LV13708B - External wall building system using composite products made of fibrolite, sawdust concrete and calibtated wood - Google Patents

Description

ĒKU ĀRSIENU BŪVNIECĪBAS SISTĒMA,

IZMANTOJOT KOMPOZĪTMATERIĀLU IZSTRĀDĀJUMUS, KAS VEIDOTI NO

FIBROLĪTA, SKAIDBETONA UN KALIBRĒTA KOKMATERIĀLA

IZGUDROJUMA APRAKSTS

Ar piedāvāto būvniecības sistēmu tiek veidotas ēku un būvju ārējās vertikālās norobežojošās konstrukcijas, proti - ārsienas, jeb fasādes sienas. Izgudrojums attiecināms uz celtniecības (būvniecības) nozari ar plašu pielietojuma spektru. Piedāvātajā būvniecības sistēmā ir iespējams būvēt ģimenes un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, daudzstāvu dzīvojamās mājas (līdz 3 stāviem), sabiedriskās un ražošanas ēkas, saimniecības un lauksaimniecības ēkas. SEBS būvniecības sistēma (pielietoto materiālu un būvniecības paņēmienu kopums), rada atšķirīgu produktu ar savām fizikāli - mehāniskām un bioloģiskām īpašībām un vairākos parametros ir pārāks par prototipu. Piedāvātā tehniskā risinājuma produkts ir trīs, pēc būtības vienādu, materiālu kompozīts, kurā apvienoti kokmateriāls, fibrolīts un skaidbetons (koksnes skaidas ir galvenā sastāvdaļa kā fibrolītam, tā skaidbetonam), kas izgatavots, samontēts un uzstādīts ar īpašu paņēmienu kopumu. Šīs būvniecības sistēmas nosaukums SEBS ir radies no angļu valodas - Sawdust Ecological Building System.

Līdz šim zināmais līdzšinējais tehnikas līmenis ir izstrādāts un aprobēts VELOX-WERK Ltd. Austrijas uzņēmumā, kurš izstrādājis celtniecības sistēmu VELOX un veiksmīgi darbojas jau kopš 1956. gada. SIA VELOX Latvija ir tā pārstāvis. Adrese internēta tīklā ir www.velox.lv . Pēc līdzīgas VELOX-WERK Ltd. būvniecības sistēmas darbojas SIA Jelgavas būvniecības sistēmas. Šajā uzņēmumā būvniecības sistēma ir nosaukta par MBF sistēmu vai fibrolīta koka karkasa sistēmu. Adrese internētā tīklā: www.buildingsystems.lv.

Šai izgudrojumā aprakstītai būvniecības sistēmai analogs pēc konstruktīvām pazīmēm ir VELOX būvniecības sistēma, kas izvēlēta par prototipu. VELOX būvniecības sistēmā nesošās sienu konstrukcijas tiek veidotas no fibrolīta plātnēm, kas kalpo kā paliekošie veidņi monolītbetonam. Paliekošie veidņi tiek nostiprināti ar krāsotas metāla stieples savilktņu (vienpusēju, divpusēju, pārseguma savilktņu, starpsaviktņu) un metāla armatūras režģu palīdzību, kas paredzēti stiegrošanai un veidņojamo sienu vertikālā līmeņa nodrošināšanai. VELOX sistēmas gadījumā monolītbetonu veido no betona maisījuma ar pildvielu frakciju, kuras izmēri ir līdz 16 mm, keramzītbetona vai putubetona pildījuma, kas stiegrots ar metāla armatūru atkarībā no projektētāja norādēm konkrētā gadījumā.

Zināmās būvniecības sistēmas VELOX trūkumi ir:

- dažādu metāla izstrādājumu klātbūtne sienas konstrukcijā;

- metāla izstrādājumi sadārdzina sienas konstrukciju, laika gaitā pie nelabvēlīgiem apstākļiem tie zem fasādes apmetuma ir pakļauti korozijas riskam un veido, kaut arī nebūtiskus, aukstuma tiltus ēku konstrukcijās (1 kvadrātmetrs sienas atkarībā no konstrukcijas var saturēt līdz 15 gab. caurejošu savilktņu);

- kaut gan VELOX būvniecības sistēma ir nosaukta par ekoloģisku, šis apgalvojums, pēc pieteicēja domām, neiztur kritiku vairākos aspektos:

pirmkārt, būvniecības sistēma pieļauj organisku polimērmateriālu pielietojumu, piemēram, putupolistirola klātbūtni, atsevišķās fibrolīta plātnēs, kas pēc būtības neiederas ekoloģiskā konstrukcijā, otrkārt, sienas konstrukcijas monolītbetona pildījums (arī putupolistirols) ir grūti elpojošs materiāls, kas norobežo ūdens tvaiku iekļūšanu un izkļūšanu no konstrukcijas, kā rezultātā nenotiek pietiekama mitruma migrācija no telpas uz āru; šāda sienas konstrukcija ir pakļauta bioloģiskās infekcijas riskam, tā prasa uzlabot iekšējos gaisa apmaiņas procesus telpās, veikt gaisa jonizāciju un ventilāciju, treškārt, sienas konstrukcijas monolītbetona pildījums nenodrošina lēnu un nepārtrauktu ūdens tvaika un gaisa apmaiņas plūsmu (lēnu un kontrolētu to difūziju) sienas konstrukcijā, kas šodienas izpratnē ir viens no svarīgākajiem veselīgas mājas elementiem un nodrošina lietošanas komforta augstākās prasības un izpratni par ekoloģisko būvniecību, ekoloģisku dzīves telpu, ceturtkārt, ne visi VELOX būvniecības sistēmā pielietotie materiāli ir reģeneratīvi, respektīvi, tādi, kas atjaunojas dabā un arī nolietoto ēku demontāža vai rekonstrukcija ir samērā komplicēts, darbietilpīgs process (no pielietotajiem materiāliem tikai fibrolīts, nonākot vidē, īsā laikā sadalās, neradot būtisku piesārņojumu, kaitējumu dabai, bet pārējiem materiāliem ir nepieciešama samērā energoietilpīga demontāža, transportēšana, pārstrāde).

Prototipa VELOX un izgudrojuma kopīgās pazīmes ir sienas konstrukcijas veidošana no fibrolīta plātnēm, kas kalpo kā paliekošie veidņi monolītbetonam, bet šai izgudrojumā aprakstītais SEBS būvniecības sistēmas variants novērš prototipa zināmos trūkumus un tiek sasniegti sekojoši izvirzītie mērķi:

- pielietot SEBS būvniecības sistēmā materiālu un būvniecības paņēmienu kopumu, kas ļauj radīt un izmantot praksē individuālu, no koksnes pārstrādes produktiem sastāvošu ļ kompozītmateriālu, kurš ir reģeneratīvs un ar savām fizikāli mehāniskajām, tehnoloģiskām un ļ lietošanas īpašībām palielina ēku efektivitāti, samazina enerģijas un nosacīti dārgo materiālu ļ patēriņu, kā arī ir labi ventilējams, ir siltumietilpīgs un siltuminerts, ir ar zemu siltumavadītspēju j un pietiekamu spiedes stiprību, bioloģiski pasargāts, ugunsizturīgs, triecienizturīgs un ir j ierindojams ilgtspējīgu, ekonomisku un ekoloģisku produktu kategorijā; ļ

- izveidot sienas konstrukciju bez metāla izstrādājumu un organisku polimēmiateriālu ί klātbūtnes. ļ !

i

Piedāvātā SEBS būvniecības sistēmas varianta būtība ir sekojoša: ļ

- paliekošo fibrolīta veidņu montāžai un fiksācijai ir izmantoti speciāli pagatavoti j kalibrēta kokmateriāla dēļu režģi (ar sistēmas nosaukumiem - VDR, HDR un MR) un dēļu ļ izstrādājums HD; j

- paliekošie fibrolīta veidņi tiek aizpildīti ar skaidbetonu, bet visi sienas elementi kopā veido kokmateriāla un koksnes pārstrādes kompozītmateriālu;

- sienas konstrukcija nesatur liela gabarīta metāla izstrādājumus (ne savilktņus, ne statņus vai profilus, ne tērauda armatūru atsevišķi vai jebkādos izstrādājumos, izņemot veidņu un koka konstrukciju stiprināšanai paredzētās enkurnaglas, dībeļnaglas un kokskrūves, kā arī nesatur organisku polimēmiateriālu, piemēram, putupolistirolu;

- izvēlētā sienas konstrukcija nodrošina lēnu un kontrolētu ūdens tvaiku un gāzu difūziju, jo nesatur materiālus, kas norobežo ūdens tvaiku iekļūšanu un izkļūšanu no tās, sienas konstrukcijā neveidojas t.s. rasas punkts;

- speciāli pagatavotie kalibrēta kokmateriāla dēļu režģi un dēļu konstrukcijas ir apstrādāti ar iemērcēšanas metodi dabiskā pernicā.

Piedāvātās būvniecības sistēmas SEBS grafiskajā daļā ir sekojoši zīmējumi: ļ

-Fig.l- Uz pamatiem montēts horizontālo dēļu izstrādājums 2 ar nosaukumu HD; !

- Fig.2 Sienas konstrukcijas vertikālais dēļu režģveida izstrādājums 3 ar nosaukumu ļ

VDR, kas montēts uz HD 2; j

- Fig.3. Sienas konstrukcijas stūra (sienas lauzuma) vertikālais dēļu režģu pāris 3, kas ļ sastāv no diviem kopā savienotiem VDR izstrādājumiem un montēts uz HD 2;

- Fig.4. Sienas konstrukcijas horizontālo dēļu režģveida izstrādājums 4 ar nosaukumu s

HDR, kas savstarpēji savieno tris VDR izstrādājumus;

- Fig.5. Sienas konstrukcijas peldošais dēļu režģis jeb mazais dēļu režģveida izstrādājums ļ ar nosaukumu MR;

- Fig.6. SEBS sienas konstrukcijas fasādes principiāls griezums;

- Fig.7. SEBS sienas konstrukcijas vertikālais griezums.

Piedāvātās SEBS būvniecības sistēmas ēku sienas konstrukcija ir attēlota Fig.6 un Fig.7, kur ēku konstrukcijas norobežojošā ārsiena sastāv no: fibrolīta plātnēm 1 (artikuls HWL 50, standartizmērs 260 x 60 x 5 cm), kas samontētas uz ar hidroizolāciju 15 pārklātiem pamatiem 16 nostiprināta HD izstrādājuma 2; kalibrētu skujkoku dēļu režģveida VDR izstrādājuma; HDR izstrādājuma, kas savstarpēji savieno trīs VDR izstrādājumus ar fibrolīta starpliku 14 un kalibrētu skujkoku mazā dēļu režģveida izstrādājuma 5 (ar nosaukumu MR) palīdzību, kā arī ar palīgmateriāla 10, cinkotu rievotu enkurnaglu 11, dībeļnaglu 12 un kokskrūvju 13 palīdzību. Sienas konstrukcijā skaidbetona 6 ir iestrādāts starp fibrolīta plātnēm un dēļu režģiem. Fibrolīta plātnes 1 kalpo kā paliekošie veidņi monolītam sakaidbetonam 6. Fibrolīta plātnes jebkurās sienās tiek montētas kā ārējās ar cinkotu rievotu enkurnaglu 11 palīdzību. To izkārtojums sienā ir tāds, lai vertikālās šuvju vietas nekur nesakristu, bet šuvju raksts visās sienas kārtās būtu vienāds kā sienas iekšpusē, tā ārpusē. Aprakstītajā piemērā ēkas sienas kopējais biezums C ir 40 cm, kas paredzēts ģimenes un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vienstāva un divstāvu ēku būvniecībai.

Lai uzstādītu un nostiprinātu fibrolīta plātnes 1, tiek īpaši pagatavoti kalibrētu skujkoku dēļu režģi HD 2, VDR izstrādājumi 3, HDR izstrādājumi 4, MR izstrādājumi 5, kas parādīti Fig. 1-5. Režģu pagatavošanai derīgs ir kokmateriāls ar mitrumu 12-15 %, pieļaujams lietot materiālu arī līdz 20% mitrumam, bet ne vairāk. Skaidbetona žūšanas laiks konstrukcijā, līdz tas sasniedz līdzsvara mitrumu, normālos ēkas ekspluatācijas apstākļos ir aptuveni vienāds ar pirmā apkures perioda noslēgumu. Būvniecības procesā svarīgi ir panākt pietiekamu koka konstrukciju aizsardzību no mitruma ietekmes, it sevišķi sākotnējā periodā pēc skaidbetona iestrādes veidņos, līdz betons sasniedz t.s. līdzsvara mitrumu (skaidbetonam 7-8 %, kokmateriālam - sākotnēji konstrukcijā ap 12%).

Pēc režģu izstrādājumu HD 2, VDR izstrādājumu 3, HDR izstrādājumu 4, MR izstrādājumu 5 pagatavošanas, nolūkā pasargāt koksni no mitruma, novērst koksnes deformāciju, briešanu, rukšanu un sēnīšu iedarbības, to apstrādā ar iemērcēšanas metodi speciāli pielāgotās mērcēšanas vannās. Koksnes apstrādei izmanto dabisko pernicu, kas iegūta no linsēklu augu eļļas, vārot kopā ar sikatīvu. Dabiskai pernicai jāsatur ap 95% augu eļļas. Mērcējot jāraugās, lai pernica būtu pietiekami plastiska un bagātīgi iesūktos kokmateriālā. Ja viskozitāte (plastiskums) nav pietiekama, pernicu mērcēšanas vannās ir jākarsē, līdz tā kļūst pietiekami plastiska. Ja karsēšana nav tehniski iespējama, tad pieļaujama ir pernicas šķaidīšana līdz 10% ar spirtu saturošiem šķīdinātājiem. Apvienot šīs metodes ir aizliegts ugunsdrošības apsvērumu dēļ. Pēc apstrādes kokmateriālu žāvē 24-30 stundas, vēlams 18-25 °C temperatūrā. Pie relatīvi zemas gaisa temperatūras un paaugstināta mitruma žūšanas ilgums apstrādātam kokmateriālam vairākas reizes paildzinās, taču izstrādājumu montāžas procesu var uzsākt arī pilnībā nenožuvušiem materiāliem. Skaidbetona iestrādi, savukārt, drīkst uzsākt tikai pēc pilnīgas pernicas nožūšanas uz kokmateriāla konstrukcijām. Konstrukcijā izmantotā kokmateriāla pareizai un pilnvērtīgai sagatavošanai un apstrādei ir būtiska nozīme visas sistēmas konstrukcijas kvalitātē un ilgmūžībā.

Pie sagatavotiem monolītā dzelzsbetona pamatiem, kas noklāti ar hidroizolāciju 15, un ieklātas stiegrota betona grīdas nesošās konstrukcijas ar dībeļnaglu 12 palīdzību horizontālā plaknē ir piestiprinātas divas rindas kalibrētu un ar pernicu apstrādātu dēļu HD 2 (skat. Fig.l) ar 5x10 cm šķērsgriezumu tā, ka dēļu ārējo malu kopējais platums A veido 30 cm. Materiālu HD 2 atlasa, izliek, piegriež un stiprina ar lielu rūpību un mērinstrumentu palīdzību, jo ēku sienu būvniecības procesā tie kalpos kā vadotnes topošajām sienām. HD izstrādājumu stiprināšanas solis ir 50-80 cm atkarībā no ēkas sienas konfigurācijas un sarežģītības. Ir pieļaujami ne mazāk kā divi stiprinājumi uz vienu vienību, ja tās garums ir mazāks par stiprinājuma soļa apakšējo robežu. Stiprināšana notiek ar dībeļnaglu 12 ( 6 x 100 mm) palīdzību, izveidojot urbumus HD izstrādājumā un pamatu virspusē pamatu ass līnijas abās pusēs pamatu garenvirzienā.

Paliekošie veidņi 1 tiek uzstādīti un samontēti ar vertikālā dēļu režģa 3 palīdzību, turpmāk tekstā sauktu par VDR izstrādājumu, kas atrodas sienas iekšpusē vertikālā stāvoklī, un pēc betonēšanas darbiem rada papildus konstruktīvu sienas vertikālo noturību uz spiedi un lieci (skat. Fig.2). VDR izstrādājums tiek izgatavots no skujkoku kalibrētiem dēļiem ar 2,5 x 10 cm šķērsgriezumu. Pēc dēļu sagarināšanas vajadzīgajos izmēros ar rievotu, cinkotu enkurnaglu palīdzību 11 (artikuls: akna - 2,5 x 60 mm) tiek izgatavots VDR izstrādājums. Pēc tam konstrukcijas tiek apstrādātas ar pernicu, žāvētas. VDR izstrādājuma garums ar augšējiem spraišļiem nosaka ēkas stāva augstumu, platums A šajā piemērā ir 30 cm. VDR izstrādājumi, būvējot divu un vairāku stāvu ēku, tiek savā starpā sastiprināti ar palīgmateriāliem 10 (skat. Fig.7), no režģa iekšpuses, izmantojot kokskrūves 13. Kā palīgmateriālu izmantoto analogus kalibrētus un ar pernicu apstrādātus dēļus (2,5 x 10 cm šķērsgriezums) ar aprēķinu, ka, sastiprinot apakšējo un augšējo VDR izstrādājumus 3, to salaiduma vietas tiek nosegtas 40-50 cm platumā.

Turpinot montāžu, vispirms pie HD izstrādājuma 2 ar kokskrūvju 13 (3,5 x 75 mm) palīdzību piestiprina VDR izstrādājumu 3. VDR izstrādājums ēkas sienas konstrukcijā tiek stiprināts ar soli 130 cm ar tādu aprēķinu, ka viens paliekošais veidnis 1 tiek piestiprināts pie trim VDR izstrādājumiem. VDR izstrādājumu solis sienas konstrukcijā mēdz būt mazāks, un tas ir atkarīgs no konkrētā tehniskā projekta specifikācijas un būvelementu novietojuma tajā. VDR izstrādājumu sienas konstrukcijā noteikti uzstāda sienu lauzuma vietās, sienu aiļu malās, logu un durvju aiļu malās, līdz ai' to VDR izstrādājumu solis mēdz būt mazāks par 130 cm, bet ne lielāks. Bez tam VDR izstrādājumu uzstāda ēkas sienu visos stūros (stūra VDR izstrādājumi tiek būvēti ar aprēķinu, lai tos varētu sastiprināt kopā kā vienu elementu, izmantojot kokskrūves 13 un palīgmateriālu 10 (skat. Fig.3).

Lai nodrošinātu VDR izstrādājumu vertikālo noturību darba procesā un pareizu ģeometriju, kā ari gatavās sienas vertikālo noturību uz spiedi un vienmērīgi pārnestu augšstāva un/vai jumta konstrukcijas spiediena slodzi, tos savā starpā sasaista ar pārseguma horizontālo dēļu režģi 4, turpmāk tekstā sauktu par HDR izstrādājumu (skat. Fig.4).

HDR izstrādājums 4 ir obligāts katra ēkas stāva nobeigumā visā sienas garumā pa ēkas sienu perimetru. Uz HDR izstrādājuma 4 tiek balstītas starp stāvu sijas 7 vai mansarda stāva sijas 7 un spāres 9. Mansarda stāva sijas 7 un spāres 9 savstarpēji savieno ar montāžas plates 8 palīdzību. Pēdējā stāvā HDR izstrādājums nodrošina jumta konstrukcijas noturību un sasaisti ar sienu. HDR izstrādājumu 4 izgatavo pēc analoga principa no analoga kokmateriāla kā VDR izstrādājumus 3, par starplikām 14 izmantojot nepieciešamā biezuma fibrolīta lokšņu atgriezumus (apmēram 10x15 cm), ar rievotu un cinkotu enkurnaglu palīdzību 11. HDR konstrukcijas platums B aprakstītajā piemērā ir 25 cm. HDR izstrādājuma garums taisnā sienas posmā nav strikti noteikts, bet vēlams, lai tas fiksētu un pārsegtu trīs VDR izstrādājumus. Atkarībā no tā, kā mainās VDR izstrādājumu vertikālais izkārtojums sienas konstrukcijā, mainās ari HDR izstrādājuma garums. HDR izstrādājumu 4 pielieto virs visām sienu, logu un durvju ailēm, kas platākas par 40 cm. Ailas, kas mazākas par 40 cm, var nepastiprināt ar HDR izstrādājumu. HDR izstrādājums 4 tiek atbalstīts uz VDR izstrādājumiem 3 un ar kokskrūvju palīdzību saskrūvēts ar tiem (skat. Fig.6). HDR izstrādājumi, kas pārsedz ailes līdz 100 cm, var tikt nebalstīti uz VDR izstrādājuma, bet gan peldoši novietoti presētā skaidbetona masā 6.

Kad izstrādājumu VDR 3 un HDR 4 uzstādīšana ir pabeigta, konstrukcijas nostiprinātas vertikāli un horizontāli (ja nepieciešams, ari ar krusteniskām saitēm ēkas stūros, izmantojot palīgmateriālu palīdzību), sāk uzstādīt paliekošos veidņus 1, sākot no viena ēkas stūra. Veidņu stiprināšanai tiek izmantotas cinkotās rievotās enkumaglas 11 (4 x 80 mm - izstrādājuma VDR stiprināšanai; 4 x 100 mm - HD stiprināšanai). Veidņus 1 stiprina pie izstrādājumiem HD 2 un VDR 3 ar soli 20 cm. Pie vienas VDR konstrukcijas vienā kārtā tiek piestiprināti divi simetriski veidņi no katras sienas puses. Darba procesā ar mērinstrumentu palīdzību seko līdz konstrukcijas vertikalitātei un ģeometrijai.

Pēc pirmās kārtas paliekošo veidņu 1 piegriešanas un uzstādīšanas un piestiprināšanas pie izstrādājumiem HD 2 un VDR 3 kā pēdējie tiek uzstādīti horizontālie peldošie koka dēļu režģi jeb mazie režģi 5 (turpmāk tekstā - izstrādājumi MR; skat. Fig.5). To uzdevums ir savienot un nofiksēt paliekošo veidņu 1 horizontālās šuves starp sienā uzstādītajiem vertikālajiem VDR 3 izstrādājumiem. MR 5 izstrādājuma pagatavošana notiek pēc analoga principa, kā izstrādājumu VDR 3 pagatavošana. Izstrādājumus MR 5 uzstāda, pieskrūvējot ar kokskrūvēm 13 pie pirmās kārtas paliekošo veidņu augšējās malas simetriski pa vidu starp visiem blakus esošiem VDR izstrādājumiem ar aprēķinu, lai pie tiem pašiem MR 5 izstrādājumiem varētu pieskrūvēt arī nākamās kārtas paliekošos veidņu apakšējās malas. Izstrādājumu MR garumam jābūt vienādam ar 2/3 no attāluma starp blakus esošiem VDR izstrādājumiem. Izstrādājumu MR garums ir mainīgs atkarībā no izstrādājumu VDR soļa sienas konstrukcijā.

Skaidbetons 6 iepildīšanai veidņos tiek pagatavots pēc sekojošas receptūras: 7 daļas zāģskaidu (vēlams 80% skujkoku, 20% lapkoku), 2 daļas dzēsta dolomīta kaļķa, 1 daļa cementa (M 400), 2 daļas rupjas sijātas grants, 1 līdz 1,5 daļām ūdens atkarībā no zāģskaidu un grants mitruma. Minētās sastāvdaļas tiek jauktas liela izmēra betonmaisītājā (secībā: ūdens - cementskaļķis - grants - zāģskaidas) līdz iegūst viendabīgu substanci. Svarīgi ievērot, ka iestrādei gatava skaidbetona masas mitrumam ir jābūt tādam, lai, to saspiežot dūrē, no tā nepilētu ūdens. Savukārt zāģskaidām jābūt vienmērīgi pārklātām ar grants - cementa - kaļķa suspensiju.

Skaidbetonu veidņos iepilda pa kārtām, kas nav biezāka par 30-40 cm. Pēc iepildīšanas skaidbetona masu nekavējoties presē ar nelielas jaudas horizontālo vibratoru vai ar rokas stampu. Pēc darba veikšanas ar mērinstrumentu palīdzību pārliecinās par veidņu vertikalitāti un tikai tad iepilda nākamo kārtu betona. Kad ar skaidbetonu ir aizpildīti un sapresēti sienas pirmās kārtas veidņi, tiek uzstādīti nākamās kārtas veidņi, ievērojot iepriekšējos norādījumus un sagaidot līdz pirmās kārtas betonējums sacietē. Kad tas ir noticis, process atkārtojās līdz ēkas siena ir izveidota viena stāva augstumā. Darba procesā vēlams izmantot mobilās stalažas, kuras tiek pārvietotas pa ārsienas iekšējo perimetru, izmantojot ieklāto stiegrotā betona grīdu.

Paliekošie veidņi ar rievoto enkurnaglu 11 palīdzību (4 x 80 mm ) vertikālo sienas šuvju vietās tiek savienoti ar VDR 3. Otrās kārtas paliekošā veidņa 1 apakšējā, horizontālā mala tiek piestiprināta pie pirmajā kārtā iestrādātā izstrādājuma MR 5. Savukārt otrās kārtas paliekošā veidņa 1 augšējā, horizontālajā malā atkal tiek uzstādīts izstrādājums MR 5 līdzīgi kā pirmajā kārtā. Uzstādot paliekošos veidņus 1, ēkas sienu stūros, logu un durvju ailēs, pārsegumos un citur, kur tie savienojas 90° leņķī, veidņus savstarpēji saskrūvē ar cinkotām kokskrūvēm 13 (4 x 100 mm, skrūves ar pilnu vītni) ar soli 10 cm.

Pirms paliekošo veidņu, kas atrodas stāva nobeigumā, aizpildīšanas ar skaidbetonu vienā augstumā ar izstrādājumu HDR 4 darba ērtības labad HDR uz laiku demontē, lai betona masu bez grūtībām varētu iepildīt un sapresēt. Pēc minētā darba veikšanas HDR atkal montē bijušajā vietā. Pēc iestrādātās un sablīvētās skaidbetona masas sacietēšanas izveidojas monolīts kompozītmateriāla izstrādājums SEBS sistēmas ietvaros.

Izgudrojums ir izmantojams tautsaimniecībā un tā pielietojums ir pamatojams ar pieteicējam zināmām SEBS sistēmas priekšrocībām pār VELOX sistēmu:

a) SEBS sistēmas ēku nesošās konstrukcijas pamatā tiek veidotas no kokmateriāla izstrādājumiem, fibrolīta un kokmateriāla pārstrādes atkritumiem - zāģu un ēveļu skaidām, kas kopā pēc iestrādes un ieveidņošanas veido kompozītmateriālu. Šāds būvmateriāls ir ierindojams ekaloģisko materiālu kategorijā, jo tas ir videi un cilvēkam draudzīgs un, nonākot vidē, īsā laikā sadalās; ir ekonomisks ražošanā, jo zāģu skaidas rodas kā pārstrādes atkritumi, ir izdevīgs transportēšanā, jo kokmateriālu pārstrāde Latvijā ir plaši izplatīta un attīstīta.

b) SEBS sistēmas ēku sienu konstrukcijas tiek veidotas bez dažādu metāla izstrādājumu (armatūra, metāla savilktņi) un citu organisku polimērmateriālu (putu polistirols) un izstrādājumu klātbūtnes. Metāla izstrādājumi sadārdzina sienas konstrukciju, ir pakļauti korozijas riskam un veido, kaut arī nebūtiskus, aukstuma tiltus ēku konstrukcijās. SEBS sistēmas sienu kompozītmateriāla fizikāli mehāniskās īpašības veido patiesi unikālu vidi telpā (ziemā - siltu, vasarā - vēsu), kas pēc savām īpašībām ir salīdzināma ar masīvkoka ēkām, bet ar to galveno atšķirību, ka materiāls nav atklāti degošs. SEBS sistēmas ēkas ir augsti siltumi etilpīgas, atļauj ievērojami ekonomēt apsildei un dzesēšanai nepieciešamos energoresursus telpu ekspluatācijas laikā. Šāda būvniecības sistēma ir racionāli savietojama ar reģeneratīvās enerģijas iegūšanas un izmantošanas sistēmām telpu apsildē.

c) SEBS sistēmas sienu materiāls ir labi elpojošs, nodrošina lēnu, bet nepārtrauktu ūdens tvaika un gaisa apmaiņas plūsmu (lēnu un kontrolētu difūziju) sienas konstrukcijā, jo nesatur materiālus, kas daļēji norobežo ūdens tvaiku iekļūšanu un izkļūšanu no konstrukcijas, kas savukārt rada nosacījumus, lai konstrukcijā neveidotos kondensāts un telpās būtu dabiska, cilvēkam labvēlīga vide (no lietošanas komforta viedokļa tā ir aktuālākā priekšrocība pār zināmām būvniecības sistēmām).

d) Ēku un būvju nesošās konstrukcijas, kas veidotas SEBS sistēmā, ir masas ziņā vieglākas par zināmajām sistēmām. SEBS sistēmā veidotajām ēku un būvju sienām ir augsts stiprības un masas attiecības koeficients. Pateicoties konstrukcijai, tās izbūves process ir ekonomisks un ekoloģisks attiecībā pret koksnes izejmateriāla izlietojumu, bet tiek iegūts atšķirīgs, kvalitatīvs produkts.

e) Ēku un būvju nesošās konstrukcijas, kas veidotas SEBS sistēmā, vienas vienības izbūves izmaksas ir mazākas nekā VELOX sistēmai, galvenokārt pateicoties sienas pamatkomponentam - kokmateriāla pārstrādes atkritumiem t.i., zāģu un ēveļu skaidām, un pateicoties tam, ka konstrukcijā netiek izmantoti metāla izstrādājumi.

Pēc teorētiskiem aprēķiniem, kurus vēl jāpārbauda praksē, SEBS būvniecības sistēmas norobežojošā ārsiena pēc tās izgatavošanas un konstrukcijas līdzsvara mitruma iegūšanas ir raksturojama ar šādām īpašībām:

tilpummasa, kg /m^J - 450-500; spiedes stiprība, MPa - 2,5-3; siltumvadītspēja, W/(m K) - 0,2-0.23; īpatnējā siltumietilpība, J(kg K) - ap 1550 līdzsvara mitrums, masas % - 7-8; salizturības cikli -100.

Izmantotā literatūra un informācijās avoti.

1. LR MK noteikumi Nr.495 - Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika;

2. Sabiedriskās organizācijas Zaļās mājas ilgtspējīgas būvniecības un apsaimniekošanas pamatprincipi, 1. redakcija, www.zalasmaias.lv;

3. Inženierzinātņu doktors Juris Biršs, konsultācijas www.padomi.lv, publikācija Daudzdzīvokļu ēku ārsienas un siltināšanas iespējas;

4. wwvcvelox.lv, vnvw.buildingsystems.lv;

5. www.dnrisol.lv;

6. Sertificēts būvinžinieris Alberts Krols, publikācija 18.10.07., www.saimnieks.lv, Kā izvēlēties kokmateriālus;

7. www.aeroc.lv, būvfizika, mitrums konstrukcijās;

8. Dip. Arh. Ronalds Liepiņš, Ekoloģiskā būvniecība - kas tas ir? Pamatprincipi, vww.paroc.com;

9. Videi draudzīgu celtniecības un apdares materiālu pielietošana būvniecībā, www.macies.celotajs.lv;

10. Sabiedrības Veselības Aģentūras pētījums Iekštelpu gaisa kvalitāte, problēmas, to risinājumi.

Claims (6)

1. IZGUDROJUMA PRETENZIJAS

   1. SEBS būvniecības sistēmas ēkas norobežojošās ārsienas konstrukcija, kas sastāv no: fibrolīta plātnēm, kas samontētas uz hidroizolētiem pamatiem nostiprināta horizontālā dēļu izstrādājuma HD; kalibrētu skujkoku dēļu režģveida izstrādājuma VDR, kas uzmontēts uz izstrādājuma HD; dēļu režģveida izstrādājuma HDR, kas savstarpēji savieno trīs dēļu režģveida izstrādājumus VDR; kalibrētu skujkoku mazo dēļu režģveida izstrādājuma MR; noteiktā receptūrā gatavota skaidbetona, kurš ir iestrādāts ar presēšanas paņēmienu starp fibrolīta plātnēm un dēļu režģiem, pie kam HDR izstrādājums savstarpēji savieno trīs VDR izstrādājumus ar fibrolīta starpliku un kalibrētu skujkoku mazā dēļu režģveida izstrādājuma MR palīdzību, kā arī ar palīgmateriāla, cinkotu rievotu enkurnaglu, dībeļnaglu un kokskrūvju palīdzību, pie tam sienas konstrukcijā skaidbetons ir iestrādāts starp fibrolīta plātnēm un minētajiem dēļu režģveida izstrādājumiem, fibrolīta plātnes kalpo kā paliekošie veidņi monolītam sakaidbetonam un tās ir piestiprinātas ar cinkotu un rievotu enkurnaglu palīdzību sienas ārpusē, kas raksturīga ar to, ka sienas konstrukcijā paliekošo veidņu montāžai un fiksācijai ir izmantoti speciāli pagatavoti kalibrēta kokmateriāla dēļu režģi VDR, HDR, MR, kas parādīti Fig.2, Fig.3, Fig.4 un Fig.5, un kalibrēta kokmateriāla horizontālu dēļu izstrādājumi HD, kas parādīti Fig.l.
2. 2. Konstrukcija saskaņā ar 1. punktu, kas atšķirīga ar to, ka paliekošie veidņi tiek aizpildīti ar skaidbetonu, un ar to, ka visi sienas elementi kopā veido kokmateriāla un koksnes pārstrādes produktu kompozītmateriālu konstrukciju, kas parādīta Fig.6 un Fig.7.
3. 3. Konstrukcija saskaņā ar 1. vai 2. punktu, kas atšķirīga ar to, ka nesatur nosacīti lielgabarīta un caurejošus metāla izstrādājumus (ne savilktņus, ne statņus vai profilus, ne tērauda armatūru atsevišķi vai jebkādos izstrādājumos, izņemot konstrukciju sastiprināšanai domātās enkumaglas, dībeļnaglas un kokskrūves), kā arī nesatur organisku polimērmateriālu, piemēram, putupolistirolu.
4. 4. Konstrukcija saskaņā ar jebkuru iepriekšējo punktu, kas atšķirīga ar to, ka sienas konstrukcija nesatur materiālus, kas daļēji norobežo vai apgiūtina ūdens tvaiku iekļūšanu un izkļūšanu no tās, vienlaicīgi novēršot t.s. rasas punkta rašanās iespēju, kā rezultātā tiek nodrošināta lēna un kontrolēta ūdens tvaiku un gāzu difūzija.
5. 5. Konstrukcija saskaņā ar jebkuru iepriekšējo punktu, kas atšķirīga ar to, ka kalibrēta kokmateriāla dēļu režģi, kalibrēta kokmateriāla horizontālo dēļu izstrādājumi un palīgmateriāli ir apstrādāti ar iemērcēšanas metodi dabiskā pernicā.
6. 6. Konstrukcijas saskaņā ar jebkuru iepriekšējo punktu montāžas paņēmiens, kas raksturīgs ar to, ka konstrukcijas montāža tiek veikta šādā secībā: uz pamatiem stiprina HD izstrādājumus; pie HD izstrādājuma vertikāli stiprina VDR izstrādājumus; starp VDR izstrādājumiem nostiprina horizontālos HDR izstrādājumus; pēc tam stiprina pirmās kārtas paliekošos veidņus un MR izstrādājumus; pēc skaidbetona iepildīšanas pirmās kārtas veidņos atkārto paliekošo veidņu montāžu, MR izstrādājumu stiprināšanu un betonēšanu tik reizes, cik to pieprasa konkrētā projekta specifikācija.