LV14446B - Dzintara kompozītpavedieni - Google Patents

Description

IZGUDROJUMA APRAKSTS

Izgudrojuma avoti [0001] 1. Izgudrojuma joma [0002] Izstrādājums ir attiecināms uz tekstila ražošanas jomu un attiecināms uz dzintara kompozītpavedienu izstrādi, kur galvenais komponents ir tehnoloģiski pārstrādātais dzintars, kura daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas polimēra matricā. Izstrādātie dzintara kompozītpavedieni ir paredzēti tekstilmateriālu sortimenta paplašināšanai, kā arī var tikt izmantoti kā profilaktiskais materiāls dažādu ādas izmaiņu gadījumā, tai skaitā veicinot ādas stāvokļa uzlabošanos diabēta gadījumā, un tekstila izstrādājumu ražošanai ķirurģiskiem mērķiem.

[0003] 2. Dotā procesa raksturojums [0004] Ir zināma polimēru kompozītšķiedru izstrāde, izmantojot organiskus vai neorganiskus pulverveida funkcionālus minerālus, integrētus šķiedras polimēra matricā [1, 2], Visbiežāk izmantojamie funkcionālie minerāli ir bazalts [3], elvans [4], ragmānis, rutils, ceolīts, cirkons, mullīts, nefrīts, turmalīns vai uz to pamata sintezētie mākslīgie funkcionālie minerāli, kā ari filosilikātu minerāli, kuru kristālu forma (minerāla daļiņām sasmalcinātā stāvoklī) ir atkarīga no funkcionālā minerāla veida un ir pinakoīda kristāliskas formas, prizmatiskās, piramidālās, romboedriskas, sešskaldņu, astoņskaldņu vai divpadsmit skaldņu fonnas [5].

[0005] Pulverveida funkcionāliem minerāliem pēc p. [0004] piemīt: antimikrobiālas, absorbējošas, siltuma un mitruma saistīšanas īpašības, tie ir spējīgi izstarot tālajā jeb termiskajā infrasarkanā spektra apgabalā, aizturēt elektromagnētiskos viļņus, ultravioletos starus, atbrīvot negatīvos jonus, kavēt statiskās elektrības uzkrāšanos [18]· [0006] Tādā veidā, izmantojot dažādu vienāda tipa vai kombinētu pulverveida funkcionālo minerālu integrēšanu šķiedras polimēra matricā, dod iespēju iegūt praktiski neierobežota skaita polimēru kompozītšķiedru veidu ar izmantoto funkcionālo minerālu īpašībām, kas paaugstina efektivitāti un uzlabo šķiedru veidojošo filamentu kvalitāti [8].

[0007] Tomēr kompozītu polimēru šķiedru ražošanā izmantotajām pulverveida funkcionālo minerālu daļiņām pēc p. [0004] ir dažāda kristāliskā forma, daudzstūru telpisko figūru veidā, tādu kā prizmatiskās, piramidālās, romboedriskas, sešskaldņu, astoņskaldņu vai divpadsmit skaldņu, kas neļauj iegūt šķiedru ar gludu virsmu, kas savukārt rada šķiedras „nogriešanu” tās ražošanas procesā, kā arī tās ekspluatācijas laikā [2, 5, 9]. Turklāt, pulverveida funkcionālo minerālu daļiņas galvenokārt ir izvietotas uz šķiedras virsmas, kas šķiedras ražošanas procesā paātrina ražošanas iekārtu elementu nolietojumu. Bez tam, vairākums polimēru kompozītšķiedru ražošanas procesu ir ar augstu energoietilpību, jo pieprasa papildus pulverveida funkcionāla minerāla attīrīšanu no organiskiem piemaisījumiem, apdedzināšanas ceļā pie temperatūras 600 līdz 1200°C [5]. Pētījumu procesā dotā izstrāde tika izvēlēta par izgudrojuma prototipu. Līdz ar to jaunu veidu polimēru kompozītšķiedru, kas satur pulverveida funkcionālus minerālus ar gludu šķiedras virsmu, ražošana ir aktuāla.

[0008] Jaunais produkta veids, dzintara kompozītpavedieni ar optimizētu tehnoloģiski pārstrādāta dzintara saturu, kura daļiņas ir vienmērīgi integrētas termoplastiskā polimēra matricā un/vai ar papildus komponentu saturu, pavedieni ar gludu virsmu, kas neizsauc alerģiskas reakcijas, trombu veidošanos, atstaro ultravioletus starus un kuriem piemīt biosaderība ar dzīvajiem audiem, līdz šim laikam netika izstrādāti, īss izgudrojuma apraksts [0009] Dotā izgudrojuma mērķis ir jauna veida produkta izstrāde, dzintara kompozītpavedieni, ar optimizētu tehnoloģiski pārstrādāta dzintara saturu, kura daļiņas ir vienmērīgi integrētas termoplastiska polimēra matricā un/vai ar papildus komponentu saturu, pavedieni ar gludu virsmu, kas neizsauc alerģiskas reakcijas, trombu veidošanos, atstaro ultravioletus starus un, kuriem piemīt biosaderība ar dzīvajiem audiem.

[0010] Izvirzītais mērķis tiek sasniegts ar to, ka produkts - dzintara kompozītpavedieni (Fig. 1, 1), kas satur tehnoloģiski pārstrādātu dzintaru, vēlams sukcinītu (Fig. 1, 2), ar sfēriskās formas daļiņām un daļiņu izmēriem 300 - 1000 nm, sasmalcinātiem līdz graudainībai mazākai par 1/3 no uzdotā filamenta šķiedras diametra, vienmērīgi integrētām termoplastiskā polimēra matricā, vēlams poliamīdā 66 (PA66) (Fig. 1, 3), ar sekojošu komponentu attiecību (masas %):

KOMPONENTS % nanostrukturēts sukcinīts 0,1-10 poliamīds 66 (PA 66) 90 - 99,9.

Izgudrojuma būtība tiek izskaidrota ar zīmējumu N° 1, kur 1 - dzintara kompozītpavediena virsma;

- tehnoloģiski pārstrādāts dzintars;

- poliamīda 66 (PA66) matrica.

[0011] Citā vēlamajā gadījumā, produkts - dzintara kompozītpavedieni (Fig. 2, 4), kas satur tehnoloģiski pārstrādātu dzintaru, vēlams sukcinītu (Fig. 2, 5), ar sfēriskās formas daļiņām un daļiņu izmēriem 300 - 1000 nm, sasmalcinātām līdz graudainībai mazākai par 1/3 no uzdotā filamenta šķiedras diametra, vienmērīgi integrētām termoplastiskā polimēra matricā, vēlams poliamīdā 66 (PA66) (Fig. 2, 6), un organiskais vai neorganiskais savienojums (Fig. 2, 7) ar sekojošu komponentu attiecību (masas %):

KOMPONENTS % nanostrukturēts sukcinīts 0,1-10 poliamīds 66 (PA66) 87 - 96,9 organiskais vai neorganiskais savienojums līdz 3.

Izgudrojuma būtība tiek izskaidrota ar zīmējumu Na 2, kur 4 - dzintara kompozītpavediena virsma;

- tehnoloģiski pārstrādāts dzintars, ar sfēriskās formas daļiņām;

- poliamīda 66 (PA66) matrica;

- organiskā vai neorganiskā savienojuma daļiņas.

[0012] Dotā izgudrojuma kontekstā pēc p. [0010], [0011] termins «tehnoloģiski pārstrādāts dzintars” nozīmē dzintaru, kas apstrādāts: fizikālu faktoru (mikronizācijas procesu), ķīmisku faktoru (izšķīdināšana šķīdinātājos, spirtos, skābēs, eļļās), vai fizikālu un ķīmisku faktoru iedarbībā. Vēlama dzintara pārstrāde fizikālo faktoru ietekmē, kas ļauj saglabāt atsevišķu dzintara daļiņu struktūru, kas raksturīga viengabalainam akmenim.

[0013] Dzintara kompozītpavedienu, kas satur tehnoloģiski pārstrādātu dzintaru, iegūšanas paņēmiens ir saistīts ar to, ka sukcinīts iepriekš tiek attīrīts ar flotācijas metodi. Sukcinīta granulu žāvēšana tiek realizēta pie temperatūras 45 līdz 60°C 10 min. laikā, sukcinīta granulas tiek attīrītas no minerālu kristāliem un graudiem ar drvpakāpju mikronizācijas metodi argona gāzes vidē pie temperatūras 20°C, ar pārstrādes ātrumu 150 - 250 apgr./min., 50 - 350 min. Laikā, un sukcinīta mikrodaļiņu pārsijāšanas procesu, kura rezultātā neorganisko piemaisījumu saturs mikrodaļiņās ir līdz 3%, sukcinīta smalko sasmalcināšanu veic pārkarsēta tvaika vidē, ar plūsmas ātrumu 900 - 1200 m/s; ar otrreizēji sintezēta kompozītmateriāla ekstrudēšanu pamata ekstrūderi 5 min laikā, pie ekstrudēšanas temperatūras 235 līdz 255°C; pavediena vērpšana no tehnoloģiski pārstrādāta sukcinīta ar sfēriskās formas daļiņām un polimēra maisījumu.

[0014] Dotā izgudrojuma kontekstā pēc p. [0010], [0011], [0013] poliamīda 66 (PA66) polimēra ķēde sastāv no vienāda tipa lineāriem poliamīda 66 (PA66) posmiem un sukcinīta daļiņām, paralēli novietotiem gar pavedienu (zems entropijas līmenis) [10], kur matricā pēc sadalītā iekļaušanās principa ir ievadītas sukcinīta nanodaļiņas, pie tam saite starp lineāru poliamīdu 66 (PA66) posmu komponentiem un sukcinītu ir fizikāla.

Vēlamo gadījumu detalizēts apraksts [0015] Pēc p. [0009], [0010], [0011], [0013] dzintara kompozītpavedienu izstrādē galvenais komponents ir tehnoloģiski pārstrādātais dzintars.

[0016] Dzintars - organisko skābju lielmolekulārs savienojums, kas vidēji satur 79 % oglekli, 10,5% ūdeņradi, 10,5% skābekli. Dzintara pamatstruktūrelementi ir aromātisko un hidroaromātisko rindu savienojumi ar kondensētiem kodoliem, kas satur saistītās dubultās karboksil-, hidroksil- un esteru grupu saites.

Dzintars satur tris grupu savienojumus:

- terpēnus un sekviterpēnus (gaistoši savienojumi);

- šķīstošas organiskās skābes; var tikt izdalītas: dzintarskābe, sukcīnabietīnskābe, abietīnskābe; sinistropimārskābe, palustrinskābe, neoabietīnskābe, dekstropimārskābe, izodekstropimārskābe, dehidroabietinskābe, dehidroizpimārskābe, s andarakopimārskābe, di agetēnskābe;

- nešķīstošus poliēterus, kas izveidojas šķīstošo skābju kondensācijas rezultātā ar spirtiem (izveidojas skābju reducēšanas rezultātā) [11].

Tādā veidā, ņemot vērā specifisko uzbūvi, dzintara pārstrāde ir sarežģīts process.

Dzintara pamatsastāvam piemīt trīsdimensiju struktūra ar retu sašuvi, kura sabrūk pie karsēšanas un mehāniskas iedarbības, ķīmisko saišu pārtrūkšanas rezultātā un brīvo radikāļu rašanās rezultātā [12],

Dzintara termiskās apstrādes rezultātā, sākot no 100°C, notiek tādu gaistošo savienojumu izdalīšanās kā CO2, CO, H₂, H₂S, O₂, C_nH_2n+2 (piesātinātie ogļūdeņraži), C_nH_2n (nepiesātinātie ogļūdeņraži), C4H6O4 dzintarskābe u.c.

Dažādu dzintara veidu šķīdība organiskajos šķīdinātājos nav vienāda (6% - 63%). Dažos gadījumos dzintara šķīdība ir atkarīga no dažādas intensitātes fosilizācijas procesiem. Normālos apstākļos dzintars nešķīst ūdenī [13].

[0017] Izgudrojuma izstrādes procesā tika optimizēta dzintara izvēle - sukcinīts (Baltijas dzintars) Optimizācija veikta, ņemot vērā trīs kritērijus [0018] a) dzintara fosilizācijas apstākļi;

[0019] b) ķīmiskais sastāvs;

[0020] c) citu minerālvielu klātiene.

[0021] Veicot pēc p. [0018] etapu a), ir zināms, ka Baltijas dzintars ir skujkoku (Pinus succinifera) fosilie sveķi, galvenokārt palogēnajā periodā izveidojušies specifiskās sveķu fosilizācijas rezultātā, polikondensējoties sveķu skābēm un terpēniem. Galvenie fosilizācijas nosacījumi: ilgstošā „dzintara meža” oksidēšanās augsnē, tālākā pārgulsnēšana ar aprakšanu piejūras, lagūnas un deltas nogulās ar vāji oksidējošu sārmainu vidi.

Fosilizācijas apstākli ietekmēja diaģenēzes procesus, kas raksturojas ar skābekli saturošu savienojumu, tai skaitā brīvas dzintarskābes un tās ēteru veidošanos sukcinītā. Sukcinīts (salīdzinājumā ar citiem dzintara veidiem un dzintarveidīgiem sveķiem) satur vislielāko dzintarskābes daudzumu 3% - 8%, kas ir noteicošais faktors galvenā komponenta izvēlei dzintara kompozītpavediena izstrādei pēc p. [0010], [0011] [14].

[0022] Izpildot pēc p. [0019] etapu b), ir zināms, ka sukcinītā elementārais ķīmiskais sastāvs nav nestehiometrisks un atrodas sekojošās robežās: C - 76,74 - 81,22%; H 10,09 - 10,51%; O - 7,90 - 12,36%, t.i. salīdzinot ar citiem dzintara veidiem un dzintarveidīgiem sveķiem, pamatkomponentu satura svārstības ieņem starp stāvokli. Turklāt, sukcinīts piemaisījumu veidā (no iezīmēm līdz 0,75 %) satur līdz 12 ķīmisko elementu: Ni, Cu, Mg, Fe, Na, Ca, Mn, Al, Si, Au, N, S.

Baltijas dzintarā nav atrasti: Sr, Ba, V, Cr, Ti, Co, Pb, Zn, Sn, Mo, Ge, Cd, Sb, Κ, Y, Si, Nb, P, Yb. Šis apstāklis ir ļoti svarīgs, jo atšķirībā no citiem dzintara veidiem, Baltijas dzintars nesatur smago metālu sāļus, kas ļauj izmantot to ne tikai ārstnieciskajos, bet arī kosmētiskajos nolūkos [14].

[0023] Izpildot pēc p. [0020] etapu c), ir zināms, ka Baltijas dzintars var saturēt nelielu daudzumu sēra (0,00 - 0,32%) un pelnu (līdz 0,2%). Tas ir nenozīmīga lieluma citu minerālvielu daudzuma radītājs, salīdzinot ar citiem dzintara veidiem un dzintarveidīgiem sveķiem, un tas ļauj runāt par Baltijas dzintara relatīvo tīrību [14].

[0024] Ir zināma tehnoloģiski pārstrādāta dzintara enerģētisko īpašību īpatnība (piemēram, izmantojot dzintara pulveri kosmētiskajos līdzekļos) - atdot brīvos elektronus enerģētiskā potenciāla uzturēšanai šūnās ar aerobu elpošanu [15], Šo īpatnību nosaka dzintara mikrodaļiņu izmēri, 5-125 pm robežās, un forma, kas atbilst sertificējošās kompānijas ECOCERT® prasībām [16]. Turklāt, samazinot dzintara daļiņas līdz nanostruktūrai, 300 - 1000 nm, process ir efektīvāks.

[0025] Papildus, dzintara tehnoloģiskās pārstrādes paņēmiens ietekmē nanodaļiņu izmēru un formu, kuriem ir noteicoša nozīme dzintara kompozītpavedienu labvēlīgai ražošanas procesa norisei un ietekmē iegūto pavedienu izturības raksturlielumus.

[0026] Vēlamajā sukcinīta tehnoloģiskās pārstrādes gadījumā pēc p. [0009], [0012] iekļauj sekojošus etapus:

[0027] a) flotācijas procesu un sukcinīta granulu žāvēšanu;

[0028] b) granulu divpakāpju mikronizācijas procesu;

[0029] c) pakāpenisko sadalīšanos pēc mikrodaļiņu izmēru rindas, pārsijāšanas ceļā;

[0030] d) mikrodaļiņu smalko smalcināšanu līdz nanostruktūrai.

[0031] Sukcinīta nanodaļiņu procentuālais sastāvs saskaņā ar noteiktiem izmēriem tika pārbaudīts ar zināmu paņēmienu, ar granulometra iekārtu (”90 Plus”, daļiņu izmēru un Zeta potenciāla noteikšanas iekārta MAS ZetaPALS Brookhaven Instr. (ASV)).

[0032] Lai veiktu iepriekšējo sukcinītu attīrīšanu, izpildot pēc p. [0027] etapu a), vēlams izmantot flotācijas iekārtu, adaptētu dzintara attīrīšanai (kas sastāv no secīgi izvietotām kamerām, aprīkotām ar aeronējošu ierīci un putu novācēju), kas nodrošina sukcinīta granulu atdalīšanu no piemaisījumiem (kvarca kristāliem un graudiem, vizlas, laukšpats, glaukonīta, pārogļojušās koksnes daļiņām u.c.), kuras darbības princips balstās uz ūdens, sukcinīta granulu un piemaisījumu blīvuma atšķirībām [17].

[0033] Pēc p. [0032] flotācijas mašīnas pirmajā kamerā tika veikta saldūdens padeve (blīvums 0,9982 g/cm³) pie temperatūras 20°C, pie tam, aeronēšanas rezultātā, smalkās daļiņas (pārogļojošās koksnes, glaukonīta) pacēlās pie ūdens virsmas augšējās robežas un tika novāktas ar putu novācēju. Sukcinīts (blīvums 1,08 g/cm³) palika uz kameras apakšējās virsmas un tika attīrīts no smalkiem putekļiem un netīrumiem.

[0034] Pēc p. [0032] flotācijas mašīnas otrajā kamerā tika veikta vārāmā sāls ūdens šķīduma padeve (blīvums 1,020 g/cm³, vārāmā sāls ūdens šķīduma koncentrācija 200 g/1) pie temperatūras 30°C, pie tam sukcinīta granulas uzpeld pie ūdens virsmas. Sukcinīta granulu paātrinātu pacelšanas procesu veicina ūdens šķīduma aeronēšana. Kvarca kristāli un graudi, vizla un laukšpats (ar lielu blīvumu) paliek uz kameras apakšējās virsmas. Sukcinīta granulas tiek aizvāktas ar novācēj ierīci, kas ir piestiprināta pie flotācijas kameras augšējās daļas.

[0035] Pēc p. [0027] etapā a) sukcinīta granulas tika transportētas uz inkubatora sterilizatora kameru (žāvēšanas kamera, Memmert inkubators-sterilizators) un 10 min laikā, pie gaisa temperatūras 45 °C tika veikta žāvēšana.

[0036] Granulu mitrums (pēc žāvēšanas) tika kontrolēts ar zināmu mitruma analīzes paņēmienu un mitruma analizatora ierici KERN MRsl20-3.

[0037] Pēc p. [0028] etapā b) tika veikta divpakāpju mikronizācija uz iekārtas Planetary bail mill “PULVER1SETTE 5” (Vācija), kas ļauj veikt smalcināšanu bez zudumiem, kā arī saglabāt atsevišķu daļiņu struktūru, kas ir raksturīga viengabalaina akmenim.

[0038] Pirmais granulu mikronizācijas etaps ietvēra sukcinīta granulu attīrīšanu no minerālu kristāliem un graudiem, adhezētiem ar dzintara sveķiem fosilizācijas procesā. Tika veikts darbu komplekss lielgraudaina dzintara mikronizācijas procesa optimizēšanai, izmantojot planetārās bumbu dzirnavas, lai samazinātu lielgraudaina dzintara malšanas enerģijas patēriņu; lai noteiktu malšanas kvalitātes (daļiņu dispersija) atkarību no attiecības starp sākuma materiāla un samalto daļiņu masām, lai samazinātu daļiņu tieksmi uz agregāciju un adhēziju pie smalcināmiem ķermeņiem un dzirnavu sieniņām. Rezultātā ir noteikts režīms granulu mikronizācijai; inerta vide Argona gāze (lai novērstu pulvera oksidēšanos), temperatūra malšanas traukos t° = 20°C.

[0039] Lai atdalītu daļiņas ar lielu blīvumu (piemaisījumi) un sukcinīta lielāka izmēra daļiņas, tika veikts sasmalcinātā materiāla pamatmasas pārsijāšanas process ar ierīci Analysette 3 SPARTANFRITSCH (Vācija) ar standarta sietu 180 pm (ISO 3310.1).

[0040] Mikronizētā materiāla piemaisījumu saturs tika pārbaudīts pēc zināmas metodes ar iekārtu - Induktīvi Saistītas Plazmas Masspektrometru \lnductively Coupled Plasma Masspectrometer 1CP-MS). Kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes rezultātā noteikts, ka neorganisko piemaisījumu daudzums ir līdz 3%, kas ir statistiski pieļaujams piemaisījumu daudzums sukcinīta, lai uzskatītu rezultātu par ticamu. Mikronizācijas process pēc p. [0038], [0039] ļauj efektīvi attīrīt sukcinīta granulas un ievērojami samazina piemaisījumu daļiņu pārsmalcināšanas iespēju.

[0041] Pēc p. [0028] etapā b) otrais granulu mikronizācijas process pēc p. [0038] un [0039] ietver iegūtā sukcinīta sasmalcināšanu līdz mikrodaļiņu izmēriem 5 - 125 pm, vēlams 5 - 50 pm, pie malšanas trauku griešanās ātruma 150 - 250 apgr./min, 50 - 350 min laikā.

[0042] Pētījuma kontekstā pēc p. [0041] tika optimizēti tehnoloģiski pārstrādāta sukcinīta mikrodaļiņu izmēri, kas pamatojas uz tā, ka mazākām daļiņām ir lielāks īpatnējas virsmas laukums un tātad lielāka reaģētspēja. Ir zināms, ka sukcinīta esošā dzintarskābe ir spēcīgs elektronu donors, kas organismā piedalās procesos, saistītos ar enerģijas ražošanu (ATF sintēze). Elektronu transports, kurā liela loma ir dzintarskābei, ir nepieciešams stingri noteikta elektriskā potenciāla uzturēšanai šūnās ar aerobo elpošanu. Atkarība no sasmalcināšanas metodēm, kā ari no iegūto daļiņu lieluma un formas, dzintara izmantošanas efektivitāte suspensijas izstrādei var būtiski paaugstināties [15].

[0043] Optimizētie sukcinīta mikrodaļiņu izmēri ir iepriekš noteiktās normas robežās un atbilst sertificētās kompānijas ECOCERĪ® prasībām (standards for natūrai and organic cosmetics; within the framework of the Decree n° 95 - 354 of 03.03.95 relating to the certification ofindustrial produets and Services) [16].

[0044] Pēc p. [0029] etapā c) tika veikta pakāpjveidīga mikrodaļiņu sadalīšana noteikta izmēra frakcijās ar pārsijāšanas metodi, izmantojot ierīci Analysette 3 SPARTAN FRITSCH (Vācija) ar standarta sietiem 50 pm, 20 pm (ISO 3310.1). Pakāpjveidīga pārsijāšana nepieciešama, lai novērstu nestandarta izmēra daļiņu nokļūšanu sasmalcinātā materiāla pamatmasā.

[0045] Pēc p. [0030] etapā d) uz iekārtas s-Jet System® (Vācija), tika veikta smalka mikrodaļiņu smalcināšana līdz nanostruktūrai pārkarsēta tvaika vidē, ar plūsmas ātrumu 900 - 1200 m/s (vēlams 1000-1100 m/s), kur sasmalcināšana līdz nanostruktūrai panākta pateicoties daļiņu kinētiskās enerģijas paaugstināšanai 4 reizes, trieciena rezultātā pārkarsēta tvaika slānī. Dotais paņēmiens ļauj iegūt noteikta, izvēlēta izmēra (300 - 1000 nm) un formas sukcinīta nanodaļiņas.

[0046] Dotā pētījuma kontekstā nanostrukturēta sukcinīta daļiņu forma izpētīta ar atomspēku mikroskopu (5500 Atomic Force Microscope (AFM) (N9410S)) un tā atbilst sfēriskai formai.

[0047] Dotā pētījuma kontekstā sukcinīta nanodaļiņu procentuālais sastāvs atbilst 95 ± 2 % pēc uzstādīta nanodaļiņu izmēra frakcijas kvantitatīvā sastāva un noteikts ar zināmu paņēmienu uz granulometra iekārtas (”90 Plus” daļiņu izmēru un Zeta potenciāla noteikšanas iekārtas MAS ZetaPALS Brookhaven Instr. (ASV)).

[0048] Dotā pētījuma kontekstā ar infrasarkanās spektroskopijas metodi var noteikt izmaiņas, kas notiek sukcinīta tehnoloģiskās pārstrādes procesā. Saskaņā ar etapiem pēc p. [0016], [0038], [0041], [0045] tika pētīts nanostrukturēts sukcinīta pulveris. Rezultātā tika noteikts, ka absorbcijas joslas infrasarkanajos spektros, izpētītajos paraugos tās ir identiskas, kā pēc izvietojuma viļņu skaitļu intervālā no 4000 cm'¹ 500 cm'¹ (raksturīgas laktonu absorbcijas joslas, ketonu valences svārstības C=O 1670 - 1700 cm'¹; 1420 - 1450 cm'¹ diferenciālās CH₂ grupu svārstības, 2800 - 3100 cm'¹, karboksilgrupu diferenciālās svārstības), tā ari pēc relatīvās intensitātes. Pierādīts, ka svārstību pamatgrupas, kas ir raksturīgas dzintarskābei un laktonu grupām, paliek praktiski nemainīgas sukcinīta tehnoloģiskās pārstrādes procesā.

[0049] Saskaņā ar izgudrojumu pēc p. [0010], [0011] tehnoloģiski pārstrādāta sukcinīta procentuālā satura optimizēšanai dzintara kompozītpavediena sastāvā iepriekš tika veikts in vivo eksperimentālais darbs (saskaņā ar OECD Tēst Guideline Nr. 404, Acute Dermal Irritation/Corrosion, 24.04.2002). Izteiktākam tehnoloģiski pārstrādāta dzintara ietekmes rezultātam uz dzīvajām šūnām tika izmantota šķidrā forma - destilēts ūdens ar ievadīto nanostrukturēto sukcinītu. Turklāt, par variēšanas faktoru tika izmantota tehnoloģiski pārstrādāta sukcinīta koncentrācija: 5%; 10%; 20%. Rezultātā noteikts, ka suspensijas ar tehnoloģiski pārstrādāta sukcinīta koncentrāciju 5%; 10%; 20% neizsauc epidermas un dermas kairinājumu. Pēc suspensijas aplikācijām netika konstatētas negatīvas ādas reakcijas uz pētāmo materiālu. Suspensijas ar tehnoloģiski pārstrādātu sukcinītu uzrāda biostimulējošu efektu uz jaunu ādas, zemādas un ādas derivātu šūnu veidošanos, kas veicina audu šūnu un matu atjaunošanas procesus, tiek stimulēta pigmentācija augšējās dermas slāņos, matu folikulu un matu skaita palielināšanās [18]. Tehnoloģiski pārstrādāta dzintara optimālā koncentrācija, pie kuras netiek veicināta blakusefektu parādīšanās (matu un matu folikulu augšana, augšējo dermas slāņu pigmentācija) ir 5%, pie kuras sākās arī aktīvais ādas šūnu reģenerācijas process un tās vakuolizācija.

[0050] Saskaņā ar izgudrojumu pēc p. [0010], [0011] dzintara kompozītpavediena iegūšanas tehnoloģiskais process ietver sekojošus etapus:

- pirmēja granulēta poliamīda 66 (PA66) ekstrudēšanu ar tehnoloģiski pārstrādātu sukcinītu;

- otrreizēju ekstrudēšanu pamata ekstrūderi;

- dzintara kompozītpavediena saelļošanu;

- dzintara kompozītpavediena stiepšanu.

Izstrādātais divpakāpju tehnoloģiskais ražošanas process ļauj iegūt dzintara pavedienu ar vienmērīgi izkliedētu tehnoloģiski pārstrādātu sukcinītu un nodrošina nepieciešamus pavedienu izturības rādītājus.

Izgudrojums tika sīki izskaidrots dotajā piemērā, bet dotais izgudrojums nav ierobežots ar doto piemēru.

Piemērs [0051] Saskaņā ar izgudrojumu pēc p. [0010] dzintara kompozītpavedienu (Fig. 1) iegūst, ievadot strukturētu sukcinītu poliamīda 66 (PA66) matricas pamatā. Turklāt, pirmajā stadijā, trispakāpju mikronizācijas ceļā iegūst nanostrukturētu sukcinītu ar sfēriskās formas daļiņām un daļiņu izmēriem 300 - 1000 nm (Fig. 1, 2), sasmalcinātiem līdz graudainībai mazākai par 1/3 no dotā filamenta šķiedras (vēlams 10 - 12 filamentu šķiedru, kas veido vienu dzintara kompozītpavedienu) diametra. Otrajā stadijā iegūto nanostrukturēto sukcinītu (0,1 - 10 masas %), ievada poliamīda 66 (PA66) (90 - 99,9%) matricā (Fig. 1, 3) un sintēzē kompozītmateriālu. Vienmērīgai nanostrukturēta sukcinīta integrēšanai termoplastiska polimēra matricā, vēlams poliamīdā 66 (PA66), sintezētais kompozītmateriāls tiek pakļauts otrreizējai ekstrudēšanai pamata ekstrūderi < 5 min laikā, pie optimizētās ekstrudēšanas temperatūras 235 līdz 255°C. Trešajā stadijā no sintezēta nanostrukturēta sukcinīta un poliamīda 66 (PA66) kompozītmaisījuma iegūst dzintara kompozītpavedienus, izmantojot standarta vērpšanas tehnoloģiju. Ceturtajā stadijā veic dzintara pavediena saelļošanu (vēlams 5+5 firmas ražotais saeļļotājs Schill+Seilachee) un stiepšanu (ar pilnīgi orientētu struktūru (FDY)), pie stiepšanas ātruma 2000 - 4000 m/min.

[0052] Saskaņā ar izgudrojumu pēc p. [0011] dzintara kompozītpavedienu (Fig. 2, 4) iegūst, ievadot nanostrukturētu sukcinītu poliamīda 66 (PA66) matricas pamatā Turklāt, pirmajā stadijā, trispakāpju mikronizācijas ceļā iegūst nanostrukturētu sukcinītu ar sfēriskās formas daļiņām un daļiņu izmēriem 300 - 1000 nm (Fig. 2, 5), sasmalcinātiem līdz graudainībai mazākai par 1/3 no dotā filamenta šķiedras (vēlams 10 - 12 filamentu šķiedru, kas veido vienu dzintara kompozītpavedienu) diametra. Otrajā stadijā iegūto nanostrukturēto sukcinītu (0,1 - 10 masas %), ievada poliamīda 66 (PA66) (87 - 96,9%) matricā (Fig. 2, 6) un sintezē kompozītmateriālu. Vienmērīgai nanostrukturēta sukcinīta integrēšanai termoplastiskā polimēra matricā, vēlams poliamīdā 66 (PA66), sintezētais kompozītmateriāls tiek pakļauts otrreizējai ekstrudēšanai pamata ekstrūderī < 5 min laikā, pie optimizētās ekstrudēšanas temperatūras 235 līdz 255°C, pie tam tiek ievadītas organiskā vai neorganiskā savienojuma daļiņas (Fig. 2, 7) līdz 3%. Trešajā stadijā no sintezēta nanostrukturēta sukcinīta un poliamīda 66 (PA66) kompozītmaisījuma iegūst dzintara kompozītpavedienus, izmantojot standarta vērpšanas tehnoloģiju. Ceturtajā stadijā veic dzintara pavediena saeļļošanu (vēlams 5+5 firmas ražotais saeļļotājs Schill+Seilachee) un stiepšanu (ar pilnīgi orientētu struktūru (FDY)), pie stiepšanas ātruma 2000 - 4000 m/min.

[0053] Tika izpildīts izgudrojuma objekts: izstrādāti dzintara kompozītpavedieni (Fig. 1, 1), kas satur tehnoloģiski pārstrādātu dzintaru, vēlams sukcinītu (Fig. 1, 2), ar sfēriskās formas daļiņām un daļiņu izmēriem 300 - 1000 nm, sasmalcinātiem līdz graudainībai mazākai par 1/3 no dotā filamenta šķiedras smalkuma, vienmērīgi integrētām termoplastiskā polimēra matricā, vēlams poliamīdā 66 (PA66) (Fig. 1, 3), ar sekojošu komponentu attiecību: nanostrukturētais sukcinīts: 0,1 - 10 masas %; poliamīds 66 (PA66): 90 - 99,9 masas %. Izstrādāts jaunais produkta veids, dzintara kompozītpavedieni, kuriem ir būtiska priekšrocība salīdzinot ar zināmiem polimēra kompozītpavedieniem, tieši kompozītpavedieni ar gludu virsmu, kas neizraisa alerģiskas reakcijas, stimulē epidermas aktivitāti, veicina ādas normālo apgabalu reģenerāciju, atstaro ultravioletus starus, aizkavē trombu veidošanos nonākot saskarē ar trombocītiem un tiem piemīt biosaderiba ar dzīvajiem audiem.

[0054] Tika izpildīts izgudrojuma objekts: izstrādāti dzintara kompozītpavedieni (Fig. 2, 4), kas satur tehnoloģiski pārstrādātu dzintaru, vēlams sukcinītu (Fig. 2, 5), ar sfēriskās formas daļiņām un daļiņu izmēriem 300 - 1000 nm, sasmalcinātiem līdz graudainībai mazākai par 1/3 no dotā filamenta šķiedras diametra, vienmērīgi integrētām termoplastiskā polimēra matricā, vēlams poliamīdā 66 (PA66) (Fig. 2, 6), un organiskā vai neorganiskā savienojuma daļiņas (Fig. 2, 7), ar sekojošu komponentu attiecību: nanostrukturētais sukcinīts: 0,1 - 10 masas %; poliamīds 66 (PA66): 87 96,9 masas %; organiskais vai neorganiskais savienojums: līdz 3 masas %. Izstrādāts jaunais produkta veids, dzintara kompozītpavedieni, kuriem ir būtiska priekšrocība salīdzinot ar zināmiem polimēra kompozītpavedieniem, tieši kompozītpavedieni ar gludu virsmu, kas neizraisa alerģiskas reakcijas, stimulē epidermas aktivitāti, veicina ādas normālo apgabalu reģenerāciju, atstaro ultravioletus starus, aizkavē trombu veidošanos nonākot saskarē ar dzīvajiem audiem un kuriem piemīt biosaderiba ar dzīvajiem audiem.

[0055] Izgudrojuma kontekstā izstrādāts dzintara kompozītpavedienu iegūšanas paņēmiens, kurā tiek nodrošināta vienmērīga nanostrukturēta sukcinīta sadalīšanās termoplastiskā polimērā, vēlams poliamīdā 66 (PA66), pateicoties kompozītšķiedras sintezētā materiāla otrreizējai ekstrudēšanai pamata ekstrūderī 5 min laikā, pie optimizētās ekstrudēšanas temperatūras 235 līdz 255°C.

[0056] Izgudrojuma kontekstā, balstoties uz zinātniski-pētniecisku darbu analīzes pamata, noteikts, ka sukcinītam piemītošās pozitīvās īpašības uz cilvēka ķermeni nosaka šādu faktoru kopums: brīvo elektronu enerģijas ietekme, dzintarskābes klātiene dzintarā, sasmalcināta sukcinīta laba absorbcijas spēja un spēja saistīt brīvo radikāļu pārākumu, kas veidojas cilvēka organismā un cilvēka ādā [15].

[0057] Dzintarskābe pēc p. [0056] ir elektronu donors un svarīgs komponents procesos, kas ir saistīti ar enerģijas apmaiņu šūnās. Dzintarskābe piedalās trikarbonskābju ciklā, kas ir dala no kopējā katabolisma ceļa, cikliskā bioķīmiski aerobā procesā, kura gaitā notiek di- un trikarbonskābju, kas veidojas kā blakusprodukti dzīvajos organismos, sadaloties ogļhidrātiem, taukiem un olbaltumvielām, pārveidošana līdz CO2. Turklāt, atbrīvotais ūdeņradis nonāk audu elpošanas ķēdē, kur tālāk tas oksidējās līdz ūdenim, piedaloties universālā enerģijas avota - ATF sintēzē. Krebsa cikls ir galvenais šūnu, kas izmanto skābekli, elpošanas etaps un vairāku organisma metabolisko ceļu krustpunkts. Bez nozīmīgas enerģētiskās lomas, ciklam piemīt arī plastiska funkcija, tas nozīmē, ka tas ir svarīgs molekulu prekursoru avots, no kuriem citu bioloģisku pārvērtību rezultātā tiek sintezēti tādi šūnas funkcionēšanai nepieciešami savienojumi, kā aminoskābes, ogļhidrāti, taukskābes u.c. Tādā veidā, ATF ir enerģijas akumulators un jo aktīvāk veidojas ATF, jo aktīvāka ir šūna, tātad, augstāka ir tā imunitāte pret fizikāliem, ķīmiskiem un bioloģiskiem stresiem [19].

[0058] Sukcinītā esošās dzintarskābes iedarbība ir saistīta ne tikai ar iekššūnu procesu regulēšanu, bet arī ar zaudēto funkciju atjaunošanu - novītušas ādas dzīvības procesu atjaunošana. Šī dzintarskābes īpašība ļauj izmantot tehnoloģiski pārstrādātu sukcinītu arī kosmetoloģijā [15].

[0059] Tika noteikts, ka sukcinītā bioloģiskā aktivitāte dzintara kompozītpavedienā saglabājās pēc trīs, sešiem, divpadsmit mēnešiem, izmantojot šūnu kultūras, un izvēloties šūnu līnijas, kas tradicionāli tiek izmantotas ar ādas slāņu fizioloģiju saistītajos pētījumos kā kontroles līmeņu paraugi un kā modeļu kultūras: 3T3 (peļu fibroblastu šūnu līnija), C2C12 (peļu mioblastu šūnu līnija), HEK (cilvēka epidermālie keratinocīti). Eksperimentos tika izvērtēta šūnu kultūru saderība ar dzintara saturošu suspensiju. Materiāli tika izanalizēti, izmantojot histoloģiskas metodes, kā ari šūnu dzīvotspējas noteikšanas metodes (MTT, EDA). Izvērtēta tehnoloģiski pārstrādāta sukcinītā ietekme uz iekaisuma procesu norisi, salīdzinot iekaisuma marķierus šūnās (iNOS, COX-2) un vidē (TNE-alfa, EL-2 un 6), izmantojot biomedicīnas un mikrobioloģijas metodes (imunohistoķīmiskais krāsojums, RNS izolēšana un kvantitatīva RT-PCR analīze, olbaltumvielu daudzuma noteikšana, izmantojot imunoblota (Westem blot) un ELISA). Veiktie pētījumi pierādīja hipotēzi par to, ka sukcinītā bioloģiskā aktivitāte dzintara kompozītpavedienā sastāvā saglabājas ilgāk par gadu, istabas temperatūrā bez tiešas saules staru ietekmes [20].

[0060] Dotā izgudrojuma kontekstā, kas balstās uz zinātniski pētniecisko literatūru noskaidrots, ka dzintara materiāls kavē trombocītu atgēziju, līdz ar to pašu trombu veidošanos uz tā virsmas [21, 22], Trombu veidošanās - tas ir sarežģīts process, kas sastāv no vairākiem posmiem. Kavējot vienu no šiem posmiem, var aizkavēt vai apturēt trombu veidošanos. Viens no šiem posmiem ir fibrīna polimēra veidošanās no olbaltumvielas fibnnogēna. Fermenta trombīna ietekmē šī olbaltumviela pāriet fibrīna monomēra stāvoklī, kas, savukārt, tālāk polimerizējas [23, 24]. Svarīgs priekšnosacījums polimerizācijas uzsākšanai ir elektronu pārnese no fibrinogēna uz materiāla virsmu, piemēram, ķirurģiskās šuves materiālu - dzintara kompozītpavedienu. Acīmredzams, ka balstoties uz dzintara (dzintara kompozītpavedienu) ķīmiskajām īpašībām var izslēgt iespēju, ka var notikt elektronu pārnese no fibrinogēna uz matenālu, līdz ar to nenotiek fibrīna polimerizācija un trombu veidošanās. Elektronu pārnese var nenotikt sekojošos gadījumos:

- materiāla virsma (piemēram, ķirurģijas šuvju materiāls) ir ar negatīvu lādiņu (elektronu donors);

- materiāls ir pusvadītājs un tā aizliegtā zona ir platāka nekā tā ir fibrinogēnam.

[0061] Izstrādātais izgudrojuma pamatobjekts ir dzintara kompozītpavedieni, kas satur tehnoloģiski pārstrādātu dzintaru, vēlams sukcinītu (CAS Nr. 9000-02-6), ar sfēriskās formas daļiņām un daļiņu izmēriem 300 - 1000 nm, sasmalcinātiem līdz graudainībai mazākai par 1/3 no uzdota filamenta šķiedras smalkuma, vienmērīgi integrētām termoplastiskā polimēra matricā, vēlams poliamīdā 66 (PA66), ar sekojošu komponentu attiecību: nanostrukturētais sukcinīts: 0,1 - 10 masas %; poliamīds 66 (PA66): 90 - 99,9 masas %. Izstrādāts jauns produkta veids, dzintara kompozītpavedieni, kuriem piemīt būtiskas priekšrocības, salīdzinot ar zināmiem polimēra kompozītpavedieniem. Tieši pavedieni ar gludu virsmu neizsauc alerģiskas reakcijas, stimulē epidermas aktivitāti, veicina normālo ādas apgabalu reģenerāciju, atstaro ultravioletus starus, aizkavē trombu veidošanos nonākot saskarē ar trombocītiem, un tiem piemīt biosaderiba ar dzīvajiem audiem, turklāt tehnoloģiski pārstrādāta sukcinīta aktivitāte saglabājās ilgāk par gadu.

[0062] Izstrādātie dzintara kompozītpavedieni saskaņā ar izgudrojumu ir paredzēti tekstilmateriālu sortimenta paplašināšanai, kā ari var tikt izmantoti kā profilaktiskais materiāls dažādu ādas izmaiņu gadījumā, tai skaitā veicinot ādas stāvokļa uzlabošanos diabēta gadījumā un tekstila izstrādājumu ražošanā ķirurģiskiem mērķiem.

Informācijas avoti

1. Dupuis D., Lacombe P., Variet J. „Composite material based on polyamide and submicronic mineral pārticies” // US Patent 7105230 (B2), pub. datē: 2006-09-12.

2. Piselli V. „Mineral compound composite textile material and method of manufacturing”// US Patent 6602544 (B2), pub. datē: 2003-08-05.

3. Nakano S., Biland A., Kibol R. „Composition and method for producing continuous basalt fibre” // Patent EP1908737A1, pub. datē: 2008-04-09.

4. Shigeo Sh. „Fiber product made of elvan” // US Patent 5880044 (A), pub. datē: 1999-03-09.

5. SEOK Ml SU „Method for producing filament comprising powdered functional minerāls” // Patent RU2208069 (C2), pub. datē: 2003-07-10.

6. Yabuki K, Fujita K, Takeda H., Adachi K. „ Boride nanoparticle-containing fiber and textile product that uses the same” // Patent App. US 20110091720 (Al).

7. Robiņš S.D. „Protective composite yam” // US Patent 7100352, pub. datē: 2006-09-5.

8. Gilles R. „Polyamide yams, filaments and fibers with enhanced properties” // Patent FR 2886949 (Al), pub datē: 2006-12-15.

9. Ibanes C., Dāvid L., De Boissieu M., Seguella R., Epicier T., Robert G. „Structure and Mechanical Behavior of Nylon-6 Fibers Filled with Organic and Mineral Nanoparticles. I. Microstructure of Spun and Drawn Fibers” // J. Pol. Sc„ 42(21), 2004, pp. 3876-3892.

10. Mortensen A. „Concise Encyclopedia of Composite Materials” // Elsevier, 2007, pp.429-431.

11. Collection of research works. Amber: knowledge and Technologies. // Issue „KSTU”, ISBN 978-5-94826-207-9, Kaliningrad, 2008, 153 p.

12. K. Chattopadhyay’, V. Varghese. “Understanding mechanical energy driven nonequilibrium processing: some results” // Materials Science and Engineering A, Eleventh International Conference on Rapidly Ģuenched and Metastable Materials; Department of Metallurgy, Indian Institute of Science, Bangalore 560012, India; Volumes 375-377, 15 July 2004, 72-77 pp.

13. E. Ragazzi, G. Roghi, A. Giaretta , P. Gianolla. “Classification of amber based on thermal analysis” // Department of Pharmacology and Anaesthesiology, University of Padua, Italy, Thermochimica Acta, 404, 2003,43-54 pp.

14. R. H. Brody, H. G.M. Edwards. “A study of amber and copal samples using FT-Raman spectroscopy” //Department of Chemical and Forensic Sciences, Uniersity of Bradford, UK, Spectrochimica Acta Part A, 57, 2001,1325-1338 pp.

15. N. N. Moshkov. “Unknown about the known”. Amber - beauty, health and longevity by nature. // The International Academy of Fundamenta! Formation. Kaliningrad. 2008, - 82 p.

16. Standarts for natūrai and organic cosmetics. Within the framework of the Decree n° 95-354 of 03/30/95 relating to the certification of industrial products and Services, 2003. http://www.ecocert.com

17. F. Bloom, T. J. Heindel. Modelling flotation separation in a semi-batch process”// Chemical Engineering Science, 2003, 58 (2), 353-365 pp.

18.1. Ļašenko, S. Roga, L. Feldmane, V. Meirēna „Modificēta dzintara pulvera iedarbība uz ādu, zemādu un ādas deriviātiem” // Zinātniskā konference, Rīgas Stradiņa Universitāte, ISBN 978-9984-788-40-1, Rīga, 2009, -12 lpp.

19. Berg “Biochemistry. 5 ed” //Is. Freeman, classification Biochemistry, UK, ISBN: 0716746840, 2002, p. 1050.

20. T. Mosmann. Rapid colorimetric assay for cellular growth and survival: application to proliferation and cytotoxicity assays. // Journal of immunological methods 65 (1-2), 1983, 55-63 pp.

21. H. Lampert. “Prebbemstein fur Bluttransfusionsapparate”. // Patent DE, Deutches Reichpatent 568640, 15. Februar 1930, Frankfurt a.M.

22. H. Lampert.” Kunstgummi fur Bluttransfusionsapparate”. // Patent DE, Deutches Reichpatent 592700, 19. Mai 1931, Frankfurt a.M.

23. S. Sundaram, F. Lim, S. L. Cooper, R. W. Colman. „Role of leucocytes in coagulation induced by artificial surfaces” // Biomaterials Volume 17, Issue 10, 1996, p. 1041-1047.

24. J. F. W. Keuren, S. J. H. Wielders, G. M. Willems, M. Morra, L. Cahalan, P. Cahalan, T. Lindhout. „Thrombogenicity of polysaccharide-coated surfaces” // Biomaterials Volume 24, Issue 11, May 2003, p. 1917-1924.

Claims (3)

1. Pretenzijas

   1. Dzintara kompozītpavedieni (1), raksturīgi ar to, ka satur tehnoloģiski pārstrādātu dzintaru, vēlams sukcinītu (2), ar sfēriskās formas daļiņām un daļiņu izmēriem 300 1000 nm, sasmalcinātiem līdz graudainībai mazākai par 1/3 no dotā filamenta šķiedras diametra, vienmērīgi integrētām termoplastiskā polimēra matricā, vēlams poliamīdā 66 (PA66) (3), ar sekojošu komponentu attiecību (masas %):

   KOMPONENTS_%_ nanostrukturētais sukcinīts 0,1 -R 10 poliamīds 66 90 + 99,9.
2. 2. Dzintara kompozītpavedieni saskaņā ar 1. pretenziju, kas raksturīgi ar to, ka dzintara kompozītpavedieni (4) satur tehnoloģiski pārstrādātu dzintaru, vēlams sukcinītu (5) ar sfēriskās formas daļiņām un daļiņu izmēriem 300 - 1000 nm, sasmalcinātiem līdz graudainībai mazākai par 1/3 no dotā filamenta šķiedras diametra, vienmērīgi integrētām termoplastiskā polimēra matricā, vēlams poliamīdā 66 (PA66) (6), un organisku vai neorganisku savienojumu daļiņas (7) ar sekojošu komponentu attiecību (masas %);

   KOMPONENTS_% nanostrukturētais sukcinīts 0,1 + 10 poliamīds 66 90 + 99,9 organiskais vai neorganiskais savienojums līdz 3.
3. 3. Dzintara kompozītpavedienu saskaņā ar 1. vai 2. pretenziju iegūšanas metode, kas raksturīga ar to, ka nanostrukturēta dzintara izvietošanas vienmērīgums termoplastiskā polimēra matricā tiek nodrošināts ar sintezēta kompozītmateriāla otrreizējo ekstrudēšanu pamatekstrūderī 5 min laikā, pie ekstrudēšanas temperatūras 235 līdz 255°C.