LV13915B - Viensekcijas vai daudzsekciju radiators vismaz ar diviem dažādi izveidotiem posmiem - Google Patents

Description

LV 13915

Viensekcijas vai daudzsekciju radiators vismaz ar diviem dažādi izveidotiem posmiem Apraksts

Izgudrojums attiecas uz divsekciju vai daudzsekciju radiatoru, it īpaši plakano radiatoru, saskaņā ar 1. pretenzijas ierobežojošo daļu, uz viensekcijas radiatoru ar plāksnes veida sildķermeni saskaņā ar 19. pretenzijas ierobežojošo daļu, kā arī uz elektrisko radiatoru saskaņā ar 38. pretenzijas ierobežojošo daļu. Bez tam izgudrojums attiecas uz tādu radiatoru izgatavošanas paņēmienu saskaņā ar 52. pretenziju. Bez tam izgudrojums attiecas uz radiatoru saskaņā ar 55. pretenziju, kas satur pievienošanas garnitūru radiatora posmu savienošanai ar centralizētās apkures iekārtas, piemēram, centrālapkures iekārtas, kas balstās uz siltumu, kuru pievada pa centralizētās siltumapgādes tīkliem, un satur divus sildītāju posmus, vēlams, divas sildītāja plāksnes, pievades līniju un atgriezes līniju, turklāt pievienošanas garnitūra ietver garnitūras ieeju, kā arī garnitūras izeju, kas novietotas pievienošanas garnitūras, attiecīgi, radiatora apakšējā zonā.

Plakanos radiatorus parasti izgatavo no profilētiem puskausiņiem, respektīvi, ar iespiedumiem, vēlams no tērauda loksnes, kurus sametina kopā; turklāt var veidoties horizontāli, kā arī vertikāli caurteces kanāli. Lai celtu sildīšanas jaudu, uz sildķermeņa virsmām parasti piestiprina profilētas tērauda loksnes (konvektīvus profilus vai loksnes), vēlams, ar taisnstūra profiliem. Plakanie radiatori pēc savas sildspējas attiecas uz visvēlamākajiem radiatoru tipiem un, līdztekus optimālajām dekoratīvajām un 2 higiēniskajām īpašībām, raksturīgi pirmām kārtām ar samērā nelielu masu, kas pozitīvi ietekmē to regulēšanas parametrus, starp citu ņemot vērā enerģiju taupošas apkures sistēmas. Kā minētās plakano radiatoru konstrukcijas alternatīvs risinājums var būt plakano radiatoru sildplāksnes ne no profilētiem puskausiņiem, bet no atsevišķām plakanām caurulēm. Tas neietekmē ne to jaudu attiecībā pret laukumu, ne darba parametrus, bet tikai ārējo izskatu un izgatavošanas izmaksu. Tāpēc šādas konstrukcijas radiatori turpmāk netiek aplūkoti.

Apkures sistēmas un līdz ar to arī radiatori parasti tiek aprēķināti, ņemot vērā minimāli iespējamās ārgaisa temperatūras apkures perioda laikā (tā saucamos aprēķina parametrus), pie kurām vēl jānodrošina patīkama istabas temperatūra. Starp citu, par radiatora aprēķina parametriem kalpo arī caur radiatoru plūstošā ūdens daudzums, plūsmas pretestība, kā arī radiatora posmu ar pārsvarā konvektīvu un izstarojošu siltuma atdevi attiecība. Tādējādi šos parametrus parasti izvēlas ekstremāliem apkures apstākļiem, turpretī tā saucamajam nepilnu slodžu diapazonam ar samērā mazāku nepieciešamo sildjaudu, kas ir pārsvarā apkures sezonas lielākajā daļā, ir nepieciešams cits aprēķins un citi radiatora parametri.

Lai nodrošinātu nepieciešamo sildjaudu, tā saucamajiem viensekcijas plakanajiem radiatoriem ir tikai viena sildplāksne ar būtībā viendaļīgu konstrukciju. Turpretī divsekciju plakanajiem radiatoriem, t.i., radiatoriem ar pirmo plāksni, kura vērsta apkurināmās telpas virzienā, un plāksni, kas novietota aiz tās, parasti ir simetriska konstrukcija, turklāt caur priekšējo un aizmugures sildplāksnēm vienmēr plūst simetriska plūsma, t.i., ar vienādu ūdens daudzumu. Starp citu, tas attiecas arī uz trīssekciju vai daudzsekciju plakanā radiatora abām pašām priekšējām sildplāksnēm.

Aizvien vairāk apzinoties nepieciešamību ekonomēt apkures enerģiju, pieaug prasības pret ēku siltumizolācijas īpašībām tā, ka pat samērā aukstās dienās radiatori darbojas tikai nepilnā diapazonā, t.i., ar zemu ieejas temperatūru. 3 LV 13915

Tieši nepilno slodžu diapazonā, t.i., pie samērā maigas ārgaisa temperatūras, negatīvi izpaužas minētās viendaļīgās, respektīvi, simetriskās konstrukcijas funkcionēšana. Nepilnu slodžu diapazonā radiatoru sildjaudai jābūt tikai dažu 100 W lielai, jo caur tiem plūst samērā maz ūdens. Tā kā lielu daļu pilnajā siltumatdevē parasti ieņem konvekcija, viensekcijas radiatora ar konvektīvajām tērauda plāksnēm vienīgajam vai priekšējam, telpas virzienā vērstajam posmam būs samērā neliela temperatūra. Šis negatīvais efekts vēl pastiprinās daudzsekciju radiatoros uz simetriskās konstrukcijas pamata, jo apkurei kalpo ne tikai priekšējā sekcija, bet arī aiz tās novietotās sekcijas. Tādā veidā caur priekšējo sildplāksni izdalās tikai daļa visa siltuma. Līdz ar to pie zemas sildjaudas priekšējā sildplāksne paliek samērā auksta. Tomēr, salīdzinot ar ķermeņa temperatūru, radiatora aukstās virsmas negatīvi atsaucas uz telpas mikroklimatu tāpēc, ka to vairs neizjūt kā patīkamu.

Patentā DE 19614330 C1 parādīts radiators ar divām sildplāksnēm, kas savienotas viena ar otru, izmantojot savienotājcauruli ar ventili. Abas sildplāksnes ir paredzētas kā konvektori, tāpēc šajā gadījumā atklājas ne tikai iepriekš minētie trūkumi, bet arī trūkumi, kuri tiks norādīti turpmāk.

Patents DE 4041191 C2 attiecas uz daudzkārtainu plākšņu radiatora, kas ietver starp divām sildplāksnēm novietotu T-veida savienotājelementu, pieslēgšanu.

Bez tam nepilnu slodžu diapazonā nāk klāt tas, ka pēkšņi radušies siltuma blakusavoti, piemēram, nevienmērīgs saules apgaismojums, pēkšņi ieslēgtas kvēlspuldzes, griestu gaismas ķermeņi vai datori, kā arī papildu cilvēki apkurināmā telpā, noved pie nepieciešamās sildjaudas papildu samazinājuma, kas radiatora augstas konvekcijas gadījumā tāpat ļoti ātri noved pie radiatora virsmu atdzišanas. Turklāt ir jāņem vērā, ka, aizvien efektīvākas ēku siltumizolācijas gadījumos radiatoriem, kuri iepriekš bija paredzēti augstām sildjaudām, pat pie ekstremālām ārējām temperatūrām jādarbojas gandrīz vienīgi nepilnu slodžu diapazonā. 4

No tehnikas līmeņa zināmi arī savienotājiekārtas komplekti radiatoriem, respektīvi, radiatori ar atbilstošiem savienotājiekārtas komplektiem, kuros vismaz divi sildķermeņa sildīšanas posmi ir savienoti apakšā no sāniem vai apakšā vidū. Šis savienojuma veids plūsmas virzienā noved pie tā, ka sildīšanas līdzeklis tiek pievadīts sildķermeņa sildīšanas posmiem paralēli, galvenokārt, sildplāksnēm, turpretī principā vēlams, lai plūsma virzītos no augšas vispirms caur priekšējo posmu, respektīvi, radiatora priekšējo sildplāksni, par cik šajā gadījumā pārsvarā esošā sildjauda iznāk no priekšējās sildplāksnes, tā kā liela nozīme istabas mikroklimata un telpas, kurā atrodas radiators, mājīguma uzlabošanā ir priekšējās sildplāksnes izstarotajam siltumam. Ņemot vērā šīs problēmas, šā izgudrojuma pamatā ir uzdevums modificēt sākumā minētos viensekcijas, kā arī daudzsekciju radiatorus, saglabājot sasniedzamo sildjaudu īpašos apstākļos nepilnu slodžu diapazonā tā, lai celtos telpas mājīguma līmenis un uz telpu vērstā virsma vai vismaz tās lielie daļējie posmi nepilnu slodžu diapazonā paliktu pēc iespējas siltāki. Bez tam jābūt konstruktīvai iespējai radiatoru noregulēt darbam pilnas un nepilnas slodzes režīmos, lai kopumā plakano radiatoru vēlamās īpašības visādā ziņā saglabātos vai pat uzlabotos.

Starp citu, ar vēlamajām īpašībām šajā gadījumā saprot, augstu sildjaudu pie samērā zemām apkures un izgatavošanas izmaksām, kā arī labus regulēšanas parametrus, t.i., īpašības, kuras tiešā ceļā ietekmē apkurināmās telpas komfortu un mikroklimatu. Šis uzdevums tiek atrisināts saskaņā ar izgudrojuma 1., 20., 39. un, attiecīgi, 53. pretenzijā norādītajām pazīmēm. Šai nolūkā divsekciju vai daudzsekciju radiatoram, saskaņā ar izgudrojumu, vēlams vienīgais pieslēgums pievades līnijai, kas pievienots tikai ar priekšējo, respektīvi, telpas virzienā vērsto sildplāksni. Siltais ūdens, kas plūst pa šo ieejas pieslēgumu, pēc iespējas vienmērīgāk sadalās gar pašas priekšējās sildplāksnes 5 LV 13915 augšējo garenmalu un pa caurteces kanāliem, kas vērsti tai perpendikulārā virzienā un attiecīgi izveidoti pašā priekšējā, uz telpas pusi vērstajā posmā. Tādējādi, neatkarīgi no tā, vai radiators darbojas pilnas vai nepilnas slodzes režīmā, priekšējā posmā līdz ar to tiek ievadīts siltāks ūdens nekā pārējos posmos. Tātad pie vienādas sildjaudas priekšējais posms būs siltāks, un līdz ar to būs patīkamāk tai pieskarties, nekā parastajās sistēmās. Šis patīkamais efekts vēl pastiprinās tādējādi, ka radiatora priekšējais posms izstaro vairāk siltuma nekā tā pārējie posmi.

Lai ūdens no priekšējā posma varētu ieplūst vienā vai vairākos aiz tās novietotos posmos, ir paredzēta vismaz viena savienotājcaurule, kuru vēlams novietot radiatora vienā apakšējā stūra zonā. Ūdeni, kas ieplūst aizmugures sildplāksnē, vēlams sākumā novirzīt uz augšu augšējās garenmalas virzienā, kur tas atkal nonāk turienes šķērskanālā un pa tam perpendikulārajiem caurteces kanāliem tiek pievadīts savienojuma vietai ar atgriezes līniju apakšējā stūra zonā.

Ja ir paredzētas trīs vai vairākas sildplāksnes, tad ūdens novirzīšanu trešajā un visos turpmākajos posmos var veikt tādā veidā, kas no hidrodinamikas viedokļa atbilst triju vai vairāku radiatoru secīgam savienojumam. Tomēr trīssekciju radiatorā iespējams arī abu aizmugures sildplākšņu paralēlais savienojums, un to secīgais savienojums ar pašu priekšējo sildplāksni. Šai nolūkā savienotājcauruli starp pašu priekšējo un otro sildplāksni ir lietderīgi novirzīt līdz pašai pēdējai sildplāksnei.

Priekšrocība ir tā, ka jebkurā gadījumā ar silto ūdeni sākumā tiek apgādāts priekšējais sildķermenis tā, ka tam tieši nepilnas slodzes režīmā ir augstāka virsmas temperatūra salīdzinājumā ar parastajiem radiatoriem, radot patīkamāka istabas mikroklimata iespaidu. Tā kā radiatora pirmā, respektīvi, priekšējā posma pilnā virsma samērā vienmērīgi sasilst tieši nepilnas slodzes diapazonā, tad pat nelielas sildjaudas gadījumā vēl ir iespējams kompensēt virs radiatora novietotā loga starojumu. Parastajos 6 radiatoros stiprās konvekcijas dēļ tas nav iespējams. Vēl viena priekšrocība ir tā, ka radiators, saskaņā ar izgudrojumu, nodrošina vienmērīgāku temperatūru profilu uz radiatora virsmām, proti, tā kā ieplūstošais ūdens sākumā tiek novirzīts vienīgi caur priekšējo, uz telpas pusi vērsto sildplāksni, tad caur priekšējo sildķermeni izplūdušā ūdens temperatūra, piemēram, pilnas slodzes režīmā, vēl nav sasniegusi atgriezes līnijas temperatūru, kā tas notiek parastajās sistēmās, bet pieņem vērtību, kas atrodas apmēram vidū starp pievades līnijas un atgriezes līnijas temperatūru. Līdz ar to temperatūras sadalījums pa radiatora virsmu ir vienmērīgāks, kas atvieglo radiatora aprēķinu, kā arī vienkāršo tā konstrukciju. īpaši vēlams ir temperatūras vienmērīgāks sadalījums tieši nepilnas slodzes diapazonā, ko ilustrē jau tas pats piemērs, kad ar radiatora termostata palīdzību ūdens plūsmas ātrums tiek iestādīts tā, ka ūdens temperatūra, izejot no priekšējā sildķermeņa, nokrītas gandrīz līdz istabas temperatūrai, kamēr pie tādas pašas sildjaudas tas notiktu parastajā radiatorā ar simetrisku plūsmu jau sildķermeņa vidū tā, ka tā virsmas lielākā daļa radītu nepatīkamu aukstuma sajūtu.

Divsekciju radiatoru vēlams aprīkot ar konvektīvu profilu tikai uz tā aizmugures sildplāksnes tā, ka, saskaņā ar izgudrojumu, tāds radiators telpas virzienā izstaro samērā lielu daudzumu sildjaudas, bet aizmugures konvektīvais posms nepilnas slodzes diapazonā vairāk nesasilst. Ja šāds radiators ir pietiekams minētajam aprēķina gadījumam, kurā noteikta maksimāla sildjauda pie ļoti zemas ārgaisa temperatūras, tad tieši pie samērā maigām ārgaisa temperatūrām, kas pieturas lielāko daļu laika, radiators izstaros samērā nelielu daudzumu siltuma. Pretstatā tam, pie zemākām ārgaisa temperatūrām sasilst arī aizmugures sildplāksne un pieaug konvekcijas līmenis.

Priekšrocība ir tā, ka šāda radiatora sildķermeņa rādītājs nav pastāvīgs visā temperatūru diapazonā, bet nepilnas slodzes diapazonā ir mazāks, kā dēļ siltuma izstarojums ir daudz lielāks nekā pie augstākām sildjaudām, kad ir augstāks konvekcijas 7 LV 13915 līmenis. Tādējādi, lai panāktu noteiktu sildjaudu nepilnas slodzes diapazonā, ir vēlama zemāka ieejas temperatūra. Līdz ar to radiators, saskaņā ar izgudrojumu, tieši nepilnas slodzes diapazonā, kad tas veic lielāko daļu sildīšanas darba, palīdz ekonomēt apkures izdevumus. Vēl viena priekšrocība ir tā, ka, saskaņā ar izgudrojumu, telpas virzienā vērstā sildplāksne ir siltāka, kaut gan tas ir vēlams ikvienam radiatoram, jo jāsasilst nevis tā aizmugures sienai, bet pirmām kārtām visai telpai. To nevar panākt ar parastajiem radiatoriem simetriskā izpildījumā. Tādā veidā tiek zaudēts mazāk siltuma, kas uz ārpusi izplūst caur parasti plānāko radiatora aizmugures sienas izolāciju. Saskaņā ar izgudrojumu, visu radiatora aizmugures pusi vēlams aprīkot ar papildu atstarojošu ekrānu, konkrēti, no alumīnija ar daudzkārtainu konstrukciju, lai palielinātu siltuma izolāciju sienas virzienā. Šādu atstarojošu ekrānu ir lietderīgi paredzēt arī starp priekšējo un aizmugures sildplāksni, lai nodrošinātu priekšējās sildplāksnes siltuma izolāciju no aizmugures sildplāksnes. Cita priekšrocība ir tāda, ka atvieglojas digitālā modelēšana un līdz ar to radiatora konstruēšana, jo ir ļoti grūti modelēt singularitāti, respektīvi, šajā gadījumā ļoti lielo vietējo siltuma zaudējumu. Pārējās priekšrocības izpaužas speciālos pielietojumos, piemēram, bērnudārzos vai centrālapkures sistēmās. Tieši bērnudārzos ir vēlams, respektīvi, ar likumu noteikts, lai priekšējā sildplāksne nekādos apstākļos nepārsniegtu augstākas temperatūras, piemēram, aptuveni 50°C. Atšķirībā no parastajiem radiatoriem, kuros tas ir iespējams vienīgi pazeminot ieejas temperatūru un līdz ar to sildjaudu, radiatorā, saskaņā ar izgudrojumu, ir tikai jāpagriež, lai karstākā sildplāksne būtu vērsta nevis uz telpas , bet gan aizmugures sienas pusi. Tāpēc pie vienādas sildjaudas nedraud iespēja iegūt apdegumu. Šādu izvietojumu vēlams izmantot arī centrālapkures sistēmās, tai skaitā bijušā Austrumu bloka valstīs, kur daļēji tiek realizētas līdz pat 130°C augstas ieejas temperatūras. Parastajās, simetriski izveidotajās radiatoru sistēmās, starp citu, ieejas 8 savienojuma tuvumā, namu iedzīvotāji regulāri gūst apdegumus. Šajā gadījumā tāpat ir nepieciešams vienkārši pagriezt radiatoru, lai pret telpas sienu vērstā sildplāksne saņemtu samērā pieņemamas temperatūras. Ja vēlākā laikā tiks uzlabota siltumizolācija vai centrālapkures sistēma, tad pie zemākām ieejas temperatūrām būs nepieciešams vienkārši pagriezt radiatoru, saskaņā ar izgudrojumu, tā, lai pilnīgi parādītos iepriekš minētās vēlamās īpašības, neiegādājoties jaunu radiatoru.

Parasti pieslēguma vietas kā pievades, tā atgriezes līnijai atrodas uz radiatora sānu malas. Tomēr tieši garākiem radiatoriem ir vēlams, saskaņā ar izpildījuma otro variantu, savienojuma centrālais izvietojums. Šai gadījumā siltais ūdens mērķtiecīgi tiek pievadīts priekšējai sildplāksnei radiatora vidusdaļā, kur tas pēc tam sadalās kreisajā un labajā plūsmā, līdz tas divsekciju vai daudzsekciju radiatora gadījumā nebūs ievadīts pašas aizmugurējās sildplāksnes vidus zonā un atgriezīsies atpakaļ ūdens atgriezes līnijā. Turklāt silto ūdeni ir mērķtiecīgi pievadīt pie priekšējā sildķermeņa augšējā malas. Tomēr, kā būs paskaidrots turpmāk, vienā optimālā izpildījuma variantā kā ieeja, tā arī izeja atrodas pie radiatora apakšējās malas, kā dēļ ieplūstošo silto ūdeni ir nepieciešams virzīt uz augšu. Tas ir nepieciešams arī uz aizmugures sildķermeņa pēc ūdens pārplūdes no priekšējā sildķermeņa aizmugures sildķermenī.

Savienojuma centrālā novietojuma priekšrocība tieši garajos radiatoros ir atkal ļoti vienmērīgais temperatūras sadalījums, jo siltajam ūdenim, kas nepilnas slodzes režīmā caur radiatoru plūst ar samērā nelielu ātrumu, jāveic tikai puse sildķermeņa garuma, pirms tas atstāj priekšējo sildķermeni. Tāpēc arī sildķermeņa galējie sānu posmi radīs siltu taustes sajūtu. Šī savienojuma varianta cita priekšrocība ir tā, ka tāds radiators tieši pie zemām ārgaisa temperatūrām, kad aukstās stikla virsmas virs radiatora izraisa tā saucamo aukstā gaisa vilni, to virpuļveidīgi virzīdams gar radiatoru visā tā garumā, pateicoties uz augšu plūstošajai siltā gaisa strāvai, un var novest pie pārkompensācijas. Līdz ar to kā radiatora priekšējā, tā arī aizmugures galā var 9 L_V 13915 nebaidīties, ka aukstais gaiss skars kājas, kā būtu noticis pieslēgšanas gadījumā ievada un izvada vienai un tai pašai pusei.

Tomēr minētos risinājuma principus var izmantot ne tikai daudzkārtainajos, bet arī vienkārtainajos radiatoros. Pateicoties tam, salīdzināmu konfigurāciju gadījumā ir iespējams radiators, kas izstaro patīkamu, lielāku siltuma daudzumu un kuram tieši pie zemām sildjaudām ir patīkami silta virsma. Turpretī pie augstām sildjaudām šādam radiatoram ir pietiekami augsta siltumatdeves pakāpe konvencijas ceļā, tāpēc tā ir pietiekama arī retākās ekstremāli aukstās ziemas dienās. Šādam viensekcijas radiatoram, saskaņā ar izgudrojuma 19. pretenziju, ir vismaz divi dažādi izveidoti posmi, no kuriem pirmais posms, kuru vēlams vērst apsildāmās telpas virzienā, ir izvietots plūsmas virzienā pārējo posmu priekšā. Šādā radiatorā ūdens caur savienojuma vietu ar pievades līniju vispirms ieplūst pirmajā posmā, kuru vēlams novietot radiatora augšējā zonā. Ja savienojuma vieta ar pievades līniju konstruktīvu iemeslu dēļ ir paredzēta uz radiatora apakšējās malas, tad, saskaņā ar izgudrojumu, ūdens, piemēram, ar speciāli izveidota caurteces kanāla vai balsta ieliktņa, respektīvi, spraišļa palīdzību, kā būs paskaidrots tālāk, sākumā novirzās uz augšējo posmu. Pēc tam ūdens sadalās pa radiatora visu augšējo garenisko malu un novirzās atgriezes līnijas virzienā. Vēlams, lai pirmajam posmam nebūtu konvektīvu profilu, kuru dēļ tiek nodrošināta ļoti augsta atdotā siltuma izstarošanas pakāpe, kas šim posmam ir aptuveni 50%. Pēc tam ūdens caur otro posmu, kuru ir vēlams aprīkot ar konvektīviem profiliem un kas parasti atrodas radiatora apakšējā zonā, sasniedz atgriezes līniju. Vēlams, kā arī higiēnas apsvērumu dēļ, lai konvektīvie profili šajā posmā atrastos tajā radiatora pusē, kura vērsta projām no telpas.

Priekšrocība ir tāda, ka šāds radiators plūstošās vielas transversāla sadalījuma rezultātā visā tā garumā vai platumā radīs siltu taustes sajūtu, konkrēti, pateicoties augstai izstarotā siltuma pakāpei pat nepilnas slodzes režīmā. Pat ja apakšējais posms 10 pie zemām sildjaudām paliek "auksts”, tad tieši salīdzinājumā ar parastajiem viensekcijas radiatoriem jo patīkamāka ir īpaši siltā augšējā posma radītā sajūta. Tāpēc šo posmu vēlams novietot ceļu augstumā, starp citu arī biroja telpu radiatoros.

Sevišķi vēlamu izpildījuma variantu var nodrošināt, kad izstarošanas posms ir tiešā ceļā aprīkots ar izolāciju, kas turpinās vismaz pa tā aizmugures puses lielāko daļu. Šajā izpildījuma variantā var papildus samazināt izstarošanas posma konvekcijas daļu un uz siltuma konvektīvo zudumu samazināšanas rēķina visai ievērojami palielināt virsmas temperatūru, kā arī izstarošanas daļu. Šīs darbības pastiprināšanai ir mērķtiecīgi sadalīt arī plūsmu attiecības pirmajā un otrajā posmā, ko panāk, piemēram, uz lielākas pretestības plūsmai vai plūsmas garāka noietā ceļa, respektīvi, lielākas siltummaiņas virmas rēķina pirmajā posmā.

Lai to panāktu, caurplūdes kanāli pirmajā posmā vērsti galvenokārt horizontālā virzienā, turpretī citos posmos tie, ka parasti, vērsti vertikālā virzienā. Pirmo posmu vēlams atdalīt no pārējiem posmiem ar starpsienu, caur kuru ir izveidots vismaz viens savienotājkanāls. Pateicoties tam, ka pirmajā posmā plūsma virzās meandra veidā un savienotājkanāls novietots galvenokārt diametrāli pretī savienojuma vietai ar pievades līniju, pirmajā posmā tiek nodrošināta liela siltummaiņas virsma, lai palielinātu izstarojuma pakāpi.

Priekšrocība ir tāda, ka viensekcijas radiatoram konvekcijas daļas un izstarošanas dažādu attiecību dēļ nepilnas slodzes un pilnas slodzes režīmā ir arī sildķermeņa nelineārs rādītājs, kurš samazinās galvenokārt tieši pie zemām sildjaudām, kas, kā norādīts iepriekš, noved pie apkures izdevumu ekonomijas. Šo vēlamo efektu var papildus pastiprināt tieši viensekcijas un daudzsekciju radiatoros pateicoties tam, ka ar regulējamas mehānikas palīdzību, starp citu arī pie zemām sildjaudām, pār konvektīvajiem profiliem tiek uzbīdītas pārklājošās plāksnītes, ar kurām tiek novērsta gaisa konvekcija un līdz ar to palielinās siltuma daļa, kas tiek 11 LV 13915 atdota siltuma izstarošanas ceļā, salīdzinājumā ar siltuma daudzumu, kas izdalās konvekcijas veidā. Tāpēc radiators, saskaņā ar izgudrojumu, tajā posmā, kuram nepilnas slodzes režīmā tiek pievadīs mazāk siltuma, ir aprīkots galvenokārt ar temperatūras devēju. Parasti šis posms atrodas radiatora apakšējā galā. Temperatūras devēju vēlams savienot ar izplešanās tilpni, kura ar regulējošu kustību, kas atkarīga no temperatūras, pārbīda, kā norādīts iepriekš, pārklājošās žalūzijas. Turklāt šī iestādīšanas kustība tiek regulēta tieši tā, ka siltuma konvektīvā atdeve pie augstām sildjaudām un līdz ar to augstākām temperatūrām devēja zonā palielinās.

Priekšrocība ir tā, ka šajā gadījumā sildķermeņa rādītāju var padarīt maināmu tā, ka pat gadījumā, kad konvektīvie profili atrodas uz visas radiatora virsmas, sildķermeni var realizēt ar optimālu sildjaudu pilnas slodzes režīmā pie optimāli augstas izstarojuma pakāpes nepilnas slodzes režīmā.

Citas viensekcijas radiatora priekšrocības tiek nodrošinātas, atlokot tā sānu posmus atpakaļ, respektīvi, uz sienas pusi, lai pēc divkāršas un būtībā taisnstūrainas nolocīšanās tie būtu paralēli aizmugures sienai un attālināti no priekšējās plāksnes. Šis izpildījuma variants stipri tuvojas divsekciju radiatoram. Šādā radiatorā ir mērķtiecīgi vidējo posmu neaprīkot ar konvektīviem profiliem, lai maksimāli palielinātu starojuma daudOzumu šajā uz telpas pusi vērstajā posmā. Tam pretstatā uz atpakaļ atliektajiem sānu posmiem galvenokārt novietoti konvektīvie profili, kas optimālā gadījumā atrodas uz visas radiatora virsmas.

Ja radiatora aizmugures virsmas ir vērstas gandrīz pa priekšējās virsmas visu platumu, tad uz telpas pusi vērsto vidējo posmu ir lietderīgi aprīkot ar ieejas savienojumu, turpretī uz aizmugures puses šajā gadījumā sanāk kopā divas esošās savienojuma vietas ar atgriezes līniju. Starp citu, bez vienmērīgi apsildāmās priekšējās virsmas nepilnas slodzes režīmā šim izpildījuma variantam piemīt īpaša priekšrocība, 12 kuras būtība ir tāda, ka tas patiesībā tuvinās divsekciju radiatoram bez nepieciešamības ar savienotājcauruļu palīdzību savienot savā starpā divus paralēlus sildķermeņus, kas parasti noved pie lielākām izgatavošanas izmaksām. Tam pretstatā vienkārtainā radiatora attiecīga atlocīšana tiek realizēta samērā vienkārši.

Tieši valstīm ar maigām ziemām sevišķi ieteicams ir viensekcijas radiatora otrais izpildījuma variants, saskaņā ar izgudrojumu, kurā atgriezes līnija izveidota caurules veidā, kura atrodas radiatora aizmugurē, aizņemot būtisku tā garuma daļu. Šo atgriezes līniju ir lietderīgi aprīkot ar daudzām, galvenokārt apaļām vai taisnstūrainām konvektīvām plāksnītēm, kas aukstu ārgaisa temperatūru gadījumos ievērojami palielina konvencijas ceļā izdalītā siltuma daļu, kuras tomēr ne tik aukstās dienās, starp citu, arī nepilnas slodzes režīmā tik tikko uzsilst tāpēc, ka siltais ūdens atdziest līdz istabas temperatūrai jau uz sildplāksnes priekšējās virsmas. Tādā izpildījuma variantā radiatora priekšējo virsmu ir lietderīgi vispār neaprīkot ar konvekcijas plāksnītēm.

Priekšrocība ir tā, ka šajā izpildījuma variantā ar samērā nelielu izmaksu var radīt radiatoru ar pietiekamu sildjaudu un lieliskiem regulēšanas parametriem. Šim nolūkam galvenokārt izmanto cauruli, kas jau aprīkota ar konvektīvajiem ķermeņiem un tiek piedāvāta tirdzniecībā kā lēts izstrādājums, ko pārdod metros. Šīs caurules diametru, kā arī konvektīvo ķermeņu kopējo virsmu var pielāgot radiatora konstrukcijai. Šāda radiatora priekšējā virsma galvenokārt ir papildus aprīkota ar konvektīviem profiliem, kurus var papildus pārklāt ar jau minētajām regulējamām žalūzijām.

Lai nodrošinātu iepriekš minēto plūsmas novirzi no apakšējās stūra zonas uz augšu, izgudrojumā izmanto tā saucamos balsta ieliktņus, respektīvi, spraišļus ar pārplūdes fasoncauruli un transversālu atveri. Mērķim atbilstošas iestādīšanas gadījumā transversālā atvere atrodas savienotājposma turpinājumā, t.i., savienojuma vietā ar pievades līniju, vai savienojuma vietā ar atgriezes līniju, vai arī savienotājcaurules turpinājumā priekšējās un aizmugures plāksnes savienošanai. Bez 13 LV 13915 tam pārplūdes caurule atrodas vienā no sildplāksnes vertikāli vērstajiem caurteces kanāliem, tāpēc pārplūdes ūdens var koncentrēties galvenokārt noteiktā caurteces kanālā.

Priekšrocība ir tāda, ka, izmantojot balsta ieliktni, respektīvi, spraisli, saskaņā ar izgudrojumu, savienojuma vieta ar pievades līniju var atrasties radiatora apakšējā zonā, un nav nepieciešams izmantot ārpus radiatora esošo ventiļa ierīci ar stāvvadu, lai ūdeni virzītu augšup. Tas palīdz papildus samazināt izgatavošanas izmaksas.

Bez tam ir vēlams radīt radiatoru ar pievienošanas garnitūru, kurā vismaz galvenokārt tiek izslēgta plūsmas nediferencēta caurtece caur radiatora sildīšanas posmiem.

Turklāt priekšrocības, kas panāktas saskaņā ar šo izpildījuma variantu, balstās uz to, ka pievienošanas garnitūrai pie ieejas tajā ir stāvvads, kas padod sildvielu vienā no sildīšanas posmiem, respektīvi, vienā no sildplāksnēm. Bez tam pievienošanas garnitūrai, saskaņā ar izgudrojumu, ir papildstāvvads, kas savieno vienu, galvenokārt priekšējo sildīšanas posmu ar otru, galvenokārt aizmugures sildīšanas posmu, turklāt, starp citu, ir paredzēts vēl viens atzarojums, kas savieno otru sildīšanas posmu ar garnitūras izeju tā, ka sildīšanas posmus, vēlams, sildplāksnes, var pieslēgt secīgi pie apkures ierīces.

Stāvvada augšējā gala zonā ir vēlams paredzēt savienošanas zonu ventilim, termostata ventilim u.tml., ar kura palīdzību var panākt sildvielas plūsmu caur radiatoru, saskaņā ar izgudrojumu, ar minēto sildīšanas posmu, respektīvi, sildplākšņu, secīgo savienojumu.

Caur pievienošanas garnitūru, saskaņā ar izgudrojumu, plūsmu var laist arī pretējā virzienā tā, ka sākumā plūsma no ieejas virzās caur sildvielas posmu, respektīvi, sildplāksni, pēc tam sildviela caur papildstāvvadu nonāk sildplāksnē, kura konkrētajā gadījumā galvenokārt ir aizmugures sildplāksnē, lai pēc tam novadītu no šīs 14 plāksnes ārā no radiatora caur stāvvadu. Tomēr priekšroka dodama izgudrojuma izpildījuma variantam, kurā priekšējā plāksnē tiek ievadīta sildviela, jo šai gadījumā sildviela labāk sadalās pa sildplāksni.

Garnitūras ieeju un garnitūras izeju vēlams nostiprināt uz galvenās, respektīvi, montāžas plāksnes. Tā var būt paredzēta gan montāžai uz grīdas, gan pie sienas. Iespējams arī alternatīvs izpildījums. Montējot uz grīdas, galvenā, respektīvi, montāžas plāksne var būt aprīkota ar savienotājelementu, piemēram, uzgali u.tml. grīdas statīvam. Montējot pie sienas, var būt paredzēts stūra posms, kas ieejas un izejas izvietojuma gadījumā, kad tiek noslēgts priekšējais posms, var virzīties arī apkārt aizmugures sildīšanas posmam tā apakšējā galā.

Lai nodrošinātu pievienošanas garnitūras vienkāršāku un atkārtotu montāžu, piemēram, ar kontaktmetināšanas, lodēšanas utt. palīdzību, pievienošanas garnitūru, saskaņā ar izgudrojumu, var aprīkot ar savienotājposmu, kurā izbeidzas stāvvads, turklāt savienotājposms tiek nostiprināts uz viena, vēlams, priekšējā sildīšanas posma. Pateicoties šim secīgās savienošanas paņēmienam, pēc kura stāvvadu pie savienotājposma piemetina, cieši pielodē u.tml., pievienošanas garnitūru, saskaņā ar izgudrojumu, var uzstādīt tā, lai stāvvads un papildstāvvads būtu izvietoti radiatora, respektīvi, tā sildplākšņu garenvirzienā ar tādu nobīdi, lai ietaupītu vietu, ko aizņem radiators, saskaņā ar izgudrojumu. Bez tam nav nepieciešamības stāvvadu apliekt apkārt vairākām telpiskām asīm, lai gan, principā, arī tas ir iespējams. Bez tam, savienotājposms nodrošina papildu iespējas tādu funkcionālo ierīču izvietošanai kā gaisa ventilis, regulēšanas vai termostata ventilis, utt. Stāvvadu vēlams savienot ar savienotājposmu, izmantojot līkumu tā, ka noteiktā stāvoklī zona zem savienotājposma paliek brīva. Dabiski, ka arī otrādi - stāvvads var ienākt no apakšas tieši savienotājposmā. Tomēr šajā gadījumā, lai izvairītos no pievienošanas garnitūras atsevišķu daju pārmērīgas sarežģītības, saskaņā ar izgudrojumu, vēlams uzmontēt 15 LV 13915 papildstāvvadu ar attiecīgu nobīdi, respektīvi, izmantojot līkumu.

Bez tam īpašas priekšrocības tiek nodrošinātas, kad papiidstāvvads caur papildsavienojumu tiek pieslēgts viena, galvenokārt priekšējā sildīšanas posma, respektīvi, sildplāksnes apakšējā gala zonā. Turklāt vēlams, lai savienotājposmam būtu vismaz aptuveni vienādi izmēri ar papildsavienojumu, tāpēc, izmantojot pievienošanas, respektīvi, montāžas garnitūru, saskaņā ar izgudrojumu, tās montāžas stāvoklī uz radiatora ir iespējams sildīšanas posmu, respektīvi, sildplākšņu paralēlais izvietojums un mehāniski izturīga fiksācija bez citām mehāniskām sastāvdaļām. Vēlams, lai savienotājposmam, kuru galvenokārt uzstāda radiatora augšējā zonā, būtu starpslēgs, turklāt stāvvads būtu pievienots pusei, kas vērsta viena, vēlams, priekšējā sildīšanas posma virzienā. Tam pretstatā papiidstāvvads ir pievienots savienotājposma otrajā pusē attiecībā pret starpslēgu tā, ka papiidstāvvads attiecas uz otro, galvenokārt, aizmugures sildīšanas posmu. Tādējādi nodrošinātais savienojums ir mehāniski izturīgs, relatīvi vienkārši izgatavojums un montējams tāpēc, ka šādu pievienošanas garnitūru var viegli savlaicīgi izgatavot un viegli nostiprināt kontaktmetināšanas iekārtā, kas var būt arī automatizēta.

Bez tam pievienošanas garnitūras vērtību, saskaņā ar izgudrojumu, var ievērojami palielināt tādējādi, ka papildsavienojums, vēlams, radiatora apakšējā galā, ietver papildu starpslēgu, kas ir pievienots pusē, kura vērsta viena, vēlams, priekšējā sildīšanas posma virzienā. Turklāt otrā, vēlams, aizmugures sildīšanas posma apakšējais gala posms ir savienots ar papildsavienojumu pusē, kas vērsta otrā, vēlams, aizmugures sildīšanas posma virzienā. Šajā gadījumā papildstāvvadu var savienot ar papildsavienojumu pusē, kas vērsta viena, vēlams, priekšējā sildīšanas posma virzienā. Tāpēc var iztikt ar tiešu savienotājcauruļu maksimālu skaitu, turklāt vēl tiek nodrošināta viegli atkārtojama ģeometrija un līdz ar to regulāri atkārtojama pievienošanas, respektīvi, ventiļu garnitūras montāža, saskaņā ar izgudrojumu. 16 īpašas priekšrocības tiek nodrošinātas tā, ka, izmantojot papildsavienojumu ar papildu starpslēgu, šis slēgs ir slīpa plāksne, kas papildsavienojuma noteiktā stāvoklī vērsta paralēli papildsavienojuma cilindriskās ass šķēlumam. Tāpēc papildstāvvadu var savienot otrā, lielākoties, aizmugures sildīšanas posma tuvumā. Tādā veidā papildstāvvadu ir iespējams hidrodinamiski pareizi ieslēgt pievienošanas garnitūrā no sāniem, respektīvi, ar nobīdi atpakaļ, turpretī stāvvads būtībā atrodas vidū, turklāt atkal tiek nodrošināta iespēja stāvvada izejas zonā, stāvvada turpinājumā, tā augšējā savienotājposmā izvietot, piemēram, ventili, termostatu u.tml. Ja ir paredzēts termostata ventilis, tad, saskaņā ar izgudrojumu, priekšroka dodama pievienošanas garnitūras sānu stiprinājumam, jo pretējā gadījumā termostats var reaģēt uz paša radiatora siltuma starojumu, nevis uz istabas temperatūru, kas principā ir regulējama. Ja pievienošanas garnitūra, saskaņā ar izgudrojumu, atrodas radiatora vidū, temperatūras devēju, respektīvi, termostata galviņu vēlams paredzēt radiatora sānos, piemēram, apakšējā posmā, lai nodrošinātu iespēju regulēt sildvielas plūsmu caur radiatoru atkarībā no istabas temperatūras. Dabiski, ka termostata ventiļa vietā var izmantot parasto ventili, tā kā montāža radiatora vidū nesagādā problēmas. Ja sildvielas patēriņa regulēšana atgriezes līnijā ir pietiekama, tad attiecībā pret papildsavienojumu aprakstīto papildu starpslēga izpildījumu slīpā veidā var principā veikt arī augšpusē, turklāt šajā gadījumā papildstāvvads var tikt novietots būtībā vidū tā, ka to var aprīkot ar savienotājposmu ventilim, respektīvi, termostata ventilim.

Bez tam vēl jāatzīmē, ka paredzēto posmu ventilim, termostata ventilim utt. var orientēt dažādos virzienos. Piemēram, ja pievienošanas garnitūra, saskaņā ar izgudrojumu, ir nostiprināta radiatora sānos, tad šo posmu var izvietot tā, lai ventilis būtu izvirzīts uz sāniem no radiatora gala. Starp citu, ir dabiski, ka centrālās montāžas gadījumā, kā arī izmantojot centrālo montāžu ar nobīdi uz radiatora, savienotājposmu ventilim, respektīvi, termostata ventili var orientēt uz augšu, tāpēc vēlāk uzstādītais 17 LV 13915 ventilis, respektīvi, termostata ventilis uz radiatora būs pieejams no augšas, t.i., tas ir izvirzīts virs radiatora augšējā gala. Var papildus paredzēt vēl savienotājposmu gaisa ventilim.

Principā nav vajadzības pēc starpslēga savienotājposmā, respektīvi, papildu starpslēga pilnīga hermētiskuma papildsavienojumā. Var pieļaut pat lielu noplūdi, jo sildviela pie tās neliela spiediena visbiežāk izvēlas mazākās pretestības ceļu un līdz ar to virzīsies pa vēlamo ceļu. Dabiski vēlams, lai attiecīgie starpslēgi būtu vismaz būtībā ūdensnecaurlaidīgi vai pat pilnīgi ūdensnecaurlaidīgi, lai sildvielu pilnīgi novirzītu pa noteikto ceļu. Tālāk sniegts izgudrojuma priekšmeta sīks apraksts ar atsaucēm uz klāt pievienotajiem rasējumiem, kuros shematiski parādīti izpildījuma optimālie piemēri. Turklāt tiek atsegtas izgudrojuma papildpriekšrocības un pazīmes. Saskaņā ar izgudrojumu, atsevišķas pazīmes tāpat var kombinēt arī jebkurā citā veidā. Turklāt rasējumos attēlots: 1. att. - divsekciju plakanais radiators saskaņā ar izgudrojumu, izometriskā projekcijā, no priekšpuses; 2. att. - divsekciju radiators, saskaņā ar izgudrojumu, ar centrālajām savienojuma vietām ar pievades un atgriezes līnijām; 3. att. - divsekciju radiatora šķērsgriezuma laukums, kurā konvektīvās plāksnes var aizvērt ar izplešanās tilpnes un žalūziju palīdzību: 4. att. - viensekcijas radiatora, saskaņā ar izgudrojumu, shēma; 5. att. - viensekcijas radiators, saskaņā ar izgudrojumu, ar atpakaļ atliektiem sānu posmiem un centrāliem savienotājposmiem; 6. att. - cits viensekcijas radiators, saskaņā ar izgudrojumu, ar aizmugures cauruļu posmiem, kas aprīkots ar konvektīviem ķermeņiem; 7. att. - spraislis (balsta ieliktnis), saskaņā ar izgudrojumu, caur radiatoru 18 plūstošās sildvielas novirzīšanai, konkrēti, darba stāvoklī; 8. att. - elektriskā plakanā radiatora pieslēgšanas shēma, saskaņā ar izgudrojumu; 9. att. - radiatora šķērsgriezums, saskaņā ar izgudrojumu, kas uzstādīts sienas priekšējā montāžas telpā; 10. att. - izpildījuma variants, kurā konvektīvais posms novietots blakus izstarojuma posmiem; 11. att. - radiators ar pievienošanas garnitūru, saskaņā ar izgudrojumu, daļējs sānskata griezums, kā arī sānskats; 12. att. - radiatora pievienošanas garnitūra, saskaņā ar 11. att., par 90° pagrieztā skatā attiecībā pret 1. att. skatu; 13. att. - divkārtaina vertikāla apsildes siena izvērstā izometriskā projekcijā; 14. att. - sildvielas ejas daļējs horizontālais griezums vertikālās apsildes sienas augšējā zonā; 15. att. - apsildes sienas apakšējās zonas horizontālais griezums saskaņā ar 14. att.; 16. att. - divkārtainās vertikālās apsildes sienas otrs izpildījuma variants izvērstā izometriskā projekcijā; 17. att. - sildvielas ejas daļējs horizontālais griezums vertikālās apsildes sienas augšējā zonā saskaņā ar 16. att.; 18. att. - apsildes sienas apakšējās zonas horizontālais griezums, saskaņā ar 17. att.; 19. att. - divkārtaina horizontālā apsildes siena, izvērstā izometriskā projekcijā; 20. att. - horizontālās apsildes sienas daļas vertikālais griezums kreisās starpsienas zonā; 21. att. - horizontālās apsildes sienas daļas vertikālais griezums pa labi vadošo 19 LV 13915 plākšņu zonā; 22. att. - divkārtainās horizontālās apsildes sienas otrs izpildījuma variants izvērstā izometriskā projekcijā; 23. att. - sildvielas ejas daļējs horizontālais griezums horizontālās apsildes sienas augšējā zonā saskaņā ar 22. att.; 24. att. - apsildes sienas apakšējās zonas horizontālais griezums saskaņā ar 23. att.; 25. att. - apsildes sienas vertikālais griezums saskaņā ar 23. att. labajā sānu zonā; 26. att. - divkārtainās horizontālās apsildes sienas otrs izpildījuma variants izvērstā izometriskā projekcijā; 27. att. - sildvielas ejas daļējs horizontālais griezums horizontālās apsildes sienas vertikālajā zonā saskaņā ar 26. att.; 28. att. - apsildes sienas apakšējās zonas horizontālais griezums saskaņā ar 27. att.; 29. att. - apsildes sienas vertikālais griezums, saskaņā ar 27. att., labajā sānu zonā. 1. att. parādīts divsekciju radiators, saskaņā ar izgudrojumu, ar tā saucamo vienpusējo pieslēgumu, kurā savienojuma vieta VL ar pievades līniju atrodas sildplāksnes 1 augšējā stūra zonā (a), bet savienojuma vieta RL ar atgriezes vietu atrodas aizmugures sildplāksnes 1'apakšējā stūra zonā (d’). Caur savienojuma vietu ar pievades līniju ieplūstošais siltais ūdens attiecīgā veidā sadalās priekšējā sildplāksnē pirms novirzīšanas caur savienotājposmu (c-c’), vēlams, cauruli no metāla vai plastmasas, uz aizmugures sildplāksni 1’. Sildplāksnē mērķtiecīgi izveidota no diviem puskausiņiem, respektīvi, profilētām plāksnēm, vēlams, no tērauda loksnes vai plastmasas, kuras ir sametinātas attiecīgi viena ar otru un ūdensnecaurlaidīgas. 20

Plūstošās vielas, galvenokārt ūdens, vienmērīgai sadalei katrs profils izveidots tā, ka sildplāksnē atrodas vairāki, vertikālā virzienā vērsti caurteces kanāli(a-d), kā arī augšējā un apakšējā gareniskajā malā (a-b, respektīvi, (-c) atrodas attiecīgais transversālais caurteces kanāls. Lai panāktu vienmērīgu sadali, attiecīgajiem transversālajiem caurteces kanāliem var būt piltuvveidīgi paplašinājumi garenvirzienā. Ūdeni, kas ieplūst apakšējā stūra zonā (c’), ir nepieciešams sākumā novirzīt uz augšējo stūra zonu (b’). Siltā ūdens dabiskā tieksme celties augšup tiek mērķtiecīgi uzturēta ar aizmugures sildplāksnes V speciāla izpildījuma palīdzību šajā stūra zonā. Šim nolūkam vienā no vertikālā virzienā vērstajiem caurteces kanāliem var paredzēt cauruli, kas ir savienota ar savienotājposmu (c-c’), tā ka ieplūstošais ūdens novirzās uz augšu. No šīs caurules var atteikties, ja šis caurteces kanāls ir atdalīts no apakšējā transversālā caurteces kanāla. Tomēr, kā būs paskaidrots tālāk, saskaņā ar izgudrojumu šim mērķim var izmantot arī balsta ieliktni.

Augšējā stūra zonā (b’) ūdens no jauna novirzās horizontālā garenvirzienā, kā apzīmēts ar bultiņām, pirms tas atkal sāk plūst pa vertikālajiem caurteces kanāliem virzienā uz savienojuma vietu ar atgriezes līniju apakšējā stūra zonā (d’). Lai vienkāršotu izgatavošanu, priekšējā un aizmugures sildplāksnē var būt izveidotas vienādas tā, ka arī savienojuma vieta VL ar pievades līniju var atrasties priekšējās sildplāksnes apakšējā stūra zonā (d). Šai nolūkā silto ūdeni, kas ieplūst caur savienojuma vietu VL ar pievades līniju, ir nepieciešams vispirms novirzīt uz augšējo stūra zonu (a), vēlams, izmantojot iepriekš norādītos paņēmienus.

Lai palielinātu konvekcijas ceļā iegūto siltuma daļu, uz sildplāksnēm var novietot konvektīvos profilus, respektīvi, plāksnes 2, kurām skatā no augšas var būt taisnstūrveidīgs vai viļņveidīgs profils. Vienā optimālā izpildījuma variantā kā priekšējā, tā arī aizmugures sildplāksnē ir aprīkotas ar atbilstošu konvektīvu profilu. Tomēr tāpat ir iespējams, ka ar vienu vai diviem konvektīviem profiliem ir aprīkota tikai aizmugures 21 LV 13915 plāksne. Lai vēl vairāk palielinātu sildjaudu, radiatoram var būt arī trešā sildplāksne, kas novietota aiz otrās sildplāksnes un ir saslēgta ar to paralēli vai virknē.

Ja izmanto pievienojamu, piemēram, pieskrūvējamu savienotājcauruli (c-c’), nav vajadzīgs sildplākšņu izturīgs savstarpējs savienojums, bet tās var pielāgot esošajiem apstākļiem moduļu veidā.

Tieši nepilnas slodzes režīmā, t.i., pie zemām sildjaudām, respektīvi, pie zemiem plūstošās vielas ātrumiem sasilst tikai priekšējā sildplāksne 1, nevis aizmugures plāksne, kas padara patīkamāku istabas mikroklimatu. Ja uz priekšējās sildplāksnes nav izvietoti konvektīvie profili, tad no tās starojuma veidā parasti izdalās apmēram 50% siltuma. Šajā gadījumā radiatoram ir samērā neliels sildķermeņa rādītājs, tāpēc to, salīdzinājumā ar radiatoru ar lielu konvekcijas daļu, var noregulēt līdz zemākiem plūsmas ātrumiem, nodrošinot labāku regulēšanas spēju.

Tieši garajos radiatoros, kas ir nepieciešami plašās telpās, to skaitā, birojos, radiators savienojuma vietās ar pievades līniju zonā (a) var radīt siltu taustes sajūtu, bet krietnā attālumā pirms savienotājposma (c) aukstu sajūtu. Tas var novest pie tā, ka radiatora izraisītā konvekcija tālu pirms savienotājposma vairs nav pietiekama, lai radītu virpuli un virzītu uz augšu lejup plūstošo auksto gaisu, kas pienāk no loga virs radiatora. Tā rezultātā cilvēks, kurš atrodas, piemēram, radiatora savienojuma tuvumā, izjūt siltumu pie kājām, turpretī otrs cilvēks, kas atrodas savienotājposma zonā, lejup plūstošā aukstā gaisa dēļ kāju tuvumā sajutīs aukstumu.

Lai šo nevēlamo efektu novērstu, vienā optimālā izgudrojuma izpildījuma variantā, kas parādīts 2. attēlā, ir paredzēts savienojuma vietu ar pievades un atgriezes līnijām centrālais izvietojums un galvenokārt simetrisks ieplūstošā siltā ūdens sazarojums kreisajā un labajā plūsmā. Šai nolūkā zem savienojuma vietas VL ar pievades līniju vēlams paredzēt transversālu izcilni, kā parādīts 2. attēlā ar šķērssvītru. Lai plūsmu novirzītu uz aizmugures sildplāksni apakšējās stūra zonās (d), respektīvi, 22 (c), ir paredzēts ierīkot pa divām savienotājplāksnēm (d-d’), respektīvi, (c-c1), kuru galos atrodas attiecīgā caurulīte, balsta ieliktnis, saskaņā ar izgudrojumu, vai cita piemērota ierīce plūsmas aizmugures sildplāksnē novirzīšanai uz augšu. Pēc caurteces vielas atduršanās aizmugures sildplāksnes augšējās stūra zonās (a’), respektīvi (b’) plūsma novirzās uz tās vidu (m). Augšējā transversālā caurteces kanāla vidū var būt ierīkota starpsieniņa kreisās un labās plūsmas sadalīšanai, kā parādīts ar vertikālo šķērssvītru. Pa vertikālajiem caurteces kanāliem, kā arī pa transversālo caurteces kanālu plūstošā vide beidzot nonāk savienojuma vietā RL ar atgriezes līniju.

Lai gan virsmas temperatūra radiatorā, kuram savienojuma vietas ar pievades un atgriezes līnijām atrodas vienā pusē, krīt visā radiatora garumā, gadījumā, kad savienojuma vieta ar pievades līniju atrodas centrā, atbilstošais temperatūras profils ir simetrisks un telpas lietotājam palielina komforta sajūtu. Tā kā plūsma virzās caur priekšējo sildplāksni sildplāksnes priekšpusē, tad abu sildplākšņu izdalītais siltuma daudzums ir atšķirīgs, tai skaitā nepilnas slodzes režīmā. Tas ir atkarīgs no sildplākšņu individuālā izpildījuma. Konkrēti, lai samazinātu izgatavošanas izmaksas, abas sildplāksnes cenšas izgatavot vienādas. Tomēr, lai radiatoram būtu silta priekšējā sildplāksnē pat pie zemām sildjaudām, vēlams, lai priekšējā sildplāksnē izstarotu lielāku daļu siltuma, bet aizmugures sildplāksnei, lai aukstajās dienās nodrošinātu nepieciešamo sildjaudu, būtu galvenokārt lielāka konvekcijas intensitāte. Tāpēc priekšējai sildplāksnei lielākoties konvektīvā profila nav. Kā kompromisa risinājumu starp šiem diviem ekstremāliem gadījumiem, izgudrojuma izpildījuma otrajā variantā ir paredzētas regulējamas pārsedzošās žalūzijas, kas, starp citu, atkarībā no nepieciešamās sildjaudas, regulē konvektīvo profilu radīto gaisa plūsmu telpā. 3. att. šķērsgriezumā parādīts divsekciju radiators, saskaņā ar izgudrojumu, ar regulējamām žalūzijām diviem konvektīviem profiliem 2. Šai nolūkā telpas virzienā vērstā priekšējā sildplāksnē 1 ir aprīkota ar 23 LV 13915 temperatūras devēju 6, kā arī izplešanās tilpni 3, kurus izmanto, piemēram, lai mainītu logu stāvokli siltumnīcās. Sildplāksnēm 1,1’ šķērsvirzienā pārvietojamais vārsta bīdītājs ir savienots, no vienas puses, ar izplešanās tilpni 3, bet, no otras puses, ar vienu no pārklājošām plāksnītēm 7, lai nodrošinātu plāksnes stāvokļa maiņu, kad mainās temperatūra. Lai plāksnītes stāvokļa maiņas kustību pārnestu uz otru pārklājošo plāksnīti, ir paredzēti šķērveidīgi virzošie vilcējstieņi 5 ar nekustīgu vidējo, respektīvi, grozāmu punktu, un divi virzošie vilcējstieņi, kuru viens attiecīgais gals ir savienots ar pārklājošo plāksnīti nekustīgi, bet otrs attiecīgais gals pievienots tai ar iespēju slīdēt. Lai nodrošinātu atgriezenisko spēku, var būt paredzēti vairāki atsperes elementi 4, tā ka pārklājošās plāksnītes 7, no vienas puses, izdara spiedienu uz šķērveidīgajiem virzošajiem vilcējstieņiem 5, bet, no otras puses, atduras pret atsperes elementiem 4, kuri, savukārt, atduras pret fiksējošo rāmi. Ja ir paredzēts tikai viens konvektīvais profils, tad pietiek vārsta bīdītāju savienot tieši ar pārklājošo plāksnīti, un atkrīt nepieciešamība pēc virzošajiem vilcējstieņiem.

Izplešanās tilpne ir ar šķidrumu pildīta termostata kapsula, kas sildot izplešas, bet atdzesējot saraujas. Parasti izmanto tādas vielas kā vasks vai parafīns. Izplešanās tilpne ir izveidota tā, lai tilpnes termiskā izplešanās pārvērstos vārsta bīdītāja stāvokļa maiņas kustībā. Attiecīgā stāvokļa maiņas kustība var būt lineāra, būt atkarīga no temperatūras, vai tuvoties lēcienveida funkcijai pie konkrētās lēciena temperatūras. Ar šķērveidīgas mehānikas palīdzību vārsta bīdītāja stāvokļa maiņas kustība transformējas pārklājošo plāksnīšu transversālā kustībā. Tās galvenokārt izveidotas tā, ka pie samērā augstām temperatūrām priekšējās sildplāksnes apakšējā posmā, t.i., kad radiatoram jāatdod lielu sildjaudu, pārklājošās plāksnītes 7 atver konvektīvos profilus KB, tā ka gaiss var bez šķēršļiem ieplūst pie konvektīvajiem profiliem. Šajā gadījumā radiators savu siltumu atdod galvenokārt uz konvekcijas rēķina. Sildķermeņa attiecīgais rādītājs konvektīvajam radiatoram ir samērā liels, piemēram, 1,5. Temperatūrai krītot priekšējās 24 sildplāksnes apakšējā gala posmā, pārklājošās plāksnītes 7 maina stāvokli un aizver konvektīvos profilus. Tādējādi palielinās siltuma daļa, kura izdalās starojuma veidā, un kopējā sildjauda samazinās. Palielinātās starojuma daļas dēļ sildķermeņa attiecīgais rādītājs kļūst mazāks, piemēram, 1,25, kas galvenokārt atsaucas uz regulēšanas parametriem nepilnas slodzes režīmā. Lai nodrošinātu pārslēgšanas darbību, īpašā izgudrojuma izpildījuma variantā var būt paredzēti sakausējumi ar atmiņu vai bimetāla atsperes.

Bez tam šādus regulēšanas parametrus var panākt, regulēšanai izmantojot termostata ventili, kas var regulēt plūsmu starojuma posmā un konvekcijas posmā neatkarīgi vienam no otra, vai arī, neatkarīgi vienam no otra, izveidojot tādus starojuma un konvekcijas regulēšanas posmus, kad pie nelielas apkures slodzes telpā tiek noslogots starojuma posms, bet pie lielākas apkures slodzes telpā papildus noslogo konvekcijas posmu.

Risinājumu, saskaņā ar izgudrojumu, var pielietot ne tikai daudzsekciju radiatoros, bet arī viensekcijas radiatoros. Šai nolūkā 4. att. ir parādīts viensekcijas radiators, saskaņā ar izgudrojumu, ar pirmo posmu 8, kas galvenokārt atrodas radiatora augšējā zonā, un otro posmu 9. Ieeja ir izveidota pirmajā posmā 8, tāpēc caur to siltā ūdens plūsma virzās pirms otrā posma. Lai panāktu vienmērīgāku siltā ūdens sadalījumu, augšējā garenmalā (a-b) vēlams izvietot transversālu caurteces kanālu, kuram meandra veidā piekļaujas pārējie transversālie caurteces kanāli vai vairāki vertikālā virzienā vērsti caurteces kanāli (nav parādīti), kuri var turpināties apakšējos caurteces kanālos (apzīmēti ar treknām vertikālām līnijām). Tomēr ir lietderīgi starp pirmo un otro posmu novietot starpsienu 10, lai ieplūstošais siltais ūdens vispirms koncentrētos augšējā posmā, tam atdodot siltumu, pirms pa vienu vai vairākiem savienotājkanāliem 11 nonāk apakšējā posmā.

Optimālā gadījumā augšējam posmam nav konvektīvo profilu, tādējādi augšējais 25 LV 13915 posms ir plakanais radiators ar augstu izstarojuma daļu un nelielu sildķermeņa rādītāju. Apakšējam posmam parasti ir konvektīvais profils 2, tāpēc apakšējā posmā liela daļa siltuma izdalās uz konvekcijas rēķina. Ja starp pirmo un otro posmu ir izveidota starpsiena, tad izstarojošais un konvektīvais ķermeņi ir savienoti secīgi.

Siltajam ūdenim plūstot pie zemām sildjaudām un līdz ar to ar mazu plūsmas ātrumu uz augšējo posmu, pirms nonākšanas otrajā posmā tas augšējā posmā atdziest, tāpēc ievērojama dala radiatora virsmas rada siltuma un līdz ar to komforta sajūtu. Lai panāktu vienmērīgu temperatūras sadalījumu pa virsmu, var paredzēt, starp citu, ļoti gariem radiatoriem, savienojuma ar pievades līniju centrālu izvietojumu, kā norādīts iepriekš. Ļoti gariem radiatoriem vai lielu apkures jaudu gadījumos var būt lietderīgi radiatora sānu posmus (a, b) atlocīt atpakaļ, lai ekstremālā gadījumā, kā parādīts 5. att., iegūtu gandrīz divsekciju radiatoru, kurā vēlams, lai sānu posmi būtu paralēli sildķermeņa priekšējās virsmas būtiskajai daļai. Turklāt iepriekš minētajām savienojuma vietām ar pievades un atgriezes līnijām ir lietderīgi izvēlēties centrālo izvietojumu. Pretstatā norādītajam sākumā divsekciju radiatoram šajā izpildījuma variantā nav vairs nepieciešamības savienot savā starpā priekšējo un aizmugures sildplāksnes, izmantojot savienotājcaurules, kas noved pie ievērojama izgatavošanas izmaksu pazeminājuma. Radiatora nepieciešamo izliekšanu var veikt gan pirms radiatora abu puskausiņu 20a, 20b savienošanas, respektīvi, sametināšanas, gan pēc tam.

Konvektīvās plāksnes 2 ir lietderīgi izvietot tikai uz aizmugures sildplāksnes T, vai arī tām priekšējā posmā jāaizņem tikai samērā neliela radiatora augstuma daļa, lai šis radiators veidotu starojuma posmu un konvekcijas posmu. 6. att. ir parādīts cits viensekcijas vai divsekciju radiatora izpildījuma variants ar priekšējo izstarojošo posmu 8 un aizmugures konvektīvo posmu 9. Šai nolūkā viensekcijas radiators, saskaņā ar izgudrojumu, vai cits plakanais radiators, ir savienoti, 26 parasti izmantojot lokanu savienotājcauruli 13 no plastmasas, metāla u.tml. ar radiatora aizmugurē novietotu caurules posmu 14. Lai palielinātu konvekcijas daļu, vismaz aizmugures caurules posms ir aprīkots ar daudziem apaļiem vai taisnstūrveida konvektīviem ķermeņiem, respektīvi, plāksnītēm 15, kuru virsmu izvēlas atkarībā no nepieciešamās kopējās apkures jaudas. Tā kā nākotnē šādas caurules tiks piedāvātas ļoti lētas, metros pārdodamas preces veidā, tad var realizēt radiatoru, kurš, no vienas puses, ir ļoti lēts un, no otras puses, nodrošina divsekciju radiatora, saskaņā ar izgudrojumu, priekšrocības. Šādu radiatoru var lietot, starp citu, dienvidzemēs ar samērā maigām ziemām, kur parasti ir nepieciešama ļoti liela izstarojuma daļa, bet ļoti nelielā skaitā dienu nepieciešama arī liela konvekcijas daļa. Pateicoties izstarojuma posma un konvekcijas posma secīgam savienojumam, var vienmērīgi izpildīt abus noteikumus. Konvekcijas daļas papildus palielināšanai priekšējo sildplāksni var daļēji aprīkot arī ar konvektīvajām plāksnēm, kā apzīmēts ar viļņotu līniju. 9. att. kā izpildījuma piemērs ir parādīta radiatora, saskaņā ar izgudrojumu, iekārta šķērsgriezumā montāžas telpā sienas priekšā. Montāžas telpa sienas priekšā parasti tiek izveidota, kad notiek vannas istabu sanācija, nesošā cokolveidīgā statņa 26 formā sienas priekšā. Nesošais statnis kalpo iekārtas, piemēram, izlietnes 28 utt. piestiprināšanai. Pēc sanācijas darbu pabeigšanas nesošo statni pārklāj ar plāksni, kas noder par praktisku palīgvirsmu virsmai 25. Šo montāžas telpu sienas priekšā var izmantot kā ieekonomētu vietu radiatora uzstādīšanai. Šim mērķim vēlams uzstādīt viensekcijas vai daudzsekciju radiatoru, saskaņā ar izgudrojumu, tā, lai izstarojošais posms 1 atrastos telpas pusē, turpretī konvektīvais posms T atrastos gaisa kamerā 27. Lai nodrošinātu gaisa konvekciju, montāžas telpa sienas priekšā tiek aprīkota apakšējā un augšējā pusē attiecīgi ar ieejas un izejas režģiem (29, 30). Vēlams, lai izstarojošais posms 1 noslēgtos vienā līmenī ar 27 LV 13915 priekšējo augšējo virsmu. Konvektīvais posms var būt izveidots konvektīvu plāksnīšu vai cauruļu ar konvektīviem ķermeņiem veidā saskaņā ar 6. att. Tādējādi tiek ieekonomēta sienas virsma telpas apsildīšanai, kas pateicoties radiatora konstrukcijai, kas sastāv no viena vai vairākiem elementiem, tieši zemās temperatūrās pievades līnijā rada siltuma un komforta sajūtu. 10. att. ir parādīts cits optimāls radiatora, kas sastāv no vairākām daļām, saskaņā ar izgudrojumu, izpildījuma variants, kurā izstarojošais posms 1 un viens vai vairāki konvektīvie posmi ir izvietoti blakus cits citam. Vēlams, lai izstarojošais posms 1 atrastos zem loga 31 un tam būtu tādi izmēri, ka tā virsma pat aukstās dienās, no vienas puses, varētu kompensēt virs tā esošā loga 31 auksto izstarojošo virsmu un, no otras puses, pateicoties savai konvekcijas intensitātei, kompensēt uz leju plūstošo auksto gaisu. Konvektīvais posms T atrodas sānos virs vai zem izstarojošā posma ar secīgu slēgumu plūsmas virzienā, un virzās galvenokārt gar grīdas līsti. Šai nolūkā konvektīvais posms galvenokārt ir izveidots caurules veidā ar konvektīviem ķermeņiem, kā bija aprakstīts 6. att. gadījumā, un ārējā izskata vai higiēnas apsvērumu dēļ var tikt klāts ar apdari.

Visos iepriekš norādītajos daudzsekciju radiatoros pati siltākā ir priekšējā, vēlams, telpas virzienā vērstā sildplāksne, turpretī sienas pusē izvietotās sildplāksnes var būt samērā aukstas. Tāpēc mazāk siltuma nelietderīgi tiek izvadīts caur mājas sienu. Lai papildus novērstu šādus siltuma zudumus, visiem radiatoriem, saskaņā ar izgudrojumu, sienas pusē var būt paredzēts atstarojošais ekrāns 12, kuru vēlams izgatavot no daudzkārtaina alumīnija un kas kalpo gan izstarojuma izolācijai, gan siltuma izolācijai sienas virzienā. Šāds atstarojošais ekrāns var kalpot arī izolācijai starp pašu priekšējo sildplāksni un aiz tās novietotajām sildplāksnēm. Kā tika norādīts iepriekš, sildvielai, kas pa savienotājcaurules posmu (c-c’), respektīvi, (d-d’) ieplūst sildplāksnes T apakšējā savienotājzonā (c’), respektīvi, (d1), 28 jāvirzās uz augšu (b’), respektīvi (a’). Lai gan to var lietderīgi nodrošināt ar piemērota veida vertikāla caurteces kanāla palīdzību, tomēr vēlams šim nolūkam izmantot spraisli, respektīvi, balsta ieliktni, kā paskaidrots tālāk 7. att. 7. att. augšējā daļā ir parādīta daļa puskausiņa, respektīvi, plāksnītes skatā no priekšas, konkrēti, pirms šī puskausiņa savienojuma ar attiecīgi izveidoto otro puskausiņu. Kad bija norādīts iepriekš, šis puskausiņš ir profilēts, respektīvi, tajā ir iestrādāti padziļinājumi 21, 22a, 22b, tā lai sildplāksnes iekšpusē, saskaņā ar izgudrojumu, veidotos vairāki caurteces kanāli 21, vēlams vertikālā virzienā, kā arī apakšējā, respektīvi, augšējā gareniskajā apmalē (nav parādīta) būtībā tiem perpendikulāri virzās transversālais caurteces kanāls 23. 7. att. apakšējā, respektīvi kreisajā daļā ir parādīta daļa radiatora, saskaņā ar izgudrojumu, skatā no augšas, respektīvi, šķērsgriezumā, turklāt šajā izpildījuma piemērā savienojuma vieta 18 ar pievades līniju atrodas radiatora vidū un uz tā apakšējās garenmalas, kā, saskaņā ar izgudrojumu, tas ir paredzēts garajiem radiatoriem.

Lai novirzītu caur savienojumu VL, 18 ar pievades līniju plūstošo ūdens strāvu, ieejas savienojumam pieguļošais vertikālais caurteces kanāls var būt atdalīts no apakšējā transversālā caurteces kanāla atlikušās daļas, piemēram, ar starpsienu. Tomēr pirms abu puskausiņu salikšanas kopā vēlams vienā no puskausiņiem ievietot speciāli izveidotu balsta ieliktni, respektīvi, spraisli. 7. att. parādītajā izpildījuma piemērā balsta ieliktnim tā apakšējā posmā ir transversāla atvere 19, kas lielākoties ir izveidota caurteces atveres veidā, kā arī tai perpendikulāra atvere 19b. Savā darba stāvoklī perpendikulāri vērtā atvere 19b atrodas vienā no vertikālajiem caurteces kanāliem 21, turpretī caurteces atvere 19a atrodas noteiktā augstumā savienojuma vietas 18 ar pievades līniju turpinājumā. Pateicoties šādam izvietojumam, tiek nodrošināta vēlamā plūsmas novirze uz augšu. Lai gan plūsmas novirzi vēlams realizēt tikai pa vienu caurteces kanālu, tomēr arī balsta ieliktni var izveidot tā, lai plūsma virzītos pa 29 LV 13915 vairākiem caurteces kanāliem.

Lai balsta ieliktnis varētu ieņemt savu noteikto darba stāvokli, ir vēlams, lai tam būtu galvenokārt simetriska forma. 7. att. parādītajā izpildījuma piemērā balsta ieliktņa ārējā kontūra ir pieskaņota puskausiņu iespiedumiem, respektīvi, profilējumam, tā ka vertikālā virzienā vērstā atvere 19b atrodas caurteces kanālā 21. Ja balsta ieliktnis ir izveidots būtībā gredzena formā, vienā vietā uz tā aploces var izveidot nošķēlumu 19c, kas noteiktajā darba stāvoklī pieguļ pie apakšējās garenmalas. Pateicoties simetriskajam izpildījumam atvieglojas balsta ieliktņu automatizētā uzstādīšana, piemēram, ar robota palīdzību vai arī vienu puskausiņu viegli sapurinot.

Lai izgatavotu sildplāksni, vispirms uz divām plāksnēm no plastiski deformējama materiāla, vēlams, tērauda loksnēm vai plastmasas, izveido iespiedumus 22a, 22b. Šādā veidā profilētā plāksne veido vienu puskausiņu 20a, 20b. Katrs puskausiņš ir aprīkots ar vienu vai vairākām atverēm ventiļu posmu un atsevišķu savienojuma vietu VL, RL, respektīvi, savienotājposmu (c-c’) ievietošanai. Šajās vietās starp abiem puskausiņiem vēlams uzstādīt balsta ieliktņus, lai tie uzņemtu ļoti lielos spēkus, kas rodas, savienojot, respektīvi, sametinot abus puskausiņus, un stingri saturētu savienotājposmus, neradot puskausiņu nevēlamu deformāciju. Vietās, kur jānotiek plūsmas papildu novirzīšanai, izmanto balsta ieliktni saskaņā ar izgudrojumu ar orientētu plūsmas izeju.

Tomēr iepriekš norādīto principu, saskaņā ar kuru pirmajā posmā ar augstu izstarojuma daļu, starp citu, pie zemām sildjaudām, tiek ievadīts vairāk siltuma nekā pārējos radiatora posmos, var izmantot ne tikai radiatoriem, caur kuriem virzās sildvielas plūsma, bet arī elektriskajiem radiatoriem, kā parādīts 8. att. Tādējādi, tāpat kā minētajiem viensekcijas vai daudzsekciju radiatoriem izstarojošo posmu 8 var novietot, piemēram, virs konvektīvā posma 9 vai tā priekšā. Šai nolūkā, saskaņā ar izgudrojumu, attiecīgie posmi ir aprīkoti ar daudziem 30 elektriskiem sildelementiem (Ri...Rn, ri...rn), kas metāliskos ieliktņos tiek ievietoti tieši radiatorā vai attiecīgajos caurteces kanālos, kā norādīts iepriekš. Šādu elektrisko radiatoru var aprīkot ar noslēgtu ūdens, parafīna u.tml. plūsmas kontūru, turklāt plūsmas konvekciju izraisa paši sildelementi vai ar piedziņas papildlīdzekļa palīdzību. Attiecīgo posmu sildelementi parasti tiek saslēgti paralēli. 8. att. parādītajā elektriskajā radiatorā, saskaņā ar izgudrojumu, pirmā posma 8 paralēlā pretestība ir mazāka par otrā vai pārējo posmu 9 pretestību, tāpēc pirmajā posmā tiek ievadīts vairāk siltuma. Mērķtiecīgi paredzēta ir katra posma atsevišķu sildelementu vadīšana atsevišķi vai kaskādēs ar regulējošās ierīces palīdzību, tāpēc ir iespējams saskaņot kopējo apkures jaudu un, starp citu, arī siltuma dalu, kura rodas uz izstarojuma un konvekcijas rēķina atsevišķi vai atbilstoši apstākļiem telpā. Starp citu, divsekciju radiatorā, ja ir vēlēšanās uzturēt zemu apkures jaudu, ieteicams atslēgt sienas pusē esošās plāksnes sildelementus, lai telpas pusē paliktu sildķermenis ar lielu izstarojuma daļu. Šai nolūkā starp radiatora abiem posmiem 8, 9 papildus paredzēts relejs 16.

Citā optimālā izpildījuma variantā pirmais, respektīvi, priekšējais sildposms 8 ir aprīkots ar vienīgi vai papildus ar pašregulējošu, respektīvi, pašierobežojošu pretestību, kuru izmanto arī tā saucamajās pašierobežojošās kompresijas caurulēs. Pašierobežojošā pretestība sastāv galvenokārt no ferītiem, kas iestrādāti nesošajā materiālā, piemēram, elastomērā. Pateicoties tam, veidojas no temperatūras atkarīga pretestība, kas palielinās, palielinoties temperatūrai, turklāt var nodrošināt gandrīz lēcienveidīgu temperatūras maiņu, kuras dēļ elektriskā pretestība, piemēram, pie zemām temperatūrām, tiek automātiski ierobežota.

Ja elektriskā radiatora pirmais, respektīvi, pirmais posms 8, saskaņā ar izgudrojumu, ir aprīkots ar pašierobežojošu sildelementu, tad bez sarežģītas regulēšanas var panākt, ka pirmā, respektīvi, priekšējā posma 8 pretestība pie zemām 31 LV 13915 temperatūrām būs mazāka nekā pārējo posmu pretestība. Tādējādi nepilnas slodzes režīmā, kad radiatora virsma ir samērā auksta, radiatora izstarojošais posms sasilst stiprāk, tāpēc pieaug komforta sajūta telpā. Pie radiatora vidējām temperatūrām tā abu posmu pretestība ir vienāda, kamēr pie lielām apkures jaudām, t.i., sildplāksnes augstām temperatūrām pirmā posma virsmas temperatūra elementa pašierobežojošās pretestības dēļ paliek iestādītās temperatūras līmenī. Tāpēc nedraud briesmas, ka, pieskaroties radiatora pirmajam, respektīvi, priekšējam posmam, var iegūt apdegumu.

Pateicoties iepriekš norādītajam radiatora sadalījumam, saskaņā ar izgudrojumu, sākumā cauri ejošajai plūsmai, izstarojošam posmam un aiz tā plūsmas virzienā novietotajam konvektīvajam posmam var nodrošināt galvenokārt regulēšanas nelineāros parametrus: kad vajadzība pēc apkures nav liela, siltums tiek atdots galvenokārt izstarojuma veidā, turpretī, kad vajadzība pēc apkures ir liela, lielākā daļa siltuma tiek atdota konvekcijas ceļā.

Tieši telpās ar labu siltumizolāciju un nepilnu slodžu diapazonā nepieciešamā apkures jauda var ievērojami mainīties, piemēram, ja ir nepieciešama tikai 400 W liela apkures jauda, tad negaidīti var ieslēgties vai izslēgties griestu halogēna apgaismojums ar 300 W lielu jaudu. Tāpēc lai tālāk uzlabotu regulēšanas parametrus, radiators, saskaņā ar izgudrojumu, darbojas galvenokārt ar termostata ventili ar nelineāru, piemēram, progresīvu vai regresīvu regulēšanas parametru. Turklāt regulēšanas ventili vēlams izveidot tā, lai plūsmu caur konvektīvo posmu, neatkarīgi no izstarojošā posma regulēšanas, varētu pilnīgi vai daļēji apturēt, respektīvi, regulēt.

Kaut gan iepriekš minētais izgudrojuma apraksts attiecās uz radiatoru, caur kuru virzās siltas caurteces vielas plūsma, telpā sadalītu radiatora zonu dažādas slodzes principu var izmantot arī tādus dzesēšanas ķermeņus kā, piemēram, griestu dzesētājus, caur kuriem virzās aukstas caurteces vielas plūsma. Tādā gadījumā divsekciju dzesēšanas ķermenī pirmais posms ir vērsts uz telpu, turpretī aizmugures 32 posms atrodas sienas pusē vai savienots ar otru siltummaini. Starp citu, viensekcijas dzēšanas ķermenī var būt lietderīgi tas, ka caurteces sākuma posms atrodas dzesēšanas ķermeņa vidū vai tā malā, bet pārējie posmi ir novietoti papildu kārtā.

Dažos ļoti speciālos izmantošanas gadījumos, to skaitā arī bērnudārzos, vai bijušā Austrumu bloka valstu centrālapkures sistēmās daudzsekciju radiatorus, saskaņā ar izgudrojumu, var lietot arī ar pretēju ieslēgšanu, tāpēc uz apkurināmās telpas pusi vērstā sildplāksne ir aukstāka nekā aiz tās novietotā plāksne. Tāpēc uz priekšējās sildplāksnes nevar apdedzināt pirkstus, ko dažās zemēs bērnudārzos nepieļauj pat likums. Ja tomēr mainās ēkas apstākļi, piemēram, siltumizolācija vai tās izmantošanas mērķis, tad daudzsekciju radiatorus, saskaņā ar izgudrojumu, var vienkārši apgriezt, lai siltākā sildplāksne būtu vērsta uz telpas pusi, uz kā rēķina tiek nodrošinātas iepriekš minētās priekšrocības. Tādējādi var panākt saskaņošanu, radiatorus nemainot vai neiegādājoties jaunu radiatoru. 11. att. parādīts radiators HK, kuram ir divi sildposmi, kas turpmāk tiek saukti par sildplāksnēm 1,1'.

Caur pievienošanas, respektīvi, ventiļu garnitūru 100 sildplāksnes ir pieslēgtas pie sildīšanas sistēmas, piemēram, atsevišķas mājas vai dzīvojamā bloka centrālajai apkurei. Turklāt sildviela no centrālās apkures sistēmas (nav parādīta) pa garnitūras ieeju 120 (skat. 12. att.) un stāvvadu 102 tiek ievadīta savienotājposmā 106. savienotājposms 106 ir savienots ar vienu, šajā gadījumā priekšējo sildplāksni 1 radiatora augšējā zonā. Šeit sildviela tiek pievadīta sildplāksnei 1 un novirzīta, piemēram, caur sildošo serpentīncauruli un sildplāksni 1 lejup pa papildsavienojumu 108 ievadīta papildstāvvadā 104. Papildstāvvads 104 ar savu augšgalu ir atkal savienots ar savienotājposmu 106. Turklāt starpslēgs 110 nodrošina, ka no priekšējās sildplāksnes 1 izplūstošā sildviela būtībā, starp citu, vienīgi tiek virzīta uz otro, vēlams, aizmugures sildplāksni 1'. Pēc tam sildviela plūst caur aizmugures sildplāksni 1' un 33 LV 13915 caur papildsavienojumu 108, un caur virzošo posmu 116 tiek pievadīta garnitūras izejai 118, turklāt virzošais posms 116 ir sadalīts ar papildu starpslēga 112 palīdzību, tāpēc sildviela no otrās, vēlams, aizmugures sildplāksnes T nesajaucas ar sildvielu, kuru jāievada papildstāvvadā 104. Lai nodrošinātu iespēju izvietot papildstāvvadu 104 ar maksimālu nobīdi attiecībā pret stāvvadu 102, papildu starpslēgs 112 ir izveidots slīps. Dabiski, ka šajā gadījumā papildsavienojumā 108 var arī iemetināt atsevišķu cauruļvadu, paredzēt divus atsevišķus, cieši noslēgtus attiecība vienam pret otru cauruļvadus u.tml., ar kuru palīdzību var atbilstoši izpildīt papildsavienojuma norādīto funkciju. Tas pats attiecas arī uz savienotājposmu 106. Galvenā, respektīvi, montāžas plāksne 122 garnitūras 100, respektīvi, radiatora HK apakšējā galā nodrošina mehānisko izturību un iespēju šeit izvietot montāžas ierīces. Kā norādīts iepriekš, savienotājposms 106 ir sadalīts ar starpslēgu 110 divos posmos, konkrēti, no vienas puses, zonā, kas attiecas uz stāvvadu 102 un zonā 114, ar kuru ir savienots papildstāvvads 104.

Savienotājposmam 106 ir savienotājzona 128, kuras vienā pusē caur līkumu 103 var būt pieslēgts stāvvads (skat. 12. att.). Turpretī savienotājzona 124 ir paredzēta ventilim, termostata ventilim, kas atbrīvo ventiļa u.tml. gaisu. Dabiski, ka savienotājzonu 124 var izvietot tā, lai tā virzītos augšup, t.i., paralēli papildstāvvada 104 asij, turklāt ventilis var būt izveidots atbilstošā veidā, lai nodrošinātu iespēju sildvielu ievadīt radiatorā.

Dabiski, ka ir iespējama plūsma caur radiatoru, saskaņā ar 11. att., respektīvi, garnitūru, saskaņā ar 12. att. pretējā virzienā. Tādējādi ieeja 120 kļūst par izeju, bet izeja 118-par ieeju. 13.-29. att. ir parādīti izgudrojuma pielietojuma optimālie gadījumi tā saucamajām sildošajām sienām, kuras sastāv no vertikālām un horizontālām plakanām sildošajām caurulēm, kas ir savienotas savā starpā ar iespēju plūstošai vielai pārvietoties pa 34 vertikālajām vai vertikālajām kolektorcaurulēm vai kanāliem. 13. att. ir parādīta divsekciju vertikālā siena ar tā saucamo vienpusējo pieslēgumu, kuram savienojuma vieta VL ar pievades līniju atrodas priekšējās sildplāksnes 1 augšējā stūra zonā, bet savienojuma vieta RL ar atgriezes līniju -aizmugures sildplāksnes 1’ apakšējā stūra zonā. Pa ieejas savienojumu ieplūstošais siltais ūdens attiecīgā veidā sadalās augšējā sildplāksnē pirms pa savienotājposmu, vēlams, cauruli no metāla vai plastmasas, tas virzās uz aizmugures sildplāksni T. Ūdens virzīšanās augšējā zonā ir parādīta 14. att. , bet apakšējā zonā - 15. att. Savienotājcaurules ir izveidotas tā, ka sildviela var nokļūt aizmugures sildplāksnē tikai augšējā labās puses zonā. Šim nolūkam izmanto līdzekļus atbilstoši iepriekš minētajiem izgudrojuma izpildīšanas variantiem, kurus speciālisti var vienkārši pārnest uz sildošajām sienām. 16. att. parādīta vertikālā sildošā siena, kurā sildplāksnes ir savienotas savā starpā, izmantojot T-veida elementus augšējās un apakšējās stūra zonās. Sildvielas plūsmas regulēšanu veic, kā parādīts 17. un 18. att. caur T-veida elementiem, turklāt tie ir izveidoti slēgti vai arī var laist cauri plūstošu vielu, tā ka priekšējā sildplāksnē vienmēr uzņem sildvielas plūsmu pirms aizmugures sildplāksnes. 19.-29. att. ir parādīti dažādi horizontālo sildošo sienu izpildījuma varianti, t.i., sildošās caurules ir izvietotas horizontāli un savienotas savā starpā no sāniem ar kompaktas konstrukcijas kolektorcaurulēm. Sildvielas plūsmas regulēšana notiek, kā parādīts 20. un 21. att., caur virzošajām plāksnēm sānu zonās, kas ir izveidotas tā, ka priekšējā sildplāksnē vienmēr saņem plūsmu pirms aizmugures sildplāksnes. 22.-29. att. ir parādīti citi horizontālo sildošo sienu izpildījuma varianti, turklāt sildvielas plūsmas regulēšana notiek analoģiski iepriekš norādītajiem izpildījuma variantiem vertikālajām sildošajām sienām, t.i., pa atbilstoši izveidotām savienotājcaurulēm vai T-veida elementiem. Lai novērstu atkārtošanos, to atkārtots apraksts netiek dots, ir tikai atsauce uz iepriekš minēto izpildījuma variantu izmantošanu.

Claims (57)

1. 35 LV 13915 Pretenzijas 1. Vismaz viensekcijas, vēlams, divsekciju vai daudzsekciju radiators, tai skaitā plakanais radiators vai sildošā siena, kas satur savienojuma vietu (VL) ar pievades līniju un savienojuma vietu (RL) ar atgriezes līniju, turklāt caur apsildāmas telpas virzienā posmu (1) būtībā vienmērīgi virzās sildvielas plūsma pirms cita, vēlams, aiz tā izvietota posma (1’).
2. 2. Radiators saskaņā ar 1. pretenziju, kas raksturīgs arto, ka caur pirmo posmu būtībā vienmērīgi virzās plūsma pirms citiem posmiem, turklāt tikai pirmā posma (1) apakšējā gala zonā ir paredzēts vismaz viens savienojums vismaz ar vienu citu posmu (1·)-
3. 3. Radiators saskaņā ar 1. vai 2. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka pirmais posms (1) ir izveidots ar iespēju tam pievadīt, vismaz pie zemas sildīšanas jaudas, lielāku daudzumu siltuma nekā pārējiem radiatora posmiem.
4. 4. Radiators saskaņā ar 2. vai 3. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka posmi ir izveidoti plākšņu veidā galvenokārt no profilētām plāksnēm vai plakanām caurulēm, kas savstarpēji savienotas caur kolektorkanāliem, starp citu arī tērauda loksnes; plāksnes ir profilētas tā, ka posmi (1, 1') satur lielu skaitu caurteces kanālu; caurteces kanālu garums pirmajā posmā (1) ir lielāks nekā pārējos posmos; pirmā posma (1) caurteces kanālu pretestība plūsmai ir mazāka nekā pārējos posmos; bet posmi ir savienoti caur vienu vai vairākiem savienotājcauruļu posmiem, vēlams, no metāla vai plastmasas.
5. 5. Radiators saskaņā ar jebkuru no 2. līdz 4. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka savienojuma vieta (VL) ar pievades līniju un savienojuma vieta (RL) ar atgriezes līniju katra ir izvietota uz radiatora vienas vertikālas gareniskās malas vai katra atrodas radiatora horizontālā garuma vidū.
6. 6. Radiators saskaņā ar jebkuru no 2. līdz 5. pretenzijai, kas raksturīgs arto, ka pirmais posms (1) atrodas virs vai zem otrā posma (1’), turklāt vēlams, lai abi posmi būtu izveidoti vienā sildķermenī, respektīvi, vienā sildplāksnē.
7. 7. Radiators saskaņā ar jebkuru no 2. līdz 6. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka posmu (1, 1’) virsmām ir konvektīvi profili (2), kuriem galvenokārt ir taisnstūra vai viļņveida forma.
8. 8. Radiators saskaņā ar 7. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka pirmais posms (1) ir brīvs no konvektīvā profila.
9. 9. Radiators saskaņā ar jebkuru no 2. līdz 8. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka ir paredzētas regulējamas žalūzijas (7) konvektīvo profilu (2) apteces šķērsgriezuma 36 mainīšanai, turklāt noslēdzošās žalūzijas (7) ir uzstādītas ar iespēju mainīt stāvokli atkarībā no temperatūras tā, lai pie zemas ieejas temperatūras pirmajā posmā (1) noslēdzošās žalūzijas (7) būtībā aizver konvektīvos profilus (2).
10. 10. Radiators saskaņā ar 9. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka ir paredzēts siltuma devējs (6), kas atrodas pirmajā posmā (1).
11. 11. Radiators saskaņā ar jebkuru no 9. līdz 10. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka nolūkā mainīt noslēdzošo žalūziju (7) stāvokli, ir paredzēta no temperatūras atkarīga kompensatora tilpne (3) vai izmantots metāls ar atmiņu vai bimetāls.
12. 12. Radiators saskaņā ar jebkuru no 2. līdz 11. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka ir paredzēta izolācijas kārta, galvenokārt no vienkārtaina vai daudzkārtaina alumīnija, starp pirmo posmu un vismaz aiz tā novietoto posmu, vēlams, pirmajā posmā.
13. 13. Radiators saskaņā ar jebkuru no 2. līdz 12. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka no sienas puses tas ir aprīkots ar atstarojošu ekrānu, vēlams, no daudzkārtaina alumīnija.
14. 14. Viensekcijas, tai skaitā plakanais radiators, kas satur: savienojuma vietu (VL) ar pievades līniju; savienojuma vietu (RL) ar atgriezes līniju; plāksnes veidā izveidotu plūsmu caurlaidošu sildķermeni, kas raksturīgs ar to, ka ir paredzēti vismaz divi atšķirīgi posmi (8, 9), turklāt pirmais posms (8) plūsmas virzienā novietots pirms pārējiem posmiem, un tajā var ievadīt, vismaz pie zemas sildjaudas, vairāk siltuma nekā pārējos posmos.
15. 15. Radiators saskaņā ar 14. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka vismaz uz sildķermeņa virsmas ir izvietoti konvektīvie profili (2), kuriem plānā ir galvenokārt taisnstūra vai viļņveida forma.
16. 16. Radiators saskaņā ar 15. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka pirmā posma (8) konvektīvo profilu kopējā virsma ir mazāka par pārējo posmu virsmu.
17. 17. Radiators saskaņā ar 16. pretenziju, kas raksturīgs arto, ka pirmais posms (8) ir brīvs no konvektīvajiem profiliem.
18. 18. Radiators saskaņā ar jebkuru no 14. līdz 17. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka sildķermenis ir izveidots no profilēta plastiska materiāla, galvenokārt tērauda loksnes ar lielu skaitu caurteces kanālu vai plakanu cauruļu, kas savienotas cita ar citu ar kolektorkanālu palīdzību, turklāt pirmā posma (8) caurteces kanālu pretestība plūsmai ir mazāka nekā pretestība pārējos posmos.
19. 19. Radiators saskaņā ar jebkuru no 14. līdz 18. pretenzijai, kas raksturīgs arto, ka sildķermenis ir profilēts tā, lai vismaz pirmajā posmā (8) būtu vairāki caurteces 37 LV 13915 kanāli, kas vērsti horizontālā virzienā un meandra veidā uz augšu un leju, un/vai vismaz otrais posms (9) būtu profilēts tā, lai tajā būtu vairāki vertikālā virzienā vērsti caurteces kanāli, turklāt pirmais posms (8) ir atdalīts no pārējiem posmiem vismaz ar vienu starpsienu (10).
20. 20. Radiators saskaņā ar 19. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka caur starpsienu (10) virzās tikai viens savienotājkanāls (11).
21. 21. Radiators saskaņā ar 20. pretenziju, kas raksturīgs arto, ka savienotājkanāls (11) ir novietots uz sildķermeņa vienas vertikālas gareniskās malas.
22. 22. Radiators saskaņā ar 19. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka caur starpsienu (10) virzās vairāki savienotājkanāli (11).
23. 23. Radiators saskaņā ar jebkuru no 14. līdz 22. pretenzijai, kas raksturīgs arto, ka savienojuma vieta (VL) ar pievades līniju atrodas uz sildķermeņa vienas vertikālās gareniskās malas vai sildķermeņa horizontālā garuma vidū.
24. 24. Radiators saskaņā ar jebkuru no 14. līdz 23. pretenzijai, kas raksturīgs arto, ka sildķermenim, vismaz viena gareniskā mala ir atliekta atpakaļ, veidojot sildķermeņa aizmugures, vēlams, pret sienu vērstu virsmu, kas virzās galvenokārt paralēli sildķermeņa priekšējai virsmai, turklāt ieeja atrodas sildķermeņa pirmajā virsmā, kas galvenokārt vērsta uz apsildāmās telpas pusi.
25. 25. Radiators saskaņā ar jebkuru no 14. līdz 24. pretenzijai, kas raksturīgs arto, ka savienojuma vieta (RL), kas savienota ar atgriezes līniju, ir izveidota caurules veidā un virzās sildķermeņa aizmugurē pa tā garuma būtisko daļu.
26. 26. Radiators saskaņā ar 25. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka caurules tipa atgriezes līnija (14) ir aprīkota ar lielu skaitu apaļu vai taisnstūrveida konvektīvo ķermeņu (15).
27. 27. Radiators saskaņā ar jebkuru no 14. līdz 26. pretenzijai, kas raksturīgs arto, ka tam ir divi posmi, un pirmais posms (8) atrodas vidū starp pārējiem posmiem (9).
28. 28. Radiators saskaņā ar jebkuru no 14. līdz 27. pretenzijai, kas raksturīgs arto, ka tas no sienas puses ir aprīkots ar atstarojošu ekrānu (12), galvenokārt no daudzkārtaina alumīnija.
29. 29. Viensekcijas vai daudzsekciju elektriskais radiators, galvenokārt plakanais radiators, kas satur vismaz divus dažādus posmus (8, 9), kas aprīkoti ar lielu skaitu sildelementu (Ri...Rn, ri...rm), un regulējošo ierīci, kas raksturīgs arto, ka regulējošā ierīce izveidota tā, ka posmu elektriskā pretestība ir regulējama neatkarīgi vienam no otra, un pirmajā posmā, vismaz pie zemas sildjaudas, tiek ievadīts vairāk siltuma nekā pārējos posmos. 38
30. 30. Radiators saskaņā ar 29. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka tas ir izveidots kā viensekcijas radiators un kopā ar diviem posmiem, turklāt pirmais posms (8) ir novietots virs otrā posma (9), vai vēlams, lai pirmais posms (8) būtu vērsts uz apsildāmās telpas pusi un atrastos pirms pārējiem posmiem (9).
31. 31. Radiators saskaņā ar jebkuru no 29. līdz 30. pretenzijai, kas raksturīgs arto, ka pirmā posma elektriskā pilnā pretestība ir mazāka nekā attiecīgā pārējo posmu pilnā pretestība.
32. 32. Radiators saskaņā ar jebkuru no 29. līdz 31. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka pirmais posms (8) ir aprīkots ar pašregulējošu, respektīvi, pašierobežojošu pretestību, kuru vēlams iestrādāt elastomērā ar ferītiem.
33. 33. Radiators saskaņā ar jebkuru no 29. līdz 32. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka posmi ir izveidoti no profilētas plāksnes materiāla, galvenokārt no tērauda loksnes, veidojot lielu skaitu caurteces kanālu (21, 23).
34. 34. Radiators saskaņā ar 33. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka tajā ir izveidota doba telpa caurteces vielas, galvenokārt ūdens vai parafīna, plūsmai.
35. 35. Radiators saskaņā ar 34. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka sildelementi ir iebūvēti tieši vienā vai vairākās dobajās caurteces telpās (21) vai metāla ieliktņos, bet ieliktņi -dobajās caurteces telpās (21).
36. 36. Radiators saskaņā ar jebkuru no 2. līdz 35. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka starp sildplāksnes (1, 1’) puskausiņiem, respektīvi, plāksnītēm (20a, 20b) ir novietots vismaz viens spraislis (19).
37. 37. Radiators saskaņā ar 36. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka vismaz vienam no spraišļiem (19) ir vismaz viens caurteces kanāls (19b), lai nodrošinātu sildvielas plūsmu noteiktā virzienā.
38. 38. Radiators saskaņā ar 36. vai 37. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka spraislī (19) ir mehānisms (19b, 19c) noteikta virziena nodrošināšanai, spraisli novietojot starp puskausiņiem, respektīvi, sildplāksnēm, kurās ir pievades līnijas cauruļvads (VL).
39. 39. Radiators saskaņā ar 38. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka virziena mehānisms (19b) ietver vismaz caurteces kanālu (19b), respektīvi, no tā sastāv.
40. 40. Radiators saskaņā ar 38. vai 39. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka virziena mehānismam (19b) ir ārējā kontūra, kas vismaz aptuveni atbilst kontūrai (21, 22a, 22b) starp puskausiņiem, respektīvi, plāksnēm orientācijas uzlabošanai vai nodrošināšanai.
41. 41. Paņēmiens radiatora izgatavošanai, tai skaitā saskaņā ar jebkuru no 2. līdz 40. pretenzijai, kas turklāt paredz vismaz divus puskausiņus, respektīvi, plāksnes, starp citu, vienu vai vairākus pārus plākšņu no plastiski deformējama materiāla; vismaz vienu 39 LV 13915 no šīm pāros savienotajām plāksnēm aprīko ar virziena struktūru sildvielas virziena mainīšanai; plāksnes savā starpā sastiprina, turklāt norādītajās vietās starp plāksnēm uzstāda spraišļus vismaz ar vienu caurteces kanālu; kas raksturīgs ar to, ka spraišļus uzstāda ar norādīto orientāciju, lai sildvielu ievadītu radiatorā noteiktā virzienā.
42. 42. Paņēmiens saskaņā ar 41. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka spraišļus aprīko ar virziena mehānismu, lai nodrošinātu to orientāciju.
43. 43. Paņēmiens radiatora izgatavošanai, tai skaitā saskaņā ar jebkuru no 2. līdz 40. pretenzijai, turklāt vismaz vienu, no plakanām caurulēm izveidotu sildplāksni aprīko ar virziena struktūru sildvielas virzīšanai noteiktā virzienā, kas raksturīgs ar to, ka virziena struktūru izmanto, lai sildvielu ievadītu noteiktā virzienā vienas vai vairāku sildplākšņu atsevišķos posmos.
44. 44. Radiators saskaņā ar 1. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka radiatora (HK) posmu (1, 1') savienošanai ar centralizētās apkures ierīces, piemēram, centrālapkures ierīces, kas attiecīgi balstās uz siltumu, kuru pievada pa centralizētas siltumapgādes tīkliem, ieeju un izeju ir paredzēta pievienošanas garnitūra, turklāt garnitūrai (100) ir garnitūras ieeja (120) un garnitūras izeja (118), kas atrodas garnitūras, respektīvi, radiatora apakšējā zonā, turklāt garnitūrai (100), raugoties no garnitūras ieejas (120) puses, ir stāvvads (102) sildvielas pievadīšanai vienā no sildposmiem (1), respektīvi, vienā no sildplāksnēm, un ir paredzēts papildstāvvads (104) viena sildposma (1) savienošanai ar otru sildposmu (1'), nodrošinot galvenokārt sildplākšņu (1,1') sildposmu secīgu savienojumu ar apkures iekārtu.
45. 45. Radiators saskaņā ar 1. vai 44. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka papildstāvvada (104) turpinājumā ir paredzēts atzarojums (116) otrā sildposma (1') savienošanai ar garnitūras izeju (118), nodrošinot sildposmu, galvenokārt sildplākšņu, secīgu savienojumu ar apkures iekārtu.
46. 46. Radiators saskaņā ar jebkuru 1., 44. vai 45. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka viens sildposms (1) ir priekšējais sildposms, bet otrais sildposms (1') - radiatora (HP) aizmugures sildposms.
47. 47. Radiators saskaņā ar 1. pretenziju vai jebkuru no 44. līdz 46. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka garnitūras ieeja un izeja (120, 118) ir nostiprinātas uz galvenās, respektīvi, montāžas plāksnes (122), kas var būt izpildīta montāžai uz grīdas un/vai montāžai pie sienas.
48. 48. Radiators saskaņā ar ar 1. pretenziju vai jebkuru no 44. līdz 47. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka stāvvada (102) augšējā gala posmā ir paredzēts 40 savienotājposms (106), kurā beidzas stāvvads (102), turklāt savienotājposmu vēlams nostiprināt uz priekšējā sildposma.
49. 49. Radiators saskaņā ar 48. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka stāvvads (102) ir savienots ar savienotājposmu, izmantojot cauruļvada līkumu (103), lai iestādītā stāvoklī zona zem savienotājposma paliktu brīva.
50. 50. Radiators saskaņā ar ar 1. pretenziju vai jebkuru no 44. līdz 48. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka pie apakšējās gala zonas, vēlams, priekšējā posmā (1), izmantojot papildsavienojumu (108) ir pieslēgts papildstāvvads (104).
51. 51. Radiators saskaņā ar jebkuru no 46. līdz 49. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka savienotājposms (106) ietver starpslēgu (110), turklāt stāvvads (102) ir pievienots pusē, kura ir vērsta pret vienu, vēlams, priekšējo sildposmu, turklāt papildstāvvads (104) ir pieslēgts savienotājposma (106) otrajā pusē, kura savienota ar otro, vēlams, aizmugures sildposmu (1').
52. 52. Radiators saskaņā ar 49. vai 50. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka papildsavienojums satur papildu starpslēgu (112), turklāt viens, vēlams, priekšējais sildposms ir pieslēgts uz to vērstajā pusē, turklāt otra, vēlams, aizmugures sildposma (1') apakšējais gala posms ir savienots ar papildsavienojumu (108) tam vērstajā pusē.
53. 53. Radiators saskaņā ar 51. pretenziju, kas raksturīgs ar to, ka papildstāvvads (104) ir savienots ar papildsavienojumu (108) pusē, kura vērsta pret vienu, vēlams, priekšējo sildposmu (1).
54. 54. Radiators saskaņā ar 51. vai 52. pretenziju, kas raksturīgs arto, ka papildu starpslēgs ir plāksne, kura papildsavienojuma noteiktajā stāvoklī plaknē, kas ir paralēla papildsavienojuma cilindriskajai asij, vērsta slīpi ar iespēju pieslēgt papildstāvvadu (104) otra, vēlams, aizmugures sildposma (Γ) tuvumā.
55. 55. Radiators saskaņā ar jebkuru no 50.līdz 54. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka starpslēgs (110) vismaz pēc būtības ir ūdensnecaurlaidīgs.
56. 56. Radiators saskaņā ar jebkuru no 51. līdz 55. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka papildu starpslēgs (112) vismaz pēc būtības ir ūdensnecaurlaidīgs.
57. 57. Radiators saskaņā ar ar 1. pretenziju vai jebkuru no 44. līdz 56. pretenzijai, kas raksturīgs ar to, ka ventiļu garnitūra (100) ir paredzēta savienošanai ar radiatoru (HK) būtībā vidū un/vai no sāniem, un, vēlams, stāvvada augšējā zonā, respektīvi, savienotājposmā ir paredzēta vieta (124) funkcionālo ierīču pieslēgšanai, caur kuru ir iespējama funkcionālās ierīces, piemēram, aizgriežņa, gaisa vārsta, regulēšanas vārsta, respektīvi, termostata ventiļa, vai līdzīgas ierīces pievienošana.