LV12104B - Liektu daudzslāņu lokšņveida sagatavju/detaļu uz koksnes bāzes izgatavošanas paņēmiens - Google Patents

Description

LIEKTU DAUDZSLĀŅU LOKŠŅVEIDA SAGATAVJU/ DETAĻU UZ KOKSNES

BĀZES IZGATAVOŠANAS PAŅĒMIENS ’ *

Izgudrojuma apraksts

Izgudrojums pielietojams celtniecības, mēbeļu, mašīnbūves un citās nozarēs nepieciešamu lokšņveida sagatavju/detaļu ražošanā. Šo paņēmienu var izmantot, lai no daudzslāņaina materiāla veidotu sagataves/ detaļas ar ieliektu, izliektu, divpusēji izliektu vai savērptu virsmu un sagataves ar šo virsmu kombinācijām. Minētā lokšņveida materiāla slāņu izvēle atkarīga no sagatavei piešķiramās formas, mehāniskajām, fizikālajām, ķīmiskajām un citām īpašībām. Šim nolūkam izmantojami dažādu koksnes sugu lobītie un/vai drāztie finieri, metāli, plastmasas, skaidu un šķiedru plāksnes un citi plākšņveida materiāli.

Vispārzināmi ir dažādi liektu virsmu veidošanas paņēmieni no masīva koka, slāņiem, sloksnēm, šķiedrām, skaidām un citiem materiāliem ar vai bez elementu iepriekšējas sagatavošanas [1,2,3,4]. Slāņu materiālus vajadzības gadījumā mitrina, žāvē, piesūcina, karsē, tvaicē, apstrādā ar ķīmiskām vielām utt. Visi virsmu izgatavošanas paņēmieni paredz elementu savienošanu (ar līmi, sastiprinot mehāniski, polimerizējot vai citiem paņēmieniem) un fiksāciju noteiktā stāvoklī. Formas fiksēšanai pielieto presformas, spīles, preses, speciālas veidnes vai citas palīgierīces. Pēc šīm darbībām izgatavojamā detaļa kopē palīgierīces formu un izņemšanas brīdī tā jau ir ieguvusi galīgo formu un izmērus (nelielās deformācijas pēc izņemšanas no formas vai nu neņem vērā vai tās jau ir ievērtētas palīgierīci konstruējot). Visas augstāk minētās palīgierīces parasti paredzētas konkrētas detaļas izgatavošanai un tiek speciāli projektētas un izgatavotas.

Vispārzināmi ir dažādu liektu detaļu un plātņu izgatavošanas paņēmieni [1], piemēram, no masīva koka vai slāņainiem materiāliem, ko izmanto mēbeļu detaļu, slēpju, finiera cauruļu un citu detaļu izgatavošanai. Liektu detaļu izgatavošanas pamatprincipi,iespējas un raksturīgākie paņēmieni aprakstīti darba [1] 618. Ipp. Detaļu un plātņu liekšanu veic vai nu aukstā stāvoklī, vai karsējot, lai nodrošinātu līmes sacietēšanu un padarītu materiālu plastiskāku.

Aukstā stāvoklī galvenokārt iegūst daudzslāņainas liektas līmētas detaļas. Paņēmiens pamatojas uz koksnes dabīgo plastiskumu. Detaļas izgatavošanai ar līmi noklātas pietiekami sausas (mitrums 7-12 %) koksnes plāksnes (dēļus, plankas, finiera vai saplākšņa loksnes vai sloksnes) saliek paketē, ievieto presformā un saspiež. Detaļu iztur presē līdz līmes sacietēšanai. Līmes sacietēšanas paātrināšanai pieļauj izmantot karsēšanu. Detaļu izņem no presformas pēc tam, kad tā ieguvusi vajadzīgo formu. Ar auksto liekšanu var veidot detaļas ar samērā lielu biezumu ( h) un detaļas ar nelielu liekuma rādiusu (r). Pieļaujamā attiecība h/r slāņainām sagatavēm no plānām (2 - 5 mm) plāksnēm var būt 0,05.

Karstā koksnes un daudzslāņu detaļu liekšana [1] pamatojas uz mitras koksnes ( mitrums 25 - 35 %) īpašību būtiski palielināt plastiskumu, ja to sakarsē

IIU1I līdz 80 - 120 °C. Karstā liekšana paredz iepriekšēju koksnes piastifikāciju, tvaicējot vai izturot karstā ūdenī. Plastificēto sagatavi izliec pēc šablona, iespiež palīgierīcē, izžāvē līdz mitrumam 10 - 15 %, atdzesē un izņem no formējošās palīgierīces. Cietāku koksnes materiālu liekšanai izmanto karsto līmēšanu un vienlaicīgu presēšanu ar piespiedējrullīti. Arī liecot detaļu/sagatavi ar karsto paņēmienu, to izņem no palīgierīces tikai pēc tam, kad tā ieguvusi galīgo formu un izmērus.

Galvenais iepriekš aprakstīto aukstās un karstās liekšanas paņēmienu trūkums: detaļu/sagatavju liekšanai nepieciešamas speciālas presformas, štances un citas palīgierīces, kuras parasti ir dārgas un izmantojamas tikai konkrētas detaias/sagataves izgatavošanai. Ja palīgierīce izgatavota neprecīzi vai nepareizi, izgatavotās detaļas/sagataves formu koriģēt praktiski nav iespējams.

Izgudrojuma mērķis - radīt paņēmienu, kā bez speciālu presformu, štanču un cita veida palīgierīču pielietošanas izgatavot daudzslāņainas liektas un/vai vērptas plakanas detaļas/sagataves ar biezuma (h) un liekuma rādiusa (r) attiecību h/r ne lielāku par 0,05, ja liekuma rādiuss lielāks par 0,20 m, izmantojot presi ar plakanām plātnēm. Paņēmiens paredzēts realizācijai 2 variantos:

- ja slāņus orientē tā, lai to simetrijas asu virzieni sakristu ar izvēlētās koordinātu sistēmas asu virzieniem un slāņu asis izvietošanas plaknē būtu savstarpēji perpendikulāras, sagatave/detaļa izliecas, bet vērpes deformācijas ir neievērojamas un tās var neņemt vērā;

- ja paketē ir slāņi, kuru asis attiecībā pret koordinātu sistēmas asīm orientētas leņķī, kas nesakrīt ar koordinātu asu virzienu, vērpes deformācijas ir būtiskas un tās, tāpat kā lieces deformācijas, ir jāņem vērā.

Izgudrojuma būtība:

piedāvāts paņēmiens, kas paredz izgatavot daudzslāņainas lokšņveida detaļas ar vajadzīgo virsmas izliekumu un/vai savērpumu, veidojot materiāla sagatavi/slāņu paketi no slāņiem ar noteiktām fizikāli mehāniskām īpašībām, ģeometriskiem izmēriem un izvietojumu, kā arī salīmējot materiālu zem noteikta spiediena starp plakanām preses plātnēm ar vai bez temperatūras paaugstināšanas un pēc slodzes noņemšanas izņemot materiālu no preses un kondicionējot noteiktos temperatūras/mitruma apstākļos, kas visbiežāk atbilst detaļas ekspluatācijas temperatūrai un/vai mitrumam. Detaļas/sagataves formas izmaiņas, kad materiāls atdzisis līdz paredzētajai temperatūrai un/vai samitrināts līdz noteiktam mitrumam, iepriekš aprēķina, izmantojot izgudrojuma formulas 1. punktā aprakstīto shēmu. Lai fiksētu iegūto formu, detaļu nepieciešamības gadījumā pārklāj ar aizsargkārtiņu, kas kavē mitruma iedarbību un nodrošina formas noturību;

Daudzsiāņu lokšņveida materiāla elementārkubs un spriegumstāvoklis tajā parādīts 1. attēlā.

Izgudrojuma realizācijas piemēros 1., 2. izmantotās sagataves slāņu izvietojums parādīts attēlā 2.

Hl .1

Ar karsto līmēšanas paņēmienu izgatavotā detaļa pēc kondicionēšanas parādīta 3.attēlā.

Ar auksto līmēšanas paņēmienu izgatavotā detaļa pēc kondicionēšanas parādīta 4.attēlā.

3. piemērā izmantotās sagataves slāņu izvietojums un detaļa pēc salīmēšanas un kondicionēšanas parādīta 5. attēlā.

4. piemērā 4. izmantotās sagataves slāņu izvietojums un detaļa pēc salīmēšanas un kondicionēšanas parādīta 6. attēlā.

Paņēmiena realizācijai virsmas izliekumu un/vai savērpumu k, aprēķina pēc izteiksmes:

[Ar,W77] = [c»W7) d„(W,T)}. ī/fL, (1) kur: /Λ=1,2, 6;

c*(W,T); d_tk(W,T) - matricas, kas ietver slāņu fizikāli mehāniskās īpašības, elastības konstantes, ģeometriskos izmērus;

Μ! ; M ₂ ; M ₆- lieces un vērpes momenti, kas rodas materiālā slāņu mitruma un temperatūras izmainu rezultātā (skat. 1. att.);

c,= [(BA”B-D)'¹BA-¹]_k;

<4 = - (B A^-'B - D )_lk'¹;

A =(a,)= Σ IΧ3¹ - χ,’’ ] Q,™; (I,j = 1,2,6);

B =(b,)= 2” £ [ (χΛ² - (χ?”)² ΙΟ,®;

ϊ=1 d =(cy= 3 Σ [ (Χ3®)³ - (χ/”)’] Q,®:

i=l x₃ ⁽ⁱ\ Χ3^Ο'^1> - i -tā slāņa virsmu bezizmēra koordinātes x₃ ass virzienā.

a_tl a_a θ čUi CI22 θ θ ⁰ a<* a,, — 1/E,, a₁₂ — a^ļ— a₂₂ — 1/E₂, 3θθ — 1/G₁₂,

E, - elastības modulis x, ass virzienā;

E₂ - elastības modulis x₂ ass virzienā;

μ^ι - Puasona koeficients;

G₁₂ - bīdes modulis x,x₂ plaknē;

(2)

Illll (3)

Η = Μ = 2-¹Σ [( Χ3®)² -(χ/Ύ ] σ,;

<!,k = 1, 2, 6);

σ/⁰ = α_Γ ^(ί) ΔΤ⁽⁰ Q,j⁽ⁱ⁾, ja mainās Τ, bet W = const;

(4) (5) σ,^(ί) = aw^<l)AW^<i) Qg^(il, ja maiņas W, bet T = const;

(6) σ,^(ί) = ατ⁽⁰ ΔΤ^ Q,j®+ aw⁽ⁱ⁾AW⁽⁰ Ο,/⁰, ja vienlaicīgi mainās Wun T; ( 7 ) l,j = 1,2 ; a_T®-i-tā slāņa termiskās izplešanās koeficients; ΔΤ¹⁰- i-tā slāņa temperatūras izmaiņas °C; 0,/^!) -i-tā slāņa deformatīvās īpašības ; a_w ⁽ⁱ⁾ -i-tā slāņa uzbriešanas koeficients; AW® -i-tā slāna mitruma izmaiņas.

Šādu aprēķinu teorētiskais pamatojums dots literatūrā [5,6]. To pielietojums laminētu plātņu deformāciju novērtēšanā dots darbā [7].

Piedāvātais paņēmiens dod iespēju izgatavot detaļas ar dažādiem liekumiem bez speciālas formas izgatavošanas. Tas sevišķi efektīvi pielietojams dažādu mainīga profila pārsegumu formēšanā, maketu izgatavošanā un citur, kur nepieciešamas dažādi liektas detaļas vienā vai vairākos eksemplāros un ir pieļaujamas nelielas formas novirzes.

Detaļas izgatavošanas tehnoloģijas algoritms parādīts 7. attēlā.

Izgudrojuma realizācijas piemēri

1. Piemērs. No lobīta bērza finiera jāizveido 5-slāņainu 7,0 mm biezu ūdensizturigu detaļu ar liekumu k, = 2,00 m'¹ (liekuma rādiuss R = 1/k = 0,50 m), kuru paredzēts ekspluatēt 20 ± 2 °C temperatūrā un 65 +10 % gaisa mitruma apstākļos. Izvēlamies finieri ar biezumu 1,5 ± 0,1 mm un mitrumu 6 ± 1 %. Slāņu izvietojums un orientācija attiecībā pret taisnleņķa koordinātu sistēmu parādīti 2. attēlā. Slāņa 1 šķiedru virziens sakrīt ar x, ass virzienu, bet slāņi 2, 3, 4, 5 pret šo asi orientēti tangenciālā virzienā (īsāk slāņu orientācija, sākot ar 1. slāni, apzīmēta šādi: a-t-t-t-t). Līmēšanai izmanto ūdensizturigo fenolformaldehīda līmi 0ΦΧ-3014. Līmi uzklāj no abām pusēm katram otrajam finierim. Preses plātņu temperatūra 140 ± 5 °C, presēšanas spiediens 1,8-2,0 MPa , izturēšanas laiks presē - 7 min. Salīmētā materiāla biezums - 7,0 mm. Līmes slāņa biezums - 0,2 mm.

Pēc sagataves salīmēšanas tā tika izņemta no preses un izturēta 18 ± 1 °C temperatūrā vai dzesēta ar tādas pat temperatūras gaisa plūsmu, kā rezultātā temperatūra virskārtā samazinājās līdz 22 ± 2 °C un detaļa izliecās, kā parādīts 3. attēlā.

Prognozējot ar karsto līmēšanu izgatavotās detaļas deformācijas tika ievērtēts arī līmes slāņu rukums. Tā izraisīto spriegumu skaitliskās vērtības tika noteiktas pēc izteiksmes ( 5 ). Aprēķinātais detaļas ( a-t-t-t-t) liekums bija =

- 2,03 m'¹, kas konkrētā gadījumā bija tuvs iepriekš uzdotajam. Vienlaicīgi tika llllll I prognozēta arī liekuma k₂ rašanās, taču tas bija daudz mazāks (k₂ = -0,16 m'¹), vērsts pretējā virzienā (-) un tas, tāpat kā savērpums kg, kas dotai sagatavei bija vēl niecīgāks (ke = 7,2.10'⁸), netika ņemts vērā. Pēc šī aprēķina rezultātiem izgatavota detaļa, kuras biezums pēc salīmēšanas bija 7,1± 0,1 mm, izmēri plānā - 400x400 mm. Pēc izņemšanas no preses detaļa 20 °C temperatūrā prognozēto liekumu (k₄ = 2,00 ± 0,05 m'¹) ieguva pēc 35 minūtēm.

Ja jāizgatavo, piemēram, lokšņveida detaļu ar abpusēji simetriski izliektu virsmu no tādiem pašiem izejmateriāliem, slāņu skaitam jābūt pārskaitlim un izvietojumam jābūt antisimetriskam (a-a-a-t-t-t). Liekumu k, un k₂ vērtības lielā mērā atkarīgas no slāņu temperatūras izmaiņām un sagataves biezuma.

Izgatavojot detaļas/sagataves ar karsto līmēšanu, ir labāk, ja liekumam ir lielāka par nominālo skaitliskā vērtība, jo tādā gadījumā liekumu ir ļoti viegli koriģēt. Piemēram, paturot sagatavi telpā ar paaugstinātu mitruma saturu, tās liekums samazinās.

Pēc vajadzīgā liekuma sasniegšanas detaļu no visām pusēm pārklāj ar materiālu, kas kavē ūdens vai mitruma iekļūšanu, piemēram, nolako, nokrāso.

2. Piemērs. No lobīta bērza finiera jāizgatavo 5-slāņainu 7,0 mm biezu sagatavi ar liekumu k,= 4,0 ± 0,1 m'¹ jeb liekuma rādiusu R = 0,25 m, kuras ekspluatācijas temperatūra ir 20 ± 5 °C, gaisa mitrums - 85 ± 5 %. Finieru biezums ir 1,5 ± 0,1 mm, mitrums -2 + 0,5 %. Līmēšanai izmanto auksti cietējošo maztoksisko urinformaldehīda līmi M-70. Līmi uzklāj no abām pusēm katram otrajam finierim. Preses plātņu temperatūra 22 ± 2 °C, presēšanas spiediens 0,40,6 MPa, izturēšanas laiks presē - 4 stundas. Slāņu izvietojums un orientācija tādi pat kā 1. piemērā (skat. 1. att.). Salīmētās detaļas vidējais mitrums pieauga līdz 6 ± 1 % un līmes slāņa vidējais biezums bija 0,2 mm.

Pēc salīmēšanas un izturēšanas detaļa tika izņemta no-preses un izturēta telpā ar gaisa mitrumu 95 % un temperatūru 20 ± 2 °C ~5 diennaktis. Atšķirībā no

1. piemērā iegūtajiem rezultātiem, šajā gadījumā detaļa izliecās pretējā virzienā (4. att.) un, salīdzinot aprēķinu (k^ - 3,92 m'¹) un eksperimentu (^= - 3,27 ± 0,23 m'¹) rezultātus var secināt, ka detaļas liekuma k, skaitliskā vērtība ir mazāka par uzdoto. Turpinot kondicionēšanu vēl 3 diennaktis, detaļas liekums pieauga līdz vēlamam (k,= - 3,97± 0,26 m’¹).

Salīdzinot paņēmienu iespējas un tehnoloģiskās īpatnības abos augstāk aprakstītajos piemēros redzams, ka ar karsto līmēšanu rezultātu var sasniegt ātrāk, bet liekums ir mazāks. Izliece notiek tangenciāli pret x, koordināti orientēto slānu saraušanās un līmes slānu rukuma rezultātā. Ar auksto līmēšanu rezultāts » J sasniedzams ilgākā laikā, bet maksimālais liekums ir lielāks.

3. Piemērs. No lobīta finiera jāizveido 5-slāņainu 7,0 mm biezu ūdensizturīgu sagatavi ar vērpumu kg = -7 m'¹ (vērpuma leņķis - 7 °/m), kuru paredzēts ekspluatēt 20 ± 2 °C temperatūrā un 85 ± 10 % gaisa mitruma apstākļos. Izvēlamies apses finieri ar biezumu 1,5 ± 0,1 mm un mitrumu 6 ± 1 %.

II Lli 1

Slāņu izvietojums un orientācija attiecībā pret taisnleņķa koordinātu sistēmu parādīti 4. attēlā. Slāņu 1,2 šķiedru virziens vērsts 45° leņķī ptret x_n ass virzienu, bet slāņi 4, 5 pret šo asi orientēti -45° leņķī, bet slāņa 3 šķiedras vērstas x, ass virzienā. Līmēšanai izmanto urīnformaldehīda līmi M-70. Līmi uzklāj no abām pusēm katram otrajam finierim. Preses plātņu temperatūra 20 ± 3 °C, presēšanas spiediens 0,2 - 0,4 MPa, izturēšanas laiks presē - 4 stundas. Salīmētā materiāla biezums - 7,0 mm. Līmes slāņa biezums - 0,2 mm.

Pēc salīmēšanas un izturēšanas detaļa tika izņemta no preses un izturēta telpā ar gaisa mitrumu 95 % un temperatūru 20 ± 2 °C ~ 5 diennaktis. Atšķirībā no 1. un 2. piemēros iegūtajiem rezultātiem, šajā gadījumā detaļa praktiski neizliecās (5. att.), bet vērpums bija tikai kg = -6,32 ± 0,28 m'¹, kas ir mazāks par uzdoto. Lai vērpumu palielinātu, izvēlamies finieri no koksnes ar lielāku uzbriešanas koeficientu, piemēram, bērza. Izpildot augstāk minētos nosacījumus, prognozēts, ka vērpums palielināsies par aptuveni 10 %. Eksperimentu rezultāti apliecina prognozes rezultātu (ke = -7,04 ± 0,34 m'¹) pareizību.

4. Piemērs. No lobīta bērza finiera jāizveido 3-slāņainu 4,5 mm biezu detaļu ar liekumiem k_n= 3 m'¹, k₂ = 3m'¹, vērpumu kg = -10 m'¹, kuru paredzēts ekspluatēt 20 ± 2 °C temperatūrā un 85 ± 10 % gaisa mitruma apstākļos. Izvēlamies finieri ar biezumu 1,0 ± 0,1 mm un mitrumu 6 ± 1 %. Slānu 1,2 šķiedru virziens vērsts 45° leņķī pret x, ass virzienu, bet slānis 3 pret šo asi orientēts -45° leņķī. Līmēšanai izmanto urīnformaldehīda līmi M-70. Līmi uzklāj no abām pusēm otrajam finierim. Preses plātņu temperatūra 20 ± 3 °C, presēšanas spiediens 0,40,6 MPa, izturēšanas laiks presē - 4 stundas. Salīmētā materiāla biezums - 4,5 mm. Līmes slāņa biezums - 0,2 mm.

Pēc salīmēšanas un izturēšanas detaļa tika izņemta no preses un izturēta telpā ar gaisa mitrumu 95 % un temperatūru 20 ± 2 °C ~ 5 diennaktis. Šajā gadījumā aprēķinātā detaļas izliece k, = k₂ = 2,76 m'¹, bet vērpums ke = -9,61 nr¹ (5. att.), kas kļūdu robežās sakrita ar eksperimentā iegūto.

Informācijas avoti:

1. EoAbinaa CoBeTCKaa οΗψικΛοηεΑΗΗ. M, Cob. shij-h, 1971, tom 6. 618 crp.

2. B.A.KyARKOB, A.B. 4y6oB ΤεχκοΛοποι kacchkk MaTepnaAOB h iiaht. MocKBa. AecHaH npoMhiuiAeHHocTb. 1984. (133 c.).

3. Β.Π.ΚοετρκκοΒ, P.A.BoraTwpeB ΠροΗ3ΒθΑετΒθ πτγτοκΛεεΗΜχ 3ΛεΜεΗΤ0Β β npecc<ļ>opMax c OAacTMTHou nepeAaTew a^bacīihh. MocKBa. 1976. (crp. 1244).

4. Γ.Β. ΓρΜ3ΗΗ 3i<cnepwMeHTaAbHbiR npecc προχοαηογο THna αλη CKAeHBaHMJI ΓΗγΤΟΚΛεεΗΜΧ 3arOTOBOI< 143 innOHa. CTaHKH H 14HCTpyMeHTbI AepeBoo6paaTbiBaioiiji4x npon3BOACTB. AenHHrpaA, 1985. 92-96 c.

5. KA. PoņeHC, K.H. LLĪTeiiHepc, r.C. BepAHHbtu OnpeAeAeHiie KopoSAeroifi ΜΟΗΟΚΛΗΗΗΟΗ CAOHCTOH Ι<ΟΜΠΟ3Ηφ1Η B 3aBHCHMOCTH OT HapyineHHiI cSaAaHcnpoBaHHOCTH CTpyKTypbi - MexaHHi<a κομπο3ΗΤηβιχ MaTepnaAOB. Pnra, ΡΠΙ4, Bbin.l, 1977, c. 154-159.

IIIIII .1

6. Κ. A. PoņeHC TexHOAonweci<oe peryAnpoBaHTie cbomctb ApeBecHHhi. - Pwra. 3nHaTHe, 1979. c. 178-203.

7. Xu D. and Suchsland O. 1996. A modified elastic approach to the theoretical determination of the hygroscopic warping of laminated wood panels. Wood and Fiber Science, 28(2), pp. 194-204.

Oli .1

Claims (5)

1. attēls

1/5

1111 .1

#,1 #12 0 #21 #22 0 0 0 #66_

1=1

D =(d,)= 3·' Σ [ (x₃®)³ - <x₃”)³ ] Q,« ;

x=I x₃ ⁽ⁱ⁾, x3⁽ⁱ'¹⁾ - i -tā slāņa virsmu bezizmēra koordinātes x3 ass virzienā;

Ull I (l)

1. Liektu un/vai vērptu daudzslāņainu lokšņveida sagatavju uz koksnes bāzes izgatavošanas paņēmiens , kas ietver

- sagataves vai detaļas slānu materiālu izvēli, uzdodot to elastības konstantes (elastības moduļus, Puasona koeficientus, bīdes moduļus), uzbriešanas, izplešanās, sarukšanas koeficientus;

- sagataves vai detaļas formu noteicošo parametru izvēli, uzdodot slāņu skaitu un biezumu, kā ari to savstarpējo orientāciju attiecībā pret pieņemto koordinātu sistēmu;

- sagataves vai detaļas slānu paketes formēšanu, veicot nepieciešamības gadījumā slāņu priekšapstrādi (mitrinot, žāvējot, piesūcinot, karsējot, tvaicējot, apstrādājot ar ķīmiskām vielām utt.);

- līmēšanas paņēmiena izvēli (ar vai bez karsēšanas), presējot starp horizontālām plātnēm;

- sagataves vai detaļas kondicionēšanu;

atšķiras ar to, ka pirms sagataves vai detaļas veidošanas:

- prognozē un izskaitļo gatavās sagataves formu raksturojošos parametrus (liekumus k „ k₂un vērpumu k₆), izmantojot sekojošas sakaribas:

[^(ΦΚ77] = [^Ι4ζ77 0^7?] (1) kur: /,£=1,2, 6;

^ctk(W,T)\ dik(W,T) - matricas, kas ietver slāņu fizikāli mehāniskās īpašības, elastības konstantes, ģeometriskos izmērus;

M _t ; M ₂ ; M ₆- lieces un vērpes momenti, kas rodas materiālā slāņu mitruma un temperatūras izmaiņu rezultātā;

[( Β Α'¹ B - Df B A¹]|_k;

2/5

2. attēls un i

2. Paņēmiens pēc jebkura iepriekšējā punkta, kas atšķiras ar to, ka formas parametrus koriģētajai sagatavei izskaitļo atkārtoti un papildus iegūtai sagatavei nosaka eksperimentāli uzdotajos temperatūras un mitruma apstākļos. ³

(2)

3/5 _LV 12104

5. attēls mim ι

3. attēls

3. Paņēmiens pēc jebkura iepriekšējā punkta, kas atšķiras ar to, ka sagataves/detaļas formu koriģē, mainot sagataves salīmēšanas temperatūru un mitruma režīmu.

Hl I

3-11 — 1/Eļ > a_i2 — ^21^- ^21^1» θ22 ~ 1^2, θ«6 — 1/Gļ2,

E-, - elastības modulis x, ass virzienā;

Es - elastības modulis x₂ ass virzienā;

- Puasona koeficients ;

G-,2 - bīdes modulis XļX₂ plaknē;

M=[mJ = 2-’2 [(Χ3™>²-<Χ3^Μ)Ί<υ (3) ί=1 σ,= Μ = Σ [χ,’-χ/”]σ,®; (I,k=1,2,6); (4) ι=;

σ,® = α_τ®ΔΤ® Ο,®, ja mainās T, bet W = const; ( 5 ) σ,® = cc^AVV® Q^, ja mainās W, bet T = const; ( 6) σ,® = α_τ®ΔΤ® Q_tj®+ a_w®AW® Ο₅®, ja vienlaicīgi mainās W un T; ( 7 ) l,j = 1,2 ; a_T®-i-tā slāņa termiskās izplešanās koeficients; ΔΤ®- i-tā slāņa temperatūras izmaiņas °C; Q,® -i-tā slāņa deformatīvās īpašības ; a_w® -i-tā slāņa uzbriešanas koeficients; AW® -i-tā slāna mitruma izmaiņas;

^J 1 » ’

- atkaribā no izskaitļotajiem sagataves formu raksturojošiem parametriem, ja izskaitļotās liekumu un vērpuma vērtības atšķiras no uzdotajām vairāk par atļautajām pielaidēm, koriģē sagatavju vai detaļu slāņu izvēli un/vai paketes veidošanas nosacījumus.

4/5

6. attēls

4. attēls

4. Paņēmiens pēc jebkura iepriekšējā punkta, kas atšķiras ar to, ka pēc izņemšanas no preses sagataves formu stabilizē, kondicionējot klimatiskos apstākļos, kas tuvi sagataves ekspluatācijas apstākļiem.

5. Paņēmiens pēc 4. punkta, kas atšķiras ar to, ka pēc kondicionēšanas veic sagataves precīzu apstrādi un iegūto detaļu pārklāj ar mitrumu aizturošu slāni, lai novērstu formas izmaiņas mitruma ietekmē.

’ 1

<4 = -( Β Α'¹ B - D)*¹;

A =(a> Σ [ χ,® - x₃’> ] Q; < I,j = 1,2,6);

ī=l

B =(b,)= z' Σ [ W’>² - (χ/”)² ] Q;

5/5 ηι j

Uzdod nepieciešamos detaļas izmērus, formas parametrus (liekumus k_1f k₂, vērpumu ks), ekspluatācijas apstākļus, formas parametru pielaides

Izvēlas slāņu materiālus un uzdod to mehāniskās īpašības

Izveļas salīmējamas paketes slāņu orientāciju un izvietojumu

Izveļas līmēšanas tehnoloģiju un uzdod slāņu fizikālas īpašības un to izmaiņas līmēšanas procesā

Aprēķina detaļas formas parametrus, izmantojot sakarības (1,2,3,4,5,6,7)

Salīdzina aprēķinātos formas parametrus ar uzdotajiem un novērtē noviržu lielumu

Formē paketi pec izvēlētiem parametriem

Salīmē detaļu Σ

Kondicione detaļu

I i ~

Izmēra detaļas

I formas parametrus

Izvēlas vienu no iespējamajiem formas veidošanas variantiem

Koriģē slāņu orientāciju vai izvietojumu paketē

-* Izmaina slāņu parametrus

Izmaina līmēšanas tehnoloģiju /ai izmērītie' formas parametri atbilst uzdotajiem^

Izmaina kondicionēšanas režīmu

Fiksē formu un pārklāj ar aizsargslāni

Attēls 7.