LV15071A - Kompozīcija subklīniska mastīta ārstēšanai govīm - Google Patents

Abstract

Izgudrojums attiecas uz veterinārmedicīnu un biotehnoloģiju. Ir izstrādāta dabīgas izcelsmes komponentus saturoša kompozīcija subklīniska mastīta ārstēšanai govīm. Kompozīcija satur pienskābi, lizocīmu un glikopeptīdus, kas iegūti no pienskābām baktērijām.

Description

LV 15071

IZGUDROJUMA APRAKSTS

Izgudrojums attiecas uz veterinārmedicīnu un biotehnoloģiju, un ir saistīts ar jaunas, dabīgas izcelsmes komponentus saturošas kompozīcijas izstrādi subklīniska mastīta ārstēšanai govīm.

TEHNISKAIS LĪMENIS

Mastīts ir piena dziedzera parenhīmas iekaisums. Pie subklīniska mastīta nenovēro redzamas patoloģiskas tesmeņa izmaiņas (nav klīniski nosakāmas), taču piens ir mikroskopiski pārmainīts vai satur baktērijas un citus iekaisuma produktus, tātad notiek nozīmīga leikocītu skaita un pro-iekaisuma citokīnu daudzuma atbrīvošanās [1], Būtisks subklīniskā mastīta rādītājs ir somatisko Šūnu skaita izmaiņas pienā. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, izvirza prasības saskaņā ar kurām, realizējamajā svaigpienā kopējais baktēriju skaits (KBS) 30 °C temperatūrā (uz 1 ml) nedrīkst pārsniegt 100 000 KW, bet somatisko šūnu skaits (SŠS) - 400 000 (uz 1 ml) [2].

Parasti subklīnisku mastītu ganāmpulkā konstatē līdz pat 75 % dzīvniekiem [3] un tā veidošanos sekmē vairāki faktori - dzīvnieku turēšana, ēdināšana, dzīvnieka imūnsistēmas statuss un tesmeņa audos iekļuvušo mikroorganismu izraisītā iekaisuma reakcija. Kā svarīgākie subklīniskā mastīta izraisītāji literatūrā tiek minēti Streptococcus agalactiae, Staphylococcus aureus un citi gram-pozitīvie koki, īpaši Streptococcus dysgalactiae, Streptococcus uberis, enterokoki, koagulāzes negatīvie stapfilokoki, t.sk., S. hyicus, S. epidermidis, S. xylosus un S. intermedius [3].

Mastīts govīm ir nopietna lopkopības problēma, jo no šīs saslimšanas atkarīga piena produktu kvalitāte un nekaitīgums. Akūta mastīta formas govīm iespējams noteikt pēc šādām ārējām pazīmēm: tesmenis pietūcis, karsts un sāpīgs. Dzīvniekam paaugstinās ķermeņa temperatūra, pienā parādās olbaltumvielu recekļi. Tomēr 90-95 % gadījumu mastīts norit subklīniskā (hroniskā) formā, kurai raksturīgas alerģijas pazīmes, t.i., piena dziedzera iekaisums norit nemanāmi, piens vizuāli izskatās normāls. Lai noteiktu subklīnisku masfitu, tesmeņa ceturkšņa pienam veic somatisko šūnu skaita aprēķinu un veic mikrofloras analīzi. Mastīta ārstēšana virzīta uz infekcijas likvidēšanu un imunitātes paaugstināšanu.

Zināma dažādu sintētisku antibakteriālu un pretiekaisuma līdzekļu lietošana, konkrēti, ciprofloksacīna un metronidazola lietošana, ārstējot mastītu govīm. 2

Cijprofloksacīnu saberž piestā, izšķīdina 100,0 ml destilēta ūdens, pēc tam savieno ar citiem preparāta komponentiem un izšķīdina 1 litrā ūdens. Pēc tam, kad no govs slimā tesmeņa tiek noslaukts piens, intracistemāli (intramamāri) ievada preparāta šķīdumu, deva - 50,0 ml 1 reizi dienā, līdz notiek izveseļošanās - 14-20 dienas. No slimā tesmeņa iegūto pienu utilizē [4]. Tomēr, lai iegūtu ekoloģiski tīru produkciju, sintētisku antibakteriālu un ķīmijterapeitišku preparātu lietošana pieļaujama tikai ārkārtējos gadījumos, jo sintētiskus antibakteriālus līdzekļus saturošs piens nav nekaitīgs cilvēka veselībai. Sintētiskie antibakteriālie un ķīmijterapeitiskie preparāti, kas saglabājas pienā, rada pārkāpumus piena produktu izgatavošanas tehnoloģijā. īpašu piesardzību vajadzētu ievērot, lietojot ārstniecības līdzekļus, kuri paredzēti ievadīšanai pupa kanālā (intracistemāli), jo tas var izraisīt cilvēkiem alerģisku reakciju un pasliktināt slimības norisi.

Zināma ari ārstniecisko fītoterapeitisko preparātu lietošana mastīta ārstēšanā govīm. Lieto ķiplokus, salviju, kurpītes sakni [5], žeņšeņu, alveju, ehiāciju [6] un citu3 augu ārstniecības līdzekļus. Zināma augu ārstniecības līdzekļu lietošana pretiekaisuma smēres izgatavošanā, lietojot sausus kliņģerišu ziedus vai kliņģerišu ziedu ekstraktu [7].

Zināma antimikrobiālā līdzekļa anavidīna [8], priežu skuju ekstrakta [9], guanidīna [10] lietošana polimēru antimikrobiālu plēvju izveidošanā, kas uzklājamas uz govs tesmeņa pupiem. Plēve pupa kanālā neļauj iekļūt mikroflorai un sekmē pupu galu ādas mīkstināšanu.

Tomēr fitoterapeitisku preparātu lietošanai jābūt ilgstošai, tā var ietekmēt piena organoleptiskās īpašības.

Efektīva līdzekļa izveidošana subklīniskā mastīta ārstēšanai govīm, kurš varētu nodrošināt piena produktu kvalitāti un nekaitīgumu, kura izgatavošanā nav nepieciešama sintētisko antibakteriālo un ķīmjterapeitisko līdzekļu lietošana - ir aktuāla problēma.

Izgudrojuma mērķis ir: - izveidot efektīvu kompozīciju subklīniskā mastīta ārstēšanai govīm, kas spēj nodrošināt piena produktu kvalitāti un nekaitīgumu, kā izgatavošanai nav nepieciešama sintētisko antibakteriālo un ķīmjterapeitisko līdzekļu lietošana; - sastāva dabisku komponentu un to savstarpējās attiecības meklēšana; - jauna šķīduma sastāva izstrāde, kas satur dabiskus komponentus un spēj saglabāt savas tehnoloģiskās īpašības un aktivitāti 12 mēnešu laikā, kā ari neizraisa blakusefektus, to lietojot līdz 3 reizēm. 3LV 15071

Izvirzītais mērķis tiek sasniegts tādējādi, ka izstrādāta kompozīcija, kas sastāv no pienskābes, lizocīma, glikopeptīdiem un fizioloģiska šķīduma. Pie tam kompozīcija satur pienskābi, lizocīmu, glikopeptīdus un 0,15M NaCl fizioloģisku šķīdumu šādās komponentu masas attiecībās (mg): 200.0- 500,0; 100.0- 300,0; 2.0- 10,0; līdz 10,0 ml. pienskābe lizocīms glikopeptīdi 0,15M NaCl fizioloģisks šķīdums

Pie tam kompozīcija satur glikopeptīdus no Lactobacillus spp.

Pienskābe (Lacticacid) - α oksipropānskābe skābe, ķīmiskā formula CH3CH (OH)COOH vai C3H6O3. Veidojas cukuru pienskābes rūgšanas procesā, sarūgušā pienā, vīna un alus rūgšanas procesā. Cilvēka un dzīvnieka organismā pienskābe formējas, sabrūkot glikozei - galvenajam organisma ogļhidrātu avotam, nodrošinot enerģiju daudzām organisma ķīmiskajām reakcijām. Pārtikas rūpniecībā pienskābi lieto kā konservantu, pārtikas piedevu E270 [11].

Lizocīms (Lysozyme) - hidrolāžu klases ferments, kas sagrauj baktēriju šūnu sieniņas, ar baktēriju šūnu sieniņas (mureīna) peptidoglikāna hidrolizēs palīdzību. Lizocīmu iegūst no vistu olu olbaltuma. Ferments ir gan cilvēka, gan dzīvnieka organismā: kuņģa zarnu trakta gļotādā, asaru šķidrumā, siekalās. Lizocīmam piemīt antibakteriālas īpašības [12]. Lizocīmu lieto supozitorija veida pretsēnīšu preparāta izgatavošanā, kas paredzēts bērniem [13], acu infekciju ārstēšanas pielienveida kompozīcijas izgatavošanā [14].

Glikopeptīdi (Glycopeptide). Zināmi sintētiskie glikopeptīdi (vankomicīns, teikoplanīns, glimurids) - antibiotiķu grupa, kurus lieto septisku infekciju gadījumos. Tomēr sintētisko glikopeptīdu lietošana var izraisīt histamīna satura paaugstināšanos asinīs un dažādas alerģiskas reakcijas. Zināmi dabiskie glikopeptīdi, kas neizraisa blakusefektus, tos iegūst no pienskābām baktērijām, galvenokārt, no Lactobacillus spp [15]. Dabiskajiem glikopeptīdiem piemīt ari antibakteriālas īpašības attiecībā pret mikrobu un vīmsi izraisītām septiskām infekcijām [16]. Dabiskajiem glikopeptīdiem piemīt pretvīrusu un imūnmodulējošas īpašības, tos lieto pirmpienu saturošu bioloģisko pārtikas piedevu izgatavošanā [17].

IZGUDROJUMA IZPILDES LABĀKIE PIEMĒRI

Eksperimentālos pētījumos in vitro un in vivo tika atlasīti un izpētīti izstrādātās jaunās kompozīcijas komponenti un to savstarpējā attiecība. 4

Jauni sastāva piemēri I - II piemērs: 200.0- 500,0; 100.0- 300,0; 2.0- 10,0; līdz 10,0 ml. pienskābe lizocīms glikopeptīdi 0,15M NaCl fizioloģisku šķīdums

Ja komponentu devas, attiecīgi, bija mazākas par 200 mg (pienskābe), 100 mg (lizocīms) un 2 mg (glikopeptīdi), vēlamais antimikrobiālais efekts netika sasniegts.

Ja komponentu devas, attiecīgi, bija lielākas par 500 mg (pienskābe), 300 mg (lizocīms) un 10 mg (glikopeptīdi), iegūtais antimikrobiālais efekts nepalielinājās.

JAUNĀ KOMPOZĪCIJAS SASTĀVA IZGATAVOŠANAS PAŅĒMIENS 1. piemērs 200.0 mg pienskābes nepārtraukti maisīja uz magnētiskā maisītāja istabas temperatūrā, noveda pH līdz 6,5 ar 2 ml 15 N NaOH. Iegūto šķīdumu sterilizēja, filtrējot caur membrānu filtru ar poru diametru 0,22 μχη. 100.0 mg lizocīma un 2,0 mg glikopeptīda izšķīdināja 8 ml destilēta ūdens, nepārtraukti maisot, uz magnētiskā maisītāja istabas temperatūrā, noveda pH līdz 6,5 ar 0,5 M NaHCOa un sterilizēja, filtrējot caur membrānu filtru ar poru diametru 0,22 μπι. Iegūtos šķīdumus salēja kopā, tilpumu noveda līdz 10,0 ml ar fizioloģisko šķīdumu, pārbaudīja beigu pH, un vēlreiz filtrēja caur membrānu filtru ar poru diametru 0,22 pm. Sagatavoto 10,0 ml šķīdumu sterili iepildīja sterilā Falcon stobriņā un blīvi noslēdza. 2. piemērs

Kompozīciju, kurā komponentu sastāvs bija sekojošs: 500,0 mg pienskābes, 300,0 mg lizocīma un 10,0 mg glikopeptīda, gatavoja analogi 1. piemērā minētajam izgatavošanas paņēmienam.

PĒTNIECĪBAS TEZULTĀTI

Itt vtiro 1. piemēra kompozīciju šķīduma antimikrobiāla aktivitāte tika pārbaudīta, izmantojot bedrīšu difūzijas metodi [18,19]. Baktēriju kultūras tika pagatavotas peptona sāls šķīdumā, koncentrācijā 1,5x10* kvv/ml (0,5 Mc Farland). Baktēriju kultūras 0,1 ml apjomā ienesa sterilās 100 mm Petri platēs un pārlēja ar 20 ml Millera Hintona agara barotni. Agarā izveidoja bedrītes (6 mm 0) un iepildīja 60 μί pārbaudāmā pirmās 5LV 15071 kompozīcijas šķīduma. Plates gatavoja 3 atkārtojumos, inkubēja 24 stundas 37 °C un mērīja baktēriju augšanas nomākuma (jeb antagonistiskās aktivitātes) zonas diametru. Rezultāti in vitro parādīti 1. tabulā. 1. tabula

Nomākuma zonu diametri (mm) Millera Hintona agarā pirmajai kompozīcijai*

Mikroorganismu kultūras Nomākuma (jeb antagonistiskās aktivitātes) zona (mm) S. saprophyticus 18 S. haemolyticus 19 S. aureus 19 E. coli 20 S. liquefaciens 18 C. freundii 19 *Kompozicijas sastāvā uz 10 ml fizioloģiska šķīduma bija 500 mg pienskābes, 300 mg lizocīma un 10 mg glikopeptīda.

No 1. tabulas rezultātiem varam secināt, ka pārbaudītā kompozīcija, kas satur 500 mg pienskābes, 300 mg lizocīma un 10 mg glikopeptīda in vitro uzrāda 18-20 mm lielu nomākuma pret visām pārbaudītajām baktēriju kultūrām (S.saprophyticus, S.haemolyticus. S.aureus. E.coli, S.liquefaciens un C.freundii), kas nozīmē, ka šai kompozīcijai piemīt aktīva antagonistiska iedarbība pret mastīta ierosinātājiem.

Ja komponentu devas, attiecīgi, bija lielākas par 500 mg (pienskābe), 300 mg (lizocīms) un 10 mg (glikopeptīdi), iegūtais antimikrobiālais efekts nepalielinājās. 2. piemēra šķīduma komponentu sastāvs bija sekojošs: 200 mg pienskābes, 100 mg lizocīma un 2 mg glikopeptīda, un to gatavoja analogi 1. piemērā minētajam. Antimikrobiālās aktivitātes noteikšanas rezultāti in vitro parādīti 2. tabulā. 2. tabula

Nomākuma zonu diametri (mm) Millera Hintona agarā otrajai** kompozīcijai

Mikroorganismu kultūras Nomakuma (jeb antagonistiskās aktivitātes) zona (mm) S. saprophyticus 14 S. haemolyticus 14 S. aureus 12 E. coli 12 S. liquefaciens 11 C. freundii 8 ** Kompozīcijas sastāvā uz 10 ml fizioloģiska šķīduma bija 200 mg pienskābes, 100 mg lizocīma un 2 mg glikopeptīda. 6

No 2. tabulas rezultātiem varam secināt, ka pārbaudītā kompozīcija sastāvā 200 mg pienskābes, 100 mg lizocīma un 2 mg glikopeptīda in vilro uzrāda 8-14 mm lielu nomāk umu pret visām pārbaudītajām baktēriju kultūrām, kas nozīme, ka kompozīcijai ari šādā sastāvā piemīt antagonistiska iedarbība pret mastīta ierosinātājiem, bet tā ir mazāka nekā pirmajā piemērā, kad komponenti ir lielākā koncentrācijā.

Ja komponentu devas, attiecīgi, bija mazākas par 200 mg (pienskābe), 100 mg (lizocīms) un 2 mg (glikopeptīdi), vēlamais antimikrobiālais efekts netika sasniegts. Šķīdumu hemoiītiskā aktivitāte un sterilitāte tika pārbaudīta uz asins agara barotnes, kas saturēja 50 g Γ1 govju asiņu. Svītru veidā uz asins agara barotnes uznesa pārbaudāmo šķīdumu, to inkubēja 24 stundas 37 °C un noteica hemolīzi - β-hemolīze (dzidra un caurspīdīga zona ap kolonijām), α-hemolīze (zaļgana zona ap kolonijām) vai γ-hemolīze (hemolīze nenotiek) [1,17]. Neviens no pārbaudītajiem šķīdumiem neradīja hemolīzi uz asins agara (γ-hemolīze), un tie bija sterili.

In vivo

Laktācijas vidusposmā slaucamo govju novietnē tika izvēlētas 10 govis ar anamnēzē paaugstinātu somatisko šūnu skaitu pienā. Govis tika sadalītas 2 grupās, t.i., pa 5 govīm katrā grupā. Kontroles grupas 5 govīm (20 ceturkšņos) katrā ceturksnī intramammāri ievadīja sterilu 0,9 % NaCl šķīdumu 10 ml apjomā - 1 reizi dienā pēc slaukšanas, 3 reizes ar 48 stundu intervālu. Eksperimentālās grupas 5 govīm (20 ceturkšņos) ievadīja sterilu, jaunu subklīniska mastīta ārstēšanai paredzētu kompozīcijas infūziju 10 ml apjomā - 1 reizi dienā pēc slaukšanas, 3 reizes ar 48 stundu intervālu. Kompozīcijas sastāvā bija: 10 ml fizioloģiskā šķīduma, 500 mg pienskābes, 300 mg lizocīma un 10 mg glikopeptīda. Kompozīciju gatavoja, kā minēts 1. piemēra izgatavošanas paņēmienā.

Baktēriju kopskaits, somatisko šūnu skaits pienā un piena kvalitātes rādītāji (pH, tauku, laktozes un olbaltumvielu saturs) tika noteikti eksperimenta sākumā (1. diena), 3 dienas, 5 dienas, 7 dienas un 14 dienas pēc pirmreizējās preparāta ievadīšanas.

KOPĒJAIS BAKTĒRIJU SKAITS

Subklīniskā mastīta skartajos tesmeņa ceturkšņos (skat. 3. tabulu) (SŠS 1. dienā 2000 tūkst/ml un vairāk) pēc kompozīcijas ievadīšanas kopējais baktēriju skaits ievērojami samazinājies, t.i., no 3167 tūkst/ml 1. dienā iīdz 55 tūkst/ml 3. dienā un 7 tūkst/ml 14« dienā. 7 7LV 15071 3.tabula

Kopējā baktēriju skaita izmaiņas pētāmo govju pienā, tūkst/ml

Kopējais baktēriju skaits (KBS) SŠS, tūkst/ml 1. diena 3. diena 5. diena 7. diena 14. diena Eksperimentālā grupa <400 10±1.3 516±288.6 524±317.6 503±362.0 12±2.1 401-2000 107±63.0 157±1.1 199±118.5 244±89.6 95±61.2 >2000 3167±1343.3 55±0 170± 109.2 536±269.6 7±0 Kontroles grupa <400 389±358.0 12±2.66 104±81.6 9±1.3 - 401-2000 13±1.2 9±0.82 16±6.4 12±4.4 - >2000 449±258.1 1545±766.4 1029±446.0 2066±1679.5 -

Tesmeņa ceturkšņos, ar vidēji paaugstinātu somatisko šūnu skaitu (SŠS) (401-2000 tūkst/ml), baktēriju skaits eksperimenta laikā mēreni paaugstinājās, t.i., no 107 tūkst/ml 1. dienā līdz 157 tūkst/ml 3. dienā un 244 tūkst/ml 7. dienā, bet 14. dienā baktēriju skaits šajos ceturkšņos bija mazāks, nekā pirms preparāta ievadīšanas (95 tūkst/ml).

Veselajos ceturkšņos, kuros SŠS bija mazāks, nekā 400 tūkst/ml, kopējais baktēriju skaits 14 dienas pēc eksperimenta sākuma bija vienāds ar izejas stāvokli, un tas bija 12 tūkst/ml.

Secinājums: Pārbaudītā kompozīcija, darbojoties subklīniskā mastīta skartajos piena dziedzeros, labvēlīgi iedarbojas uz baktēriju skaitu pienā, to samazinot no 400 tūkst/ml līdz 12 tūkst/ml. Varam secināt, ka pārbaudītā kompozīcija būtiski samazināja kopējo baktēriju skaitu pienā.

SOMATISKO ŠŪNU SKAITS

Somatisko šūnu skaits (SŠS) ir galvenais rādītājs, kas ļauj spriest par piena kvalitāti un piena sekrēcijas stāvokli piena dziedzeri [2]. Somatisko šūnu skaita krass pieaugums ir bieži novērojams, kas liecina par pozitīvu imunogēno atbildi dzīvnieka organismā. Lielākoties dažu dienu laikā SŠS krītas.

Eksperimenta laikā, neatkarīgi no sākotnējā somatisko šūnu daudzuma tesmeņa ceturkšņu pienā (skat. 4.tab.), SŠS 3. dienā bija apmēram 4000 tūkst/ml, 5. dienā -2000-3000 tūkst/ml, un 7. dienā - apmēram 3000 tūkst/ml. Būtiskas atšķirības bija novērojamas 14 dienas pēc eksperimenta sākuma, kad SŠS bija 54 reizes mazāks subklīniskā mastīta skartajos ceturkšņos, kuros sākotnēji bija vairāk nekā 2000 tūkst/ml, 8 4 reizes lielāks ceturkšņos ar sākotnēji vidēji paaugstinātu SŠS, un 0,4 reizes lielāks veselajos ceturkšņos. 4. tabula

Somatisko šūnu skaita (SŠS) izmaiņas eksperimentālās grupas govju pienā, tūkst/ml SŠS, tūkst/mL 1. diena 3. diena 5. diena 7. diena 14. diena Eksperimentāla grupa <400 67±22.7 4887±778.3 2262±431.9 3188±543.8 209±71.1 401-2000 1026±218.2 4648±1063. 1 3419±724.9 3257±443.5 4294±1728. 4 >2000 8585±1923. 9 4241±825.5 2649±310.2 3953±561.7 157±81.7 Kontroles grupa <400 77±19.4 1106±754.0 1050±482.0 305±115.6 - 401-2000 1444±117.2 1031±93.7 1174=t0 1366±292.9 - >2000 3556±488.9 4823±1353. 8 3046±2089. 9 3215±2119. 4 “ Pārbaudītā kompozīcija 14 dienas pēc arstešanas sākuma izraisīja nozīmīgas piena kvalitātes pārmaiņas ceturkšņos, kuros sākotnēji somatisko šūnu skaits pienā bija vairāk nekā 2000 000 šūnu/lml, vidēji par 54 reizēm samazinot SŠS, kā rezultātā SŠS pienā bija atbilstošs piena kvalitātes kritērijiem. Eksperimentālās grupas piena dziedzeros, kuros SŠS sākotnēji bija līdz 2000 000 šūnu/lml, SŠS eksperimenta laikā paaugstinājās, un 14. dienā tas bija 3,1-4,2 reizes augstāks, nekā 1. dienā. Varam secināt, ka pārbaudītā kompozīcija iedarbojas labvēlīgi uz piena dziedzeru veselību, kuros SŠS bija 2000 000 šūnu/lml un vairāk.

Piena kvalitāte. Subklīniskā mastīta rezultātā notiek izmaiņas piena sastāvā un kvalitātē, kas variē atkarībā no iekaisuma procesa smaguma. Akūtā gadījumā var novērot samazinātu laktozes sintēzi, pastiprinātu tauku un lipāžu aktivitāti, somatisko šūnu (leikocītu) daudzuma pieaugumu. pH. Uzsākot pētījumu, piena vidējais pH abās grupās bija 6,58. 3. dienā pēc preparāta pārbaudes, eksperimentālajā grupā pH samazinājies par 0,6, bet kontroles grupā samazinājies par 0,06. Eksperimentālās grupas govīm 7. dienā piena pH bija 6,53, bet kontroles grupā - 6,55. Secinājums: Preparāta lietošanas laikā piena pH samazinājās vidēji par 0,6, kas kopumā neietekmēja piena kvalitāti.

Tauku saturs. Sākotnēji piena vidējais tauku saturs eksperimentālajā grupā bija 1,83 % un kontroles grupā - 1,88 %. 3. dienā pēc preparāta pārbaudes eksperimentālajā grupā tauku saturs pieauga par 0,65 %, bet kontroles grupā pieauga par 0,11 %. 7. dienā 9 9LV 15071 eksperimentālajā grupā govīm piena tauku saturs bija 1,86 %, bet kontroles grupā -2,12 %. Secinājums: Kompozīcijas pielietošana neizraisīja nozīmīgas izmaiņas piena tauku saturā.

Laktozes saturs. Sākotnēji piena vidējais laktozes saturs eksperimentālajā grupā bija 4,57 % un kontroles grupā - 4,16 %. 3. dienā pēc preparāta pārbaudes eksperimentālajā grupā laktozes saturs samazinājies par 0,65 %, bet kontroles grupā samazinājies par 0,12 %. 7. dienā eksperimentālajā grupā piena laktozes saturs bija 4,14 %, bet kontroles grupā - 4,19 %. Secinājums: Kompozīcijas pielietošana neizraisīja nozīmīgas izmaiņas piena laktozes satura daudzumā.

Olbaltumvielu saturs. Sākotnēji piena vidējais olbaltumvielu saturs eksperimentālajā grupā bija 3,80 % un kontroles grupā - 3,46 %. Eksperimentālajā grupā trešajā dienā pēc preparāta pārbaudes olbaltumvielu saturs samazinājies par 0,21 %, bet kontroles grupā samazinājies par 0,06 %. Septītajā dienā eksperimentālajā grupā piena olbaltumvielu saturs bija 3,73 %, bet kontroles grupā - 3,36 %. Secinājums: Kompozīcijas pielietošana neizraisīja nozīmīgas izmaiņas piena olbaltumvielu saturā.

Patogēno mikroorganismu skaits tika noteikts uz asins agara barotnes pēc 24 stundu inkubācijas 37 °C temperatūrā. Tas ietvēra koagulāzi neradošos stafilokokus, S.aureus, Streptococcus spp., E.coli, Enterobacteriaceae dzimtas mikroorganismus un citus mastīta ierosinātājus.

Patogēnu mikroorganismu skaits eksperimentālajā grupā tika noteikts no subklīniskā mastīta tesmeņa 20 ceturkšņos (5 govis) un kontroles grupas veselajos tesmeņa 20 ceturkšņos (5 govis).

Subklīniskā mastīta skartajos tesmeņa ceturkšņos (SŠS 1.dienā 400 tūkst/ml un vairāk) pēc kompozīcijas ievadīšanas vidējais patogēno mikroorganismu skaits ievērojami samazinājies no 102,0-181,7 KVV/ml 1.dienā līdz 0,0-4,0 KVV/ml 7. dienā (skat. 5. tabulu). Veselajos tesmeņa ceturkšņos mikroorganismu skaits eksperimenta laikā samazinājies nedaudz — no 8,7 līdz 5,2 KVV/ml. 5. tabula

Patogēno mikroorganismu skaits piena paraugos (KVV/ml) SŠS, tūkst/ml 1.diena 3.diena 7.diena Kontroles grupa < 400 8.7±2.0 8.5±11.5 5.2±6.4 Eksperimentālā grupa 2000< 102.0±26.6 4.7±0.3 4.0±26.6 10

Secinājums: Veiktie pētījumi apliecināja jaunās kompozīcijas sastāva efektivitāti subklīniska mastīta ārstēšanā govīm. Jaunā kompozīcija nesatur sintētiskās antibiotikas, tai piemīt biosavietojamība. Kompozīcijas lietošana (līdz 3 reizēm, ik pārdienas, 1 reizi dienā) neizraisa iekaisuma reakciju un izslaukuma samazināšanos.

Jaunās kompozīcijas pielietošana neizraisa nozīmīgas izmaiņas piena kvalitātē, t.i., piena tauku, olbaltumvielu un laktozes saturā. Tādējādi, in vitro un in vivo veiktie pētījumi, uzrādīja piedāvājamās kompozīcijas pozitīvu efektu subklīniska mastīta ārstēšanā govīm.

RŪPNIECISKĀ IZMANTOŠANA

Ir izstrādāta šķīduma sastāva rūpnieciskā forma, kas paredzēta subklīniska mastīta ārstēšanai govīm, kas safasēta injektorā - 10,0 ml. Kompozīcija paredzēta ievadīšanai tesmenī laktējošām govīm subklīniska mastīta ārstēšanai, kura izraisītāji ir Staphylococcus spp., Streptococcus spp., Enterobacteriaceae dzimtas u.c. mikroorganismi.

Ievadīšana paredzēta pēc slaukšanas (no rīta vai vakarā) - 3 reizes ar 48 stundu intervālu. Viena injektorā saturs (10,0 ml) tiek ievadīts katrā mastīta skartajā tesmeņa ceturksnī, iepriekš pupa galu noslaukot ar dezinficējošu šķīdumu. Ierobežojumu periods dzīvnieku produkcijas izmantošanā: gaļai un blakusproduktiem - nulle dienas, pienam - nulle stundas.

Dažos gadījumos kompozīcijas lietošanas laikā pienā var veidoties recekļi, taču kopējo piena konsistenci tas nemaina.

Jaunās kompozīcijas tehnoloģiskās īpašības un konsistences aktivitāte saglabājas 12 mēnešu laikā 4-8 °C temperatūrā.

Informācijas avoti 1. Hill A.W., Finch J.M., Field T.R., Leigh J.A. (1994) Immune modification of the pathogenesis of Streptococcus uberis mastitis in the dairy cow. FEMS Immunol Med Microbiol, 8:109-117. 2. COMMISSION REGULATION (EC) No 853/2004 OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL of 29 April 2004 laying down specific hygiene rules for food of animal origin. Official Journal of the European Union, L 226. 11 11 LV 15071 3. Viguier C., Arora S., Gilmartin N., Welbeck K., 0'Kennedy R. (2009) Mastitis detection: current trends and future perspectives. Trends Biotechnol, 27:486-93. 4. Pat. RU 2537143, Cl, 2014, A61K36/48; A61K31/41. 5. Pat. CN 102188581, A, 2011, A61K31/045; A61K36/88. 6. Pat. EP 0770394, A2,1997, A61K36/00; A61K39/00. 7. http://hozyaistvo.com/zhivotnovodstvo/mastit-u-korov-profilaktika-i-lechenie.html...,18.06.2015. 8. Pat. RU 2524622, Cl, 2014, A61K31/047. 9. Pat. UA 53487, U, 2010, A61K31/00; A61K36/13. 10. Pat. EP 1624754, Bl, 2011, A61L2/16. 11. https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9C%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%87, 18.06.2015. 12. https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9B%D0%B8%D0%B7%D0%BE%D 1 %86% D0,18.06.2015. 13. Pat. RU 2535068, Cl, 2014, A61K9/02; A61K31/00. 14. Pat. RU 2548803, C2,2015, A61K35/76. 15. Machado A., Almeida C., Carvalho A., Boyen F., Haesebrouck F., Rodrigues L., Cerca N. Azevedo N.F. (2013) Fluorescence in situ hybridization method using a peptide nucleic acid probe for identification of Lactobacillus spp. in milk samples. International Journal of Food Microbiology, 162,64—70. 16. http://www.antibiotics.katerynakon.in.ua/antibiotics/glycopeptides.html, 18.06.2015. 17. Pat. LV 14500, B, 2012, A61K35/00; A23L1/09. 18. http://chem21.info/1392849..., 18.06.2015. 19. Pat. RU 2261866, Cl, 2005, A61P31/04; C07K14/43.

Claims (3)

1. PRETENZIJAS 1. Kompozīcija subklīniska mastīta ārstēšanai govīm raksturīga ar to, ka satur pienskābi, lizocīmu, glikopeptīdus un fizioloģisku šķīdumu.
2. 2. Kompozīcija subklīniska mastīta ārstēšanai govīm saskaņā ar pirmo pretenziju atšķiras ar to, ka satur pienskābi, lizocīmu, glikopeptīdus un 0,15M NaCl fizioloģisku šķīdumu šādās komponentu masas attiecībās (mg): pienskābe 200,0 - 500,0; lizocīms 100,0 - 300,0; glikopeptīdi 2,0-10,0; 0,15M NaCl fizioloģisks šķīdums līdz 10,0 ml.
3. 3. Kompozīcija subklīniska mastīta ārstēšanai govīm saskaņā ar pirmo un otro pretenzijām atšķiras ar to, ka satur glikopeptīdus no Lactobacillus spp.