LV13679B - Wheelchair for disabled person - Google Patents

Description

Ratiņkresls invalidiem

Izgudrojuma apraksts

Piedāvātais ratiņkresls attiecas uz medicīnas tehniku un ir paredzēts slimnieku un invalīdu pārvietošanai, kuriem ir traucēta vai ir zudusi balstīšanās un/vai pārvietošanās spēja (funkcija). To var izmantot mājas apstākļos pastaigām pa ceļiem ar cieto segumu, kā arī slimnīcas apstākļos. Pārvietošanās tiek nodrošināta, izmantojot slimnieka roku muskuļu spēku vai pavadošās personas palīdzību.

Tamlīdzīgu ierīču konstrukcijas, kā likums, satur: divus cauruļveida sānu rāmjus, aprīkotus ar to salikšanas mehānismu, sēdekli, sēdekļa atzveltni, kāju balstus un elkoņbalstus, kā arī priekšējos un pakaļējos balstriteņus un kustības piedziņas mehānismu. Viens riteņu pāris (visbiežāk - pakaļējo riteņu pāris) ir dzenošais un vadāmais, otrs riteņu pāris ir pašregulēšanās pāris atkarībā no kustības virziena. Šādu ratiņu principiālā atšķirība slēpjas dažādu rokas piedziņas sistēmu pielietošanā, kas pārnes griezes momentu uz dzenošajiem balstriteņiem. Piemēram, ratiņos saskaņā ar patentu EP 0688272 katrs dzenošais ritenis aprīkots ar papildus loku, kas stingi un koaksiāli nostiprināts uz riteņiem un kalpo par elementu invalīda roku muskuļu spēka pielikšanai. Galvenais šādu ratiņu trūkums ir apstāklis, ka to kustību uz priekšu nodrošina vāji attīstītas roku muskuļu grupas, griežot riteņa loku virzienā prom no sevis. Bez tam katra loka diametra lielumam, lai nodrošinātu tā griešanas ērtības, jābūt tuvam riteņa diametram. Tas izraisa invalīda roku un apģērba nosmērēšanu, resp. šim trūkumam ir higiēnisks raksturs.

Ir zināmi arī ratiņi, kas samazina piepūli ratiņu pārvietošanai, jo kustību nodrošina muguras muskuļi. Lai šo mērķi īstenotu, no ratiņu vienas vai abām pusēm uz atsevišķas ass ir uzmontēts rokas piedziņas ritenis, kas ir berzes saķerē ar balstriteni. Šai gadījumā šis trešais ritenis un pakaļējais ratiņu balstritenis griežas pretējos virzienos, un rokas piedziņas riteņa griešana virzienā uz sevi tiek nodrošināta ar muguras muskuļiem (ratiņi saskaņā ar RU patentu Nr. 2274577). Šo ratiņu dzenošais ritenis ir aprīkots ar piedziņas loku, kas izveidots gredzena veidā ar ieliektu daļu, kas atrodas berzes saķerē ar rokas piedziņas riteni. Pie iepriekš uzdota attāluma starp loka asi un ar to mijiedarbībā esošo rokas piedziņas riteņa asi starp tiem var tikt nodrošināta droša saķere bez izslīdēšanas, palielinot berzes pāra elementu savstarpēju piespiedienu, kas rada papildus pretestību rokas piedziņas riteņa pagriešanai. Bez tam, lai izpildītu šo nosacījumu, minētajā patentā piedāvāts katru ratiņu kinemātisko shēmu regulēt individuāli.

Vistuvākais šai izgudrojumā piedāvātajam risinājumam ir transportlīdzeklis ar muskuļpiedziņu saskaņā ar patentu LV 12256. Dzenošie riteņi šiem ratiņiem ir aprīkoti ar koaksiāli uzstādītiem un stingri ar tiem saistītiem zobstieņiem, piem., ar velosipēdu ķēžriteņiem. Šie zobriteņi, kā ari ar tiem saistītie dzenošie balstriteni, tiek griezti ar rokas piedziņas profilstieņiem, kuri izvietoti vienā plaknē ar zobriteņiem. Rokas piedziņas profilriteņu gropēs (padziļinājumos) izvietotas velosipēda ķēdes, kas mijiedarbojas ar zobriteņiem, kuri ir uzstādīti uz dzenošajiem riteņiem. Ratiņu kustība ar tādu piedziņas mehānismu tiek nodrošināta ar muguras muskuļiem, saglabājot rokas piedziņas riteņu tīrību. Šo ratiņu trūkumi ir sekojoši:

- ja, radot griezes momentu uz dzenošajiem riteņiem, rodas pat neliela asu deformācijas, uz kurām uzstādīti rokas piedziņas riteņi, vai rodas rokas piedziņas riteņa deformācija, kura diametrs ir liels, tas izved zobriteņi no sazobes ar rokas piedziņas riteņa ķēdi;

- gropveida padziļinājums rokas piedziņas profilritenī, pirmkārt, izraisa grūtības gropveida padziļinājumā nodrošināt ķēdes posmu sazobi, ķēdi uzstādot, un, otrkārt, neizslēdz gropes sānu sienas saēšanu ar zobriteņa zobiem, vienlaicīgi palielinot pārvada berzes spēku;

- divu riteņu esamība katrā ratiņu pusē (resp., rokas piedziņas riteņa un dzenošā balstriteņa esamība, kuri atrodas savrupās paralēlās plaknēs), palielina ratiņu gabarītizmēru pa platumu, kas var izraisīt grūtības caurbraucot šauras ejas;

- rokas piedziņas riteņa ātra noņemšana nav iespējama, tā kā tas ir sazobē ar zobriteni, pie kam rokas piedziņas profilritenim ir diezgan sarežģīta konfigurācija un montāža tehnoloģiskā ziņā.

Izgudrojuma mērķis ir palielināt ratiņkrēla vadības komfortu un tā ergonomiskos parametrus. Šis mērķis ir sasniegts, uzlabojot ratiņkrēsla konstrukciju, kuram ir sānu rāmji, sēdeklis, piedzenamie priekšējie un dzenošie pakaļējie balstriteņi, rokas piedziņas riteņi, kā arī rotācijas zobpārvada mehānisms, kas izvietots starp rokas piedziņas riteni un dzenošo pakaļējo riteni, tādējādi, ka rotācijas kustības pārneses zobpārvada mehānisms izveidots divu zobratu pāru veidā, pie kam pirmā pāra viens zobrats uzmontēts uz rokas piedziņas riteņa ass sānu rāmja iekšpusē, bet otra - ar vārpstas palīdzību saistīts ar vienu no otrā pāra zobratiem, pie kam otrā pāra otrais zobrats uzstādīts uz dzenošā balstriteņa ass.

Zobpārvada mehānismu var izveidot gan konisko zobratu, gan cilindrisko zobratu divu pāru veidā. Otrajā gadījumā otrā pāra cilindriskos zobratus var saistīt savā starpā ar ķēdes pārvadu, nodrošinot iespēju uz dzenošā balstriteņa ass uzstādīt virākus zobratus ar atšķirīgiem diametriem, lai varētu mainīt rotācijas kustības pārneses mehānisma pārnesuma attiecību, resp., lai mainītu kustības ātrumu.

Jebkurš no zobpārvada realizācijas mehānisma aprakstītajiem variantiem nodrošina ratiņu virzes kustību, griežot virzienā uz sevi rokas piedziņas riteni, kā arī nodrošina drošu zobratu sazobi, jo to atrašanās attālums no ratiņu sānu rāmja ir mazāks, kā rezultātā asu elastīgās deformācijas ir mazas.

Izgudrojumu ilustrē pievienotie rasējumi, kuros parādīti:

- riteņkrēsla shematisks attēls, skats no sāniem (Fig.l);

- riteņkrēsla shematisks attēls, skats no priekšas (Fig.2);

- riteņkrēsla, kas parādīts, Fig.l, kinemātiskā shēma, izmantojot koniskos zobratus, griezumā AOA;

- riteņkrēsla, kas parādīts Fig.l, kinemātiskā shēma, izmantojot cilindriskos zobratus, griezumā AOA.

Piedāvātais riteņkrēsls (Fig. 1 un Fig.2) satur divus sānu rāmjus, kuri sastāv no horizontāliem cauruļveida šķēršiem 1, kurus savā starpā saista pakaļējais vertikālais statnis 2 un priekšējais figūrsavienojums 3. Sānu rāmji savā starpā ir savienoti ar šķērveida mehānisma palīdzību ratiņkrēsla salikšanai (salocīšanai), kurš sastāv no divām svirām 4, kuru vidusdaļas savienotas ar šamīrveida mezglu 5, bet to apakšējie gali savienoti ar šamīru 6 palīdzību un augšējie gali ar slīdņu 7 palīdzību savienoti ar riteņkrēsla sānu rāmju vertikālajiem statņiem 2. Horizontālie cauruļveida šķērši 1 izveidoti salikti: savā vidusdaļā tiem ir pagriežami posmi 8, kuri ar horizontālo cauru!veida šķēršu 1 sānu daļām ir savienoti ar iekšējā stieņa 9 (serdeņa) palīdzību (Fig.l parādīts ar punktētu līniju). Uz augšējiem horizontālajiem šķēršiem uzstādīti elkoņbalsti 10, pie tiem stiprinās sēdeklis 11, bet starp pakaļējiem vertikāliem statņiem 2 nostiepts atzveltnis 12. Sēdeklis 11 un atzveltnis 12 izgatavoti no elastīga materiāla un rasējumos apzīmēti ar punktētām līnijām. Pie ratiņu sānu rāmjiem piestiprināti atvāžami paliktņi 13 pacienta kājām.

Riteņkrēslam katrā pusē ir divi balstriteņi: priekšējais dzenamais ritenis 14, kas ir uzstādīts grozāmā dakšā un ratiņu pārvietošanas procesā orientējas pats, un pakaļējais dzenošais ritenis 16, kurš ir kinemātiski saistīts ar rokas piedziņas riteni 17 ar rotācijas kustības pārneses zobpārvada mehānismu palīdzību. Šis zobmehānisms var tikt izveidots divu leņķisko reduktoru 18 un 21 veidā katrā ratiņu pusē (Fig.3): reduktors 18 sastāv no koniskiem zobratiem 19 un 20, bet reduktors 21 - no koniskiem zobratiem 22 un 23. Koniskie zobrati 19 un 23 atbilstoši atrodas uz rokas piedziņas riteņa 17 ass 24 un pakaļējo dzenošo riteņu 16 asīm 25, bet koniskie starpzobrati 20 un 23 ir saistīti savā starpā ar vārpstas 26 palīdzību, kura balstos 27 ir izvietota uz nesošā diagonālā elementa 28.

Rotācijas kustības pārneses zobmehānisms var tikt izveidots arī cilindrisko zobratu veidā (Fig.4). Šai gadījumā cilindriskais zobrats 29, kas uzstādīts uz rokas piedziņas riteņa 17 ass 24, ieiet sazobē ar cilindrisko starpzobratu 30 un cilindrisko zobratu otro pāri veido starpzobrats 31, kurš ar kopvārpstas 32 palīdzību ir saistīts ar starpzobratu 30, un uz pakaļējā dzenošā riteņa 16 ass uzstādītais cilindriskais zobrats 33. Cilindriskais starpzobrats 31 un cilindriskais zobrats 33 ir saistīti savā starpā ar velosipēda ķēdi 34, pie kam zobrats 33, lai nodrošinātu iespēju izvēlēties vēlamo kustības ātrumu, var būt izveidots no vairākiem zobratiem analogi kā velosipēda 'ģitāras tipa zobrats. Ātruma pārslēgšanas mehānisms rasējumos nav parādīts, un piedāvātājā ratiņkrēslā var tikt izmantots velosipēdos izmantojamais šāda tipa standartmehānisms.

Ratiņkrēsla virzes kustība tiek nodrošināta, griežot rokas piedziņas riteni 17 virzienā uz sevi', pie kam griezes momentu no rokas piedziņas riteņa 17 uz pakaļējo dzenošo riteni 16 pārnes ar leņķisko reduktoru 18 un 21 palīdzību savstarpēji saistītu konisko zobratu 19-20-22-23 virkne vai cilindrisko zobratu 29-30-31-33 virkne.

Viegli var pārliecināties, ka katrā no šiem gadījumiem ratiņi iegūst virzes kustību uz priekšu, griežot rokas piedziņas riteni 17 virzienā uz sevi un liekot lietā pacienta labi attīstītos muguras muskuļus. Ratiņkrēslu pagriešanu nodrošina, griežot rokas piedziņas riteņus 17 dažādos (pretējos) virzienos, un šīs griešanas rezultātā dzenamie ratiņu priekšējie riteņi 14, kuri orientējas paši, pagriežas vajadzīgajā stāvoklī.

Ratiņkrēsls kompaktai glabāšanai var tikt salikts (salocīts), samazinot tā platumu. Ratiņkrēslu saspiežot no sāniem, šķērveida salocīšanas mehānisma sviras, kas saistītas savā starpā ar šarnīrveida mezgla 5 palīdzību, šarnīros 6, kas atrodas uz riteņkrēsla sānu rāmjiem, pagriežas un ieņem stāvokli, kas ir tuvs vertikālam stāvoklim, sviru 4 augšējiem galiem, kas beidzas ar slīdņiem 7, pārvietojoties gar pakaļējiem vertikālajiem stieņiem 2.

Piedāvātais riteņkrēsls ir viegli vadāms un tā kustība tiek nodrošināta ar pacienta vislabāk attīstīto muskuļu grupu. Rotācijas kustības pārneses mehānisma izveide zobratu veidā ļauj izslēgt asu deformāciju, uz kurām izvietoti kinemātiskā mehānisma zobrati, jo to var uzstādīt ratiņkrēsla sānu rāmja stieņu tiešā tuvumā. Par rokas piedziņas un pakaļējiem dzenošajiem riteņiem var izmantot velosipēda riteņus.

Claims (3)

1. Pretenzijas

   1. Riteņkrēsls, kuram ir sānu rāmji, sēdeklis, piedzenamie priekšējie riteņi un dzenošie pakaļējie riteņi, pie kam ratiņu katrā pusē ir izvietots rotācijas kustības

   5 pāneses mehānisms, kurš saista rokas piedziņas riteni ar dzenošo balstriteni, kas atšķirīgs ar to, ka katrs rotācijas kustības pārneses mehānisms ir izveidots zobratu divu pāru veidā, pie tam pirmā pāra viens zobrats ir novietots uz rokas piedziņas riteņa ass un uz dzenošā balstriteņa ass ir novietots viens otrā pāra zobrats, bet minēto zobratu pāru divi starpzobrati ir savstarpēji saistīti ar kopējas vārpstas

   10 palīdzību, pie tam rotācijas kustības pārneses mehānismi ir izvietoti ratiņu sānu rāmju iekšpusē (piestiprināti no sānu rāmju iekšpuses).
2. 2. Riteņkrēsls saskaņā ar 1. pretenziju, kas atšķirīgs ar to, ka zobotā pārvada mehānisms ir izveidots divu leņķisko reduktoru veidā ar koniskiem zobratiem.
3. 3. Riteņkrēsls saskaņā ar 1. pretenziju, kas atšķirīgs ar to, ka zobotā pārvada mehānisms ir izveidots cilindrisku zobratu divu pāru veidā, kuru starpzobrati ir saistīti savā starpā ar ķēdes pārvada palīdzību.

   20 4. Riteņkrēsls saskaņā ar 3. pretenziju, kas atšķirīgs ar to, ka uz dzenošā balstriteņa ass ir uzstādīti vairāki zobrati ar atšķirīgiem diametriem.