LV13981B - Ēkas ārsienas siltināšanas paņēmiens - Google Patents

Description

Izgudrojums attiecas uz celtniecību un var tikt izmantots jaunceļamo un jau uzcelto ēku ārējo sienu siltināšanai.

Atkarībā no siltinātāja izvietojuma tiek izdalīti trīs galvenie ēku siltināšanas paņēmieni.

1. Ēkas sienu siltināšanas paņēmiens, pēc kura izmanto siltinātāju, ko izvieto sienas iekšpusē. Šī siltināšanas paņēmiena pielietošana samazina telpas iekšējo platību, pie tam rada papildus izdevumus tvaika izolācijai.

2. Ēkas sienu siltināšanas paņēmiens, pēc kura izmanto siltinātāju, ko izvieto pašas sienas iekšpusē. Šajā gadījumā siena ir veidota no savstarpēji saistītām divām paralēlām sienām, bet radušos telpu starp tām aizpilda ar siltinātāju. Tomēr šāda konstrukcija prasa apjomīgākus un dārgus pamatus, bez tam mitrums kondensējas starp ārējo un iekšējo sienu uz siltumizolācijas materiāla un ārējās sienas iekšējās virsmas.

3. Ēkas sienu siltināšanas paņēmiens, pēc kura izmanto siltinātāju, izvietotu sienas ārpusē. Ir zināmi paņēmieni, kur pielieto ierobežojošo konstrukciju ar siltumizolāciju ar aktīvo mitruma aizvadīšanu [1], Ierobežojošā konstrukcija ar siltumizolāciju ar aktīvo mitruma aizvadīšanu ietver karkasu, ārējo un iekšējo ierobežojošo elementu, siltumizolācijas gaisa caurlaidīgo slāni un gaisa starpslāni starp siltumizolācijas slāni un ārējo ierobežojošo elementu. Šo zināmo paņēmienu trūkums ir tas, ka nav iespējams tos izmantot ēkās un celtnēs ar paaugstinātu vai 100% mitrumu, jo nav iespējams no telpām aizvadīt ūdens tvaikus.

Ir zināms ēkas ārējās sienas siltināšanas paņēmiens, kurā pielieto ierobežojošo konstrukciju ar siltumizolāciju un fasāžu dekoratīvo apdari [2, 3]. Konstrukcija ietver metālisku profilu karkasu, ko stiprina pie celtnes sienas, siltumizolācijas elementu, ko veido siltinātājs un gaisa sprauga, un fasāžu paneļus, starp kuriem šuves nosegtas ar plāksnītēm. Tāds paņēmiens ir sarežģīts, jo konstrukcija paredz lielu daudzumu atsevišķu elementu, kuri montēšanas procesā savstarpēji jāsavieno.

Ir zināms ēkas ārējās sienas siltināšanas paņēmiens, kurā pielieto speciālus paneļus ar ribām [5] vai kurā pielieto speciālus paneļus ar aktīvo mitruma aizvadīšanu [6].

Ir zināmi ēkas ārējās sienas siltināšanas paņēmieni, izgatavojot ierobežojošās konstrukcijas ar siltinātāju, kas sākotnēji ietver ierobežojošās konstrukcijas formēšanu no paneļiem, kuru iekšējo tilpumu starp ārējo un iekšējo apšuvumu piepilda ar siltinātāju [7-10].

Pēc šiem paņēmieniem celtņu siltināšanu veic, pielietojot divslāņu vai trīsslāņu paneļus, kurus izgatavo rūpnīcā un stiprina pie celtņu sienām vai uz jumta. Tas prasa papildus izdevumus, paneļus transportējot, tos stiprinot un aizdarot šuves. Visu šo paņēmienu realizēšanai ir ļoti svarīga siltinātāja izvēle. Pēdējā laikā ir izplatīti dažādi putoti materiāli, kā, piemēram, putupoliuretāns, putupolistirols, karbamīda putuplasts, kā arī minirālvate un t.t. Pielietojot putupolistirolu, kā trūkums ir tas, ka izdalās indīgās vielas, ekspluatācijas laikā notiek putupolistirola nosēšanās, samitrināšanās un destrukcija. Polistirols ir dārgs un nav vēlams to pielietot sienu konstrukciju iekšpusē, jo veido aukstuma tiltiņus starp atsevišķiem polistirola blokiem ķieģeļu mūrējumu vietās. Bez tam zemās siltumizturības dēļ (70-90 °C) notiek tā sadalīšanās, bet degot, izdalās ciānūdeņradis. Minerālvates siltinātāji ar laiku nosēžas, samirkst, kas krasi samazina siltumaizsardzību un var novest pie konstrukcijas sabrukšanas. Labākas īpašības ir karbamīda putuplasta siltinātājam un paneļiem, kur tas ir izmantots. Karbamīda putuplastam ir vairākas priekšrocības, proti: tas ir nedegošs, zemākais materiāla blīvums (5-30 kg/m^J), zems siltumvadības koeficients (033-0,035 W/m K), ilgs kalpošanas laiks (60-70 gadi), iespējams to iegūt un pielietot tieši celtniecības teritorijā.

Ir zināms ēkas fasādes ārējās siltināšanas paņēmiens, kuru veic piestiprinot pie siltināmās fasādes minerālvates vai putupolistirola plāksnes ar sekojošu šuvju aizdari [11]. Paņēmiens ietver ēkas fasādes sagatavošanu siltinātāja pielīmēšanai, siltinātāja pielīmēšanu pie ēkas fasādes, tā mehānisko nostiprināšanu, armatūras sieta pielīmēšanu un dekoratīvo apdari. Paņēmiena trūkums ir lielais operāciju skaits, lielie materiālie izdevumi. Kā siltinātāju izmantojot putupolistirola plāksnes vai minerālvati, nevar nodrošināt tvaika caurlaidību, kā rezultātā sistēmā jānodrošina ventilācija. Minerālvates siltinātāji nosēžas, kļūst mitri, kas krasi samazina siltumaizsardzību, un konstrukcija var sabrukt.

Vistuvākais piedāvātajam izgudrojumam ir ēkas ārējās sienas siltināšanas paņēmiens, kas paredz karkasa piestiprināšanu uz ēkas ārējās sienas [12], Karkass ir veidots no horizontālām rindām, pie tam katra rinda pēc garuma ir izveidota no sarežģīta profila elementiem, kas veido ar ārējo sienu dobumus. Katrā dobumā veido siltumizolējošo slāni, ieberot granulveida uzputota putupolistirola noapaļotas formas siltumizolācijas materiālu.

Zināmā paņēmiena trūkums ir zemā siltumizolācijas efektivitāte, ko nosaka katra sarežģītā profila nesošā elementa vertikālās sienas un ēkas ārējās siltināmās sienas lielais kontaktlaukums, zema siltumizolācijas materiāla tvaika caurlaidība, neliels siltumizolācijas slāņa kalpošanas laiks tā granulu nosēšanas rezultātā un siltumizolācijas materiāla ventilācijas nenodrošināšana, siltumizolācijas slāņa nomaiņas neiespējamība, kā arī karkasa sarežģītā profila elementu montāžas darbietilpība un sarežģītība.

Izgudrojuma mērķis ir tāda paņēmiena izstrāde, kurš ļauj paaugstināt ēkas ārējās sienas siltumizolācijas efektivitāti, vienkāršot karkasa montāžu un samazināt ēkas ārējās sienas siltināšanas procesa darbietilpību, vienlaicīgi samazinot materiālos patēriņus, vienkāršot remontu un palielināt siltumizolācijas slāņa kalpošanas laiku.

Mērķis tiek sasniegts tādējādi, ka karkasu veido kā horizontālas un/vai vertikālas rindas, katru no tām izgatavo mehāniski piestiprinot uz ēkas ārējās sienas brusas, kas veido taisnstūra dobumus, pie tam ārējās brusas pa visu ēkas sienas perimetru nostiprina tieši pie sienas, un tās ir par 1-2 cm platākas par iekšējām brusām, bet iekšējās brusas ar distanceru palīdzību novieto 1-2 cm attālumā no ēkas ārējās sienas, pēc tam atbilstošās brusas veido urbumus siltinātāja iepildīšanai, pie brusu ārējās virsmas piestiprina ārējo ierobežojošo virsmu, hermetizējot to saskares vietas, pēc tam secībā, atkarībā no izvēlēta rindu novietojuma, iepūš siltumizolācijas materiālu - sadrupinātu karbamīda putuplastu, pie tam nākamās rindas formē analoģiskā veidā līdz pat augšējai vai sānu pēdējai rindai, bez tam pēc ēkai pieguļošo sienu siltināšanas hermetizē arī stūrus veidojošo ārējo ierobežojošo virsmu saskares vietas, iekšējā dobuma tilpumā iepūš sadrupinātu karbamīda putuplastu, pēc tam dobuma augšdaļu aizdara un hermetizē.

Ēkas ārējās sienas siltumizolācijas efektivitātes palielināšana pēc jaunā paņēmienā tiek sasniegta maksimāli samazinot brusu un siltināmās sienas siltuma kontaktu, kā arī pateicoties tam, ka palielinās siltumizolācijas slāņa tvaiku caurlaidība, jo šo slāni formē iepūšot sadrupinātu karbamīda putuplastu.

Karkasa konstrukcijas vienkāršošana pēc jaunā paņēmiena samazina ēkas ārējās sienas siltināšanas darbietilpību un samazina materiālos izdevumus.

Sadrupināta karbamīda putuplasta pielietošana ļauj palielināt siltinošā slāņa tvaika caurlaidību, siltinot nav nepieciešama speciāla tvaika izolācija.

Kā jaunā paņēmiena priekšrocība jāatzīmē tas, ka, aizpildot taisnstūra dobumus, sadrupinātu karbamīda putuplastu iepūš zem spiediena, kā rezultātā tiek aizpildīts viss dobuma tilpums un nenotiek slāņa nosēšanās.

Piedāvātais izgudrojums ir paskaidrots attēlos:

Fig. 1 ir attēlota konstrukcija, kas paredzēta ēkas ārējās sienas siltināšanas realizācijai, vertikālais griezums;

Fig. 2 ir attēlota siltināta ārējā siena griezumā, kopskats.

Konstrukcija, kas paredzēta ēkas ārējās sienas (1) siltināšanas paņēmiena realizācijai satur ārējo brusu (2), novietotu pa visu šīs sienas perimetru, iekšējo brusu (3), kas nepieciešams taisnstūra dobumu veidošanai, un kas stiprinās ar noteiktu soli pie siltināmās sienas (1) ar distancēm (4) palīdzību, sadrupināta karbamīda putuplasta siltumizolācijas materiālu (6), ārējo ierobežojošo virsmu (5) un savienojošo elementu (7), kurš vienlaicīgi paredzēts šuvju hermetizācijai.

Ēkas ārējās sienas siltināšanas paņēmiens tiek realizēts šādi. Pie ēkas ārējās siltināmās sienas (1) bez iepriekšējās šīs sienas sagatavošanas pa visu perimetru piestiprina ārējās brusas (2), kuras ir par 1-2 cm platākas par iekšējām brusām (3). Pēc tam 1-2 cm attālumā no ārējās sienas (1) ar distancēm (4) palīdzību novieto iekšējās bmsas (3). Iekšējā brusa (3) ir novietota 0,6-3,0 m attālumā viena no otras. Šo attālumu nosaka siltumizolācijas materiāla horizontālā vai vertikālā iepūšanas tehnoloģija. Brusas galvenokārt izgatavo no koka, jo kokam ir zema siltumvadamība. Iekšējās (3) un ārējās (2) brusas var tikt izgatavotas arī no cita materiāla, ņemot vērā tā siltumvadamību. Iekšējās bmsas (3) piestiprina pie ārējās sienas (1) ar distancēm (4) palīdzību, kas nodrošina gaisa spraugas izveidi starp siltināmo sienu (1) un iekšējo brusu (3) un kura turpmāk arī tiek piepildīta ar siltumizolācijas materiālu, tādējādi samazinot siltuma zudumus. Atbilstošās bmsās (2, 3) izveido urbumus siltumizolācijas materiāla (6) iepūšanai. Uz brusu (2, 3) ārējās virsmas nostiprina ārējo ierobežojošo virsmu (5). Kā ierobežojošā virsma (5) var tikt izmantota profilējošā loksne, metāliskā loksne, jebkura tipveida ciets pārklājums, kam piemīt tvaiku caurlaidība, mitrumizturība un salizturība. Pieteiktais paņēmiens paredz izmantot stikla magnezīta loksnes. Loksnes savstarpēji savieno ar savienojuma elementu (7). Līdz ar to savienojuma šuvju vietas nav papildus jāapstrādā, jo tās netiek aizdarītas, bet tiek aizpildītas, iepūšot siltumizolācijas materiālu. Pēc tam izveidotajos dobumos pa urbumiem brusās (2, 3) iepūš siltumizolācijas materiālu (6) - sadrupinātu karbamīda putuplastu KRITERM. Dobums pilnībā tiek aizpildīts ar siltinošo materiālu. Dobumu aizpildīšanas kontroli veic pēc izlietotā siltinošā materiāla apjoma, vai mērot šī materiāla padeves spiedienu. Pēc tam operāciju atkārto, analoģiski formējot nākošās rindas līdz pat augšējai vai sānu pēdējai rindai, to ieskaitot. Pēc tam ārējai brusai (2) aizdara un hermetizē tehnoloģiskos urbumus, kas bija nepieciešami siltināšanas materiāla iepūšanai. Hermetizē ari ārējo ierobežojošo virsmu (5) kontaktējošās saskares vietas un stūrus.

Tādējādi piedāvātā izgudrojuma izmantošana ļauj paaugstināt ēkas ārējās sienas siltumizolācijas efektivitāti, vienkāršot karkasa montāžu un samazināt ēkas ārējās sienas siltināšanas procesa darbietilpību, vienlaicīgi samazinot materiālos patēriņus, vienkāršot remontu un palielināt siltumizolācijas slāņa kalpošanas laiku.

Izmantota literatūra:

1. Pat. RU 2144114, Cl, E04B1/70, 1/76, 2000.

2. Pat. RU 2229573, Cl, E04F13/08, 2004.

3. Pat. RU 2305736, Cl, E04F13/08, 2007.

4. Pat. US 6408582, Bl, E04B1/70, 2002.

5. Piet. US 4296798, A, E04B1/74, 1981.

6. Pat. US 6298620, Bl, E04B1/70, 2001.

7. Pat. RU 2134755, Cl, E04C2/26, 1998.

8. Piet. US 3579937, A, E04C2/24, 1971.

9. Piet. GB 2291900, A, E04C2/00, 1994.

10. Pat. RU 2273704, C2, E04C2/32.

11. Pat. RU 2171340, Cl, E04B1/76, 2001.

12. Pat. RU 2305735, Cl, E04F13/08, 2007.

Claims (5)

1. Ēkas ārsienas siltināšanas paņēmiens, kas ietver rindveida karkasa piestiprināšanu pie ārējās sienas virsmas, pie tam karkass uz ārējās sienas veido slēgtus dobumus, un siltuma izolējošā slāņa formēšanu katrā dobumā, kas atšķirīgs ar to, ka karkasu veido kā horizontālas un/vai vertikālas rindas, katru no tām izgatavo mehāniski piestiprinot uz ēkas ārējās sienas brusas, kas veido taisnstūra dobumus, pie tam ārējās brusas pa visu ēkas sienas perimetru nostiprina tieši pie sienas, bet iekšējās brusas novieto ar distanceru palīdzību, pēc tam atbilstošās brusās veido urbumus siltinātāja iepildīšanai, pie brusu ārējās virsmas piestiprina ārējo ierobežojošo virsmu, hermetizējot to saskares vietas, pēc tam secībā, atkarībā no izvēlēta rindu novietojuma, iepūš siltumizolācijas materiālu - sadrupinātu karbamīda putuplastu, pie tam nākamās rindas formē analoģiskā veidā līdz pat augšējai vai sānu pēdējai rindai ieskaitot, pēc tam ārējai brusai aizdara urbumus, kas bija nepieciešami siltināšanas materiāla iepūšanai, un hermetizē tos.

2. Paņēmiens saskaņā ar 1. pretenziju, kas atšķirīgs ar to, ka ārējās brusas ir par 1-2 cm platākas par iekšējām brusām, bet iekšējās brusas attiecīgi ir par 1-2 cm šaurākas par ārējām brusām.

3. Paņēmiens saskaņa ar 1. pretenziju, kas atšķirīgs ar to, ka karkasa brusu veidotie dobumu izmēri ir no 0,6 līdz 3,0 m.

4. Paņēmiens saskaņa ar 1., 2. un 3. pretenziju, kas atšķirīgs ar to, ka karkasa izgatavošanai izmanto, piemēram, koka brusas.

5. Paņēmiens saskaņa ar 1. pretenziju, kas atšķirīgs ar to, ka arejo ierobežojošo virsmu izgatavo no stikla magnezīta loksnēm.