LV14444B - Paņēmiens un ierīce perifērās reģionālās anestēzijas iedarbības noteikšanai, izmantojot bezkontakta fotopletizmogrāfiju - Google Patents

Description

Izgudrojuma apraksts

Tehnikas joma

Izgudrojumu ir paredzēts izmantot anestezioloģijā, konkrēti - anestēzijas iedarbības iestāšanās noteikšanai pēc perifero nervu pinumu blokādes reģionālā anestēzijā (RA).

Zināmo informācijas avotu analīze

Viens no galvenajiem anestēzijas uzdevumiem ir nodrošināt pacienta atbrīvošanu no sāpēm. Klasiski RA pozitīvā iedarbība ir vērtējamā attiecībā uz motoro, sensoro un simpātisko blokiem. Praksē RA iedarbības noteikšanai izmanto vairākas metodes. Plaši izmantojamas ir tikai klīniskas metodes. Reģionālās anestēzijas pakāpes noteikšana pēc būtības ietver sensoro funkciju pārbaudi un fizioloģisko reakciju noteikšanu. Sensoro funkciju pārbaude ir iespējama tikai tad, ja pacients ir pie samaņas un ir pietiekoši kooperatīvs. Patlaban nav zināmas tiešas, ideālas metodes, ar kuru palīdzību varētu noteikt RA esamību vai tās pakāpi pie samaņas neesošam pacientam.

Sensivitātes robežu un RA iedarbību (proti - jūtīguma pazušanu) tradicionāli nosaka ar minimāliem adatas dūrieniem vai, nosakot aukstuma sajūtas pazušanu, pēc kontakta ar aukstumu, piemēram, ar ledus gabaliņu (pēc neiroloģijas standartiem). Šīs klīniskas „sensorās ”RA noteikšanas metodes nenoliedzami ir vienkāršas, bet subjektīvas un balstās uz ārsta/pacienta kontaktu. Diemžēl šis kontakts mēdz būt apgrūtināts vairāku objektīvu iemeslu dēļ. Vispirms jāatzīmē pacienta mainīgais apziņas līmenis, kas ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem: stresa, traumas esamības un tās smaguma pakāpes, neierastiem apstākļiem, vecuma mentālām īpatnībām, blakus saslimšanas, medikamentozā fona, premedikācijas līmeņa un sedācijas pakāpes utt. Līdz ar to ļoti bieži fiziski nav iespējams saņemt no pacienta adekvātu atbildi par viņa sensorām sajūtām, turklāt šādā veidā iegūtā atbilde var būt ne tikai neprecīza un neskaidra, bet mānīgi pozitīva. Tas savukārt var novest pie situācijas, ka operācijai sagatavotais un pozicionētais pacients faktiski nav anestezēts, bet iespēja pāriet uz citu anestēzijas veidu šādā gadījumā nav realizējama. Situācija ir bīstama ne tikai no ētikas viedokļa, bet arī medicīniskā ziņā, jo negaidītas stipras sāpes, kas saistītas ar ķirurģiskām manipulācijām, var izraisīt, piemēram, bīstamas koronāras sāpes vai hipertensīvo krīzi, it īpaši uz citu nelabvēlīgu apstākļu fona.

Izmērīt sāpju pakāpi tiešā veidā pieejamās tehnoloģijas pagaidām neļauj, bet ļoti daudz faktoru palīdz spriest par sāpju līmeni netiešā veidā. Motorā bloka iestāšanās sekundāri liecina par anestēzijas iestāšanos, bet bez adekvātas korelācijas ar sensoro bloku. Respektīvi, motorais bloks var nebūt, bet anestēzija iestājas un otrādi. Otrkārt, ir nepieciešams kontakts ar pacientu, lai viņš varētu veikt apzinātas aktīvas kustības. Grūtāk nosākama, bet no pacienta neatkarīga ir simpātiskā bloka iestāšanās, piemēram, fizioloģiskas un hormonālas izmaiņas organismā kā atbildes reakcija uz stresu, operāciju, anestēziju. Viena daļa izmaiņu ir nosakāma laboratorijās (virsnieru hormona kortizola līmenis plazmā, IL6, CRP iekaisuma otrajā fāzē), bet to ierobežo laika un izmaksu limits, kas padara izmaiņu noteikšanu laboratorijā par nepraktisku attiecībā tieši uz rutīnas anestēziju. Otra daļa izmaiņu ir saistīta ar tiešiem mērījumiem, kas atspoguļo galvas smadzeņu neirofiziologiskās izmaiņas, kas saistītas ar stresu un sāpēm. Trešā daļa asociējas ar fizioloģiskām izmaiņām kā atbildes reakciju uz RA ievadīšanu. Pēc RA ievadīšanas, iestājoties adekvātai anestēzijai, atbilstoši kompromitētās inervācijas zonai ir sagaidāms sensorais, motorais un simpātiskais bloki. Ja nav iespējams sensoro bloku izmērīt tieši, tad var novērtēt simpātisko efektu un pēc tā netieši spriest par gaidāmo sensoro efektu. Simpātiskais efekts asociējas ar nepārprotamu periferu vazodilatāciju, periferās asins plūsmas palielināšanos un tā rezultātā periferās ādas temperatūras paaugstināšanos. Temperatūras izmaiņas monitorēšana ir ļoti efektīva, bet aprobežojas ar nelielu ādas virsmu, respektīvi, temperatūra ir nosakāma tikai termosensora pievienošanas vietā. Kā viena no modernākajām metodēm, kas ļauj novērtēt lielāku ķermeņa platību, ir jāatzīmē tennogrāfijas kamera, kas ļauj veikt netiešu RA iestāšanās procesā grafisku vizualizāciju dinamikā.

RA kvantitatīvai noteikšanai pasaulē tiek pievērsta liela uzmanība, jo ikdienas praksē anestezioloģijā plaši ir izmantojamas tikai klīniskās metodes, kuras pārsvarā vērstas uz RA sensorā bloka noteikšanu. Šīs klīniskās metodes nav kvantitatīvas un balstās uz ārsta-pacienta kontaktu. Sakarā ar to, ka pacienta mentālais stāvoklis ir mainīgs un atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem, piemēram, vecuma, sedācijas pakāpes, vispārējā somatiskā stāvokļa, ir nepieciešamas citas, kvantitatīvas metodes.

Pastāv vairākas neinvazīvas RA noteikšanas metodes un ierīces, kuras ir izgudrotas un patentētas pēdējos gados.

Ir zināma ierīce un metode veiksmīgas spinālas anestēzijas monitoringam (starptautiskais patentpieteikums WO 2010075997), kas paredz vismaz viena elektroniskā temperatūras sensora novietošanu uz ādas virsmas vismaz vienas dermatomas robežās. Ierīce optiski un/vai akustiski signalizē par situāciju, kad temperatūras mērījumu rezultāti izmainās par 2-3° C, norādot uz pozitīvu anestēzijas iedarbību.

Ir zināma metode vadu anestēzijas (RA) adekvāta bloka evolūcijas novērtēšanai (patents RU2357660), kurā tiek izmantots pacienta pulsa indekss, kas tiek mērīts ik pēc vienas minūtes, sākot ar 5. minūti, vienlaicīgi uz operējamās un veselās ekstremitātes. Tiek izvērtēts vidējais koeficients uz bloķētās un veselās ekstremitātes un gadījumā, kad viens koeficients otru pārsniedz trīs reizes, anestēziju uzskata par veiksmīgu.

Ir publikācijas, kurās aprakstītas metodes, kurās ar termogrāfijas kameras palīdzību izvērtētas temperatūru atšķirība starp anestezētām un neanestezētām zonām pacientiem, kuriem ir paredzētas ķirurģiskas operācijas uz augšējās ekstremitātes (Tejs Jansen et al; 2010).

Ļoti populāra ir ultrasonoskopijas vizualizācijas ierīce kombinācijā ar pulsa oksimetriju RA veikšanai un periferā bloka apstiprināšanai (patentpieteikums WO 2010076808).

Citas metodes anestēzijas noteikšanai balstās uz atšķirīgiem principiem, piemēram, elektrodermālās aktivitātes. Ādas konduktivitātes pārmaiņas tika kontrolētas pēc simpātiskā bloka iestāšanās, kas norāda uz veiksmīgu RA (T.Ledovski et al; Anaesthesia,2007, 62, p.989993).

Ir izveidotas arī citas ierīces, piemēram, PAINVISION PS-210 (osachi Itd; 2003), kvantitatīvas percepcijas monitoringam, kurās tiek izmantoti kopējā anestezioloģiskā standarta novērošanas parametri (elektrokardiogrāfijas, TA u.c.parametri) un regulējamie elektriskie stimuli.

Pastāv ari mehāniskās ierīces (tā saucamie palpometri), kuru izmantošanai ir nepieciešams kontakts ar pacientu (Nature Medicine, Volume I, N 11, Nov.1995 pg. 11391140). Vēl ir zināma metode, kur tiek izmantotas speciālas adatas ar atsvariem, ko piedāvā sensora jušanas kontrolei diabētiskiem pacientiem. Šo metodi var salīdzināt ar anestēzijas līmeņa noteikšanu pēc periferā bloka (A W Chan; J Neurol Neurosurg Psychiatry. 1992; 55(1); 56-59).

Salīdzinājumā ar RA preventīvajam metodēm var apskatīt arī vispārējās anestēzijas (VA) stresa noteikšanas metodes, kuras teorētiski nevar tikt izmantotas. Ķirurģisko stresu praktiski var novērot tikai pie neizdevušās RA, kas nav laicīgi diagnosticēta. Kā metodes pamats tiek izmantots pacienta fotopletizmografijas pulsa viļņa lejupejošās daļas pārmaiņas kā atbildes reakcija uz pastiprinātu sirdsdarbību un paaugstinātu arteriālo spiedienu, reaģējot uz stresu (patenta pieteikums CN101785660 A).

Fotopletizmogrāfija (PPG) ir neinvazīva optiska metode asins tilpuma pulsāciju mērīšanai. Metodes pamatā ir optiskā starojuma spēja iespiesties audos vairāku milimetru dziļumā. Starojums tiek absorbēts mīkstajos audos un asinīs. Sirdsdarbības un elpošanas rezultātā, kā arī vazomociju darbības rezultātā asins apjoms periodiski mainās, un zemādas audos starojuma intensitāte tiek modulēta uz šo procesu rēķina. Asins tilpuma izmaiņas var noteikt, izmantojot kontakta PPG metodi, kuras pamatā ir viens vai vairāki starotāja avoti un fotodiode, kas detektē ādai (audiem) caurizgājušo vai atstaroto starojumu. PPG metodi izmanto asins pulsa un skābekļa satura noteikšanai asinīs komerciālās medicīnas monitoringa sistēmās. Kontakta PPG metodei piemītošais trūkums ir tāds, ka asins tilpuma pulsācijas var mērīt tikai nelielā ādas (audu) apgabalā, kas ir tiešā kontaktā ar sensoru. Attālinot starojuma avotu un sensoru no ādas virsmas, metode kļūst par bezkontakta PPG. Starojuma reģistrēšanai var izmantot videokameras sensoru ar objektīvu. Ādas virsmas attēls tiek fokusēts uz sensora un tiek reģistrēts PPG signāls katrā ādas punktā. Tādējādi tiek iegūts divdimensiju PPG signāla sadalījums, kas atstarots no ādas virsmas. Šī ir fotopletizmogrāfiskās kartēšanas metode (angliski - photoplethysmography imaging, PPGI). Ar PPGI metodes palīdzību ir iespējams veikt PPG amplitūdas, fāzes u.c. hemodinamisko parametru kartēšanu. Metodi var izmantot ādas audu asins plūsmas (perfūzijas) monitoringā, kas ir svarīgi, veicot medicīniskos izmeklējumus.

RA izraisītais simpātiskais efekts rada periferās asins plūsmas palielināšanos, kā rezultātā ādas virsmas PPG signāla amplitūda pieaug, līdz sasniedz zināmu robežu. PPG amplitūdas pieauguma sākuma brīdi var uzskatīt par veiksmīgas RA iestāšanās brīdi.

Ačenā (Vācija) 2003.gadā ir izveidota eksperimentāla PPGI ierīce ādas perfūzijas monitoringam [T.Wung. PPGI: New Development in Noninvasive and Contactless Diagnosis of Dermal Perfusion Using Near InfraRed Light. J. GCPD e.V, 7(1): 17-24, 2003]. Šī ierīce sastāv no IS LED starojuma avota un videokameras. LED radītais starojums pēc iespiešanās ādā vairāku mm dziļumā tika uztverts ar videokameru, kurai priekšā novietots infrasarkano starojumu caurlaidošs filtrs. Videokamera bija savienota ar datoru un tika darbināta, izmantojot speciālu kontrolieri, kas nodrošināja videokameras darbību reālā laika režīmā, kā arī videomateriāla attēlošanu uz monitora ekrāna. Vienlaicīgi bija iespēja mainīt interesējošā attēla apgabala izmēru un koordinātas, t.i., virtuālā PPG sensora novietojumu uz ādas virsmas, kā arī kadrēšanas frekvenci. Mērījumu beigās datorprogramma veica dažādus attēla apstrādes aprēķinus, piemēram, veica kustību kompensāciju, mediāno filtrēšanu un attēlu segmentāciju.

Luisvilā (ASV) 2006.gadā ir izstrādāta jauna metode arteriālā pulsa iegūšanai no termālā videosignāla [S.Y. Chekmenev, A.A. Farag and E.A. Essock. Multiresolution Approach for Non-Contact Measurements of Arterial Pulsē using Thermal Imaging. Proc. 2006 Conf. on Computer Vision andPattern Recognition, ppl29, 2006], kas balstās uz faktu, ka ādas virsmas temperatūras sadalījumu var noteikt, izmantojot termālo attēlu, jo asinsspiediena pulsāciju rezultātā ādas termālais attēls periodiski pulsē vietās, kur atrodas artērijas. Ja pietiekami precīzi izvēlas vietas uz artērijām, kur ir pietiekami spēcīgs pulss, var iegūt kvalitatīvu pulsāciju signālu. Automātiska šādu interesējošo apgabalu izvēle var būt nopietna problēma, tādēļ to veic daļēji manuāli. Pētījumā tika monitorēta cilvēka seja un kakls. Vispirms tika izvēlēta zona, kur termālais signāls ir pietiekami lielas amplitūdas. Tas var būt deniņu vai kakla rajons. Pēc tam speciāls algoritms sadala interesējošo apgabalu dažādas izšķirtspējas attēlos un veic dziļāku analīzi.

Pētnieki no Irvinas (ASV) sadarbībā ar pētniekiem no Trondheimas (Norvēģija) 2008.gadā ir reģistrējuši PPG signālu, izmantojot dienas gaismu un parastu standarta izšķirtspējas (SD) videokameru [W. Verkruysse, L.O. Svaasand, J.S. Nelson. Remote plethysmographic imaging using ambient light. Opt. Erpress, 16(26): 21434-21445, 2008], Tika konstatēts, ka redzamajā gaismā tieši zaļās gaismas komponents satur ievērojamu daļu PPG signāla, kas saistīts ar asins hemoglobīna absorbcijas maksimumu šajā spektrālajā diapazonā. Filmēšana notika dažu minūšu ilgumā ar kadrēšanas frekvenci 15 vai 30 kadru minūtē un ar 320x240 vai 640x480 pikseļu attēla izšķirtspēju. Katrs kadrs tika sadalīts 50x40 pikseļu apgabalos. Tika veikta PPG amplitūdas kartēšana veselai sejas ādai zaļajā RGB spektrā. Mērījumi tika veikti sejas ādai ar pataloģisku “Vīna traipa” sindromu pirms un pēc lāzera terapijas kursa. Veicot PPG signāla Furjē analīzi, tika konstatēts, ka pastāv fāžu nobīde starp veselu un pataloģisku ādas PPG signālu.

Izgudrojuma mērķis, būtība, zīmējumu apraksts un izgudrojuma detalizēts izklāsts

Izgudrojuma mērķis ir izveidot jaunu neinvazīvu un bezkontakta metodi, ar kuras palīdzību ir iespējams kvantitatīvi noteikt veiksmīgu un neveiksmīgu RA un izslēgt subjektivitāti RA noteikšanā.

Piedāvātajā paņēmienā reģionālās anestēzijas iedarbības bezkontakta noteikšanai izmanto redzamā spektra starojumu, kas, atstarojoties no anestezējamās ādas virsmas, tiek reģistrēts ar gaismas jutīgu RGB sensoru. No zaļā G video signāla tiek aprēķināta fotopletizmogrāfiskā signāla amplitūda katrā sirdsdarbības ciklā un katrā noteiktajā laika intervālā tiek aprēķināts fotopletizmogrāfiskā signāla amplitūdas pieaugums, kas tiek salīdzināts ar sākuma brīža amplitūdas standartnovirzi.

Izgudrojums rada jaunas, neinvazīvas un bezkontakta iespējas izmantot periferās asinsrites izmaiņas augšējā ekstremitātē pēc Plexus brachialis reģionālā bloka, kuras ir konstatējamas ar bezkontakta PPG signāla palīdzību, kas iegūts no atstarotās gaismas video ieraksta laikā, lai noteiktu veiksmīgu un neveiksmīgu RA.

Izgudrojuma būtību paskaidro pievienotie attēli, pie kam:

1. att. ir parādīta bezkontakta reģionālās anestēzijas monitoringa metodes shēma;

2. att. ir parādīts reģistrētā PPG signāla grafiks un tā pieauguma noteikšanas brīdis, kas nozīmē reģionālās anestēzijas iedarbības iestāšanos;

3. att. ir parādīta bezkontakta reģionālās anestēzijas monitoringa ierīces blokshēma, kura satur:

- baltās gaismas avotu 1, piemēram, operāciju lampas vai gaismas diožu prožektoru, ar kuru tiek apstarota anestezējamās ādas virsma;

- ar objektīvu aprīkotu digitālu gaismas jutīgu RGB sensoru jeb videokameru 3, kas pārvērš attēlu digitālā formātā, katram pikselim piešķirot noteiktu RGB vērtību virkni, un saglabā to ierīces atmiņā 4;

- analīzes ierīci 5, kas no zaļā G video signāla aprēķina PPG amplitūdu katrā sirdsdarbības ciklā un no tās aprēķina PPG vidējo mediāno vērtību vienas minūtes intervālā;

- analīzes bloku 6, kas pēc PPG amplitūdas izmaiņām reģistrē anestēzijas iedarbību;

- izvadierīci 7, piemēram, grafisko displeju vai skaitļu indikatoru, kas attēlo PPG amplitūdas laika grafiku vai skaitliskās vērtības;

- vadības bloku 8, kas kontrolē elementus 1, 3 un 5.

Ierīce darbojas šādi: vadības bloks 8 nosūta signālu baltās gaismas avotam 1, kas apstaro anestezējamās ādas virsmu; saņemot komandu no bloka 8, gaismas jutīgais digitālais RGB sensors 3 uzņem apstarotās anestezējamās ādas virsmas attēlu un pārvērš to digitālā formātā, katram pikselim piešķirot noteiktu RGB vērtību virkni; minētā vērtību virkne tiek saglabāta ierīces atmiņā 4; saņemot komandu no bloka 8, analīzes ierīce 5 no zaļā G video signāla aprēķina PPG amplitūdu katrā sirdsdarbības ciklā un PPG vidējo mediānas vērtību pēc PPG amplitūdas vienas minūtes intervālā; analīzes bloks 6 reģistrē anestēzijas iedarbību no blokā 5 aprēķinātām PPG amplitūdas izmaiņām; PPG amplitūdas laika grafiks vai skaitliskā vērtība tiek attēlota izvadiericē 7.

Pacients tika novietots ir guļus pozīcijā uz muguras, rokas pleca locītava 90° abdukcijā un elkoņa locītava 90° fleksijā, roka ir ievietota pozicionēšanas iekārtā 30° leņķī pret horizontālo asi un ir fiksēta. Videokamera ir uzstādīta uz statīva viena metra attālumā no pacienta plaukstas tā, lai manipulācijas laikā personāls netraucētu ierakstam. Gaismas avots ir uzstādīts trīs metru attālumā, lai minimizētu ietekmi uz temperatūras mērīšanu, un nofokusēts.

Visiem pacientiem tika veikts „standarta” anestezioloģiskais perioperatīvais monitorings (EKG, NIBP, SpO2, CO2) atbilstoši LR anesteziologu un reanimatologu asociācijas rekomendācijām par minimālām drošības prasībām.

Visiem pacientiem preoperatīvi tika veikta Plexus brachialis reģionālā anestēzija paduses līmenī, US atbalstīta un/vai izmantojot PNS metodi. Ar divām transkutānajām punkcijām tika anestezēti četri periferie nervi (N. Medainus, N. Musculocutaneus, N. Ulnaris,

N. Radialis) un lokāli tika ievadīts: S. Lidocaini 2 % - 10,Omi + S. Marcaini 0,5 % - 10,0 ml.

Mērījumi tika veikti vienā telpā (pēc IS02000 standarta sertificētā operāciju zālē ar kontrolējamu gaisa temperatūru 23,2±0,8 °C). Mērījumu atskaites punkts bija divas minūtes pirms manipulācijas sākuma (pēc temperatūras stabilizācijas), mērījumu ilgums bija līdz 30 minūtēm.

Mērījumu laikā no ādas PPGI kaitējuma tika aprēķināta mediānā (vidējā) PPG amplitūdas vērtība no izvēlētā ādas laukuma katrā sirdsdarbības ciklā. Katru minūti tika aprēķināta PPG amplitūdas mediānā (vidējā) vērtība un standartnovirzes vērtība minūtes intervālā. Par statistiski ticamu anestēzijas iestāšanās brīdi tika uzskatīts laiks, kurā PPG amplitūda divu standartnoviržu intervālā (SN₂) pārsniedza mērījuma sākuma brīža PPG amplitūdu divu standartnoviržu intervālā (SNj) (skat. 2.att.). Tiklīdz iestājas statistiski ticams anestēzijas iedarbības sākuma brīdis, mērīšanu var pārtraukt un var sākt ķirurģiskās manipulācijas.

Saskaņā ar izgudrojumu par adekvātu (izdevušos) tiek uzskatīta anestēzija, ja nav nepieciešamības izmantot papildu pretsāpju medikamentus vai pilnībā pāriet uz citu anestēzijas veidu, kā arī nav nepieciešamības izmantot tradicionālos klīniskos kritērijus: motoro bloku, sensoro bloku, pacienta subjektīvās aukstuma izjūtas kontaktā ar ledu, diskomfortu vai sāpju sajūtas pēc ķirurģiskas manipulācijas uzsākšanas. Par neadekvātu (neizdevušos vai daļēji izdevušos) tiek uzskatīta anestēzija, kad adekvātas atsāpināšanas nodrošināšanai rodas nepieciešamība pievienot papildus pretsāpju medikamentus vai pilnībā pāriet uz citu anestēzijas veidu, jo neproporcionāli pieaug noteicošais pacienta subjektīvais diskomforts.

Ar piedāvāto metodi un atbilstošo aprīkojumu reģionālās anestēzijas iestāšanās ir viegli nosakāma un no lietotāja viedokļa tā nav komplicēta. Noteikšana ir objektīva un ir neatkarīga no pacienta mentālā un fiziskā stāvokļa. Nav ierobežojumu, kas saistīti ar pacienta vai ārsta subjektīvo viedokli. Nav ierobežojumu, kas saistīti ar laika limitu vai izmantojamās aparatūras augstajām izmaksām, ņemot vērā tās izplatību un vieglo pieejamību (praktiski jebkurā operāciju zālē). Nav ierobežojumu, kas saistīti ar ilgstošu un dārgu personāla apmācību PC un videokameras lietošanai.

Claims (5)

1. Ierīce reģionālās anestēzijas iedarbības bezkontakta noteikšanai, kas satur; baltās gaismas avotu (1), kas ir piemērots anestezējamās ādas virsmas apstarošanai ar balto gaismu; gaismas jutīgu RGB sensoru (3), kas ir piemērots attēlu pārvēršanai digitālā formātā, katram pikselim piešķirot noteiktu RGB vērtību virkni; ierīces atmiņu (4), kas ir piemērota minēto vērtību virkņu saglabāšanai; analīzes ierīci (5), kas ir piemērota no zaļā G videosignāla fotopletizmogrāfiskā signāla (PPG) amplitūdas aprēķināšanai katrā sirdsdarbības ciklā, un PPG vidējās mediānas vērtības aprēķināšanai no tās noteiktā laika intervālā; analīzes bloku (6), kas ir piemērots anestēzijas iedarbības reģistrēšanai pēc PPG amplitūdas izmaiņām; izvadierici (7), kas paredzēta PPG amplitūdas laika grafika vai skaitliskās vērtības attēlošanai; vadības bloku (8), kas ir savienots ar gaismas avotu (1), digitālu RGB sensoru (3) un analīzes ierīci (5) un kas ir piemērots to darbības kontrolei.

2. Ierīce saskaņā ar 1. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka izvadierīce (7) ir monitors.

3. Paņēmiens reģionālās anestēzijas iedarbības bezkontakta noteikšanai, izmantojot redzamā spektra starojumu, kas, atstarojoties no anestezējamās ādas virsmas, tiek reģistrēts ar gaismas jutīgu RGB sensoru (3), pie kam pēc zaļā G videosignāla tiek aprēķināta fotopletizmogrāfiskā signāla amplitūda katrā sirdsdarbības ciklā un katrā noteiktajā laika intervālā tiek aprēķināts fotopletizmogrāfiskā signāla amplitūdas pieaugums, kas tiek salīdzināts ar sākuma brīža amplitūdas standartnovirzi.

4. Paņēmiens saskaņā ar 3. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka PPG amplitūdas laika grafiks vai skaitliskā vērtība tiek attēlota izvadierīcē (7).

5. Paņēmiens saskaņā ar 3. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka izvadierīcē (7) tiek attēlota PPG signāla pieauguma statistiskā ticamība un definētais anestēzijas iedarbības slieksnis.