LV13917B - Viensekcijas vai daudzsekciju radiators vismaz ar diviem posmiem dažādā izpildījumā - Google Patents

Description

Viensekcijas vai daudzsekciju radiators vismaz ar diviem dažādi izveidotiem posmiem

Izgudrojums attiecas uz divsekciju vai daudzsekciju radiatoru, tai skaitā arī plakanu radiatoru vai sildsienu saskaņā ar izgudrojuma 1. pretenzijas ierobežojošo daļu, uz viensekcijas radiatoru ar plaknes formā izveidotu sildķermeni saskaņā ar izgudrojuma 19. pretenzijas ierobežojošo daļu, kā arī uz elektrisko radiatoru saskaņā ar izgudrojuma 38. pretenzijas ierobežojošo daļu. Bez tam izgudrojums attiecas uz šādu radiatoru izgatavošanas paņēmienu saskaņā ar izgudrojuma 59. pretenziju.

Plakanos radiatorus parasti izgatavo no profilētiem, respektīvi, ar iespiedumiem aprīkotiem puskausiņiem, vēlams, no tērauda loksnes, kurus sametina vienu pie otra; turklāt var izveidoties horizontāli, kā arī vertikāli caurteces kanāli. Lai palielinātu sildjaudu uz sildķermeņa virsmas parasti piestiprina profilētas plaknes (konvektīvos profilus jeb plāksnes), vēlams, ar taisnstūra profiliem. Pēc savas sildspējas plakanie radiatori attiecas uz visvēlamākajiem radiatoru tipiem, un tiem ir raksturīgas patīkamas dekoratīvās un higiēniskās īpašības, vispirms jau pateicoties samērā nelielajai masai, kas labvēlīgi ietekmē regulēšanas parametrus, starp citu, ņemot vērā arī enerģiju taupošās apkures sistēmas. Minētās konstrukcijas plakano radiatoru alternatīvā risinājumā plakano radiatoru sildplāksnes var komplektēt ne no profilētiem puskausiņiem, bet gan atsevišķām caurulēm. Tas neietekmēs ne jaudu attiecībā pret laukumu, ne darba parametrus, bet tikai ārējo izskatu un pagatavošanas izmaksas. Tāpēc šādas konstrukcijas radiatori turpmāk netiek aplūkoti.

Apkures sistēmas un līdz ar to arī radiatorus parasti izveido, ņemot vērā minimālās iespējamās ārgaisa temperatūras apkures periodā (tā saucamos aprēķina parametrus), pie kurām vēl jātiek nodrošinātai patīkamai istabas temperatūrai. Par radiatora izpildījuma parametriem kalpo, starp citu, caur radiatoru izplūstošais ūdens daudzums, pretestība plūsmai, kā arī radiatora posmu ar galvenokārt konvektīvo un izstarojošo siltuma atdevi savstarpējā attiecība. Tādējādi šos parametrus parasti izvēlas ekstremāliem apkures apstākļiem, turpretī tā saucamajam nepilnu slodžu diapazonam ar samērā mazu nepieciešamo sildjaudu, kas ir pārsvarā apkures perioda lielāko daļu, ir vajadzīgs cits radiatora izpildījums un citi parametri.

Lai nodrošinātu vajadzīgo sildjaudu, tā saucamajiem viensekcijas plakanajiem radiatoriem ir tikai viena sildplāksne ar konstrukciju, kas būtībā sastāv no vienas daļas. Turpretī divsekciju plakanajiem radiatoriem, t.i., radiatoriem ar pirmo, pret apkurināmo telpu vērsto plāksni un aiz tās novieto plāksni parasti ir simetriska konstrukcija, turklāt caur priekšējo un aizmugures sildplāksni vienmēr izplūst simetriska plūsma, t.i., vienāds ūdens daudzums. Tāpat notiek arī ar attiecīgi trīssekciju vai daudzsekciju plakanā radiatora abām, pašām priekšējām sildplāksnēm.

Pieaugot apziņai, ka ir jātaupa apkurei patērētā enerģija, kļūst stingrākas prasības pret ēku siltumizolācijas īpašībām. Tāpēc pat samērā aukstās dienās radiatori darbojas tikai nepilnas slodzes diapazonā, t.i., ar zemu ieejas temperatūru.

Tieši nepilnu slodžu diapazonā, t.i., pie samērā maigas ārgaisa temperatūras, negatīvi izpaužas minētās viendaļīgās, respektīvi, simetriskās konstrukcijas darbība. Nepilnu slodžu diapazonā radiatoriem jāatdod tikai dažu 100 W liela sildjauda, jo caur tiem plūst samērā maz ūdens. Parasti lielās konvekcijas proporcijas dēļ pilnajā siltuma atdevē vienīgajam jeb priekšējam, pret telpu vērstajam viensekcijas radiatora posmam ar konvektīvajām plāksnēm būs samērā neliela temperatūra. Šis negatīvais efekts ir vēl lielāks daudzsekciju radiatoros to simetriskās konstrukcijas dēļ, tā kā apkurei kalpo ne tikai priekšējais posms, bet arī aiz tā novietotie posmi. Tādējādi caur priekšējo sildplāksni tiek atdota tikai daļa pilnā siltuma. Līdz ar to pie zemas sildjaudas priekšējā sildplāksne paliek samērā auksta. Taču salīdzinājumā ar ķermeņa temperatūru aukstās radiatora virsmas atstāj negatīvu ietekmi uz telpas mikroklimatu, jo tas izraisa diskomforta sajūtu.

Patentā DE 19614330 C1 ir parādīts radiators ar divām sildplāksnēm, kas savienotas viena ar otru, izmantojot savienotājcauruli ar ventili. Abas sildplāksnes ir izveidotas konvektoru formā, tāpēc šajā gadījumā izpaužas gan minētie trūkumi, gan trūkumi, kas tiks parādīti turpmāk.

Patents DE 4041191 C2 attiecas uz savienojumu ar daudzkārtaino plākšņu radiatoru, kas sastāv no T-veida savienotājdaļas, kura novietota starp abām sildplāksnēm.

Bez tam nepilnu slodžu diapazonā nāk klāt tas, ka pēkšņi radušies siltuma blakusavoti, piemēram, nevienmērīgs saules apgaismojums, pēkšņi ieslēgtas kvēlspuldzes, griestu gaismas ķermeņi vai datori, kā arī cilvēki telpā, noved pie nepieciešamās jaudas papildu samazinājuma, kas radiatora pietiekami lielas konvekcijas gadījumā arī ļoti ātri noved pie tā, ka radiatora virsmas kļūst aukstas.

Turklāt jāņem vērā, ka ēku efektīvākas siltumizolācijas gadījumā radiatoriem, kas agrāk izveidoti augstām sildjaudām, pat pie ekstremālām ārgaisa temperatūrām jādarbojas gandrīz vienīgi nepilnu slodžu diapazonā.

Ņemot vērā minētās problēmas, šī izgudrojumā pamatā ir uzdevums modificēt sākumā norādītos viensekcijas vai daudzsekciju radiatorus, saglabājot sasniedzamo sildjaudu un ņemot vērā īpašos apstākļus nepilnu slodžu diapazonā, lai uzlabotu telpas komfortu un lai pret telpu vērstā virsma vai vismaz tās lielākie posmi nepilnu slodžu diapazonā paliktu pēc iespējas siltāki; turklāt radiatora konstrukcijai jābūt tādai, lai to varētu pieskaņot pilnas un nepilnas slodzes režīmam, visādā ziņā saglabājot vai pat uzlabojot plakano radiatoru pozitīvās īpašības.

Starp citu, ar pozitīvajām īpašībām konkrētajā gadījumā jāsaprot augsta sildjauda pie samērā zemām apkures un izgatavošanas izmaksām, kā arī labi regulēšanas parametri, t.i., pazīmes, kas tieši ietekmē apkurināmās telpas komfortu un mikroklimatu.

Saskaņā ar izgudrojumu šis uzdevums tiek risināts, izmantojot izgudrojuma 1.,

19., 38., un attiecīgi 59. pretenziju.

Šai nolūkā divkārtainajam vai daudzkārtainajam radiatoram, saskaņā ar izgudrojumu, vēlama tikai viena savienojuma vieta ar pievades līniju, kas savienota tikai ar priekšējo, respektīvi, pret telpu vērsto sildplāksni. Siltais ūdens, kas plūst caur savienojuma vietu ar pievades līniju, pēc iespējas vienmērīgāk sadalās gar pašas priekšējās sildplāksnes augšējo garenmalu un pa tai perpendikulārajiem, attiecīgi izveidotajiem caurteces kanāliem pašā priekšējā, pret telpu vērstajā posmā. Tādā veidā, neatkarīgi no tā, vai radiators darbojas pilnas vai nepilnas slodzes režīmā, līdz ar to priekšējā posmā tiek ievadīts siltāks ūdens nekā pārējos posmos. Tātad pie vienādas sildjaudas priekšējais posms būs siltāks un līdz ar to, tam pieskaroties, radīs lielāku komforta sajūtu nekā parastajās sistēmās. Šis patīkamais efekts vēl pastiprinās tādējādi, ka priekšējais posms izstaro relatīvi vairāk siltuma nekā pārējie radiatora posmi.

Lai ūdens no priekšējā posma varētu ieplūst vienā vai vairākos aiz tā novietotos posmos, ir paredzēta vismaz viena savienotājcaurule, kuru vēlams novietot radiatora vienā apakšējā stūra zonā. Ūdens, kas ieplūst aizmugurē novietotajā sildplāksnē, sākumā noliecas galvenokārt uz augšu augšējās garenmalas virzienā, pa tur esošo šķērskanālu atkal sadalās un pa tam perpendikulārajiem caurteces kanāliem nonāk pie savienojuma vietas ar atgriezes līniju apakšējā stūra zonā.

Ja ir paredzētas trīs vai vairākas sildplāksnes, tad ūdens novirzīšanu var veikt attiecīgi trešajā un visos pārējos posmos, kas no hidrodinamikas viedokļa atbilst triju vai vairāku radiatoru secīgam savienojumam. Tomēr trīssekciju radiatorā ir iespējams arī abu aizmugures sildplākšņu paralēlais savienojums, un to secīgs savienojums ar pašu priekšējo sildplāksni. Šai nolūkā ir lietderīgi, lai savienotājcaurule starp pašu priekšējo un otro sildplāksni aizsniegtu pašu pēdējo sildplāksni.

Priekšrocība ir tā, ka jebkurā gadījumā ar silto ūdeni vispirms tiek apgādāts priekšējais sildķermenis, tāpēc tam tieši nepilnas slodzes režīmā ir augstāka virsmas temperatūra, salīdzinot ar parastajiem radiatoriem, un tas var radīt istabas mikroklimata lielāka komforta iespaidu.

Tā kā radiatora pirmā, respektīvi, priekšējā posma visa virsma samērā vienmērīgi sasilst tieši nepilnas slodzes diapazonā, tad pat pie nelielas sildjaudas vēl var kompensēt virs radiatora novietotā loga starojumu. Parastajos radiatoros tas nav iespējams, relatīvi lielās konvekcijas dēļ.

Otra priekšrocība ir tā, ka radiators, saskaņā ar izgudrojumu, uz savas virsmas nodrošina vienmērīgāku temperatūras profilu. Konkrēti, tā kā ieplūstošais ūdens vispirms virzās vienīgi caur priekšējo, pret telpu vērsto sildplāksni, ūdens temperatūra, kad tas izplūdis caur priekšējo sildķermeni, piemēram, pilnas slodzes režīmā, vēl nav sasniegusi temperatūru atgriezes līnijā, kā tas notiek parastajās sistēmās, bet pieņem vērtību, kas atrodas aptuveni vidū starp ieejas un izejas temperatūras vērtību. Līdz ar to temperatūras sadalījums uz radiatora virsmas ir vienmērīgāks, un tas atvieglo radiatora izpildījumu, kā arī vienkāršo tā konstrukciju. īpaši vēlams ir vienmērīgāks temperatūras sadalījums tieši nepilnas slodzes diapazonā, ko ilustrē jau tas piemērs, kad ar radiatora termostata palīdzību ūdens plūsmas ātrumu var iestādīt tā, ka ūdens temperatūra, pēc tam, kad tas izplūdis caur priekšējo sildķermeni, nokrītas gandrīz līdz istabas temperatūrai, turpretī pie vienādas sildjaudas tas notiktu parastā radiatorā ar simetrisku plūsmu jau sildķermeņa vidū un tā virsmas lielākā daļa radītu aukstuma un diskomforta sajūtu.

Divsekciju radiatoru ir lietderīgi aprīkot ar konvektīviem profiliem, piemēram, tikai uz tā aizmugures sildplāksnes tā, ka šādam radiatoram, saskaņā ar izgudrojumu, telpas virzienā ir relatīvi lielāks starojums visā sildjaudas diapazonā, bet aizmugures konvektīvais posms nepilnas slodzes diapazonā vairāk nesasilst. Ja šāds radiators ir pietiekams minētajam aprēķina gadījumam, kas iestāda maksimālo sildjaudu pie ļoti zemas ārgaisa temperatūras, tad tieši pie samērā maigām ārgaisa temperatūrām, kas mēdz būt lielāko daļu laika, radiators relatīvi daudz siltuma izstaros. Turpretī pie zemākām ārgaisa temperatūrām sasilst ari aizmugures sildplāksnē, palielinot konvekcijas daļu.

Priekšrocība ir tā, ka šāda radiatora sildķermeņa rādītājs nav pastāvīgs visā temperatūru diapazonā, bet mazāks nepilnas slodzes diapazonā relatīvi daudz lielāka starojuma dēļ nekā pie lielākām sildjaudām, kur lielāka ir konvekcijas proporcija. Tātad, lai panāktu noteiktu sildjaudu nepilnas slodzes diapazonā, vēlama zemāka ieejas temperatūra. Līdz ar to radiators, saskaņā ar izgudrojumu, tieši nepilnas slodzes diapazonā, kas sastāda lielāko daļu sildīšanas darba, palīdz ekonomēt apkures izdevumus.

Vēl viena priekšrocība ir tā, ka saskaņā ar izgudrojumu pret telpu vērstā sildplāksne ir siltāka, kas, lai arī būtu vēlams katram radiatoram, jo jāsasilst nevis aizmugures sienai, bet galvenokārt visai telpai, taču nav realizējams parasto radiatoru simetriskā izpildījuma dēļ. Tādējādi mazāk siltuma tiek izvadīts uz ārpusi caur parasti plānāko radiatora aizmugures sienas izolāciju. Radiatora aizmugures pusi, saskaņā ar izgudrojumu, vēlams aprīkot ar atstarojošu ekrānu, konkrēti, no daudzkārtainas konstrukcijas alumīnija, lai palielinātu siltumizolāciju sienas virzienā. Šādu atstarojošo ekrānu ir lietderīgi uzstādīt arī starp priekšējo un aizmugures sildplāksni, lai nodrošinātu priekšējās sildplāksnes siltumizolāciju no aizmugures sildplāksnes. Cita priekšrocība ir tāda, ka tiek atvieglota digitālā modelēšana un līdz ar to radiatora konstruēšana, jo ir ļoti grūti modelēt tieši atsevišķas situācijas, šajā gadījumā ļoti lielos vietējos siltuma zudumus.

Citas priekšrocības parādās speciālos izmantošanas gadījumos, piemēram, bērnudārzos vai izmantojot centrālās apkures sistēmas. Tieši bērnudārzos vēlams, respektīvi, tiek noteikts ar likumu, lai priekšējā sildplāksne nekādos apstākļos nesasniegtu augstākas temperatūras nekā, piemēram, ap 50°C. Ja parastajos radiatoros tas ir iespējams tikai, pazeminot ieejas temperatūru un līdz ar to sildjaudu, tad radiatoru, saskaņā ar izgudrojumu, nepieciešams tikai pagriezt tā, lai karstākā sildplāksne būtu pagriezta nevis pret telpu, bet pret aizmugures sienu, tāpēc pie vienādas sildjaudas nepastāv risks apdedzināties. Šādu izvietojumu ieteicams izmantot arī centrālās apkures sistēmās, konkrēti, bijušā Austrumu bloka valstīs, kur pievades līnijā tiek daļēji realizētas temperatūras līdz 130°C. Parastajās, simetriski izveidotajās radiatoru sistēmās māju iedzīvotāji regulāri apdedzinās, konkrēti, savienojuma vietās ar pievades līniju. Arī šajā gadījumā ir nepieciešams radiatoru vienkārši pagriezt tā, lai pret telpu vērstā sildplāksne iegūtu samērā pieņemamas temperatūras. Ja vēlākā laikā siltumizolācija vai centrālās apkures sistēma tiks uzlabota, tad zemāku temperatūru gadījumā pievades līnijā būs nepieciešams tikai pagriezt radiatoru, saskaņā ar izgudrojumu, tā, lai pilnībā izpaustos iepriekš norādītās vēlamās īpašības bez vajadzības iegādāties jaunu radiatoru.

Parasti kā savienojuma vieta ar pievades līniju, tā arī savienojuma vieta ar atgriezes līniju atrodas radiatora vienā sānmalā. Tomēr tieši garākajiem radiatoriem vēlams savienojuma vietu centrālais izvietojums saskaņā ar izpildījuma otro variantu. Turklāt silto ūdeni ir lietderīgi pievadīt vidū priekšējā sildplāksnē, kur tas pēc tam sazarojas kreisajā un labajā plūsmā, kamēr, divsekciju vai daudzsekciju radiatora gadījumā, nebūs ievadīts atkal ūdens atgriezes līnijā pašas aizmugurējās sildplāksnes viduszonā. Turklāt ir lietderīgi silto ūdeni pievadīt pie priekšējā sildķermeņa augšējās malas. Tomēr vienā vēlamā izpildījuma variantā kā ieeja, tā arī izeja atrodas pie sildķermeņa apakšējās malas, tādēļ ienākošo silto ūdeni nepieciešams novirzīt uz augšu, kā būs paskaidrots tālāk. Tas ir nepieciešams arī aizmugures sildķermenī pēc tam, kad ūdens no priekšējā sildķermeņa ir nonācis aizmugures sildķermenī.

Savienojuma vietas centrālā novietojuma priekšrocība tieši garajos radiatoros ir atkal ļoti vienmērīgais temperatūras sadalījums, jo siltajam ūdenim, kas plūst caur radiatoru nepilnas slodzes režīmā ar samērā nelielu ātrumu, jānoiet tikai puse no sildķermeņa garuma, pirms tas atstās priekšējo sildķermenī. Tādējādi sildķermeņa ārējās sānmalas, tām pieskaroties, šķitīs siltas. Vēl viena šā savienojuma varianta priekšrocība ir tā, ka tieši pie zemām ārgaisa temperatūrām, kad aukstās stikla virsmas virs radiatora izraisa tā saucamo aukstā gaisa vilni, šāds radiators, pateicoties augšup plūstošajai siltā gaisa plūsmai, to savirpuļo visā radiatora garumā un var novest pie pārkompensācijas. Līdz ar to kā radiatora priekšējā, tā arī aizmugures galā var nebaidīties, ka pie kājām nokļūs krītošais aukstais gaiss, kā tas notiktu pieslēguma gadījumā pie tās pašas ieejas un izejas puses.

Taču minētos risinājuma principus var pielietot ne tikai daudzkārtainajiem, bet arī vienkārtainajiem radiatoriem. Tam pateicoties, pie samērā vienādas konstrukcijas ir iespējams radiators ar optimāli lielu starojuma proporciju, kuram tieši pie zemām sildjaudām ir patīkami silta sildķermeņa virsma, turpretī pie augstām sildjaudām šādam radiatoram ir pietiekami augsta konvekcijas proporcija, tāpēc ar to pietiek pat retākajās ekstremāli aukstajās ziemas dienās.

Saskaņā ar izgudrojuma 19. pretenziju šādam viensekcijas radiatoram ir vismaz divi dažādi izpildīti posmi, no kuriem pirmais posms, kuru vēlams vērst apsildāmās telpas virzienā, ir novietots plūsmas virzienā pirms citiem posmiem.

Ūdens šādā radiatorā vispirms plūst caur savienojuma vietu ar pievades līniju pirmajā posmā, kura vēlamā atrašanās vieta ir radiatora augšējā zonā. Ja konstruktīvu apsvērumu dēļ savienojuma vieta ar pievades līniju ir paredzēta radiatora apakšējā malā, tad, saskaņā ar izgudrojumu, ūdens vispirms novirzās uz augšējo posmu, piemēram, ar īpaši izveidota caurteces kanāla vai balsta ieliktņa, respektīvi, spraišļa palīdzību, kā būs paskaidrots turpmāk. Pēc tam ūdens sadalās pa visu radiatora augšējo garenmalu un novirzās atgriezes līnijas virzienā. Vēlams, lai pirmajam posmam nebūtu konvektīvo profilu, kā dēļ tiek nodrošināta ļoti liela starojuma proporcija siltuma atdevē, kas šim posmam ir apmēram 50%. Pēc tam ūdens caur otro posmu, kuram ir vēlami konvektīvie profili un kurš parasti atrodas radiatora apakšējā zonā, pienāk pie atgriezes līnijas. Arī higiēnisku apsvērumu dēļ ir vēlams, lai konvektīvie profili šajā posmā atrastos radiatora pusē, kas vērsta telpai pretējā virzienā.

Priekšrocība ir tā, ka šāds radiators, pateicoties plūstošās vielas transversālam sadalījumam visā tā garumā vai platumā, konkrēti, lielās izstarojuma proporcijas dēļ, tam pieskaroties, izraisa siltuma sajūtu pat nepilnas slodzes režīmā. Pat, ja pie zemām sildjaudām apakšējais posms paliek „auksts”, tad tieši salīdzinājumā ar parastajiem viensekcijas radiatoriem vēl jo patīkamāks šķitīs sevišķi siltais augšējais posms. Tāpēc šo posmu vēlams novietot ceļgalu līmenī, konkrēti, radiatoros, kas atrodas biroju telpās.

Sevišķi vēlamu izpildījuma variantu var nodrošināt, ja starojuma posms ir tiešā veidā aprīkots ar izolāciju, kas virzās vismaz pa tā aizmugures puses lielāko daļu. Šajā izpildījuma variantā var papildus samazināt starojuma posma konvekcijas daļu un uz konvektīvā siltuma samazinājuma rēķina krietni palielināt virsmas temperatūru, kā arī starojuma proporciju.

Lai šo darbību pastiprinātu, ir lietderīgi sadalīt arī plūsmu attiecību pirmajā un otrajā posmā, ko var panākt, piemēram, uz lielās pretestības plūsmas rēķina vai pagarinot plūsmas ceļus, attiecīgi, palielinot siltummaiņas virsmu pirmajā posmā.

Šai nolūkā ir vēlams, lai caurteces kanāli pirmajā posmā virzītos galvenokārt horizontālā virzienā, turpretī pārējos posmos, kā parasti, vertikālā virzienā. Pirmo posmu vēlams atdalīt no pārējiem posmiem ar starpsienu, caur kuru virzās vismaz viens savienotājkanāls. Pateicoties tam, ka pirmajā posmā plūsma virzās meandra veidā un savienotājkanāls galvenokārt atrodas pusē, kas ir diametrāli pretēja ieejas savienojuma vietai, pirmajā posmā tiek nodrošināta liela siltummaiņas virsma, palielinot izstarotā siltuma proporciju.

Priekšrocība ir tā, ka dažādu konvekcijas un starojuma proporciju dēļ viensekcijas radiatoram nepilnas slodzes un pilnas slodzes režīmos ir arī sildvielas nelineārs rādītājs, kuru vēlams samazināt tieši pie zemām sildjaudām, kas, kā norādīts iepriekš, noved pie apkures izdevumu ekonomijas.

Šo vēlamo efektu kā viensekcijas, tā arī daudzsekciju radiatoros var vēl papildus pastiprināt tādējādi, ka ar regulējamas mehānikas palīdzību, konkrēti, pie zemām sildjaudām, virs konvektīvajiem profiliem tiek uzbīdītas pārklājošās plāksnes, tādējādi novēršot gaisa konvekciju un līdz ar to palielinot izstarotā siltuma proporciju salīdzinājumā ar siltuma daudzumu, kas tiek izdalīts konvekcijas ceļā.

Tāpēc radiatoru saskaņā ar izgudrojumu tajā posmā, kuram nepilnas slodzes režīmā tiek pievadīts mazāk siltuma, vēlams aprīkot ar temperatūras devēju. Parasti šis posms atrodas radiatora apakšējā galā. Temperatūras devēju vēlams savienot ar izplešanās tilpni, kas atkarībā no iestādītās temperatūras pārbīda, kā norādīts iepriekš, aizveramās žalūzijas. Turklāt šī kustība ir noregulēta tieši tā, ka konvektīvā siltuma atdeve pie augstām sildjaudām un līdz ar to pie augstākām temperatūrām devēja zonā palielinās.

Priekšrocība ir tā, ka šajā gadījumā sildķermeņa rādītāju var paredzēt mainīgāku. Tāpēc pat gadījumā, kad konvektīvie profili ir izvietoti pa visu sildķermeņa virsmu, radiatoru var realizēt ar optimālu sildjaudu pilnas slodzes režīmā pie optimāli augstas izstarotā siltuma proporcijas nepilnas slodzes režīmā.

Citas viensekcijas radiatora priekšrocības tiek nodrošinātas, atlokot tā sānu posmus atpakaļ, respektīvi, pret sienu, lai pie divkāršas un būtībā taisnstūra atlocīšanas tie būtu aizmugures pusē paralēli un attālināti no priekšējās plāksnes. Šis izpildījuma variants ļoti tuvojas divsekciju radiatora variantam. Šādā radiatorā vidējo posmu ir lietderīgi atstāt bez konvektīvajiem profiliem, lai maksimāli palielinātu starojuma proporciju šajā pret telpu vērstajā posmā. Pretstatā tam uz atpakaļ atlocītajiem sānu posmiem vēlams izvietot konvektīvos profilus, kas virzītos pa visu radiatora virsmu.

Ja radiatora aizmugures virsmas virzās gandrīz visā priekšējās virsmas platumā, tad pret telpu vērsto vidējo posmu ir lietderīgi aprīkot ar savienojuma vietu ar pievades līniju, turpretī aizmugures pusē šajā gadījumā sanāk kopā divas esošās savienojuma vietas ar atgriezes līniju. Līdztekus priekšējās virsmas vienmērīgai sasilšanai nepilnas slodzes režīmā šim izpildījuma variantam ir vēl īpaša priekšrocība, kas izpaužas tādējādi, ka tas būtībā tuvojas divsekciju radiatora variantam bez vajadzības ar savienotājcauruļu palīdzību savienot savā starpā divus sildķemeņus, kas parasti noved pie lielākām izgatavošanas izmaksām. Turpretī vienkārtaina sildķermeņa attiecīga atlocīšana notiek samērā vienkārši.

Tieši zemēm ar maigām ziemām īpaši ieteicams ir viensekcijas radiatora saskaņā ar izgudrojumu otrais izpildījuma variants, kurā atgriezes līnija ir izveidota kā caurule, kas virzās aiz radiatora gandrīz visā tā garumā. Šo atgriezes līniju ir lietderīgi aprīkot ar daudzām, vēlams, apaļām vai taisnstūrainām konvektīvām plāksnītēm, kas zemu ārgaisa temperatūru gadījumā ievērojami palielina konvekcijas ceļā pievadītā siltuma daļu, kas tomēr ne tik aukstās dienās un, starp citu, nepilnas slodzes režīmā gandrīz nesasilst, jo siltais ūdens atdziest līdz istabas temperatūrai jau uz sildplāksnes pirmās virsmas. Šajā izpildījuma variantā vēlams radiatora priekšējo virsmu ar konvektīvajām plāksnēm vispār neaprīkot.

Priekšrocība ir tā, ka šajā izpildījuma variantā ar samērā nelielām izmaksām var izgatavot radiatoru ar pietiekamu sildjaudu un teicamiem regulēšanas parametriem. Šai nolūkā tiek izmantota caurule, kādu var iegādāties tirgū kā lētu preci, ko pārdod metros, un kuru vēlams jau iepriekš aprīkot ar konvektīviem ķermeņiem. Šīs caurules diametrs, kā arī konvektīvo ķermeņu kopējo platību var pieskaņot radiatora konstrukcijai. Šāda radiatora sildķermeņa priekšējo virsmu vēlams papildus aprīkot ar konvektīviem profiliem, kurus var vēl papildus aizsegt ar jau minētajām regulējamām žalūzijām.

Lai nodrošinātu iepriekš minēto plūsmas novirzīšanu no apakšējās stūra zonas uz augšu, izgudrojumā tiek izmantoti tā saucamie balsta statņi, respektīvi, spraišļi ar pārplūdes fasoncauruli un transversālu atveri. Mērķim atbilstošā izpildījumā transversālā atvere atrodas savienotājposma turpinājumā, t.i., savienojuma vietā ar pievades vai atgriezes līniju, vai pat priekšējās un aizmugures sildplāksnes savienotājcaurules turpinājumā. Bez tam pārplūdes caurule atrodas vienā no sildplāksnes vertikālajiem caurteces kanāliem, tāpēc pārplūde var galvenokārt koncentrēties noteiktā caurteces kanālā.

Priekšrocība ir tā, ka, izmantojot balsta ieliktni, respektīvi, spraisli, saskaņā ar izgudrojumu ieejas savienojums var atrasties radiatora apakšējā zonā, un nav vajadzīgs izmantot ārpus radiatora esošo vārstu ierīci ar stāvvadu ūdens novirzīšanai uz augšu. Tas palīdz papildus samazināt izgatavošanas izmaksas.

Balsta ieliktņu, respektīvi, spraišļu transversālajās atverēs vēlams ievietot fasondaļas, ar kuru palīdzību ir iespējams mērķtiecīgi ietekmēt gāzveida vai šķidru vielu plūsmu starp radiatora plāksnēm.

Turklāt atkarībā no izpildījuma varianta var tikt realizētas dažādas funkcijas. Saskaņā ar vienu īpašu izgudrojuma izpildījuma variantu fasondaļa pilnīgi noslēdz balsta daļā paredzētās atveres, tādējādi novēršot gāzveida un šķidro plūstošo vielu plūsmu starp radiatora plāksnēm.

Saskaņā ar otro īpašo izgudrojuma izpildījuma variantu fasondaļai ir atvere, kas maksimāli atbilst balsta daļā paredzētajām atverēm, tādējādi nodrošinot gāzveida un šķidro plūstošo vielu vadāmu pārvietošanos vienā no radiatora plāksnēm.

Saskaņā ar otro īpašo izgudrojuma izpildījuma variantu fasondaļā ir paredzēta atvere, kas nodrošina gāzveida plūstošo vielu apmaiņu starp radiatora plāksnēm, bet traucē šķidro plūstošo vielu pārvietošanos starp radiatora plāksnēm.

īpaši vēlams, lai fasondaļas tiktu ievietotas balsta daļas atverēs ar ģeometrisku un/vai spēka slēgumu, kas nodrošina vienkāršu montāžu.

Fasondaļas galvenokārt sastāv no lētiem materiāliem, piemēram, metāla, plastmasas vai keramikas.

īpaši vēlams paredzēt, lai fasondaļas pēc saviem ārējiem izmēriem atbilstu balsta daļu atveru kontūrai un kontakta vietās nodrošinātu ģeometrisku savienojumu.

Tālāk tiek sniegts izgudrojuma priekšmeta sīks apraksts ar norādēm uz pievienotajiem attēliem, kuros shematiski parādīti izpildījuma optimālie piemēri. Turklāt tiek atklātas izgudrojuma papildpriekšrocības un pazīmes. Saskaņā ar izgudrojumu atsevišķas pazīmes var kombinēt arī jebkurā citā veidā. Attēlos parādīti:

1. att. - divsekciju plakanais radiators saskaņā ar izgudrojumu izometriskā projekcijā no priekšpuses;

2. att. - divsekciju radiators saskaņā ar izgudrojumu ar savienojuma vietām pie pievades un atgriezes līnijām centrālo novietojumu;

3. att. - divsekciju radiatora šķērsgriezums, kurā konvektīvās plāksnes var aizsegt ar izplešanās tilpnes un žalūziju palīdzību;

4. att. - viensekcijas radiatora shēma saskaņā ar izgudrojumu;

5. att. - viensekcijas radiators saskaņā ar izgudrojumu ar atpakaļ atlocītiem sānu posmiem un savienotājposmu centrālo novietojumu;

6. att. - otrs viensekcijas radiators saskaņā ar izgudrojumu ar aizmugures caurules posmu, kas aprīkots ar konvektīviem ķermeņiem;

7. att. - spraislis (balsta ieliktnis) saskaņā ar izgudrojumu caur radiatoru plūstošās sildvielas novirzīšanai, konkrēti darba stāvoklī;

8. att. - elektriskā plakanā radiatora saskaņā ar izgudrojumu pieslēgšanas shēma;

9. att. - radiatora saskaņā ar izgudrojumu, kas uzstādīts sienas priekšējā montāžas telpā, šķērsgriezums;

10. att. - izpildījuma variants, kurā konvektīvais posms ir novietots blakus starojuma posmam;

11. -13. att. - dažādi fasondaļu izpildījuma varianti spraišļos, respektīvi, balsta ieliktņos šķērsgriezumā;

14. att. - trīssekciju radiators ar savienotājposmos un balsta ieliktņos ievietotām fasondaļām izometriskā projekcijā;

15. att. -divkārtaina vertikāla sildsiena izkliedētā izometriskā projekcijā;

16. att. - daļējs horizontāls plūstošās vielas ejas griezums vertikālās sildsienas augšējā zonā;

17. att. - sildsienas saskaņā ar 16. att. apakšējās zonas horizontāls griezums;

18. att. - vēl viens divkārtainās vertikālās sildsienas izpildījuma variants izkliedētā izometriskā projekcijā;

19. att. - plūstošās vielas ejas daļējs horizontāls griezums vertikālās sildsienas saskaņā ar 18. att. augšējā zonā;

20. att. - sildsienas saskaņā ar 10. att. apakšējās zonas horizontāls griezums;

21. att. - divkārtaina horizontāla siena izkliedētā izometriskā projekcijā;

22. att. - horizontālās sildsienas daļas vertikāls griezums kreisās starpsienas zonā;

23. att. - horizontālās sildsienas daļas vertikāls griezums no labās puses vadošo plākšņu zonā;

24. att. - divkārtainās horizontālās sildsienas otrs izpildījuma variants izkliedētā izometriskā projekcijā;

25. att. - plūstošās vielas ejas daļējs horizontāls griezums horizontālās sildsienas saskaņā ar 24. att. augšējā zonā;

26. att. - sildsienas saskaņā ar 25. att. apakšējās zonas horizontāls griezums;

27. att. - sildsienas saskaņā ar 25. att. vertikāls griezums labajā sānu zonā;

28. att. - divkārtainās horizontālās sildsienas izpildījuma cits variants izkliedētā izometriskā projekcijā;

29. att. - plūstošās vielas ejas daļējs horizontāls griezums horizontālās sildsienas saskaņā ar 28. att. augšējā zonā;

30. att. - sildsienas saskaņā ar 29. att. apakšējās zonas horizontāls griezums;

31. att. - sildsienas saskaņā ar 29. att. vertikāls griezums labajā sānu zonā.

1. att. parādīts divsekciju radiators saskaņā ar izgudrojumu ar tā saucamo vienpusējo pieslēgumu, kuram savienojuma vieta VL ar pievades līniju atrodas priekšējās sildplāksnes 1 augšējā stūra zonā (a), bet savienojuma vieta RL ar atgriezes līniju atrodas aizmugures sildplāksnes 1’ apakšējā stūra zonā (d’). Pa ieejas pieslēgumu ieplūstošais siltais ūdens attiecīgā veidā sadalās priekšējā sildplāksnē pirms tā ievadīšanas caur savienotājposmu (c-c’), galvenokārt cauruli no metāla vai plastmasas, aizmugures sildplāksnē Γ. Vēlams, lai sildplāksne būtu izgatavota no diviem puskausiņiem, respektīvi, profilētām plāksnēm galvenokārt no tērauda loksnes vai plastmasas, kas sametinātas vai citādi savienotas viena ar otru tā, lai nelaistu cauri ūdeni. Lai panāktu caurplūstošās vielas, galvenokārt, ūdens vienmērīgu sadalījumu, katrs profils ir izveidots tā, ka sildplāksnē atrodas vairāki vertikālā virzienā (a-d) vērsti caurteces kanāli, kā arī uz augšējās un apakšējās garenmalas (a-b, respektīvi, d-c) atrodas atbilstošais transversālais caurteces kanāls. Lai vienmērīgi sadalītu plūsmu, attiecīgajiem transversālajiem caurteces kanāliem garenvirzienā var būt piltuvveidīgi caurteces kanāli.

Ūdens, kas ieplūst apakšējā stūra zonā (c’), vispirms jānovirza augšējā stūra zonā (b’). Siltā ūdens dabiskā tieksme celties uz augšu tiek mērķtiecīgi uzturēta ar aizmugures sildplāksnes T speciāla izpildījuma palīdzību šajā stūra zonā. Šai nolūkā vienā no vertikālā virzienā vērstajiem caurteces kanāliem var būt paredzēta caurulīte, kas ir savienota ar savienotājposmu (c-c’), tā ka ieplūstošais ūdens novirzās uz augšu. No šīs caurules var atteikties, kad šis caurteces kanāls ir atdalīts no apakšējā transversālā kanāla. Tomēr saskaņā ar izgudrojumu šim nolūkam, kā būs paskaidrots tālāk, var izmantot arī balsta ieliktni.

Augšējā stūra zonā (b’) ūdens no jauna novirzās horizontālā gareniskā virzienā, kā apzīmēts ar raustītām bultiņām, pirms tas atkal sāk plūst pa vertikālajiem caurteces kanāliem atgriezes līnijas virzienā apakšējā stūra zonā (d’). Lai vienkāršotu izgatavošanu, priekšējai un aizmugures sildpiāksnei var būt vienāda forma, tāpēc arī savienojuma vieta VL ar pievades līniju var atrasties priekšējās sildplāksnes apakšējā stūra zonā (d). Šai nolūkā caur savienojuma vietu VL ar pievades līniju ieplūstošo silto ūdeni var ir nepieciešams vispirms novirzīt uz augšējo stūra zonu (a), galvenokārt ar iepriekš norādītajiem paņēmieniem.

Lai palielinātu konvekcijas ceļā aizvadītā siltuma daļu, uz sildpiāksnēm var novietot konvektīvos profilus, respektīvi, plāksnes 2, kurām skatā no augšas var būt taisnstūra vai viļņveida profils. Vienā vēlamā izpildījuma variantā kā priekšējā, tā aizmugures sildplāksnē ir aprīkotas ar atbilstošiem konvektīviem profiliem. Tomēr ir iespējams arī, ka ar vienu vai diviem konvektīviem profiliem ir aprīkota tikai aizmugures sildplāksnē. Lai tālāk palielinātu sildjaudu, radiatoram var būt arī trešā sildplāksnē, kas ir novietota aiz otrās sildplāksnes un saslēgta ar to paralēli vai virknē.

Izmantojot pievienojamu, piemēram pieskrūvējamu savienotājcauruli (c-c’), nav nepieciešams izturīgs sildplākšņu savienojums vienai ar otru, bet tās var moduļu veidā pielāgot esošajiem apstākļiem.

Tieši nepilnas slodzes režīmā, t.i., pie zemām sildjaudām, respektīvi, zemiem sildvielas plūsmas ātrumiem sasilst tikai priekšējā sildplāksnē 1, bet ne aizmugures plāksne, kas veicina telpas mikroklimata komfortu. Ja uz priekšējās sildplāksnes nav konvektīvo profilu, tad apmēram 50% siltuma no tās parasti izdalās starojuma veidā. Šajā gadījumā radiatoram ir samērā neliels sildķermeņa rādītājs, tāpēc to, atšķirībā no radiatora ar lielu konvekcijas daļu, var regulēt līdz zemākiem plūsmas ātrumiem, kas nodrošina labākas regulēšanas iespēju.

Tieši garajiem radiatoriem, kuri ir nepieciešami lielām telpām, ieskaitot biroju telpas, radiators ieejas savienojuma zonā (a) var radīt siltuma sajūtu, bet jau krietnu laiku pirms savienotājposma (c) izraisīs aukstuma sajūtu. Tas var novest pie situācijas, kad radiatora izraisītā konvekcija krietnu laiku pirms savienotājpoma vairs nav pieejama, lai savirpuļotu un virzītu augšup uz leju krītošo auksto gaisu, kas pienāk no loga virs radiatora. Tāpēc cilvēks, kurš atrodas, piemēram, radiatora ieejas savienojuma tuvumā, siltumu sajutīs kāju tuvumā, turpretī otrais cilvēks, kurš stāvēs savienotājposma zonā, kāju tuvumā sajutīs aukstumu.

Lai šo nevēlamo efektu nepieļautu, vienā optimālā izgudrojuma izpildījuma variantā, kas parādīts 2. att., ir paredzēts savienojuma vietu ar pievades un atgriezes līnijām centrālais novietojums un vēlams ieplūstošā siltā ūdens simetrisks sazarojums kreisajā un labajā plūsmā. Šai nolūkā vēlams zem savienojuma vietas VL ar pievades līniju paredzēt transversālu izcilni, kā parādīts 2. att., šķērssvītras veidā. Lai novirzītu plūsmu uz aizmugures sildplāksni, apakšējo stūru zonās (d un c) ir paredzētas atbilstošas divas savienotājcaurules (d-d’ un c-c’), kuru galos atrodas attiecīga caurule, balsta ieliktnis saskaņā ar izgudrojumu vai cita piemērota ierīce, lai plūsmu aizmugures sildplāksnē novirzītu uz augšu. Pēc tam, kad caurplūstošā sildviela ir atdūrusies pret aizmugures sildplāksnes stūru zonām (a’ un b’), plūsma novirzās uz vidu (m). Augšējā transversālā caurteces kanāla vidū var būt izveidota starpsiena kreisajai un labajai plūsmai, kā parādīts ar vertikālo šķērssvītru. Pa vertikālajiem caurteces kanāliem, kā arī transversālo caurteces kanālu plūstošā viela beidzot nonāk savienojuma vietā RL ar atgriezes līniju.

Kamēr virsmas temperatūra radiatorā ar vienā pusē novietotajām savienojuma vietām ar pievades un atgriezes līnijām krīt visā radiatora platumā, savienojuma vietas ar pievades līniju centrālā novietojuma gadījumā attiecīgais temperatūras profils ir simetrisks un uzlabo telpas lietotājam komforta sajūtu.

Tā kā plūsma virzās caur priekšējo sildplāksni aizmugures sildplāksnes priekšā, tad abu sildplākšņu izdalītais siltuma daudzums ir atšķirīgs starp citu arī nepilnas slodzes režīmā. Tas ir atkarīgs no sildplākšņu individuālā izpildījuma. Konkrēti, lai samazinātu pagatavošanas izmaksas, abām sildplāksnēm parasti izmanto vienādu aprēķinu. Tomēr, lai radiatoram pat pie zemām sildjaudām priekšējā sildplāksnē vēl būtu silta, vēlams, lai priekšējai plāksnei būtu lielāka izstarotā siltuma proporcija, turpretī aizmugures sildplāksnei, lai tā spētu nodrošināt nepieciešamo sildjaudu aukstajās dienās, galvenokārt ir liela konvekcijas pakāpe. Tāpēc priekšējai sildplāksnei konvektīvā profila parasti nav.

Kā abu ekstremālo gadījumu kompromisa risinājumu izgudrojuma izpildījuma citā variantā ir paredzētas regulējamas aizsedzošās žalūzijas, kas atkarībā, starp citu, no nepieciešamās sildjaudas regulē istabas gaisa plūsmu pie konvektīvajiem profiliem. 3. att. ir parādīts šķērsgriezumā divsekciju radiators saskaņā ar izgudrojumu ar regulējamām žalūzijām diviem konvektīvajiem profiliem 2.

Šajā nolūkā pret telpu vērstā priekšējā sildplāksne 1 ir aprīkota ar temperatūras devēju 6, kā arī izplešanās tilpni 3, kurus izmanto, piemēram, logu pārbīdīšanai siltumnīcās. Sildplāksnēm 1, Γ šķērsām pārvietojamais vārsta bīdītājs ir savienots, no vienas puses, ar izplešanās tilpni 3, bet, no otras puses, ar vienu no pārklājošām plāksnēm 7, lai izraisītu pārklājošās plāksnes pārbīdi, kad mainās temperatūra. Lai pārbīdes kustību pārceltu uz otro pārklājošo plāksni, ir paredzēti šķērveidīgi virzošie vilcējstieņi 5 ar nekustīgu, respektīvi, grozāmu vidējo punktu un diviem virzošiem stieņiem, kuru viens atbilstošais gals ir savienots nekustīgi, bet atbilstošais otrais gals ir savienots ar iespēju slīdēt ar pārklājošo plāksni. Lai nodrošinātu atgriezējspēku, var būt paredzēti vairāki atsperu elementi (4), tādējādi pārklājošās plāksnes 7, no vienas puses, izdara spiedienu uz šķērveidīgajiem virzošajiem vilcējstieņiem 5, bet, no otras puses, atduras pret atsperu elementiem 4, kas, savukārt, atduras pret fiksējošo rāmi. Ja ir paredzēts tikai viens konvektīvais profils, tad pietiek vārsta bīdītāju tieši savienot ar pārklājošo plāksni. Tādējādi zūd nepieciešamība pēc virzošajiem vilcējstieņiem.

Izplešanās tilpne ir termostata kapsula ar šķidruma tilpni, kas sildot paplašinās un attiecīgi atdzesējot samazinās. Parasti izmanto tādas vielas kā vasks vai parafīns. Izplešanās tilpne ir izveidota tā, ka tilpnes termiskā izplešanās tiek pārveidota vārsta bīdītāja bīdes kustībā. Šī bīdes kustība var būt lineāra vai arī būt atkarīga no temperatūras, vai arī tuvoties lēcienveida funkcijai pie iestādītās lēciena temperatūras. Ar šķērveidīgās mehānikas palīdzību vārsta bīdītāja bīdes kustība tiek pārveidota pārklājošo plākšņu transversālā kustībā. Tās ir izveidotas tā, ka pie samērā augstām temperatūrām priekšējās sildplāksnes apakšējā posmā, t.i., kad radiatoram jāatdod augsta sildjauda, pārklājošās plāksnes 7 atver konvektīvos profilus KB, tādējādi pie konvektīvajiem profiliem bez šķēršļiem var piekļūt gaiss. Šajā gadījumā radiators savu siltumu atdod galvenokārt uz konvekcijas rēķina. Attiecīgais sildķermeņa rādītājs konvektīvajām radiatoram ir samērā liels, piemēram, 1,5. Krītot temperatūrai priekšējās sildplāksnes apakšējā gala posmā, pārklājošās plāksnes 7 pārbīdās un aizsedz konvektīvos profilus, tāpēc palielinās izstarotā siltuma daļa un kopējā sildjauda palielinās. Uz izstarotā siltuma palielinātās daļas rēķina sildķermeņa attiecīgais rādītājs kļūst mazāks, piemēram, 1,25, kas labvēlīgi ietekmē regulēšanas parametrus nepilnas slodzes režīmā. Lai nodrošinātu pārslēgšanas operāciju, izgudrojuma izpildījuma īpašajā variantā var būt paredzēti sakausējumi ar atmiņu vai bimetāliskās atsperes.

Bez tam šādus regulēšanas parametrus var panākt, regulēšanai izmantojot termostata vārstu, kas var regulēt plūsmu starojuma posmā un konvekcijas posmā neatkarīgi vienam no otra vai pat, izveidojot starojuma posma un konvekcijas posma regulēšanu neatkarīgu vienam no otra tā, lai pie telpas apsildīšanas nelielas slodzes būtu noslogots galvenokārt starojuma posms, bet pie telpas apsildīšanas lielākas slodzes būtu papildus noslogots konvekcijas posms.

Risinājumu saskaņā ar izgudrojumu var pielietot ne tikai daudzsekciju, bet arī viensekcijas radiatoros. Šim mērķim 4. att. ir parādīts viensekcijas radiators saskaņā ar izgudrojumu ar pirmo posmu 8, kas galvenokārt var atrasties radiatora augšējā zonā, un otro posmu 9. Ieeja atrodas pirmajā posmā 8, tāpēc caur to siltā ūdens plūsma virzās pirms otrā posma. Lai panāktu vienmērīgāku siltā ūdens sadalījumu, vēlams, lai augšējā garenmalā (a-b) atrastos transversālais caurteces kanāls, kuram meandra veidā piekļaujas pārējie transversālie caurteces kanāli vai pat vairāki vertikālie caurteces kanāli (nav parādīti), kas var turpināties apakšējos caurteces kanālos (apzīmēt ar resnām vertikālām līnijām). Tomēr starp pirmo un otro posmu ir lietderīgi novietot starpsienu 10, lai ieplūstošais siltais ūdens vispirms koncentrētos augšējā posmā un atdotu tam siltumu, pirms nonācis caur vienu vai vairākiem savienotājkanāliem 11 apakšējā posmā.

Vēlams, lai augšējam posmam nebūtu konvektīvo profilu un tas būtu plakans sildķermenis ar lielu izstarotā siltuma daļu un nelielu sildķermeņa rādītāju. Apakšējam posmam parasti ir konvektīvais profils 2, tāpēc lielākā daļa siltuma tajā rodas uz konvekcijas rēķina. Ja starp pirmo un otro posmu ir izveidota starpsiena, tad starojuma sildķermenis un konvektīvais sildķermenis ir savienoti virknē.

Siltais ūdens, plūzdams pie zemām sildjaudām un līdz ar to ar mazu plūsmas ātrumu augšējā posmā, pirms nonāk otrajā posmā, augšējā posmā atdziest, tāpēc ievērojama daļa radiatora virsmas rada siltuma un līdz ar to komforta sajūtu. Lai vienmērīgāk sadalītu temperatūru, uz tā virsmas, starp citu, ja radiatori ir ļoti gari, var paredzēt savienojuma vietas ar pievades līniju centrālu novietojumu, kā norādīts iepriekš.

Ļoti gariem radiatoriem vai lielu sildjaudu gadījumos var būt lietderīgi sildķermeņa sānu posmus (a, b) atliekt atpakaļ tā, ka ekstremālā gadījumā, kā parādīts 5. att., tiek iegūts gandrīz divsekciju radiators, kurā sānu posmi galvenokārt ir paralēli sildķermeņa priekšējās virsmas lielākajai daļai. Turklāt vēlams izvēlēties iepriekš norādīto savienojuma vietu ar pievades un atgriezes līnijām centrālo novietojumu. Atšķirībā no sākumā norādītā divsekciju radiatora šajā izpildījuma variantā vairs nav nepieciešams ar savienotājcaurules palīdzību savienot kopā priekšējo un aizmugures sildplāksni, kas noved pie ievērojama pagatavošanas izmaksu samazinājuma. Sildķermeņa nepieciešamo atlocīšanu var izveidot kā pirms savienojuma, attiecīgi sametinot abus puskausiņus 29a, 20b, tā arī pēc tā.

Konvektīvās plāksnes 2 ir lietderīgi novietot tikai uz aizmugures sildplāksnes T, vai arī priekšējā posmā, kur tās pārsedz tikai samērā nelielu daļu sildķermeņa augstuma. Tāpēc arī šis radiators atkal veido starojuma posmu un konvekcijas posmu.

6. att. parādīts otrs viensekcijas un divsekciju radiatoru izpildījuma variants ar priekšējo starojuma posmu 8 un aizmugures konvektīvo posmu 9. Šai nolūkā viensekcijas radiators saskaņā ar izgudrojumu vai otrs plakanais sildķermenis ir savienoti, izmantojot parasti elastīgu savienotājcauruli 13 no plastmasas, metāla u.tml. ar sildķermeņa aizmugurē novietotu caurules posmu 14. Lai palielinātu konvekcijas pakāpi, vismaz caurules aizmugures posms ir aprīkots ar daudziem apaļiem vai taisnstūrveida konvektīviem ķermeņiem jeb plāksnēm 15, kuru virsmu izvēlas atkarībā no vajadzīgās kopējās sildjaudas. Tā kā šādas caurules nākotnē tiks piedāvātas kā ļoti lētas preces, kuras pārdod metros, tad var realizēt radiatoru, kas, no vienas puses, ir ļoti lēts un, no otras puses, nodrošina divsekciju radiatora saskaņā ar izgudrojumu priekšrocības.

Starp citu, šādu radiatoru var izmantot dienvidzemēs ar samērā maigām ziemām, kur parasti ir nepieciešama liela daļa izstarotā siltuma, bet ļoti nelielu skaitu dienu ir vajadzīga arī augsta konvekcijas pakāpe. Pateicoties secīgam starojuma posma un konvekcijas posma savienojumam, vienādā mērā var izpildīt abus noteikumus. Lai vēl papildus palielinātu konvekcijas daļu, ar konvektīvajām plāksnēm var aprīkot arī priekšējo sildplāksni, kā parādīts ar raustītu viļņveida līniju.

9. att. izpildījuma piemēra veidā šķērsgriezumā parādīta radiatora saskaņā ar izgudrojumu uzstādīšana montāžas telpā sienas priekšā. Montāžas telpu sienas priekšā bieži vien izveido nesoša cokola statņa 26 veidā, veicot vannas istabu sanāciju. Nesošais statnis kalpo iekārtas, piemēram, izlietnes 28 utt., piestiprināšanai. Pēc sanācijas darbu beigšanas nesošo statni pārklāj ar plāksni, kas noder par praktisku palīgvirsmu 25.

Šo montāžas telpu sienas priekšā var izmantot kompaktai radiatora uzstādīšanai. Šim mērķim ieteicams uzstādīt viensekcijas vai daudzsekciju radiatoru saskaņā ar izgudrojumu tā, lai starojuma posms 1 atrastos telpas pusē, turpretī konvektīvais posms 1’ gaisa kamerā 27. Lai nodrošinātu gaisa konvekciju, montāžas telpas apakšējā un, attiecīgi, augšējā puse sienas priekšā tiek aprīkotas ar ieejas un izejas režģiem (29, 30). Starojuma posms 1 visbiežāk noslēdzas vienā līmenī ar priekšējo augšējo virsmu. Konvektīvais posms var būt izveidots konvektīvo plākšņu vai cauruļu veidā ar konvektīviem ķermeņiem saskaņā ar 6. att. Tādā veidā rodas kompakta sienas sildvirsma, kura tāpēc, ka sastāv no viena vai vairākiem radiatora konstrukcijas elementiem, tieši pie zemām temperatūrām pievades līnijā, izraisa galvenokārt siltuma un komforta sajūtu.

10. att. ir parādīts cits optimālais izpildījuma variants, kas sastāv no vairākiem radiatora saskaņā ar izgudrojumu elementiem, kurā starojuma posms 1 un viens vai vairāki konvektīvie posmi atrodas blakus viens otram. Starojuma posms 1 atrodas galvenokārt zem loga 31, un tam ir tādi izmēri, ka tā virsma pat aukstās dienās, no vienas puses, var kompensēt virs tā esošā loga 31 auksto starojuma virsmu un, no otras puses, pateicoties savai konvekcijas siltuma daļai, var tomēr kompensēt lejup plūstošo auksto gaisu. Konvektīvais posms Γ atrodas sānos virs vai zem starojuma posma ar secīgu pieslēgumu plūsmas virzienā un virzās galvenokārt gar grīdas līsti. Šai nolūkā konvektīvo posmu vēlams izveidot caurules veidā ar konvektīviem ķermeņiem, kā bija aprakstīts attiecībā uz 6. att., un to ārējā izskata un telpas higiēnisko apsvērumu dēļ, savukārt, var pārklāt ar apdari.

Visos iepriekš norādītajos daudzsekciju radiatoros pati priekšējā, vēlams, pret telpu vērstā sildplāksnē ir vissiltākā, turpretī sienas pusē novietotās sildplāksnes var būt samērā aukstas. Tā rezultātā mazāk siltuma tiek nevajadzīgi pazaudēts caur mājas sienu. Lai vēl papildus novērstu šādus siltuma zudumus, visos radiatoros saskaņā ar izgudrojumu no sienas puses var būt paredzēts atstarojošais ekrāns (12), kas galvenokārt ir izgatavots no daudzkārtaina alumīnija un kalpo kā starojuma izolācija, tā siltumizolācija sienas virzienā. Šāds atstarojošais ekrāns var kalpot arī kā izolācija starp pašu priekšējo sildplāksni un aiz tās novietotajām sildplāksnēm.

Kā tika norādīts iepriekš, sildvielai, kas caur savienotājcaurules posmu (c-c’ un, attiecīgi, d-d’) ieplūst sildplāksnes T apakšējā savienotājzonā (c’ un, attiecīgi, d’), jāplūst uz augšu (b’ un, attiecīgi, a’). Lai gan to var lietderīgi panākt ar attiecīgi izveidota vertikāla caurteces kanāla palīdzību, šim nolūkam vēlams izmantot spraisli jeb balsta ieliktni, kā paskaidrots turpmāk ar atsaucēm uz 7. un 11 .-14. att.

7. att. augšējā daļā ir parādīta daļa no puskausiņa, respektīvi, plāksnes, skatā no priekšpuses, konkrēti, pirms šī puskausiņa savienojuma ar attiecīgi izveidotu otro puskausiņu. Kā norādīts iepriekš, šis puskausiņš ir profilēts, t.i., aprīkots ar padziļinājumiem 21, 22a, 22b tā, ka sildplāksnes saskaņā ar izgudrojumu iekšpusē atrodas vairāki, galvenokārt vertikāli, caurteces kanāli 21, kā arī apakšējā un, attiecīgi, augšējā garenmalā (nav parādīta) būtībā tiem perpendikulārs transversālais caurteces kanāls 23. 7. att. apakšējā kreisajā pusē ir parādīta radiatora saskaņā ar izgudrojumu daļa skatā no augšas attiecīgi šķērsgriezumā. Turklāt šajā izpildījuma piemērā savienojuma vieta 18 ar pievades līniju ir novietota radiatora vidū un uz apakšējās garenmalas, kā tas ir paredzēts saskaņā ar izgudrojumu garajiem radiatoriem.

Lai atdalītu caur savienojuma vietu VL, 18 ar pievades līniju ieplūstošo ūdeni, vertikālais caurteces kanāls, kas piekļaujas savienojuma vietai ar pievades līniju, var būt atdalīts no apakšējā transversālā caurteces kanāla pārējās daļas, piemēram, ar starpsienu. Tomēr pirms abu puskausiņu savienošanas vēlams vienā no puskausiņiem ievietot speciāli izveidotu balsta ieliktni jeb spraisli. 7. att. parādītajā izpildījuma piemērā balsta ieliktnim tā apakšējā posmā ir transversāla atvere 19a, kas galvenokārt ir izveidota kā caurteces atvere, kā arī tai perpendikulāra atvere 19b. Savā darba stāvoklī perpendikulārā virziena atvere 19b atrodas vienā no vertikālajiem caurteces kanāliem 21, turpretī transversālā atvere 19a atrodas augšpusē un savienojuma vietas 18 ar pievades līniju turpinājumā. Pateicoties šādam novietojumam, tiek nodrošināta plūsmas vēlamā novirze uz augšu. Ja plūsmas novirze notiek galvenokārt tikai pa vienu caurteces kanālu, tad balsta ieliktnis var būt izveidots arī tā, ka plūsma virzās pa vairākiem caurteces kanāliem.

Lai balsta ieliktnis ieņemtu savu paredzēto darba stāvokli, tā formai ir jābūt galvenokārt asimetriskai. 7. att. parādītajā izpildījuma piemērā balsta ieliktņa ārējā kontūra atbilst puskausiņu iespiedumiem jeb profilējumam, lai vertikālā atvere 19b atrastos caurteces kanālā 21. Ja balsta ieliktnis būtībā ir izveidots gredzena formā, tā vienā aploces vietā var būt placinājums 19c, kas paredzētajā darba stāvoklī piekļaujas apakšējai garenmalai. Asimetriskā izveidojuma dēļ tiek atvieglota balsta ieliktņu automatizētā uzstādīšana, piemēram, ar robota palīdzību vai viegli sakratot vienu puskausiņu.

Lai izgatavotu sildplāksni, vispirms divās plāksnēs no plastiski deformējama materiāla, galvenokārt tērauda loksnes vai plastmasas, izveido iespiedumus 22a, 22b. Tādējādi profilētā plāksne veido vienu puskausiņu 20a, 20b. Katrā puskausiņā ir izveidota viena vai vairākas atveres ventiļu posmu un savienotājposmu VL, RL, respektīvi, savienotājposmu (c-c’) izvietošanai. Šajās vietās starp abiem puskausiņiem vēlams ievietot balsta ieliktņus, kas uztvertu ļoti lielos spēkus, kas rodas abu puskausiņu savienojuma, respektīvi, metinājuma vietā, un novērstu puskausiņu nevēlamu deformāciju. Vietās, kur iespējama plūsmas papildu novirze, izmanto balsta ieliktni saskaņā ar izgudrojumu ar virzītu plūsmas izeju.

14. att. ir parādīts trīssekciju plakanais radiators ar savienojuma vietu VL ar pievades līniju un savienojuma vietu RL ar atgriezes līniju. Šis plakanais radiators ietver pirmo sildplāksni 1, caur kuru plūst sildviela un kuru vēlams pavērst apsildāmās telpas virzienā, un vēl divas sildplāksnes 1', 1”, caur kurām virzās plūsma un kas atrodas aizmugurē. Sildplāksnes 1, Γ, 1 ir hidrauliski savienotas kopā, izmantojot savienotājdaļas 1a-1d. Sildplāksnes 1, Γ, V sastāv no savstarpēji savienotiem lokšņu apvalkiem, starp kuriem ir paredzētas balsta daļas 19, kas aprīkotas ar atverēm 19a, savienotājdetaļu 1a-d uzstādīšanai. Saskaņā ar izgudrojumu balsta daļu 19 atverēs 19a atrodas fasondaļas 19.1-19.3, ar kuru palīdzību var mērķtiecīgi ietekmēt gāzveida un šķidro sildvielu plūsmu starp sildplāksnēm.

12. att. parādīta fasondaļa 19.1, kas pilnīgi pārsedz uz balsta daļas 19 izveidotās atveres 19a un līdz ar to pretojas gāzveida un šķidro vielu plūsmai starp sildplāksnēm.

13. att. ir parādīta fasondaļa 19.2, kurai ir atvere 19.2a, kas maksimāli atbilst uz balsta daļas 19 izveidotajām atverēm 19a un kas nodrošina gāzveida un šķidro vielu vadāmu novirzīšanu vienā no sildplāksnēm.

11. att. ir parādīta fasondaļa 19.3, kurai ir atvere 19.3a, kas nodrošina gāzveida vielu apmaiņu starp sildplāksnēm, taču pretojas šķidro vielu plūsmai starp sildplāksnēm. Sevišķi vēlams fasondaļas ievietot balsta daļu 19 atverēs 19a ar ģeometrisku un/vai spēka kontaktu. Fasondaļas sastāv galvenokārt no metāla, plastmasas vai keramikas un pēc saviem ārējiem izmēriem atbilst balsta daļu 19 atveru 19a kontūrām, līdz ar to nodrošinot savienojuma vietu hermētiskumu.

No savienojuma starp aizmugures plāksni 1 un vidējo plāksni Γ sildviela virzās caur vidējo plāksni Γ uz priekšējo plāksni 1. Pateicoties tam, vispirms sasilst priekšējā plāksne 1. To panāk ar iepriekš norādīto fasondaļu palīdzību. Atgrieze RL notiek no priekšējās plāksnes 1 lejup uz vidējo plāksni 1' un aizmugures plāksni 1.

Tomēr iepriekš norādīto principu, saskaņā ar kuru pirmajā posmā ar augstu starojuma proporciju, starp citu, pie zemām sildjaudām, tiek padots vairāk siltuma nekā pārējos radiatora posmos, var attiecināt ne tikai uz radiatoriem, caur kuriem virzās sildvielas plūsma, bet arī uz elektriskajiem radiatoriem, kā parādīts 8. att. Tādējādi atbilstoši minētajiem viensekcijas vai daudzsekciju radiatoriem starojuma posmu 8 var izvietot, piemēram, virs konvektīvā posma 9 vai pat tā priekšā.

Šai nolūkā saskaņā ar izgudrojumu attiecīgie posmi tiek aprīkoti ar daudziem elektriskiem sildelementiem (Ri...R_n, ri...r_n), kas metāla ieliktņos tiek ievietoti tieši radiatorā vai atbilstošajos caurteces kanālos, kā norādīts iepriekš. Šāds elektriskais radiators var būt aprīkots ar noslēgtu ūdens, parafīna u.tml. plūsmas kontūru, turklāt plūsmas konvekciju izraisa paši sildelementi vai pat ar papildu piedziņas līdzekļa palīdzību. Attiecīgo posmu sildelementi parasti tiek saslēgti paralēli.

8. att. parādītajā elektriskajā radiatorā saskaņā ar izgudrojumu pirmā posma 8 paralēlā pretestība it mazāka nekā otrā vai pārējo posmu 9 pretestība, tāpēc pirmajā posmā tiek ievadīts vairāk siltuma. Mērķtiecīgi paredzēta ir posmu atsevišķu sildelementu vadība atsevišķi vai kaskādēm ar regulējamas ierīces palīdzību, tāpēc var saskaņot kopējo sildjaudu kā arī siltuma daļu, kas tiek atdota uz starojuma un konvekcijas rēķina atsevišķi un atbilstoši telpas apstākļiem. Konkrēti, divsekciju radiatorā pie vēlamās zemās sildjaudas atslēgt plāksnes sildelementus sienas pusē, tāpēc telpas pusē paliek sildķermenis ar lielu starojuma proporciju. Šai nolūkā starp abiem radiatora posmiem 8, 9 papildus paredzēts relejs 16.

Citā optimālā izpildījuma variantā pirmais, respektīvi, priekšējais sildposms 8 ir aprīkots vienīgi vai papildus ar pašregulējošu jeb pašierobežojošu pretestību, kuru izmanto arī tā saucamajos pašierobežojošos cauruļu sildītājos. Pašierobežojošā pretestība sastāv no galvenokārt no ferītiem, kas ir iestrādāti nesošajā materiālā, piemēram, elastomērā. Tādējādi veidojas no temperatūras atkarīgā pretestība, kas, pieaugot temperatūrai, palielinās. Turklāt var tikt nodrošināta gandrīz lēcienveidīga temperatūras izmaiņa, kā dēļ elektriskā pretestība, piemēram, pie zemām temperatūrām, tiek automātiski ierobežota.

Ja elektriskā radiatora saskaņā ar izgudrojumu pirmais, respektīvi, priekšējais posms 8 ir aprīkots ar pašierobežojošu sildelementu, tad bez sarežģītas regulēšanas var nodrošināt, ka pirmā, respektīvi, priekšējā posma 8 pretestība pie zemām temperatūrām ir mazāka par pārējo posmu pretestību. Tādējādi nepilnas slodzes režīmā, kad radiatora virsma ir samērā auksta, radiatora starojuma posms sasilst stiprāk un tāpēc uzlabojas telpas komforta pakāpe. Pie radiatora vidējām temperatūrām radiatora abu posmu pretestības ir vienādas, turpretī pie lielām sildjaudām, t.i., sildplāksnes augstām temperatūrām, pirmā posma virsmas temperatūra elementa pašierobežojošās pretestības dēļ paliek pie paredzētās temperatūras. Tāpēc nav jābaidās, ka pie radiatora pirmā, respektīvi, priekšējā posma varētu apdedzināties.

Pateicoties iepriekš norādītajam radiatora saskaņā ar izgudrojumu sadalījumam vispirms starojuma posmā, kas laiž cauri plūsmu, un aiz tā plūsmas virzienā novietotajā konvektīvajā posmā, var nodrošināt optimālus nelineārus regulēšanas parametrus: nelielas nepieciešamības gadījumā pēc apsildes siltums tiek atdots galvenokārt starojuma veidā, turpretī, ja nepieciešamība pēc apsildes ir liela, liela siltuma daļa tiek atdota konvekcijas ceļā.

Tieši telpās ar labu siltumizolāciju un nepilnu slodžu diapazonā ir nepieciešamā sildjauda var ievērojami mainīties, piemēram, kad nepieciešamā sildjauda ir tikai 400 W, negaidīti ieslēdzas vai izslēdzas griestu halogēnais apgaismojums ar 300 W jaudu. Tāpēc, lai tālāk uzlabotu regulēšanas parametrus, radiators saskaņā ar izgudrojumu darbojas galvenokārt ar termostata vārstu ar nelineāru, piemēram, progresīvu vai regresīvu regulēšanas raksturojumu. Turklāt regulējošais vārsts galvenokārt ir izveidots tā, ka plūsma caur konvektīvo posmu var pilnīgi vai daļēji un neatkarīgi no starojuma posma regulēšanas apstādināt, respektīvi, regulēt.

Lai gan iepriekš bija sniegts izgudrojuma apraksts radiatoram, caur kuru virzās siltās caurteces vielas plūsma, telpā sadalītu radiatora zonu dažādas slodzes principu var izmantot arī dzesējošiem ķermeņiem, piemēram, griestu dzesētājiem, caur kuriem iziet aukstas caurteces vielas plūsma. Tādā veidā divsekciju dzesējošā ķermenī pirmais posms ir vērsts telpas virzienā, turpretī aizmugures posms ir novietots sienas pusē vai arī savienots ar citu siltummaini. Konkrēti, viensekcijas dzesējošā ķermenī var būt lietderīgi, ka pirmais caurlaidošais posms atrodas vidū vai dzesējošā ķermeņa sānmalā, taču pārējie posmi novietoti kā papildinājums.

Dažos ļoti speciālos pielietojuma gadījumos, konkrēti, bērnudārzos vai centrālapkures sistēmās bijušā Austrumu bloka valstīs daudzsekciju radiatorus saskaņā ar izgudrojumu var izmantot arī ar pretēju ieslēgumu tā, ka parasti apsildāmās telpas virzienā pavērstā sildplāksne ir aukstāka nekā aiz tās novietotā plāksne. Tādējādi uz priekšējās sildplāksnes nav iespējams apdedzināt pirkstus, ko dažu valstu bērnudārzos aizliegts pat ar likumu. Ja ēkas apstākļi, piemēram, siltumizolācija vai izmantošanas mērķis pēc tam mainās, tad daudzsekciju radiatorus saskaņā ar izgudrojumu var vienkārši pagriezt, lai siltākā sildplāksne būtu pavērsta pret telpu, tādējādi nodrošinot iepriekš minētās priekšrocības. Tādā veidā var panākt saskaņošanu, nemainot vai neizgudrojot jaunu radiatoru.

15.-31. att. ir parādīti izgudrojuma optimālie pielietojuma gadījumi tā saucamajām sildsienām, kas sastāv no vertikālām un horizontālām plakanajām sildcaurulēm, kas savienotas viena ar otru ar iespēju plūstošajai vielai virzīties pa horizontālajām vai vertikālajām kolektorcaurulēm vai kanāliem.

15. att. ir parādīta divsekciju vertikālā sildsiena ar tā saucamo vienpusējo pieslēgumu, kuram savienojuma vieta VL ar pievades līniju atrodas priekšējās sildplāksnes 1 augšējā stūra zonā, bet savienojuma vieta RL ar atgriezes līniju aizmugures sildplāksnes 1’ apakšējā stūra zonā. Caur ieejas savienojumu ieplūstošais siltais ūdens sadalās attiecīgā veidā pa priekšējo sildplāksni, pirms tas caur savienotājposmu, galvenokārt, cauruli no metāla vai plastmasas virzās uz aizmugures sildplāksni T. Ūdens ceļš augšējā zonā ir parādīts 16. att., bet apakšējā zonā - 17. att. Savienotājcaurules ir izveidotas tā, ka sildviela var nonākt aizmugures sildplāksnē tikai augšējā labējā zonā. Šim nolūkam tiek izmantoti līdzekļi atbilstoši iepriekš norādītajiem izgudrojuma izpildījuma variantiem, kurus speciālisti var vienkārši izmantot sildsienām.

18. att. ir parādīta vertikālā sildsiena, kurā sildplāksnes ir savienotas viena ar otru, izmantojot T-veida daļas augšējās un apakšējās stūru zonās. Sildvielas plūsmas regulēšana tiek veikta, kā parādīts 19. un 20. att., caur T-veida elementiem, turklāt tie ir izveidoti slēgti vai laiž cauri plūstošo vielu. Tāpēc priekšējā sildplāksne vienmēr saņem sildvielas plūsmu pirms aizmugures sildplāksnes.

21.-31. att. ir parādīti dažādi horizontālo sildsienu izpildījuma varianti, t.i., sildošās caurules ir novietotas horizontāli un savienotas savā starpā no sāniem, izmantojot kompaktas konstrukcijas kolektorcaurules. Sildvielas plūsmas regulēšana notiek, kā parādīts 22. un 23. att., izmantojot virzošās plāksnes sānu zonās, kas ir izveidotas tā, ka priekšējā sildplāksne vienmēr saņem plūsmu pirms aizmugures sildplāksnes.

24.-31. att. ir parādīti citi horizontālo sildsienu izpildījuma varianti, turklāt sildvielas plūsmas regulēšana tiek veikta analoģiski iepriekš norādītajiem vertikālo sildsienu izpildījuma variantiem, t.i., izmantojot attiecīgi izveidotas savienotājcaurules, kuru apraksta atkārtojums nav dots, bet ir tikai atsauce uz iepriekš sniegtajiem izpildījuma variantiem.

Claims (46)

1. Pretenzijas

   1. Vismaz viensekcijas, vēlams divsekciju vai daudzsekciju, radiators, konkrēti, plakanais radiators vai sildsiena, kas satur: savienojuma vietu (VL) ar pievades līniju; savienojuma vietu (RL) ar atgriezes līniju; pirmo posmu (1), caur kuru virzās plūsma un kas galvenokārt ir vērsts apsildāmās telpas virzienā; vismaz vēl vienu posmu (1'), caur kuru virzās plūsma un kas galvenokārt atrodas aizmugurē, kas atšķiras ar to, ka caur pirmo posmu būtībā vienmērīgi virzās plūsma pirms pārējiem posmiem; turklāt tikai pirmā posma (1) gala zonā ir paredzēts vismaz viens savienojums vismaz ar vēl vienu posmu (1’).
2. 2. Radiators saskaņā ar 1. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka pirmais posms (1) ir izveidots tā, ka tam vismaz pie zemas sildjaudas var pievadīt vairāk siltuma nekā pārējiem radiatora posmiem.
3. 3. Radiators saskaņā ar 1. vai 2. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka posmi ir izveidoti plākšņu veidā un noformēti galvenokārt no profilētām plāksnēm vai plakanām caurulēm, kuras ir savienotas viena ar otru, izmantojot kolektorkanālus, un, starp citu, ir izgatavotas no tērauda loksnes, pie kam plāksnes ir profilētas tā, ka posmi (1, T) satur daudz caurteces kanālu, turklāt caurteces kanālu kopējais garums pirmajā posmā (1) ir lielāks nekā pārējos posmos, pirmā posma (1) caurteces kanālu pretestība plūsmai ir mazāka nekā pārējos posmos, bet posmi ir savienoti, izmantojot vienu vai vairākus savienotājcauruļu posmus galvenokārt no metāla vai plastmasas.
4. 4. Radiators saskaņā ar jebkuru no 1. līdz 3. pretenzijai, kas atšķiras ar to, ka savienojuma vieta (VL) ar pievades līniju un savienojuma vieta (RL) ar atgriezes līniju katra ir novietota uz radiatora vienas vertikālās garenmalas vai katra atrodas radiatora horizontālā garuma vidū.
5. 5. Radiators saskaņā ar jebkuru no 1. līdz 4. pretenzijai, kas atšķiras ar to, ka pirmais posms (1) ir novietots virs vai zem otrā posma (T), turklāt abi posmi galvenokārt ir izveidoti vienā sildķermenī, respektīvi vienā sildplāksnē.
6. 6. Radiators saskaņā ar jebkuru no 1. līdz 5. pretenzijai, kas atšķiras ar to, ka posmu (1, Γ) virsmas ir aprīkotas ar konvektīviem profiliem (2), kuriem ir galvenokārt taisnstūra vai viļņveida profils.
7. 7 . Radiators saskaņā ar 6. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka pirmais posms (1) ir brīvs no konvektīvajiem profiliem.
8. 8. Radiators saskaņā ar jebkuru no 1. līdz 7. pretenzijai, kas atšķiras ar to, ka ir paredzētas regulējamas aizsedzošās žalūzijas (7), lai mainītu konvektīvo profilu (2) apteces šķērsgriezumu, turklāt aizsedzošās žalūzijas (7) ir izveidotas ar pārbīdes iespēju atkarībā no temperatūras tā, ka pie zemas ieejas temperatūras pirmajā posmā (1) aizsedzošās žalūzijas (7) būtībā aizsedz konvektīvos profilus (2).
9. 9. Radiators saskaņā ar 8. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka ir paredzēts siltuma devējs (6), kas ir novietots uz pirmā posma (1).
10. 10. Radiators saskaņā ar 8. vai 9. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka aizsedzošo žalūziju (7) pārbīdīšanai ir paredzēta no temperatūras atkarīga kompensatora tilpne (3) vai metāls ar atmiņu jeb bimetāls.
11. 11. Radiators saskaņā ar jebkuru no 1. līdz 10. pretenzijai, kas atšķiras ar to, ka starp pirmo posmu un vismaz aiz tā novietoto posmu galvenokārt uz pirmā posma ir paredzēta izolācijas kārta galvenokārt no vienkārtaina vai daudzkārtaina alumīnija.
12. 12. Radiators saskaņā ar jebkuru no 1. līdz 11. pretenzijai, kas atšķiras ar to, ka no sienas puses tas ir aprīkots ar atstarojošu ekrānu galvenokārt no daudzkārtaina alumīnija.
13. 13. Viensekcijas, konkrēti - plakanais radiators vai sildsiena, kas satur; savienojuma vietu (VL) ar pievades līniju; savienojuma vieta (RL) ar atgriezes līniju; sildķermeni, kas ir izveidots plāksnes veidā un laiž cauri sildvielas plūsmu, kas atšķiras ar to, ka ir paredzēti vismaz divi dažādi aprēķināti posmi (8, 9), turklāt pirmais posms (8) plūsmas virzienā atrodas pārējo posmu priekšā un tajā var ievadīt, vismaz pie zemas sildjaudas, vairāk siltuma nekā pārējos posmos.
14. 14. Radiators saskaņā ar 13. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka vismaz uz sildķermeņa virsmas atrodas konvektīvie profili (2), kuriem plānā ir taisnstūra vai viļņveida profils.
15. 15. Radiators saskaņā ar 14. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka pirmā posma (8) konvektīvo profilu kopējā virsma ir mazāka par pārējo posmu virsmu.
16. 16. Radiators saskaņā ar 14. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka pirmais posms (8) ir brīvs no konvektīvajiem profiliem.
17. 17. Radiators saskaņā ar jebkuru no 13. līdz 16. pretenzijai, kas atšķiras ar to, ka sildķermenis ir izveidots no profilēta plākšņveida materiāla, galvenokārt - tērauda loksnes, izveidojot daudzus caurteces kanālus jeb plakanas caurules, kas savienotas kopā, izmantojot kolektorkanālus, turklāt pirmā posma (8) caurteces kanālu pretestība plūsmai ir mazāka nekā pretestība pārējos posmos.
18. 18. Radiators saskaņā ar jebkuru no 13. līdz 17. pretenzijai, kas atšķiras ar to, ka sildķermenis ir profilēts tā, ka vismaz pirmais posms (8) ietver vairākus caurteces kanālus, kas izvietoti horizontālā virzienā un meandra veidā virzās uz augšu vai leju, un/vai vismaz otrais posms (9) ir profilēts tā, ka tas veido vairākus vertikālus caurteces kanālus, pie kam pirmais posms (8) ir atdalīts no pārējiem posmiem vismaz ar starpsienu (10).
19. 19. Radiators saskaņā ar 18. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka caur starpsienu (10) virzās tikai viens savienotājkanāls (11).
20. 20. Radiators saskaņā ar 19. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka savienotājkanāls (11) ir novietots uz sildķermeņa vienas vertikālās sānmalas.
21. 21. Radiators saskaņā ar 18. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka caur starpsienu (10) virzās vairāki savienotājkanāli (11).
22. 22. Radiators saskaņā ar jebkuru no 13. līdz 21. pretenzijai, kas atšķiras ar to, ka savienojuma vieta (VL) ar pievades līniju atrodas uz sildķermeņa vienas vertikālās sānmalas vai sildķermeņa horizontālā garuma vidū.
23. 23. Radiators saskaņā ar jebkuru no 13. līdz 22. pretenzijai, kas atšķiras ar to, ka sildķermenim vismaz viena garenmala ir atlocīta atpakaļ, veidojot aizmugures, galvenokārt pret sienu vērstu, sildķermeņa virsmu, kas virzās galvenokārt paralēli sildķermeņa priekšējai virsmai, turklāt ieeja ir novietota uz priekšējās, galvenokārt pret apsildāmo telpu vērstās, sildķermeņa virsmas.

    2 6
24. 24. Radiators saskaņā ar jebkuru no 13. līdz 23. pretenzijai, kas atšķiras ar to, ka atgriezes līnijai (RL) ir caurules forma un tā atrodas aiz sildķermeņa garuma lielākās daļas.
25. 25. Radiators saskaņā ar 24. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka cauruļveida atgriezes līnija (14) ir aprīkota ar daudziem apaļiem vai taisnstūra formas konvektīvajiem ķermeņiem (15).
26. 26. Radiators saskaņā ar jebkuru no 13. līdz 23. pretenzijai, kas atšķiras ar to, ka tas izveidots ar diviem posmiem, turklāt pirmais posms (8) atrodas vidū starp pārējiem posmiem (9).
27. 27. Radiators saskaņā ar jebkuru no 13. līdz 26. pretenzijai, kas atšķiras ar to, ka tas no sienas puses ir aprīkots ar atstarojošu ekrānu (12) galvenokārt no daudzkārtaina alumīnija.
28. 28. Viensekcijas vai daudzsekciju elektriskais radiators, galvenokārt plakanais radiators vai sildsiena, kas ietver vismaz divus dažādi aprēķinātus posmus (8, 9), kas aprīkoti ar sildelementu sēriju (Ri...R_n, r-|...r_m) un regulējošo ierīci, kas atšķiras ar to, ka regulējošā ierīce ir izveidota tā, ka posmu elektriskā pretestība ir regulējama neatkarīgi vienam no otra un pirmajā posmā vismaz pie zemas sildjaudas tiek pievadīts vairāk siltuma nekā pārējos posmos.
29. 29. Radiators saskaņā ar 28. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka tas ir izveidots kā viensekcijas radiators pavisam ar diviem posmiem, turklāt pirmais posms (8) ir novietots virs otrā posma (9), vai arī tas ir izveidots kā daudzsekciju radiators, turklāt pirmais posms (8) ir vērsts galvenokārt pret apsildāmo telpu un atrodas pārējo posmu (9) priekšā.
30. 30. Radiators saskaņā ar 28. vai 29. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka pirmā posma pilnā elektriskā pretestība ir mazāka nekā pārējo posmu attiecīgā pilnā pretestība.
31. 31. Radiators saskaņā ar jebkuru no 25. līdz 28. pretenzijai, kas atšķiras ar to, ka pirmais posms (8) ir aprīkots ar pašregulējošu, respektīvi pašierobežojošu, pretestību galvenokārt elastomērā iestrādātu ferītu veidā.
32. 32. Radiators saskaņā ar jebkuru no 28. līdz 31. pretenzijai, kas atšķiras ar to, ka posmi ir izveidoti no profilētas plākšņveda materiāla galvenokārt no tērauda loksnes, izveidojot daudzus caurteces kanālus (21, 23), vai no plakanām caurulēm, kas savienotas kopā, izmantojot kolektorkanālus.
33. 33. Radiators saskaņā ar 32. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka tas veido dobu telpu caurteces vielas, galvenokārt ūdens vai parafīna, plūsmai.
34. 34. Radiators saskaņā ar 33. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka sildelementi ir iebūvēti tieši vienā vai vairākās dobajās caurteces telpās (21) vai arī sildelementi ir iebūvēti metāla ieliktņos, bet ieliktņi dobajās caurteces telpās (21).
35. 35. Radiators saskaņā ar jebkuru no 1. līdz 34. pretenzijai, kas atšķiras ar to, ka starp sildplāksnes (1, T) puskausiņiem, respektīvi plāksnēm (20a, 20b), ir novietots vismaz viens spraislis (19).
36. 36. Radiators saskaņā ar 35. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka vismaz vienam no spraišļiem (19) ir vismaz viens caurteces kanāls (19b), kas nodrošina iepriekš noteiktā veidā regulētu sildvielas novirzi.
37. 37. Radiators saskaņā ar 35. vai 36. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka spraislī (19) ir mehānisms (19b, 19c), kas nodrošina iepriekš noteiktu sildvielas novirzi, spraisli uzstādot starp sildplāksnes puskausiņiem, respektīvi plāksnēm, kuras ietver cauruļvadu (VL).
38. 38. Radiators saskaņā ar 37. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka novirzes mehānismā (19b) ir vismaz viens caurteces kanāls (19b), respektīvi no tā sastāv.
39. 39. Radiators saskaņā ar 37. vai 38. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka novirzes mehānismam (19b) ir ārējā kontūra, kas vismaz aptuveni atbilst kontūrai (21, 22a. 22b) starp puskausiņiem, respektīvi plāksnēm orientācijas uzlabošanai vai nodrošināšanai.
40. 40. Radiators saskaņā ar jebkuru no 36. līdz 39. pretenzijai, kas atšķiras ar to, ka spraislī (19) ir novietotas fasondaļas (19.1-19.3), lai mērķtiecīgi ietekmētu gāzveida un šķidro vielu plūsmu starp radiatora plāksnēm (1, T, 1).
41. 41. Radiators saskaņā ar 40. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka fasondaļa (19.1) pilnīgi aizver spraislī (19) paredzēto atveri (19a) un aizkavē gāzveida un šķidro vielu plūsmu starp radiatora plāksnēm (1, Γ, 1) vai arī fasondaļai (19.2a) ir atvere (19.2a), kas maksimāli atbilst spraislī (19) paredzētajai atverei (19a) un kas nodrošina gāzveida un šķidro vielu regulējamu novirzi vienā no radiatora plāksnēm (1, 1', 1), vai arī fasondaļā (19.3) ir paredzēta atvere (19.3a), kas nodrošina gāzveida vielu apmaiņu starp radiatora plāksnēm (1, 1', 1), bet aizkavē šķidro vielu plūsmu starp radiatora plāksnēm (1, T, 1).
42. 42. Radiators saskaņā ar 40. vai 41. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka fasondaļas (19.1-19.3) ir ievietotas atverēs (19a) ar ģeometrisku un/vai spēka slēgumu.
43. 43. Radiators saskaņā ar jebkuru no 40. līdz 42. pretenzijai, kas atšķiras arto, ka fasondaļas (19.1 -19.3) ir izveidotas no metāla, plastmasas vai keramikas un ka pēc saviem ārējiem izmēriem atbilst spraišļa (19) atveru (19a) kontūrai un nodrošina savienojuma vietu hermētiskumu.
44. 44. Radiatora izgatavošanas paņēmiens, starp citu saskaņā ar jebkuru no 1. līdz 43. pretenzijai, turklāt tiek izmantoti vismaz divi puskausiņi, respektīvi viens pāris vai vairāki pāri plākšņu no plastiski deformējama materiāla, pie kam vismaz viena no šīm pāros savienojamām plāksnēm tiek aprīkota ar virzošo struktūru sildvielas virzīšanai, plāksnes tiek savienotas vienu ar otru, turklāt iepriekš paredzētajās vietās starp plāksnēm tiek uzstādīti spraišļi ar vismaz vienu caurteces kanālu, kas atšķiras ar to, ka spraišļi tiek uzstādīti ar iepriekš noteiktu orientāciju, lai nodrošinātu sildvielas virzītu ievadīšanu radiatorā.
45. 45. Paņēmiens saskaņā ar 14. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka spraišļi tiek aprīkoti ar virzošo mehānismu to orientācijas nodrošināšanai.
46. 46. Radiatora izgatavošanas paņēmiens, starp citu saskaņā ar jebkuru no 1. līdz 43. pretenzijai, turklāt vismaz viena no plakanām caurulēm veidotā sildplāksne tiek aprīkota ar virzošo struktūru sildvielas virzīšanai, kas atšķiras ar to, ka virzošo struktūru izmanto, lai nodrošinātu sildvielas orientētu ievadīšanu vienas vai vairāku sildplākšņu atsevišķos posmos.