dotajiem paskaidrojumiem izriet, ka vārsta ierīci 10, respektīvi, 100, saskaņā ar izgudrojumu, var izveidot ļoti atšķirīgi, lai nodrošinātu vēlamos rādītājus, respektīvi, īpašības. Tādējādi šis apraksts var rosināt speciālistu ķerties pie dažādiem ekvivalentiem vārsta ierīces risinājumiem, saskaņā ar izgudrojumu, kuriem visiem ir jāatrodas šī izgudrojuma aizsardzībā.

Lai paskaidrotu šo izgudrojumu, 13. attēlā ir parādīts vārsta raksturojuma grafiks attiecībā uz radiatora raksturojumu. Turklāt vārsta raksturojums atspoguļo regulēšanas raksturojumu, bet radiatora raksturojums - vārsta, respektīvi, radiatora jaudas raksturojumu.

Kā zināms, parastajam radiatoram, kad sildvielas plūsmas intensitāte ir apmēram 50%, jau pateicoties izmantotajai sildvielai, galvenokārt ūdenim, ir gandrīz pilna siltuma jauda. Tomēr šajā diapazonā vārstam ir tikai neliels regulēšanas diapazons, tāpēc, starp citu, nelielas jaudas radiatoriem ar parastajiem vārstiem ir grūti nodrošināt pienācīgu regulēšanu. Vārstu ierīces 010, 100 un to modifikācijas ir spējīgas nodrošināt regulēšanas diapazonu, kurš būtu būtiski uzlabots attiecībā pret parādīto vārsta raksturojumu, kas atspoguļo parasto vārstu regulēšanas raksturojumu, par cik, pateicoties pēc laika un attiecīgi pēc temperatūras koordinētai divu aizvēršanas ierīču, respektīvi, vārstu šķīvju pārvietošanai, var tikt nodrošināti viens otram blakus esoši labvēlīgi regulēšanas diapazoni. Tāpēc var labāk ņemt vērā zināmo radiatoru siltuma atdeves nelabvēlīgos faktorus.

14. attēlā ir parādīta termostata kapsula 200, saskaņā ar izgudrojumu, kurai ir korpuss 250, kas aptver tilpni 252. Tilpne 252 ir aizpildīta ar vielu, kas siltuma iedarbībā izplešas un attiecīgi aukstuma iedarbībā saraujas. Parasti izmantotie materiāli ir vasks, parafīns u.tml. Korpusā 250 ienāk kompensācijas posms 254. Kompensācijas posmam 254 ir atvere 258, caur kuru var virzīties izpildelements, piemēram, vārsta bīdītājs u.tml., lai pieskartos virsmai 256 posma 254 pretējā galā. Palielinoties temperatūrai, viela tilpnē 252 izplešas un posma 254 elastīgā zona atbilstoši šim termiski nosacītajam tilpuma palielinājumam sašaurinās, kā rezultātā posms 254 aksiālā virzienā saīsinās un aksiālā virzienā bīda izpildierīci, respektīvi, vārsta bīdstieni. Šī parasto termostata kapsulu parastā funkcija ir modificēta ar to, ka kompresējamā zona 254 šajā gadījumā ir izveidota ar konisku sašaurinājumu aksiālā virzienā, tāpēc sākumā tilpuma neliela izmaiņa noved pie tā, ka iestādīšanas ierīce, respektīvi, vārsta bīdītājs vispirms pārvietojas pa lielu ceļu. Tilpumam turpinot palielināties, iestādīšanas ierīces, respektīvi, vārsta bīdītāja piedziņas ceļš samazinās proporcionāli posma 254 koniski paplašinātajam šķērsgriezuma laukumam.

Tādējādi tiek nodrošināta termiskās kapsulas, saskaņā ar izgudrojumu, nelineārā termiskā iedarbe.

14. attēlā parādītās termostata kapsulas 200 modifikācija attēlota pārveidotas termostata kapsulas 300 formā (15. attēls). Šajā gadījumā posms 354 ir izveidots kā apgriezta trapece vai konuss, kuram tomēr attiecīgā ģeometriskā izveidojumā principā ir tas pats nelineārais regulēšanas raksturojums, kāds ir arī 14. attēlā redzamajā izpildījuma variantā.

Attiecībā uz vārsta ierīci, saskaņā ar izgudrojumu, no iepriekšējā apraksta izriet, ka atbilstoši izgudrojumam var tikt izveidotas visas ieejas vai izejas, par cik atkarībā no tā, kurā radiatora galā ir pieslēgta attiecīgā vārsta ierīce, radiatoram var būt viena ieeja un divas izejas, vai arī divas ieejas un viena izeja. Ja vārsta ierīcei, saskaņā ar izgudrojumu, uz korpusa ir tikai pievades līnija un viena atgriezes līnija, tad attiecīgā vārsta ierīce var būt novietota gan uz radiatora ieejas, gan radiatora izejas. Tāpēc ir nepieciešams attiecīgā veidā pielāgot vārsta ierīces, saskaņā ar izgudrojumu, funkciju.

Par cik konstruktīvie pasākumi vārsta ierīces pielāgošanai konkrētās nozares speciālistiem ir zināmi, tad nav vajadzības šajā aprakstā tos papildus paskaidrot.

16.-32. attēlos ir parādīti izgudrojuma optimālie pielietojuma veidi tā saucamajām sildsienām, kas sastāv no vertikālām un horizontālām plakanām caurulēm, kuras ir savienotas viena ar otru ar plūstošās vielas caurteces iespēju pa vertikālajām caurulēm vai vertikālajām kolektorcaurulēm vai kanāliem.

16. attēlā ir parādīta divsekciju vertikālā sildsiena ar tā saucamo vienpusējo pieslēgumu, kuram savienojuma vieta VL ar pievades līniju atrodas augšējā stūra zonā priekšējās sildplāksnes 1 priekšā, bet savienojuma vieta RL ar atgriezes līniju aizmugures sildplāksnes T apakšējā stūra zonā. Caur savienojuma vietu ar pievades līniju ieplūstošais siltais ūdens attiecīgā veidā sadalās augšējā sildplāksnē, pirms tas caur savienotājposmu, galvenokārt cauruli no metāla vai plastmasas, tiek novirzīts uz aizmugures sildplāksni T. Ūdens plūsma augšējā zonā ir parādīta 17. attēlā, bet apakšējā zonā - 18. attēlā. Savienotājcaurules ir izveidotas tā, ka sildviela var nokļūt aizmugures sildplāksnē tikai augšējā labajā zonā. Šai nolūkā tiek izmantoti līdzekļi atbilstoši iepriekš norādītajiem izgudrojuma izpildījuma variantiem, kurus speciālisti var vienkārši pārnest uz sildsienām. 19. attēlā ir parādīta vertikāla sildsiena, kurā sildplāksnes viena ar otru ir savienotas, augšējā un apakšējā stūra zonā izmantojot Tveida elementus. Sildvielas plūsmas regulēšana tiek veikta, kā parādīts 20. un 21. attēlā, caur T-veida elementiem, turklāt tie ir izveidoti slēgti vai tādi, kas cauri laiž plūstošu vielu tā, ka priekšējā sildplāksnē vienmēr uztver sildvielas plūsmu vienīgi pirms aizmugures sildplāksnes.

22.-32. attēlos ir parādīti dažādi horizontālo sildsienu izpildījuma varianti, t.i., sildītājcaurules ir novietotas horizontāli un savienotas viena ar otru no sāniem, izmantojot kolektorcaurules, kompaktā konstrukcijā. Sildvielas plūsmas regulēšana tiek veikta, kā parādīts 23. un 24. attēlā, caur virzošajām plāksnēm sānu zonās, kuras iz izveidotas tā, ka priekšējā sildplāksnē vienmēr saņem plūsmu vienīgi pirms aizmugures sildplāksnes.

25.-32. attēlos ir parādīti citi horizontālo sildsienu izpildījuma varianti, turklāt sildvielas plūsmas regulēšana tiek veikta analoģiski iepriekšējiem vertikālo sildsienu izpildījuma variantiem, t.i., caur attiecīgi izveidotām savienotājcaurulēm vai T-veida elementiem. Lai izvairītos no atkārtošanās, to apraksts netiek dots, ir tikai atsauce uz iepriekš minētajiem izpildījuma variantiem.

Claims (66)

1. Vismaz viensekcijas, vēlams, divsekciju vai daudzsekciju, radiators, ieskaitot plakano radiatoru, kas satur: savienojuma vietu (VL) ar pievades līniju; savienojuma vietu (RL) ar atgriezes līniju; pirmo posmu (1), caur kuru virzās plūsma un kas galvenokārt vērsts apsildāmās telpas virzienā; vismaz vienu otro posmu (1’), caur kuru virzās plūsma un kas galvenokārt atrodas aizmugurē, kas raksturīgs ar to, ka caur pirmo posmu virzās būtībā vienmērīga plūsma pirms pārējiem posmiem, turklāt tikai pirmā posma (1) apakšējā gala zonā ir paredzēta vismaz viena savienojuma vieta vismaz ar vienu citu posmu (Γ).

2. Radiators saskaņā ar 1. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka pirmais posms (1) ir izveidots tā, ka tam vismaz pie zemas siltuma jaudas var tikt pievadīts vairāk siltuma nekā pārējiem radiatora posmiem.

3. Radiators saskaņā ar 1. vai 2. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka posmi ir izveidoti plākšņu formā galvenokārt no profilētām plāksnēm vai plakanām caurulēm, kas ir savienotas viena ar otru, izmantojot kolektorkanālus, tai skaitā no tērauda loksnes; plāksnes ir profilētas tā, ka posmi (1, 1’) satur daudz caurteces kanālu, pie kam caurteces kanālu kopējais garums pirmajā posmā (1) ir lielāks nekā pārējos posmos,un pirmā posma (1) caurteces kanālu pretestība plūsmai ir mazāka nekā pārējos posmos, bet posmi ir savienoti, izmantojot vienu vai vairākus savienotājcauruļu posmus, galvenokārt no metāla vai plastmasas.

4. Radiators saskaņā ar jebkuru no 1. līdz 3. pretenzijai, kas raksturīgs arto, ka savienojuma vieta (VL) ar pievades līniju un savienojuma vieta (RL) ar atgriezes līniju atrodas attiecīgi uz radiatora vienas vertikālās garenmalas vai radiatora attiecīgā horizontālā garuma vidū.

5. Radiators saskaņā ar jebkuru no 1. līdz 4. pretenzijai, kas raksturīgs arto, ka pirmais posms (1) ir novietots virs vai zem otrā posma (T), turklāt ir vēlams, lai abi posmi būtu izveidoti vienā radiatorā, respektīvi vienā sildplāksnē.

6. Radiators saskaņā ar jebkuru no 1. līdz 5. pretenzijai, kas raksturīgs arto, ka posmu (1, 1’) virsmas ir aprīkotas ar konvektīviem profiliem (2), kuriem ir galvenokārt taisnstūrveida vai viļņveida profils.

7. Radiators saskaņā ar 6. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka pirmajam posmam (1) nav konvektīvā profila.

8. Radiators saskaņā ar jebkuru no 1. līdz 7. pretenzijai, kas raksturīgs arto, ka ir paredzētas regulējamas aizveramas žalūzijas (7), lai mainītu konvektīvi profilu (2) apteces šķērsgriezuma laukumu, turklāt aizveramās žalūzijas (7) ir paredzētas, lai mainītu to stāvokli atkarībā no temperatūras tā, ka pie zemas temperatūras pievades līnijā pirmajā posmā (1) aizveramās žalūzijas (7) būtībā pārklāj konvektīvos profilus (2).

9. Radiators saskaņā ar 8. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka ir paredzēts siltuma devējs (6), kas atrodas pirmajā posmā (1).

10. Radiators saskaņā ar jebkuru no 8. līdz 9. pretenzijai, kas raksturīgs arto, ka ir paredzēta no temperatūras atkarīga kompensatora tilpne (3) aizveramo žalūziju (7) stāvokļa maiņai.

11. Radiators saskaņā ar jebkuru no 1. līdz 10. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka ir paredzēta izolācijas kārta, vēlams pirmajā posmā, galvenokārt no vienslāņaina vai daudzslāņaina alumīnija, starp pirmo posmu un vismaz vienu aiz tā novietotu posmu.

12. Radiators saskaņā ar jebkuru no 1. līdz 11. pretenzijai, kas raksturīgs arto, ka no sienas puses tas ir aprīkots ar atstarojošu ekrānu, vēlams no daudzslāņaina alumīnija.

13. Viensekcijas, tai skaitā arī plakanais radiators, kas satur: savienojuma vietu (VL) ar pievades līniju; savienojuma vietu (RL) ar atgriezes līniju; sildķermeni, kas izveidots plāksnes formā, caur kuru virzās sildviela, kas raksturīgs arto, ka ir paredzēti vismaz divi dažādi izveidoti posmi (8, 9), turklāt pirmais posms (8) ir novietots plūsmas virzienā pirms pārējiem posmiem un tajā var tikt ievadīts, vismaz pie zemas siltuma jaudas, vairāk siltuma nekā pārējos posmos.

14. Radiators saskaņā ar 13. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka vismaz uz radiatora virsmas ir izvietoti konvektīvie profili (2), kuriem skatā no augšas galvenokārt ir taisnstūrveida vai viļņveida profils.

15. Radiators saskaņā ar 14. pretenziju, kas raksturīgs arto, ka pirmā posma (8) konvektīvo profilu kopējā virsma ir mazāka par pārējo posmu virsmu.

16. Radiators saskaņā ar 14. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka pirmajam posmam (8) nav konvektīvo profilu.

17. Radiators saskaņā ar jebkuru no 13. līdz 16. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka radiators ir izveidots no profilēta plāksnes materiāla, vēlams no tērauda loksnes, izveidojot daudz caurteces kanālu, vai no plakanām caurulēm, kas savienotas viena ar otru ar kolektorkanālu palīdzību, turklāt pirmā posma (8) caurteces kanālu pretestība plūsmai ir mazāka par pārējo posmu pretestību.

18. Radiators saskaņā ar jebkuru no 13. līdz 17. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka radiators ir profilēts tā, ka vismaz pirmais posms (8) satur vairākus caurteces kanālus, kas virzās horizontālā virzienā un meandra veidā - augšup vai lejup, un/vai vismaz otrs posms (9) ir profilēts tā, ka tas satur vairākus vertikālā virzienā vērstus caurteces kanālus, turklāt pirmais posms (8) ir atdalīts no pārējiem posmiem vismaz ar vienu starpsienu (10).

19. Radiators saskaņā ar 18. pretenziju, kas raksturīgs arto, ka caur šķērssienu (10) virzās tikai viens savienotājkanāls (11).

20. Radiators saskaņā ar 19. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka savienotājkanāls (11) atrodas radiatora vienā vertikālā garenmalā.

21. Radiators saskaņā ar 18. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka caur šķērssienu (10) virzās vairāki savienotājkanāli (11).

22. Radiators saskaņā ar jebkuru no 13. līdz 21. pretenzijai, kas raksturīgs arto, ka savienojuma vieta (VL) ar pievades līniju atrodas radiatora vienā vertikālā garenmalā vai radiatora horizontālā garuma vidū.

23. Radiators saskaņā ar jebkuru no 13. līdz 22. pretenzijai, kas raksturīgs arto, ka vismaz viena radiatora garenmala ir atliekta atpakaļ, veidojot aizmugures, galvenokārt sienas virzienā vērstu, radiatora virsmu, kas virzās būtībā paralēli radiatora priekšējai virsmai, turklāt pievades līnija atrodas priekšējā, galvenokārt apsildāmās telpas virzienā vērstajā radiatora virsmā.

24. Radiators saskaņā ar jebkuru no 13. līdz 23. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka atgriezes līnija (RL) ir izveidota caurules veidā, kas virzās radiatora aizmugurē, aizņemot būtisku tā garuma daļu.

25. Radiators saskaņā ar 24. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka caurules veida atgriezes līnija (14) ir aprīkota ar daudziem apaļiem vai taisnstūrveida konvektīviem ķermeņiem (15).

26. Radiators saskaņā ar jebkuru no 13. līdz 23. pretenzijai ar diviem posmiem, kas raksturīgs ar to, ka pirmais posms (8) ir novietots vidū starp pārējiem posmiem (9).

27. Radiators saskaņā ar jebkuru no 13. līdz 26. pretenzijai, kas no sienas puses ir aprīkots ar atstarojošu ekrānu (12), vēlams no daudzslāņaina alumīnija.

28. Viensekcijas vai daudzsekciju elektriskais radiators, galvenokārt plakanais radiators, kas satur vismaz divus dažādi izveidotus posmus (8, 9), no kuriem katrs ir aprīkots ar daudziem sildelementiem (Ri...R_n, ri...r_m), un regulēšanas ierīci, kas raksturīgs ar to, ka regulēšanas ierīce ir izveidota tā, ka posmu elektriskā pretestība ir regulējama neatkarīgi vienam no otra un pirmajā posmā vismaz pie zemas siltuma jaudas tiek ievadīts vairāk siltuma nekā pārējos posmos.

29. Radiators saskaņā ar 28. pretenziju, viensekcijas un kopumā ar diviem posmiem, kas raksturīgs ar to, ka pirmais posms (8) atrodas virs otrā posma (9) vai pirmais posms (8) galvenokārt ir vērsts apsildāmās telpas virzienā un novietots pārējo posmu (9) priekšā.

30. Radiators saskaņā ar jebkuru no 28. līdz 29. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka pirmā posma pilna elektriskā pretestība ir mazāka par katra pārējā posma attiecīgo pilno pretestību.

31. Radiators saskaņā ar jebkuru no 28. līdz 30. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka pirmais posms (8) ir aprīkots ar pašregulējošu, respektīvi pašierobežojošu, pretestību, kas galvenokārt ir iestrādāta ferītu veidā elastomērā.

32. Radiators saskaņā ar jebkuru no 28. līdz 31. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka posmi ir izveidoti no profilēta plāksnes materiāla, vēlams no tērauda loksnes, izveidojot daudz caurteces kanālu (21, 23), vai no plakanām caurulēm, kas savienotas viena ar otru, izmantojot kolektorkanālus.

33. Radiators saskaņā ar 32. pretenziju, kas veido vismaz vienu dobu telpu, caur kuru plūst caurteces viela, galvenokārt ūdens vai parafīns.

34. Radiators saskaņā ar 33. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka sildelementi ir iebūvēti tieši vienā vai vairākās dobās caurteces telpās (21) vai metāla ieliktņos, bet ieliktņi ir iebūvēti dobās caurteces telpās (21).

35. Radiators saskaņā ar jebkuru no 1. līdz 34. pretenziju, kas raksturīgs arto, ka starp sildplāksnes (1, T) puskausiņiem, respektīvi plāksnēm (20a, 20b), atrodas vismaz viens spraislis (19).

36. Radiators saskaņā ar 35. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka vismaz vienam no spraišļiem (19) ir vismaz viens caurteces kanāls (19b), kas iepriekš noteiktā veidā nodrošina sildvielas orientētu novirzi.

37. Radiators saskaņā ar 35. vai 36. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka spraislis (19) satur mehānismus (19b, 19c), kas nodrošina iepriekš noteikto novirzi, kad spraislis ir novietots starp puskausiņiem, respektīvi sildplāksnes cauruļvada (VL) plāksnītēm.

38. Radiators saskaņā ar 37. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka virzošais mehānisms (19b) satur vismaz vienu caurteces kanālu (19b), respektīvi no tā sastāv.

39. Radiators saskaņā ar 37. vai 38. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka virzošajam mehānismam (19b) ir ārējā kontūra, kas vismaz aptuveni atbilst kontūrai (21,

22a, 22b) starp puskausiņiem, respektīvi plāksnēm, lai uzlabotu, respektīvi nodrošinātu,orientāciju.

40. Paņēmiens radiatora izgatavošanai, īpaši radiatora saskaņā ar jebkuru no 1. līdz 39. pretenzijai, kas turklāt paredz vismaz divus puskausiņus, respektīvi plāksnes, tai skaitā vienu vai vairākus plākšņu pārus no plastiski deformējama materiāla, pie kam vismaz vienu no šīm pārī savienotajām plāksnēm aprīko ar virzošo struktūru sildvielas virzīšanai un plāksnes savieno vienu ar otru, turklāt iepriekš noteiktās vietās starp plāksnēm uzstāda spraišļus vismaz ar vienu caurteces kanālu, kas raksturīgs ar to, ka spraišļus uzstāda ar noteiktu orientāciju, lai radītu orientētu sildvielas ievadīšanu radiatorā.

41. Paņēmiens saskaņā ar 40. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka spraišļi ir aprīkoti ar orientēšanas mehānismu tā orientēšanai.

42. Paņēmiens radiatora izgatavošanai, īpaši radiatora saskaņā ar jebkuru no 1. līdz 39. pretenzijai, turklāt vismaz vienu sildplāksni, kas sastāv no plakanām caurulēm, aprīko ar virzošo struktūru sildvielas novirzīšanai, kas raksturīgs ar to, ka virzošā struktūra kalpo sildvielas orientētai ievadīšanai vienas vai vairāku sildplākšņu atsevišķos posmos.

43. Radiators, konkrēti plākšņu radiators galvenokārt centrālās apkures sistēmām, kuram ir šādas pazīmes; sildposms, kas paredzēts galvenokārt siltuma izstarošanai; sildposms, kas paredzēts galvenokārt siltuma konvekcijai; viena pievades līnija un viena atgriezes līnija; vārsts, respektīvi termostata ierīce, turklāt termostata ierīcei ir attiecīgi pirmais posms, kas ietekmē plūsmas caurteci un kas atbilst izstarošanas sildposmam; otrs vārsts, respektīvi termostata ierīce, kurai ir otrs posms, kas ietekmē plūsmas caurteci un kas atbilst konvektīvajam sildposmam, kas raksturīgs ar to, ka gan izstarotāja posms, gan konvektīvais posms ir izveidoti ar iespēju tos vadīt ar vārsta ierīces palīdzību, kura satur korpusu, kurā ir; vismaz divas ieejas (014, 114), attiecīgi divas pievades līnijas vai vismaz divas izejas (016a, 016b; 116, 116a, 116b), respektīvi divas atgriezes līnijas; aizvēršanas ierīce (018a, 018b, 024a, 024b; 118a, 118b, 124f, 124b), kas attiecas uz katru no divām ieejām vai katru no divām izejām, kas raksturīgs ar to, ka katrai no divām ieejām (014) vai katrai no divām izejām (106a, 016b) atbilst viena aizvēršanas ierīce (018a, 024a), turklāt vismaz viena no aizvēršanas ierīcēm (018a, 024a; 118a, 124a) ir izveidota ar iespēju pārvietoties atsevišķās zonās neatkarīgi no citām.

44. Radiators saskaņā ar 43. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka aizvēršanas ierīces (018a, 024a; 118a, 124a) galvenokārt atrodas uz vienas līnijas aksiālā virzienā, konkrēti viena aiz otras, un tiek iedarbināts dažādi, respektīvi pie dažādām temperatūrām; aizvēršanas ierīce (018a), pateicoties savai pārvietošanai aksiālā virzienā, atver vai aizver vienu aiz otra divas ieejas (014) vai divas izejas (016a, 016b; 116a, 116b).

45. Radiators saskaņā ar 44. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka viena aizvēršanas ierīce, ieskaitot vārsta šķīvi, ir iepriekš noslogota attiecībā pret otro vārsta šķīvi ar atsperes ierīces (026; 126) palīdzību, tāpēc iepriekš noslogotais vārsta šķīvis, mainot iepriekš nenoslogotā vārsta šķīvja stāvokli pa optimāli regulējamu ceļu, neatkarīgi no tā paliek savā vismaz būtībā aizvērtā stāvoklī attiecībā pret satvērējierīci, kad ir noiets maiņas ceļš.

46. Radiators saskaņā ar jebkuru no 43. līdz 45. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka katrai aizvēršanas ierīcei, respektīvi katram vārsta šķīvim, atbilst atsevišķa mehāniska stāvokļa maiņas ierīce.

47. Radiators saskaņā ar 43. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka viena aizvēršanas ierīce (118a) atrodas otrā aizvēršanas ierīcē (124a), turklāt otrajai aizvēršanas ierīcei ir eja (114a, 120, 116a), kurai, vēlams, ir aksiālais posms un radiālais posms, turklāt viena aizvēršanas ierīce iedarbojas uz ejas caurteces šķērsgriezumu.

48. Radiators saskaņā ar jebkuru no 43. līdz 47. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka otrā aizvēršanas ierīce (018a; 118a) sāk darboties pirms pirmās aizvēršanas ierīces (024a; 124a).

49. Radiators saskaņā ar jebkuru no 43. līdz 48. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka vārsta bīdītājs (028; 128) iedarbojas uz vienu aizvēršanas mehānismu, turklāt otrais aizvēršanas mehānisms (024a; 124a) ir iepriekš noslogots ar atsperes ierīci tā, ka, pārvietojot vārsta bīdītāju (028; 128), sākumā sāk darboties viens aizvēršanas mehānisms (018a; 118a), bet otrais aizvēršanas mehānisms (024a; 124a) sāk darboties tikai tad, kad satvērējierīce (030; 130) uz vienas aizvēršanas ierīces (018a; 118a), respektīvi vārsta šķīvja (028; 128), satver otro aizvēršanas mehānismu (024a; 124a).

50. Radiators saskaņā ar 47., 48. vai 49. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka galvenokārt radiālā eja (114a, 120, 116a) otrajā aizvēršanas ierīcē un ieeja vai izeja korpusā (112) ietilpst viena otrā, tāpēc, kad ir atvērti abi aizslēgi (124a) un (118a), tiek nodrošināta caurteces šķērsgriezuma palielināšanās.

51. Radiators saskaņā ar 50. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka tā ieejām un attiecīgi izejām (114, 116b, 116, 116a, 114a, 120) ir savā starpā saskaņoti caurteces šķērsgriezumi un tāpēc, kad visas ieejas un izejas ir atvērtas, ieeju šķērsgriezums būtībā atbilst izeju šķērsgriezumam un otrādi.

52. Radiators saskaņā ar jebkuru no 43. līdz 48. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka divas ieejas un attiecīgi divas izejas ietilpst attiecīgi vienā pievades cauruļvadā un vienā atgriezes cauruļvadā.

53. Radiators saskaņā ar jebkuru no 43. līdz 51. pretenzijai, kas raksturīgs arto, ka ar vārsta bīdītāju ir savienota termostata ierīce, kas satur termostata kapsulu, konkrēti kapsulu ar vasku vai parafīnu.

54. Radiators saskaņā ar jebkuru no 43. līdz 47. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka aizvēršanas ierīces ir vismaz divi savstarpēji pārvietojami vārsta šķīvji, turklāt galvenokārt ar iepriekš iestādītā gājiena diapazona palīdzību viens vārsta šķīvis atbrīvo caurteces šķērsgriezumu, bet pēc tam pārvietojas otrais vārsta šķīvis, kas papildus atbrīvo caurteces šķērsgriezumu.

55. Radiators saskaņā ar 54. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka stienis, respektīvi vārsta bīdītājs (028; 128), sākumā satver pirmo vārsta šķīvi un ar aizturi satver otro vārsta šķīvi.

56. Radiators saskaņā ar 54. vai 55. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka viens no vārsta šķīvjiem ir iepriekš noslogots attiecībā pret otro vārsta šķīvi, piemēram, ar atsperes ierīces (026; 126) palīdzību.

57. Radiators saskaņā ar jebkuru no 54. līdz 56. pretenzijai, kas raksturīgs arto, ka vārstu šķīvjiem atbilstošās vārstu ligzdas atrodas vienā plaknē un attiecīgi vārstu šķīvji vārsta aizvērtā stāvoklī atrodas vienā plaknē.

58. Radiators saskaņā ar43. pretenziju, kas raksturīgs arto, ka vārsta, respektīvi termostata, ierīcei (010; 100) ir gan pirmais posms, kas ietekmē caurteces plūsmu, gan otrais posms, kas ietekmē caurteces plūsmu.

59. Radiators saskaņā ar 43. vai 58. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka abas vārsta, respektīvi termostata, ierīces (010; 100) sāk darboties pie dažādām temperatūrām telpā.

60. Radiators saskaņā ar 58. vai 59. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka katram sildposmam ir viena ieeja un viena izeja.

61. Radiators saskaņā ar jebkuru no 58. līdz 60. pretenzijai, kas raksturīgs arto, ka abām vārsta, respektīvi termostata, ierīcēm (010; 100) ir kopīgs korpuss, turklāt korpusam ir viena ieejas atvere un katram no abiem sildposmiem ir pa vienai izejas atverei vai ir viena izejas atvere un katram no abiem sildposmiem ir pa vienai ieejas atverei.

62. Radiators saskaņā ar jebkuru no 58. līdz 61. pretenzijai, kas raksturīgs arto, ka konvektīvais sildposms un/vai izstarotāja sildposms ir sadalīti daļējos posmos, kas tiek pieslēgti vai atslēgti ar roku un/vai automātiski, piemēram, ar manuālu vārstu, termostata vārstu utt. palīdzību.

63. Termostata kapsula, tai skaitā kapsula ar vasku vai parafīnu, kurai ir: korpuss; korpusā ievietota tilpne, kas pakļauta vielas, ieskaitot parafīna vai vaska, termiskai izplešanai; posms, kas kompensē termisko izplešanos vai saraušanos, kurš pats par sevi galvenokārt ir kustīgs, kas raksturīga ar to, ka posms (254; 354) radiālā vai attiecīgi aksiālā virzienā ir izveidots tā, ka šis posms, mainoties tilpumam (252; 352), savā aksiālajā virzienā nelineāri maina savu garumu.

64. Termostata kapsula saskaņā ar 63. pretenziju, kas raksturīga arto, ka posms aksiālā virzienā, respektīvi tilpuma kompensācijas virzienā, ir ģeometriski izveidots tā, ka tilpuma lineārā izmaiņa noved pie posma garuma nelineāras izmaiņas aksiālā virzienā.

65. Termostata kapsula saskaņā ar 63. vai 64. pretenziju, kas raksturīga ar to, ka posms ir izveidots ar aploci, kas aksiālā virzienā koniski sašaurinās vai paplašinās.

66. Termostata kapsula saskaņā ar 63. vai 64. pretenziju, kas raksturīga ar to, ka posmam (254; 354) ir vismaz viena zona, kas koniski sašaurinās un/vai koniski paplašinās.