LV13735B

LV13735B - Method for manufacturing substituted adamantylarylmagnesium chalogenides

Info

Publication number: LV13735B
Application number: LV060151A
Authority: LV
Inventors: Vjaceslavs Tribulovics; Ivars Kalvins; Aleksandrs Cernobrovijs; Vladimirs Labeiss
Original assignee: Vjaceslavs Tribulovics; Ivars Kalvins; Aleksandrs Cernobrovijs; Vladimirs Labeiss
Priority date: 2006-12-28
Filing date: 2006-12-28
Publication date: 2008-09-20
Also published as: EP2129679A2; EA200900899A1; WO2008080993A3; UA97507C2; EA015949B1; WO2008080993A2

Description

Izgudrojuma apraksts

Aizvietotu adamantilarilmagnijhalogenīdu iegūšanas paņēmiens

Izgudrojums attiecas uz smalko organisko sintēzi, konkrēti, uz aizvietotu adamantilarilmagnijhalogenīdu iegūšanas paņēmienu.

Magnijorganiskiem savienojumiem ir sevišķi nozīmīga loma mūsdienu preparatīvajā organiskajā ķīmijā. Kopš Grinjāra atklājuma 1900. gadā, nepārtraukti attīstās un paplašinās šo sintēzes starpproduktu iegūšanas metodes un tālāko pārvērtību iespējas.

Magnijorganisko savienojumu (Grinjāra reaģentu) sintēzes standarta preparatīvā metode ir organisko halogenīdu tieša iedarbība ar metālisku magniju aprotonā, polārā šķīdinātājā, tādā kā tetrahidrofurāns (THF) vai dietilēteris [C. Τ. Μοφφθ, Α. H. HecMeaHOB MeTOflbi οπθμθητο opraHHMecKofi χημμμ. Mamuti, 6epnnnnfi, KanspHM, CTpoHpnii, 6apnii. H3fl. AH CCCPM. 1963, 14-27].

Šī izgudrojuma mērķis ir tādas aizvietotu adamantilmagnijhalogenīdu iegūšanas metodes izstrāde, kas, būtu vienkārši realizējama, nodrošinātu augstus un stabilus produkta iznākumus, kā arī būtu viegli mērogojama

Adamantilmagnijhalogenīdi ir aktīvi sintoni, kas reakcijās ar dažādiem elektrofīliem reaģentiem, ļauj iegūt dažādus bioloģiski aktīvus savienojumus [Charpentier, B.; Bernardon, J.-M.; Eustache, J. et al. Synthesis, structure-affinīty relationships, and biological activities of ligands binding to retinoic acid receptor subtypes. J. Med. Chem. 1995, 38 (26), 4993-5006. Cincīnelli, R.; Dallavalle, S.; Nannei, R. Synthesis and structure-activity relationships of a nevv series of retinoid-related biphenyl-4-ylacrylic acids endowed vvith antiproliferative and proapoptotic activity. J. Med. Chem. 2005, 48 (15), 4931-4946. Pfahl, M.; Tachdjian, C. et al. Heterocyclic derivatives for the treatment of cancer and other proliferative diseases. US 2002/0143182 A1]

Nozīmīgs aizvietotu adamantilarilmagnijhalogenīdu pārstāvis ir 3-(1adamantil)-4-metoksifenilmagnijbromīds

-2kuru izmanto 6-[3-(1-adamantil)-4-metoksifenil]-2-naftoskābes (adapalena) sintēzē:

Adapalēns ir farmaceitiska substance, ko plaši lieto dermatoloģijas praksē kā efektīvu līdzekli pret pinnēm [Waugāzu-škidrumu hromatogrāfijas, J.; Noble, S.; Scott, L. Spotligāzu-škidrumu hromatogrāfijast on adapalene in acne vulgaris. J.

Am. J. Clin. Dermatol. 2004, 5 (5), 369-371],

Ne mazāk nozīmīgs ir 3-(1 -adamantil)-4-(fref-butildimetilsililoksi)fenilmagnijbromīds

un 3-(1-adamantil)-4-benziloksifenilmagnijbromīds,

MgBr kurus izmanto 6-[3-(1-adamantil)-4-hidroksifenil]-2-naftoskābes sintēzē (AHPN, CD 437):

HO

-33-(1-Adamantil)-4-(/re/-butildimetilsiliioksi)fenilmagnijbromīdu un 3-(1adamantil)-4-benziloksi- fenilmagnijbromīdu var izmantot arī 4-(3-(1-adamantil)4-hidroksifenil]-3-hlorkanēļskābes (3-CI-AHPC) sintēzē,

kas, tāpat kā 6-(3-(1 -adamantil)-4-hidroksifenil]-2-naftoskābe (AHPN, CD 437) patentēta kā pretvēža viela [Dawson, M.; Fontānā, J.; Zhang, X. et al. Induction of apoptosis in cancer celis. WO 03/048101 A1].

Tādu aizvietotu adamantilarilmagnijhalogenīdu iegūšana, kas satur elektrondonorus aizvietotājus aromātiskajā gredzenā, ir sintētiski grūti risināms uzdevums. Klasiskās metodes, t.i., arilhalogenīdu reakcijas ar metālisku magniju aprotonā, polārā šķīdinātājā, tādā kā THF vai dietilēteris, atļauj iegūt galaproduktus ar ne vairāk kā 11% iznākumu. Šīs reakcijas rezultātā galvenokārt rodas arilhalogenīda formālas reducēšanās produkti. Tā no 2-(1-adamantil)-4bromanizola tā reakcijā ar magniju ar 78% iznākumu veidojas 2-(1-adamantil)anizols (Piemērs 1).

Analizējot reakcijas maisījumu ar gāzu - šķidrumu hromatogrāfijas palīdzību, tika konstatēts, ka šajos reakcijas apstākļos 2-(1-adamantii)-4-bromanizola konversija ir pilnīga. Tas nozīmē, ka izejas savienojums klasiskās Grinjāra reakcijas apstākļos ar metālisko magniju patiesībā reaģē ļoti aktīvi, taču vajadzīgo magnijorganisko savienojumu ar labiem iznākumiem iegūt neizdodas, jo notiek reducēšanās produkta veidošanās.

Līdzīgi rezultāti tika iegūti arī magnija reakcijā ar 2-(1-adamantil)-5bromanizolu (Piemērs 2)

Br

H₃C-0

H3C-O galvenais reakcijas produkts un 3-(1-adamantil)-5-bromveratrolu (Piemers 3).

Br

H3C-O

H3C-O galvenais reakcijas produkts

Grinjāra reakcijas temperatūras un reakcijas laika izmaiņa praktiski nedeva kaut cik būtisku reakcijas produkta sastāva izmaiņu (Piemērs 4). Tāpat arī vienlaicīga izejas arilbromīda un dibrometāna pievienošana magnijam atbilstoši literatūrā minētiem piemēriem [D.E.Pearson et al., J.Org.Chem., 24, 504 (1959)] nekādi neuzlaboja magnijorganiskā savienojuma veidošanās iznākumus (Piemērs 5)

Principā adamantilarilhalogenīda reducēšanās produkta veidošanos Grinjāra reakcijas apstākļos var izskaidrot vai nu ar adamantilarilmagnijhalogenīda nestabilitāti vai arī ar Grinjāra reaģenta zemu reaģētspēju attiecībā uz izmantotajiem eiektrofīlajiem aģentiem. Tomēr izrādījās, ka arī dažādu organisko elektrofīlo reaģentu izmantošana tāpat būtiski neizmaina reducēšanās produkta un aizvietotā adamantilarilmagnijabromīda attiecību (Piemērs 6).

Mēs noskaidrojām, ka arī neorganiska elektrofīla reaģenta, tāda kā D₂SO₄ D₂O, pievienošana Grinjāra reaģentam, kas iegūts no 2-(1-adamantil)-4bromanizola, reakcija ar maisījumu D₂SO₄ - D₂O dod produktu maisījumu, kurā pēc KMR datiem deiterētā 2-(1-adamantil)-anizoia

H3C-0

-5kas šajā gadījumā ir galaprodukts, iznākums ir 9% (Piemērs 7).

Šie rezultāti liecina par to, ka Grinjāra reaģents, kas veidojas no 2-(1adamantil)-4-bromanizola, nav stabils savienojums un formāli reducējas pirms iedarbības ar jebkādu elektrofīlu reaģentu.

Līdz ar to šī izgudrojuma mērķis bija izgudrot ērtu elektrondonorus aizvietotājus saturošu adamantilarilmagnijhalogenīdu iegūšanas paņēmienu, kas dotu iespēju izvairīties no formālās reducēšanās produktu veidošanās.

Vistuvākais prototips šim izgudrojumam ir apmaiņas magnijorganiskās 10 sintēzes paņēmiens [Krasovskiy, A.; Knochel, P. A LiCI-mediated Br/Mg exchange reaction for the preparation of functionalized aryl - and heteroarylmagnesium compounds from organic bromides. Angew. Chem. Int. Ed. 2004, 43 (25), 3333-3336; Knochel, P. Krasovskiy, A. Method of preparing organomagnesium compound. EP 1582523 (2005). Krasovskiy, A.; Straub, B. F.;

Knochel, P. Higāzu-škidrumu hromatogrāfijasly efficient reaģents for Br/Mg exchange. Angew. Chem. Int. Ed. 2006, 45 (1), 159-162.].

Minētās metodes pamatā ir divpakāpju process, saskaņā ar kuru vispirms iegūst alkilmagnijorganiskos savienojumus (AlkMgCI LiCI vai Alk₂MgLiCI kompleksus), kurus pēc tam ievada reakcijā ar aizvietotiem aril- vai heteroarilhalogenīdiem

Tomēr mēs noskaidrojām, ka iedarbojoties 2-(1-adamantil)-4-bromanizolam (Piemērs 8 - pēc prototipa) un 3-(1-adamantil)-5-bromveratrolam (Piemērs 9 pēc prototipa) ar /zo-PrMGCI LĪCI prototipā minētā paņēmiena apstākļos, divu diennakšu laikā konversija bija tikai 6 līdz 9%.

Tādējādi, iegūtie eksperimentālie rezultāti liecina, no vienas puses - par aizvietotu adamantilarilmagnijhalogenīdu nestabilitāti, no otras puses - par aizvietotu adamantilarilhalogenīdu zemo reakcijas spēju magnijorganiskās sintēzes apmaiņas reakcijā, izmantojot šim nolūkam, piemēram, /zo-PrMgCI LiCI.

Mēģinot iegūt arilmagnijhalogenīdus ar elektrodonoriem aizvietotājiem gredzenā, daži autori [Krasovskiy, A.; Straub, B. F.; Knochel, P. Higāzu-škidrumu hromatogrāfijasly efficient reaģents for Br/Mg exchange. Angew. Chem. Int. Ed. 2006, 45 (1), 159-162] apmaiņas magnijorganiskā sintēzē izmantojuši reaģentus ar augstāku reakcijas spēju, līdzsvaru Šlenka vienādojumā izo-PrMgCI LiCI <-» izo-Pr₂MgCī LiCI + MgCI₂ + LiCI

-6novirzot uz /zo-Pr₂MgCILiCI dialkilmagnija atvasinājuma pusi, saistot MgCI₂ ar dažādiem reaģentiem, piemēram, dioksānu

Taču arī šis paņēmiens 2-(1-adamantil)-4-bromanizola magnijorganiskā atvasinājuma iegūšanai (Piemērs 10 - pēc prototipa) divu diennakšu laikā deva tikai 13% konversiju.

Iegūtie rezultāti liecina par to, ka no visiem adamantilarilhalogenīdu magnijorganisko savienojumu iegūšanai izmantotajiem reaģentiem visaktīvākais reaģents ir metāliskais magnijs, un tāpēc bija nepieciešams izgudrot paņēmienu, kā stabilizēt iegūto adamantilarilmagnijhalogenīdu, lai novērstu tā tālāku reducēšanos un citas nevēlamas reakcijas.

Mums negaidīti izdevās atklāt, ka Izvirzītais mērķis, efektīva un tehnoloģiska aizvietotu adamantilmagnijhalogenīdu iegūšanas paņēmiena izstrādāšana, var tikt sasniegts, tiešjā Grinjāra reaģenta sintēzes procesā metāliska magnija reakcijā ar aizvietotiem adamantilarilhalogenīdiem argona atmosfērā bezūdens THF, ja reakcijas maisījuma pievieno litija hlorīdu. (Piemēri 10-41).

Mums izdevās atklāt, ka parastos tiešās magnijorganiskās sintēzes apstākļos, t.i. iedarbojoties arilhalogenīdiem ar metālisku magniju, litija hlorīda pievienošana, no vienas puses, palielina aizvietotu adamantilarilmagnij20 halogenīdu stabilitāti (veidojot kompleksu), un tādējādi ntiek novērsta iegūtā produkta nevēlamas tālākas reakcijas, bet, no otras puses, tas nenoved, kā tika sagaidīts, ari pie aizvietotu adamantilarilhalogenīdu reakcijas spējas fatālas krišanas. Līdz ar to šī izgudrojuma ietvaros mums pirmoreiz izdevās atklāt ērtu tiešās magnijorganiskās sintēzes paņēmienu adamantilarilmagnijhalogenīdu iegūšanai gadījumos, kas aromātiskais gredzens izejas savienojumā satur elektrondonorus aizvietotājus.

Piedāvāto paņēmienu, saskaņā ar izgudrojuma pieteikumu, ilustrē, bet neierobežo sekojošie piemēri:

Piemērs 1. 1 I kolbā ar mehānisko maisītāju, atteces dzesētāju un pilināmo piltuvi ievieto 8 g (0,33 M) magnija skaidiņas un 200 ml sausa THF. Gaisu no kolbas izspiež ar argonu un visas sekojošās operācijas veic pie vājas inertās gāzes plūsmas. Intensīvi maisot, vienā paņēmienā pielej 11 g (5 ml, 0,06 M) 1,2dibrometāna. Kad beigusies straujā reakcija, neatdzisušajam reakcijas

LV Ϊ3735

-7maisījumam pielej 50 g (0,16 M) 2-(1-adamantil)-4-bromanizola šķīdumu 400 ml sausa THF ar tādu ātrumu, lai reakcijas maisījums lēni vārītos. Kad viss 2-(1adamantil)-4-bromanizola šķīdums pievienots, maisījumu silda pie šīs temperatūras vēl 30 min. Pārtrauc maisīt un iegūto Grinjāra reaģenta šķīdumu dekantē no magnija pārpalikuma koniskā kolbā aršlifu, kas iepriekš izpūsta ar argonu. Kā elektrofīlais reģents turpmākai funkcionalizācijai, produkta izdalīšanai un identifikācijai tika lietots trimetilborāts, kas ir standartreaģents fenilborskābju iegūšanas reakcijās.

I kolbā ar mehānisko maisītāju, atteces dzesētāju un pilināmo piltuvi samaisa 33 g (36 ml, 0,35 M) trimetilborāta un 100 mi sausa THF, atdzesē iegūto šķīdumu līdz -50°C un, intensīvi maisot, pievieno tam magnijorganiskā savienojuma šķīdumu 30 min laikā -40 - -50°C temperatūrā.

Reakcijas produkta sadalīšanu ar 50 ml sālsskābes un 50 ml ūdens maisījuma veic intensīvi maisot bez papildus dzesēšanas. Dalāmajā piltuvē atdala ūdens slāni un organisko slāni. Ūdens šķīdumu atšķaida trīs reizes un ekstraģē ar 2x100 ml dietilētera. Apvienotos organiskos slāņus žāvē ar nātrija sulfātu un atdestilē šķīdinātājus vakuumā pie temperatūras 50°C ūdens vannā.

Atlikumu apstrādā ar 200 ml heksāna un atstāj ledusskapī uz nakti. Nofiltrē nogulsnes, izmazgā ar aukstu etilacetātu un žāvē žāvējamā skapī pie 100°C. 3-(1-adamantil)-4-metoksifenilborskābes iznākums ir 2,5 g (5,7%), t_kuš~300°C. Reakcijas maisījuma GĀZU-ŠKIDRUMU HROMATOGRĀFIJASizpēte parādīja, ka tas kā pamatproduktu (78%) satur savienojumu, kas tika izdalīts ar iznākumu 67% un identificēts kā 2-(1-adamantil)-anizols (t_kuš 100-102°C):

KMR (500 MHz, DMSO D6) δ: 1,75 (s, 6 H), 2,06 (s, 9 H), 3,82 (s, 3) 6,79 6,83 (m, 2H), 7,06 - 7,10 (m, 2 H).

Piemērs 2, Reakciju veic kā aprakstīts Piemērā 1. Kā izejas adamantilarilhalogenīds tika ņemts 50 g (0,16 M) 2-(1-adamatil)-5-bromanizols. 4-(1-Adamantil)-3-metoksiborskābi ieguvām ar iznākumu ir 3 g (6,8%). Pēc GŠH datiem 2-(1-adamantil)-anizola saturs reakcijas maisījumā ir 81%, kas tika izdalīts un identitificēts.

-8Piemērs 3. Reakciju veic kā aprakstīt Piemērā 1. Kā izejas adamantilarilhalogenīds tika ņemts 56 g (0,16 M) 3-(1-adamantil)-5bromveratrols. 3-(1-Adamantil)-4,5-dimetoksifenilborskābes iznākums bija 3,7 g (7,3%). Pēc GŠH datiem 3-(1-adamanti)-veratrola iznākums ir 74%.

Piemērs 4. Reakciju veic kā aprakstīt Piemērā 1. Pēc intensīvās dibrommetāna un magnija reakcijas beigām pie iegūtā maisījuma pievieno 50 g (0,16 M) 2-(1adamantil)-4-bromanizola b 400 ml sausa tetrahidrofurāna, reakcijas maisījuma temperatūru uzturot 37 - 40°C robežās. Pēc GŠH datiem 2-(1-adamantil)anizoia iznākums ir 78%. Veicot Grinjāra reakciju zemākās temperatūrā nepieciešams pievienot arilbromīdu kopā ar ekvimolāru daudzumu dibrometānu. [D. E. Pearson, D. Cowan, J. D. Beckler. A Study of the Entrainment Method for Making Grignard J. Org. Chem. 1959, 24 (4), 504-509].

Piemērs 5. 1 I kolbā ar mehānisko maisītāju, pilināmo piltuvi un atteces dzesinātāju ievieto 16 g (0,66 M) magnija skaidiņu un 200 ml sausa tetrahidrofurāna. Reakciju veic argona atmosfērā, vienā porcijā pievienojot 11 g (5 ml, 0,06 M) 1,2-dibrometāna. Pēc intensīvās reakcijas biegšanās reakcijas maisījumu dzesē līdz 20°C un pievieno 50 g (0,16 M) 2-(1-adamantil)-4bromanizoia n 30 g (0,16 M) dibrometāna 400 ml sausa tetrahidrofurāna ar tādu aprēķinu, lai reakcijas maisījuma temperatūra nepārsniegtu 22°C. Tālāk reakciju veic kā aprakstīts Piemērā 1. Pēc GŠH datiem 2-(1-adamantil)-anizola iznākums ir 74%.

Benzaldehīda kā elektrofīlā reaģenta izmantošana, kas kvantitatīvi reaģē ar arilmagnijhalogenīdu, veidojot arilfenilmetanolu, deva analoģisku rezultātu. Reakcijas maisījums, pēc GŠH datiem, satur 70-75% adamantilbenzola un 311% vēlamā ariifenilmetanola

R

-9Piemērs 6. Grinjāra reģenta ieguve no 51 g (0,16 M) 2-(1-adamantil)-4bromanizola veikta, kā aprakstīts Piemērā 1. Tālāk 1 I kolbā ar mehānisko maisītāju, atteces dzesētāju un pilināmo piltuvi samaisa 17 g (16,5 ml, 0,16 M) benzaldehīda un 100 ml sausa THF, atdzesē iegūto šķīdumu līdz 0°C un maisot pievieno tam magnijorganiskā savienojuma šķīdumu 10 min laikā. Iegūto maisījumu atstāj uz 16 st. ledusskapī pie 0°C.

Reakcijas maisījuma sadalīšanu ar 25 ml sālsskābes šķīdumu 25 ml ūdens veic intensīvi maisot bez papildus dzesēšanas. Dalāmajā piltuvē atdala ūdens un organisko slāni, ūdens slāni ekstraģē ar 2x100 ml dietilētera. Apvienotos organiskos slāņus žāvē ar nātrija sulfātu. (3-(1-adamantil)-4metoksifenilj-fenilmetanola

iznākums, pēc GŠH datiem, ir 11%.

Piemērs 7. Grinjāra reaģenta ieguve no 10 g (0,032 M) 2-(1-adamantil)-4bromanizola veikta, kā aprakstīts Piemērā 1. Kā elektrofīlais reaģents reakcijas produktu funkcionalizācijai un identifikācijai tika izvēlēts D₂SO₄- D₂O maisījums.

Reakcijas maisījumu sadala ar 2 ml D₂SO₄ un 10 ml smagā ūdens maisījumu, intensīvi maisot, bez papildus dzesēšanas. Atdala organisko un ūdens slāni, ūdens slāni ekstraģē ar 2x50 ml dietilētera. Apvienotos organiskos slāņus žāvē ar nātrija sulfātu un pie pazemināta spiediena pilnīgi atdestilē šķīdinātājus.

Piemērs 8 (atbilstoši prototipa metodei). 200 ml kolbā ar magnētisko maisītāju un pilināmo piltuvi samaisa 5,14 g (0,016 M) 2-(1-adamantii)-4bromanizola un 60 ml sausa THF. Gaisu no kolbas izspiež ar argonu, un visas nākamās operācijas veic pie vājas inertās gāzes plūsmas. Iegūto maisījumu atdzesē līdz -5°C un pievieno 3 ekv. 0,5 M /zo-PrMgCI LiCL šķīdumu THF, uzturot reakcijas maisījumu -5 - 0°C robežās.

-10/zo-PrMgCI LiCL šķīdumu THF gatavo iepriekš, koncentrāciju nosaka titrējot pēc metodikas, kas aprakstīta [Krasovskiy, A.; Knochel, P. Convenient titration method for organometallic zinc, magnesium, and ianthanide reaģents.

Synthesis 2006, 5, 890-891],

Pēc /žo-PrMgCI LiCL šķīdumu THF pievienošanas, reakcijas maisījumu iztur 1 st. pie 0°C un atstāj istabas temperatūrā 48 st. Pēc GŠH datiem, 2-(1adamantil)-4-bromanizola konversija ir 9%.

Piemērs 9 (pēc prototipa). Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 8. Kā izejas adamantilarilhalogenīdu lieto 5,62 g (0,016 M) 3-(1-adamantil)-5-bromveratrolu. Pēc GŠHdatiem, 3-(1-adamantil)-5~bromveratrola konversija pēc 48 stundām ir 6%.

Ja reakciju veic THF un dioksāna maisījumā, kur dioksāna saturs ir 10% no tilpuma, adamantilarilhalogenīda konversija būtiski nepalielinās.

Piemērs 10 (pēc prototipa). Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 8. Kā šķīdinātāju 5,14 g (0,016 M) 2-(1-adamantif)-4-bromanizolam lieto 54 ml THF un 6 ml dioksāna maisījumu. Pēc GŠH datiem, 2-(1-adamantil)-4-bromanizola konversija pēc 48 st. ir 13%.

Piemērs 11. 100ml kolbā ar magnētisko maisītāju, atteces dzesētāju un pilināmo piltuvi ievieto 1g (0,042 M) magnija skaidiņu un 20 ml sausa THF. Pievieno 0,81 g (0,019 M) saberzta bezūdens litija hlorīda. Gaisu no kolbas izspiež ar argonu, un visas nākošās operācijas veic pie vājas inertās gāzes plūsmas. Intensīvi maisot, vienā paņēmienā pielej 1,1 g (0,5 ml, 0,006 M) 1,2dibrometāna. Kad beigusies straujā reakcija, neatdzisušajam reakcijas maisījumam 30 min laikā pa pilienam pievieno 5,14 g (0.016M) 2-(1-adamantil)4-bromanizoIa šķīdumu 40 ml sausa THF, reakcijas maisījuma temperatūru turot 55-60°C robežās. Pēc tam iegūto reakcijas maisījumu maisa un silda pie lēnas vārīšanās temperatūras vēl 30 min. Pārstāj maisīt un iegūto Grinjāra reaģenta šķīdumu dekantē no magnija pārpalikuma koniskā kolbā ar šlifu, kura iepriekš izpūsta ar argonu. Noslēdz korķi un reaģentu iztur pie 0°C 2 stundas.

-11250 ml kolbā ar magnētisko maisītāju, atteces dzesētāju un pilināmo piltuvi samaisa 3,4 g (3,3 ml, 0,032 M) benzaldehīda un 20 ml sausa THF, atdzesē iegūto maisījumu līdz 0°C un, pastāvīgi maisot, pievieno tam magnijorganiskā reaģenta šķīdumu 10 min laikā. Maisījumu atstāj ledusskapī pie

0°C uz 16 stundām.

Reakcijas maisījumu sadala ar 5 ml sālsskābes un 5 ml ūdens šķīdumu, intensīvi maisot, bez papildus dzesēšanas. Dalāmajā piltuvē atdala organisko un ūdens slāni, ūdens šķīdumu ekstraģē ar 2x20 ml dietilētera. Apvienotos organiskos slāņus žāvē ar nātrija sulfātu. (3-(1-adamantil)-4-metoksifenil)10 feniletanola iznākums, pēc GŠH datiem, ir 88%., preparatīvi izdalītais iznākums 59%.

Aizvietota adamantilarilhalogenīda un litija hlorīda attiecība 1:1,2 Grinjāra reakcijā ir eksperimentāli atrasta kā optimāla. Rezultāti Tabulā 1 (Piemēri 4, 10, 11-12) parāda, ka, palielinot litija hlorīda molāro saturu no 0,1 līdz 1,2, pieaug

Grinjāra reaģenta iznākums, bet tālāka litija hlorīda daudzuma palielināšana līdz 2 ekvivalentiem kaut cik ievērojami nepalielina Grinjāra reaģenta iznākumu.

Tabula 1. Arilhalogemda un litija hlorīda molārās attiecības ietekme uz aizvietotu adamantilarilmagnijhalogenīdu iznākumu

Ns	Arilhalogenīds 1 ekv.	Iznākums, %
Bez LiCI pie- devas	0,1 ekv. LiCI	0,5 ekv. LiCI	1 ekv. LiCI	1,2 ekv. LiCI	1,5 ekv. LiCI	2 ekv. LiCI
1.	Ο—Z V- Br h₃c	11	16	30	75	88	87	85
	ch₃
2.	H₃cJ(] 0—Z Br h₃c^z	13	18	34	74	89	89	84

-12Piemērs 12. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Grinjāra reakcijā izmanto

0,07g (0,0016 M) saberzta bezūdens litija hlorīda. Molārā attiecība substrāts:LiCI ir 1:0,1 Iznākums, pēcGŠH datiem, ir 16%.

Piemērs 13. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Grinjāra reakcijā izmanto 0,34 g (0,008 M) saberzta bezūdens litija hlorīda. Molārā attiecība substrāts:LiCI ir 1:0,5. Iznākums, pēc GŠH datiem, ir 30%.

Piemērs 14. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Grinjāra reakcijā izmanto 0,68 g (0,016 M) saberzta bezūdens litija hlorīda. Molārā attiecība substrāts:LiCi ir 1:1. Iznākums, pēcGŠH datiem, ir75%.

Piemērs 15. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Grinjāra reakcijā izmanto 1,02 g (0,024 M) saberzta bezūdens litija hlorīda. Molārā attiecība substrāts:LiCI ir 1:1,5. Iznākums, pēc GŠH datiem, ir 87%.

Piemērs 16. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Grinjāra reakcijā izmanto 1,36 g (0,032 M) saberzta bezūdens litija hlorīda. Molārā attiecība substrāts:LiCI ir 1:2. Iznākums, pēc GŠH datiem, ir 85%.

Piemērs 17. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Kā izejas adamantilariihalo-genīdu izmanto 5,58 g (0,016 M) 2-[1 -(3,5-dimetiladamantil)]-4bromanizolu. Reakciju veic bez litija hlorīda piedevas. (3-(1-(3,5dimetiladamantil)]-4-metoksifenil)-fenilmetanola iznākums, pēc GŠH datiem, ir 13%.

Piemērs 18. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Kā izejas adamantilariihalo-genīdu izmanto 5,58 g (0,016 M) 2-[1-(3,5-dimetiladamantil)]-4bromanizolu. Grinjāra reakcijā izmanto 0,07 g (0,0016 M) saberzta bezūdens litija hlorīda. Molārā attiecība - substrāts:LiCI ir 1:0,1. iznākums, pēc GŠH datiem, ir 18%.

Piemērs 19. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 18. Grinjāra reakcijai izmanto 0,34 g (0,008 M) saberzta bezūdens litija hlorīda. Molārā attiecība substrāts.LiCI ir 1:0,5. Iznākums, pēc GŠH datiem ir, 34%.

-13Piemērs 20. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 18. Grinjāra reakcijai izmanto 0,68 g (0,016 M) saberzta bezūdens litija hlorīda. Molārā attiecība substrāts:LiCI ir 1:1. Iznākums, pēc GŠH datiem, ir 74%.

Piemērs 21, Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 18. Grinjāra reakcijai izmanto 0,81 g (0,019 M) saberzta bezūdens litija hlorīda. Molārā attiecība substrāts:LiCI ir 1:1,2. Iznākums, pēc GŠH datiem ir 89%.

Piemērs 22. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 18. Grinjāra reakcijai izmanto 1,02 g (0,024 M) saberzta bezūdens litija hlorīda. Molārā attiecība substrāts:LiCI ir 1:1,5. Iznākums, pēc GŠH datiem ir 89%.

Piemērs 23. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 18. Grinjāra reakcijai izmanto 1,36 g (0,032 M) saberzta bezūdens litija hlorīda. Molārā attiecība substrāts:LiCI ir 1:2. Iznākums, pēc GŠH datiem ir 84%.

Piedāvātā aizvietotu adamantilarilmagnijhalogenīdu iegūšanas metode tika pārbaudīta ar vairākiem substrātiem lietojot admantilarilhalogenīdu un litija hlorīdu molārās attiecības 1:1,2. Kā elektrofīlais reaģents tika lietots benzaldehīds un reakcijas iznākums tika noteikts ar GŠH metodi (Piemēri 11, 21, 24-43). Rezultāti doti Tabulā 2.

Tabula 2. Adamantilarilmagnijhalogenīdu iznākums pie adamantiarilhalogenīdu 25 un litija hlorīda molārās attiecības -1:1,2

N°	Pie- mērs	Arilmagnijhalogenīds	Arilfenilkarbinols	Iznākums, % Pēc GŠH datiem
1.	11	p—/ V-MgBr · LiCI H₃c	⁰ \ /—\ H₃C V	88

		ch₃	ch₃
2.	21	H₃cJ\| ] 0-/ MgBr-LiCI h₃c ^=⁷	h₃cJjJ ⁰ \ /—\ ^H3C ^=⁷	89
3.	24	0—? V-MgBrLiC! h₃c	^H3C/—_Λ ^ohp-A 2—( ^H3C ^==⁷	84
4.	25	—^y^>“^MsBr' ^LiCIh₃c-o		92
5.	26	ch₃ —/A—MgBr· LiCI h₃c-o	ch₃ ffl z^ z^0Hh₃cJ\|W yv H3C-0 z \	91
6.	27	‘^^^-^^-MgBr LiCI H₃C-0	^ζ^α/Λα°^η ^HsC /=⁷ M h₃c-o f ?	90
7.	28	0—\ /—MgBr LiCf	lXv/^oh	92
		ch₃	ch₃
8.	29	^h,cAx 0^° V_T^MgBr'^LiCI	^h3c 4f J ^ΖΑΓΑ/^οη	90

-16Tabula 2 (turpinājums)

N°	Pie- mērs	Arilmagnijhalogenīds	Arilfenīikarbinols	Iznākums, % Pēc GŠH datiem
		ch₃		ch₃
11	32	r°	— MgBr LĪCI	H₃cJ\| J—	OH o	87
		Q		0
12	33		MgBr · LiCI	00y_ h₃c y=/	OH 0	88
		o		0
13	34	H₃C_>?^I'-CH3 CH?^CH3	-MgBr· LiCi	00 H₃C. / HsC^'CHs _ChC^CH3	OH 0	79
		ch₃		ch₃
14	35	H₃cJ\| I 0x K₃c .°Λ=/ HaC^'CHa ChC^CH3	-MgBr - LiCi	H₃cJ\| I 00 h₃c. ” hpJ'ch, ChC^CH3	OH Ο	80
15	36	itp- ^H3C. ° HaC^'cHa Η₃Α^Η3	MgBr LiCi	Χ00 h₃c. P H₃Cv / 'ch₃ H₃C ^CH3	OH 0	76

-17Tabula 2 (turpinājums)

Ns	Pie- mērs	Arilmagnijhalogenīds	Ariifenilkarbinols	Iznākums, % Pēc GŠH datiem
16	37	ch₃ ^H3C^^—ļ^y~MgBr - LiCI ^H3CSi'° H₃C0_Ch₃ H₃C ^CH3	CHj (Yļ r-, oh h₃c-J I_/ χ_/ n₃c. P O h₃cJŅch₃ H₃C ^CH3	74
17	38	₀-f V- MgBrLiCI	b	81
84
18	39	ch₃ ^H,c<k _O-A χ-MgBrLiCI	CH₃ H₃cJļ l ΊΤΗ ^!'o^z 0
19	40	^Η3Ελλ _o0 )—MgBrLiCI	^HaC/ Λ /^0H 00 / \ Μ	79
20	41	0—f Y- MgBrLiCI h₃c )=/ H₃C-0	AcAoh ⁰ \ /—\ H3C )=/ h₃c-o f )	82

-18Tabula 2 (turpinājums)

N°	Pie- mērs	Arilmagnijhalogenīds	Arilfenilkarbinols	Iznākums, % Pēc GŠH datiem
21	42	h₃c \, O-A 7-MgBrLiCI H₃C )=⁷ h₃c-o	^H3^C p OH )—( ^H3^C Γ H3C-O ? y	77

Piemērs 24. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Kā izejas adamantilarilhalogenīdu izmantoto 5,36 g (0,016 M) 2-[2-(2-metiladamantil)]-45 bromanizola. Iznākums, pēc GŠH datiem, ir 84%.

Piemērs 25, Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Kā izejas adamantilarilhalogenīdu izmanto 5,14 g (0,016 M) 2-(1-adamantil)-5bromanizola. Iznākums, pēc GŠH datiem, ir 92%.

Piemērs 26, Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Kā izejas adamantilarilhalogenīdu izmanto 5,6 g (0,016 M) 2-[1-(3,5-dimetiladamantil)]-5bromanizola. Iznākums, pēc GŠH datiem, ir 91%.

Piemērs 27. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Kā izejas adamantilarilhalogenīdu izmanto 5,36 g (0,016 M) 2-[2-(2-metiladamantil)]-5bromanizola. Iznākums, pēc GŠH datiem, ir 90%.

Piemērs 28. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Kā izejas adamantilarilhalogenīdu izmanto 6,35 g (0,016 M) 3-(1-adamanti!)-4-(benziloksi)brombenzola. Iznākums, pēc GŠH datiem, ir 92%.

Piemērs 29. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Kā izejas adamantilarilhalogenīdu izmanto 6,8 g (0,016 M) 3-[1-(3,5-dimetiladamantil)]-425 (benziloksi)-brombenzola. Iznākums, pēc GŠH datiem, ir 90%.

-19Piemērs 30, Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Kā izejas adamantilarilhalogenīdu izmanto 6,58 g (0,016 M) 3-[2-(2-metiladamantil)]-4(benziloksi)-brombenzola. Iznākums, pēcGŠH datiem, ir 88%.

Piemērs 31. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Kā izejas adamantilarilhalogenīdu izmanto 6,35 g (0,016 M) 3-(benziloksi)-4-(1-adamantil)brombenzola. Iznākums, pēc GŠH datiem, ir 92%.

Piemērs 32. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Kā izejas adamantilarilhalogenīdu izmanto 6,8 g (0,016 M) 3-(benziloksi)-4-[1 -(3,5dimetiladamantil)]-brombenzola. Iznākums, pēc GŠH datiem, ir 87%.

Piemērs 33. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Kā izejas adamantilarilhalogenīdu izmanto 6,58 g (0,016 M) 3-(benziloksi)-4-[2-(2metiladamantil)]-brombenzola. Iznākums, pēc GŠH datiem, ir 88%.

Piemērs 34. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Kā izejas adamantilarilhalogenīdu izmanto 6,74 g (0,016 M) 3-(1-adamantil)-4-[1-(iretbutildimetilsililoksi)]-brombenzola. Iznākums, pēc GŠH datiem, ir 79%.

Piemērs 35. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Kā izejas adamantilarilhalogenīdu izmanto 7,18 g (0,016 M) 3-[1-(3,5-dimetiladamantil)]-4(fref-butildimetilsililoksi)-brombenzola. Iznākums, pēc GŠH datiem, ir 80%.

Piemērs 36, Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Kā izejas adamantilarilhalogenīdu izmanto 6.74 g (0,016 M) 3-(fref-butildimetilsililoksi)-4(l-adamantil)-brombenzola. Iznākums, pēc GŠH datiem, ir 76%.

Piemērs 37. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Kā izejas adamantilarilhalogenīdu izmanto 7,18 g (0,016 M) 3-(irei-butildimetilsililoksi)-4[1-(3,5-dimetiladamantil)-brombenzola. Iznākums, pēcGŠH datiem, ir74%.

-20Piemērs 38. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Kā izejas adamantilarilhalogenīdu izmanto 5,36 g (0,016 M) 3,4-metilēndioksi-5-(1adamantilj-brombenzola. Iznākums, pēcGŠH datiem, ir 81%.

Piemērs 39. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Kā izejas adamantilarilhalogenīdu izmanto 5,81 g (0,016 M) 3,4-metilēndioksi-5-[1-(3,5dimetiladamantil)]-brombenzola. Iznākums, pēc GŠH datiem, ir 84%.

Piemērs 40. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Kā izejas adamantilarilhalogenīdu izmanto 5,58 g (0,016 M) 3,4-metilēndioksi-5-[2-(2metiladamantil)]-brombenzola. Iznākums, pēc GŠH datiem, ir 79%.

Piemērs 41. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Kā izejas adamantilarilhalogenīdu izmanto 5,62 g (0,016 M) 3-(1-adamantil)-5bromveratrola. Iznākums, pēc GŠH datiem, ir 82%.

Piemērs 42. Reakciju veic, kā aprakstīts Piemērā 11. Kā izejas adamantilarilhalogenīdu izmanto 5,84 g (0,016 M) 3-[2-(2-metiladamantil)]-5bromveratrola. Iznākums, pēc GŠH datiem, ir 77%.

Augšminētie rezultāti norāda, ka, mūsu izgudrotā metode, lietojot litija hlorīdu aizvietotu adamantilarilmagnija halogenīdu tiešās iegūšanas reakcijā, iedarbojoties admantilarilhalogenīdiem ar metālisku magniju sausā tetrahidrofurānā argona atmosfērā, ir vispārīga un dod stabili augstus vēlamā produkta iznākumus ar visiem lietotajiem substrātiem.

Piedāvātais aizvietotu adamantilarilmagnijhalogenīdu iegūšanas paņēmiens atšķiras arī ar tehnoloģiskumu un iespēju viegli palielināt reakcijas apjomu.

Claims

1. Aizvietotu adamantilmagnijhalogenīdu iegūšanas paņēmiens no aizvietotiem adamantilarilhalogenīdiem to reakcijā ar magniju aprotonā inertā šķīdinātājā (tiešā Grinjāra reakcija), kas atšķiras ar to, ka reakcija tiek veikta bezūdens litija sāls klātienē.

2. Metode pēc p.1, kas atšķiras ar to, ka reakciju veic pie -70°C līdz 80°C temperatūras, visieteicamāk pie 20°C līdz 70°C temperatūras.

3. Metode pēc p. 1 vai 2, kas atšķiras ar to, ka aprotonais inertais šķīdinātājs ir tetrahidrofurāns.

4. Metode pēc p. 1 līdz 3, kas atšķiras ar to, ka litija bezūdens sāls ir izvēlēta no grupas, kas sastāv no litija bezūdens hlorīda, litija bezūdens bromīda, litija bezūdens jodīda, litija bezūdens sulfāta, litija bezūdens perhlorāta, litija bezūdens tetrafluorborāta, visieteicamāk - litija bezūdens hlorīda.

5. Metode pēc p. 1 līdz 4, kas atšķiras ar to, ka litija bezūdens sāls tiek lietota stehiometriskā attiecībā 0,1 līdz 5,0 moliem uz vienu molu aizvietota adamantilarilhaiogenīda, ieteicamāk - no 1,2 līdz 1,5 moliem litija bezūdens sāls uz molu aizvietota adamantilarilhaiogenīda.

6. Aizvietotu adamantilmagnijhalogenīdu (I) iegūšanas paņēmiens pēc p. 1-5, kas atšķiras arto, ka adamantilmagnijhalogenīdi ar kopējo formulu (I)

MgHal (R)m kur A ir izvēlēts no grupas, kas sastāv no (1-adamantil)- vai (2-adamantil)grupām, kuros aizvietotāju skaits ir no 0 līdz 6, un kuri ir neatkarīgi izvēlēti no grupas, kas sastāv no H, alkil, alkenil, alkinil, cikloalkil, cikloalkilalkil, bicikloalkil, bicikloalkilalkil, alkiltioalkil, arilaikiltioalkil, cikloalkenii, aril, aralkil, heteroaril,

-22heteroarilalkil, cikloheteroalkil, cikloheteroalkiialkil, OR¹ un NR¹R², kur R¹ un R² ir neatkarīgi izvēlēts no grupas, kas sastāv no alkil, alkenil, alkinil, aril un heteroarilgrupām;

Hal ir izvēlēts no grupas, kas sastāv no Cl, Br vai I, visieteicamāk Br;

R ir izvēlēts no grupas, kas sastāv no

H, Cl, F, CF₃, fluorētām C_rC₁₀ alkil grupām, kā arī CrC₁₀ alkil, C₂-C₁₀ alkenil, C₂C₁₀ alkinil, C_rC₁₀ alkoksi-grupām, kuras var saturēt arī fragmentus, kas izvēlēti no grupas, kas sastāv no O, S un -N(R⁶);

un aizvietotājiem, kur divi R³ aizvietotāji kopā veido alkilēnedioksigrupu; kā arī aizvietotājiem, kur R ir -OSiR³R⁴R⁵, bet R³, R⁴, R⁵ ir neatkarīgi izvēlēti no grupas, kas sastāv no C_rC₁₀ alkilgrupām, (CH₂)_t(C₆-C₁₀ aril) un -(CH₂₂)_t(4-10 locekļu heterocikliem), kur t ir vesels skaitlis no 0 līdz 5, un aizvietotājiem, kuros CH₂)_t grupa satur iestarpinātu C-C dubultsaiti vai trīskāršā saiti, bet t ir no 2 līdz 5;

kā arī no aizvietotājiem, kuros aril un heterocikiiskās grupas ir atbilstoši kondensētas ar C₆-C₁₀ aril grupām, C₅-C₈ piesātinātiem cikloalkāniem vai 5-10 locekļu heterocikliem;

kā arī aizvietotājiem, kuros iepriekšminētās R, izņemot H, ir aizvietotas ar 1 līdz 3 R⁶ grupām un kur R⁶ ir Cļ-C^ alkil vai CrC₁₀ aikoksi; bet n ir 1 vai 2;

un m ir 0 līdz 3;

tiek iegūti no savienojumiem ar formulu (II) (^R)m kur A, Hal, R, n un m ir tādi, kā formulā (I), to reakcijā ar magniju aprotonā inertā šķīdinātājā (tiešā Grinjāra reakcija) litija bezūdens sāls klātienē.