LV14166B - Paņēmiens un iekārta acs dibena izmaiņu, kuras veidojas pirms makulas vecuma deģenerācijas attīstības, noteikšanai - Google Patents

Description

Izgudrojums attiecas uz optiku, it īpaši uz oftalmoloģijā pielietotām optiskām 5 ierīcēm.

Sakarā ar attīstīto valsts iedzīvotāju progresējošo novecošanu, arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts vecuma slimību izpētei. īpašu vietu vecuma traucējumiem pakļauto organisma funkciju vidū ieņem redze. Lielāka daļa cilvēku saņem vairāk kā 85% informācijas par apkārtējo pasauli caur acīm. Redze dod cilvēkam iespēju lasīt, izmantot vizuālo saskarsmi, pildīt visdažādākos darba veidus.

Pirmās redzes izmaiņas, kas saistītas ar vecumu, parādās jau ap 45-50 gadiem. Viena no visvairāk izplatītām slimībām, kuras sāk attīstīties šajā vecumā, ir makulas vecuma deģenerācija. Šīs slimības gaitā vispirms attīstās atsevišķie defekti redzes lauka centrā, kuri, patoloģijai progresējot, noved pie pilnīga centrālās redzes zuduma. Pēc statistikas datiem makulas vecuma deģenerācija ir vadošais akluma iemesls vecumā pēc 50, skarot līdz 30% cilvēku, kuri ir sasnieguši 70 gadus baltās rases populācijās.

Makulas deģenerācijai progresējot, acs dibenā makulas rajonā zem tīklenes veidojas noguldījumi mazo punktveida cieto vai lielāka izmēra mīksto” pinkuļu formā (drūzes”). Šajās vietās tīklene atmirst. Pie tam, mīkstie pinkuļi ir piepildīti ar šķidrumu, kas veicina dobuma veidošanos zem tīklenes šī pinkuļa rajonā. Parasti, šādā dobumā attīstās neovaskularizācija, kura noved līdz asins izplūdumiem tīklenē.

Makulas vecuma deģenerācijas ārstēšana nesniedz redzes uzlabošanu, tā spēj tikai palēnināt patoloģisko procesu. Atzītie faktori, kas veicina šīs slimības attīstību ir, no vienas puses, asinsvadu sieniņu izmaiņas un asins apgādes pasliktināšanas organismā, no otras puses, vairāku tīklenes un apkārtējo audu slāņu struktūras un funkciju traucējumi.

Dabisko tīklenes aizsardzību no brīvo radikāļu traucējuma veido gaismas filtru un antioksidantu sistēma. Šīs abas funkcijas pilda dzeltenais makulas pigments, kurš ne tikai absorbē daļu gaismas zili-violetā diapazonā (īpaši bīstama tīklenei), bet arī saista jonus, kuri veidojas intensīvo tīklenes reakciju rezultātā.

Makulas pigmentu veidojošās vielas - luteins un ceaksantīns - cilvēka organismā neveidojas, tie tiek ieņemti tikai ar barību. Ksantofilu koncentrācija asinīs atbilst ksantofīlus saturoša uztura daudzumam īsā laika periodā. Toties tīklene reaģē uz uztura sastāvu daudz lēnāk, tāpēc makulas pigmenta slāņa biezums atbilst uztura stabilitātei ilgā laika periodā.

Visos ar vecumu saistītās makulas deģenerācijas gadījumos ir atrodama izteikta šī pigmenta koncentrācijas samazināšanās makulas rajonā. Samazināts makulas pigmenta blīvums var būt novērojams arī tad, kad slimības nav, bet ir konstatēta sakarība starp samazināto makulas pigmenta blīvumu un makulas deģenerācijas attīstības risku.

Kad patoloģiskais process ir sācies, to ir grūti apturēt, tā kā normāla tīklenes fizioloģija jau ir nojaukta. Bojā gājušus fotoreceptorus nevar atjaunot. Tāpēc svarīgi ir savlaicīgi diagnosticēt tīklenes stāvokli, kad ir parādījies tikai makulas pigmenta blīvuma pazemināšanas. Ir izstrādātas vairākas objektīvas makulas pigmenta blīvuma noteikšanas metodes, piemēram, izmantojot Ramana izkliedi. Objektīvas metodes dod iespēju iegūt detalizētu makulas pigmenta blīvuma sadalījuma ainu acs tīklenē, bet tām nepieciešama aparatūra ir dārga un sarežģīta, pieprasa profesionalitāti to pielietošanai. Tādēļ, ar šo aparatūru var tikt aprīkots specializētais acu slimību ārstēšanas centrs, bet tālu ne katrs parastais redzes pārbaudes kabinets poliklīnikā vai optikā. Šī iemesla dēļ regulāras redzes pārbaudes laikā makulas pigmenta stāvokļa novērtēšana netiek veikta, kas noved pie vēlākas makulas deģenerācijas simptomu konstatēšanai, kad izpaužas pirmie raksturīgie centrālas redzes traucējumi.

Ir zināmas iekārtu izstrādes makulas pigmenta novērtēšanai pēc cenas potenciāli pieejamākas parastam redzes pārbaudes kabinetam. Šīs izstrādes dod kvalitatīvu pigmenta blīvuma novērtējumu, kas balstās uz tā optiskās īpašības gaismas absorbcijas (absorbcijas maksimums ap 460 nm, kas atbilst zilai gaismai) un optiski atrodama pigmenta blīvuma anatomiska izvietojuma uz neliela diametra tīklenes apgabala, kas atbilst redzes lauka centram. Projicējot ap 1° liela diametra zila redzes stimula attēlu redzes lauka centrā un perifērijā, novēro tīklenes pazemināto zilas krāsas uztveri makulas apgabalā. Kaut arī, pateicoties redzes sistēmas spējai kompensēt attēla defektus, parastos apstākļos cilvēks nenovēro neko līdzīgo tumšam plaukumam redzes lauka centrā, pastāv daudz metožu to esamības noteikšanai un, pēc zila absorbcijas, novērtēt makulas pigmenta blīvumu. Piemērām, ir zināms paņēmiens (US2003002014A1) US6578965, kur uz makulas apgabalu tiek projicēts punktveida stimuls zilā krāsā tādas intensitātes, ka pie normāla makulas pigmenta blīvuma acs tīklene to neuztver un, ja nepastāv citu objektu skata fiksācijai, acs veic netīšas kustības, bet pazemināta makulas pigmenta blīvuma gadījumā novēro fiksācijas reflekss. Tomēr, šī paņēmiena izmantošanai ir nepieciešama to veicoša ārsta speciāla apmācība, ievērojams laika daudzums veikšanai un iegūtie rezultāti ir nepietiekami viennozīmīgi. Tuvākais paņēmiena analogs ir ”Metode un paņēmiens redzes jutīguma un acs komponenšu optisko īpašību mērīšanai” US6315412, kur viens no mērāmiem parametriem ir acs makulas pigmenta blīvums, kurš tiek novērtēts ar fliker-fotometrijas palīdzību. Tomēr, šī paņēmiena pielietošana tiek apgrūtināta ar to, ka viena pacienta pārbaude prasa daudz laika, paņēmienam ir nepieciešams augsts ārsta sagatavošanas līmenis, pacienta trenējums un/vai augsts motivācijas līmenis, tā kā paņēmiens ir sarežģīts izpildē, kā arī aprīkojuma sarežģītība un paredzētas iekārtas komponentes paredz aparatūras augsto cenu. Šādā veidā, paņēmiena plaša pielietošana praksē ir ierobežota ar specializētām laboratorijām vai pētnieciskiem centriem, tajā laikā, kad savlaicīgai pazemināta makulas pigmenta blīvuma diagnostikai jānotiek primāras redzes pārbaudes etapā poliklīnikās un optikās.

Tuvākais iekārtas analogs ir Instruments acs traucējumu diagnostikai un ārstēšanai” US3464407, kura darbība balstās uz makulas pigmenta polarizācijas īpašību izmantošanas. Iekārtas uzbūve sastāv no tukša cilindra ar rokturi, caur kuru pacients ar pētāmo acs skatās uz apgaismoto mērķi, kas var atrasties jebkurā attālumā ārpus iekārtas. Šī cilindra iekšā ir izvietota polarizatora plāksne, kuras rotēšana tiek nodrošināta ar iekārtas rokturi izvietota dzinēja palīdzību. No pacienta acs malas cilindram ir koniskais uzgalis ar atvērumu galā. Starp atvērumu un polarizatoru ir izvietots stacionārais zili-violetais filtrs. Šī monokulāra iekārta ļauj novērtēt tādus redzes traucējumus kā ekscentriskā fiksācija un, attiecīgi, tiek lietots šī traucējuma ārstēšanai, kā ari atklāj tīklenes struktūras patoloģisku traucējumu makulas rajonā, kad tā pazaudē polarizācijas īpašības. Šai iekārtai ir vienkārša konstrukcija, kas padara tas izgatavošanu lētāku un nodrošina pielietojuma vienkāršumu. Tomēr, šīs iekārtas pamatpielietojums paliek bērnu ambliopijas ārstēšana, tas nevar būt lietots makulas pigmenta biezuma mērīšanai, sakarā ar to, ka tam nav elementa ar regulējamiem parametriem acs jutīguma novērtēšanai, kā arī iekārtas uzbūve nedod ārstam iespēju novērtēt pacienta atbilžu ticamību.

Šī izgudrojuma tehniskais uzdevums bija izstrādāt vienkāršus, pieejamus metodi un iekārtu acs dibena izmaiņu, kuras veidojas pirms makulas vecuma deģenerācijas attīstības, noteikšanai.

Tehniskais rezultāts ir sasniegts ar acs makulas pigmenta dabisko polarizācijas īpašību izmantošanu, kas ļauj cilvēkam polarizētajā gaismā novērot specifisko figūru, pēc formas atgādinošu smilts pulkstenis, zināmu kā Haidingera slotas”.

Priekš tam lai noteiktu acs dibena izmaiņas, kuras veidojas pirms makulas vecuma deģenerācijas attīstības, novērtē makulas pigmenta slāņa biezumu pēc spējas novērot ”Haidingera slotas”. Pie tam Haidingera slotu” redzamības mainīšanai tiek izmainīts polarizētas gaismas spektrs un/vai polarizācijas pakāpe. Pacienta atbilžu ticamības noteikšanai tiek izmainīts poJarizatora rotācijas virziens vai ātrums.

Priekš tam iekārtā, kura ir veidota no noteikta spektra gaismas avota, obligāti ietveroša redzama diapazona zilo daļu, un rotējoša polarizatora, ievietotus slēgtajā korpusā, ievieto gaismas parametra regulatoru, polarizatora rotācijas virziena un ātruma regulatoru un binokulāro kanālu. Iekārtā var būt ievietoti vairāki gaismas avoti, bet kā gaismas parametru regulatori var tikt izmantoti gaismas absorbcijas filtri, difrakcijas režģis vai prizma. Gaismas regulācija iekārtā var būt nodrošināta ar gaismas avotu intensitātes regulatoru sistēmas palīdzību. Iekārta var iekļaut arī izkliedējošo ekrānu.

Paņēmiens tiek veikts sekojošā veidā. Pirms pārbaudes pacientam tiek demonstrēts Haidingera slotu” figūras aptuvenais attēls, paskaidrots uzdevums - ar iekārtas palīdzību ieraudzīt figūru un noteikt, kurā virzienā tā rotē. Pārbaudi veicošais ieslēdz gaismas avotu un palaiž polarizatora rotēšanu. Tad pacients izvietojas pirms iekārtas un skatās caur iekārtas optisko kanālu uz testa laukumu ar fiksācijas stimulu. Pārbaudes sākumā iekārtas uzstādījumi (galvenokārt, spektrālais sastāvs un gaismas intensitāte) atbilst labākajiem apstākļiem figūras novērošanai, tā kā pacients, kas šādu pārbaudi iziet pirmo reizi uzreiz viegli pamanīs meklējamo attēlu. Tad ar uzstādījumu palīdzību iespēja izšķirt figūra tiek samazināta. Ar polarizatora rotēšanas virziena pārslēgšanas palīdzību tiek noteikta pacienta atbilžu ticamība. Uztverama figūras rotēšanas virziena maiņa var tikt panākta ai' polarizatora rotēšanas ātruma izmaiņu, tā kā šajā gadījumā darbojas riteņa atpakaļ rotēšanas” efekts. Pārbaudot pacienta spēju izšķirt figūra dažādos tās redzamības apstākļos, tiek secināts par detalizētas pacienta acu veselības izmeklēšanas nepieciešamību. Pazemināta figūras izšķiršana pie saglabāta redzes asuma var liecināt par pazemināto makulas pigmenta blīvumu, agrīno makulas deģenerācijas stadiju, kataraktas agrīno stadiju, u tml. Figūras trūkums redzes laukā var liecināt par nopietnu tīklenes struktūras traucējumu makulas apgabalā. Pārbaudes veikšana var būt apgrūtināta šķielēšanas un ambliopijas gadījumā.

Paņēmiena realizācija tiek īstenota ar iekārtas palīdzību. Izgudrojums tiek paskaidrots ar figūrām:

Fig.l. Shematiskais iekārtas darbības attēlojums, kur gaismas spektrāla sastāva regulācijai tiek izmantots monohromators.

Fig.2. Shematiskais iekārtas darbības attēlojums, kur gaismas spektrāla sastāva regulācijai tiek izmantota gaismas absorbciju filtru sistēma.

Fig.3. Shematiskais iekārtas darbības attēlojums, kur gaismas spektrāla sastāva regulācijai tiek izmantota vairāku dažāda spektrāla sastāva gaismas avotu kombinācija.

Fig.4. Makulas pigmenta pamatvielu - - luteīna un ceaksantīna - - absorbcijas spektri.

Iekārta darbojas sekojošā veidā:

Gaismas avota 1 starojums iziet caur ierīci 2 noteiktā spektra selekcijai (piemēram, difrakcijas režģis, prizma vai absorbcijas filtrs), tiek vienmērīgi izkārtots ar izkliedējošo ekrānu 3, iziet cauri rotējošam polarizatoram 4 un caur pacienta acs 5 caurspīdīgajām vidēm nokļūst uz tīklenes.

Iespējama iekārtas varianta piemērs - uz fig. 2: gaismas avota 1 starojums tiek sadalīts vairākos optiskajos kanālos, iziet cauri ierīcēm 2 noteiktā spektra selekcijai, kuras var būi atšķirīgie gaismas absorbcijas filtri, tad gaismas plūsmas no visiem kanāliem tiek sajauktas uz izkliedējoša ekrāna 3, tālāk starojums, atkal veidojot vienoto gaismas plūsmu, iziet cauri rotējošam polarizatoram 4 un caur pacienta acs 5 caurspīdīgajām vidēm nokļūst uz tīklenes.

Enerģētiski vairāk efektīva iekārtas varianta piemērs - uz fig. 3: iekārtā tiek izmantoti vairāki monohromatiskas gaismas avoti 1, kuru starojuma intensitāte tiek regulēta ar ierīcēm 2, tālāk starojums nokļūst uz izkliedējošo ekrānu 3, rezultātā veidojot vienoto gaismas plūsmu, kura iziet cauri rotējošam polarizatoram 4 un caur pacienta acs 5 caurspīdīgajām vidēm nokļūst uz tīklenes. Tādā veidā, maksimāls gaismas avotu 1 enerģijas daudzums tiek novirzīts pacienta acī 5, jo tā netiek tērēta liekas spektra daļas ģenerācijai un filtru iziešanu.

Iekārta veido kontrolētus apstākļus ”Haidingera slotu” efekta novērošanai. Efekts ir saistīts ar acs tīklenes polarizācijas īpašībām un var būt novērots tikai polarizētajā gaismā, līdz ar to iekārtai obligāti jānodrošina gaismas polarizācija. Tā kā vielas makulas struktūrā, kas ļauj novērot efektu maksimāli absorbē gaismu zilajā redzama diapazona daļā, zila gaisma ir optimāla viskontrastainākai efekta novērošanai. Pievienojot citas redzama diapazona daļas dažādās proporcijas, vai mainot gaismas intensitāti, var panākt attēla uztverama kontrasta samazināšanos. Figūrai ir neliels izmērs redzes laukā, tāpēc to ir labāk novērot uz vienmērīgi nokrāsota fona. Tādēļ iekārtai jānodrošina vienmērīgi nokrāsotais testa lauks ar izkliedējoša ekrāna palīdzību. Tā kā figūrai ir neasie kontūri, uz to izplatās dilšanas efekts, kad pie nekustīga neasa plankuma novērošanas, tas sāk subjektīvi samazināties laukumā un pazūd. Novērota figūra tiek ģenerēta tieši acs tīklenē, tādā veidā, tā ir absolūti nekustīga attiecība uz novērotāja aci un loti ātri paliek neizšķirama pie nemainīgas polarizācijas. Tāpēc iekārtai obligāti jāietver elements, kurš maina polarizācijas plaknes virzienu attiecībā pret novērotāja aci. Visdabiskākā figūras novērošana tiek panākta pie lēnas polarizācijas plaknes rotēšanas. Tā kā polarizatora un figūras rotēšanas ātrums un virziens atbilst viens otram, iespēja mainīt virzienu uz pretējo dod instrumentu pacienta atbilžu par novēroto figūru ticamības novērtēšanai.

Claims (8)

1. PRETENZIJAS

   1. Paņēmiens acs dibena izmaiņu, kuras veidojas pirms makulas vecuma deģenerācijas attīstības, noteikšanai, novērtējot makulas pigmenta blīvumu ar acs struktūru dabisku optisku īpašību palīdzību, kas atšķiras ar to, ka makulas pigmenta slāņa biezums tiek novērtēts pēc pacienta spējas novērot Haidingera slotas”, kur ”Haidingera slotu” redzamības mainīšanai tiek izmainīts polarizētas gaismas spektrs un/vai polarizācijas pakāpe, bet pacienta atbilžu ticamības noteikšanai tiek izmainīts polarizatora rotācijas virziens vai ātrums.
2. 2. Iekārta acs dibena izmaiņu, kuras veidojas pirms makulas vecuma deģenerācijas attīstības, noteikšanai, 1. pretenzijas paņēmiena izpildei, kas satur noteikta spektra, obligāti saturošu zilo redzamā spektra daļu, gaismas avotu un rotējošu polarizatora, izvietotus slēgtā korpusā, kas atšķiras ai’ to, ka papildus satur gaismas parametru - spektra, intensitātes - regulatora, polarizatora rotēšanas virziena un ātruma regulatoru, binokulāro kanālu.
3. 3. Iekārta saskaņā ar 2. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka var saturēt vairākus gaismas avotus.
4. 4. Iekārta saskaņā ar 2. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka tajā kā gaismas parametru regulatori var tikt izmantoti gaismas absorbcijas filtri.
5. 5. Iekārta saskaņā ar 2. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka tajā kā gaismas parametra regulators var tikt izmantots difrakcijas režģis.
6. 6. Iekārta saskaņā ar 2. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka tajā kā gaismas parametru regulators var tikt izmantota prizma.
7. 7. Iekārta pēc saskaņā ar 2. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka tajā kā gaismas parametru regulators var tikt izmantota gaismas avotu intensitātes regulatoru sistēma.
8. 8. Iekārta pēc saskaņā ar 2. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka var saturēt izkliedējošu ekrānu.