LV13791B - Metode un ierīce arteriālā asinsspiediena neinvazīvai un nepārtrauktai noteikšanai - Google Patents

Description

Izgudrojums attiecas uz asinsrites parametru ilgstošu un nepārtrauktu noteikšanu un reģistrāciju.

Tehnikas līmenis

Sistēmiskais arteriālais spiediens (AS) ir būtisks asinsrites sistēmas funkcionālo stāvokli raksturojošs parametrs. AS pulsējoši mainās katra sirdsdarbības cikla laikā, tāpēc tā kvantitatīvam raksturojumam izmanto spiediena abas ekstremālās vērtības viena cikla laikā (maksimālo - AS_max un minimālo - AS_mi_n) un iedomātu, reālam mainīgam spiedienam hemodinamiskā efekta ziņā līdzvērtīgu nepulsējoša spiediena izskaitļoto vērtību - vidējo dinamisko spiedienu (AS _vid. din. )· AS_max raksturo sirds muskuļa saraušanās spēku, AS_mi_n - perifero asinsvadu (arteriolu) kopējo hidrodinamisko pretestību, AS _vid. din. - dod hemodinamiskās funkcijas kvantitatīvu apkopojošu novērtējumu.

Arteriālā spiediena kontrole ir būtiska gan medicīnā asinsrites traucējumu novērtēšanā, gan veicot profilaktisku veselības pārbaudi vai paškontroli; ilgstoša neinvazīva arteriālā spiediena kontrole aktuāla arī sporta fizioloģijā ar nolūku novērtēt asinsrites sistēmas spējas pielāgoties fiziskai slodzei, kā arī lai objektīvi varētu spriest par treniņu vai rehabilitācijas pasākumu efektivitāti.

Ir zināmi vairāki gan neinvazīvi (netieši), gan invazīvi (tieši) arteriālā asinsspiediena noteikšanas veidi. Katram veidam var būt savas priekšrocības un trūkumi, kas ierobežo tā izmantošanu vienā vai otrā situācijā. Visprecīzākā arteriālā spiediena reģistrācijas metode ir tiešā katetrizācijas metode, kad pie manometra pievienots katetrs tiek ievadīta maģistrālajā artērijā. Šī metode ir traumējoša un ir veicama tikai ar augsti kvalificēta speciālista palīdzību. Tiešo mērījuma metodi mūsdienās izmanto tikai ārkārtas gadījumos, kad precīzas spiediena vērtības iegūšana ir vitāli svarīga.

Neinvazīvās spiediena noteikšanas meklējumi aizsākās jau 1834. gadā, kad pirmo reizi Herrisons pielietoja pretspiediena principu .Vēlāk Riva-Roči uzlaboja metodi, ieviešot gaisa manšetes. Vairākus gadus vēlāk Korotkovs radīja mūsdienās plaši pielietojamo auskultācijas metodi, ar kuru bija iespējams noteikt arī AS_mj_n. . Salīdzinoši nesen ieviestā arteriālā spiediena noteikšanas metode ir oscilometriskā metode. Dažādas oscilometriskās metodes modifikācijas tiek lietotas jau par medicīnas standartu pieņemtajos automātiskajos spiediena mērītājos (Clark et.al. 1995).

Augstākminētajās metodēs tiek lietots tā saucamais “manšetes pretspiediena princips”- mērījumu laikā ar manšetes palīdzību nospiež audos esošo artēriju, un spiediena vērtības nosaka dekompresijas periodā, atjaunojoties normālai asins plūsmai (Pickering et. al.,2005; Staessen et. al., 1995). Ar šādām metodēm arteriālo spiedienu nav iespējams noteikt nepārtraukti, turklāt manšetes izraisītais spiediens var radīt diskomfortu.

Arteriālā spiediena vērtības (AS_max un AS_mj_n) katra cikla laikā iespējams noteikt ar Penaza pirksta manšetes metodi (volume clamp metodi), kas arteriālā spiediena noteikšanai manšetē pastāvīgi uztur tādu spiedienu, kas pilnībā atslogo artērijas sieniņu (Penaz., 1973). Šis princips kombinācijā ar Wes.selinga physiocal algoritmu tiek izmantots Finometer ™ spiediena reģistrācijas ierīcē (Gizdulich P., Prentza A., Wesseling KH., 1997). Pagaidām šī ir vienīgā komerciālā ierīce, kas spēj neinvazīvi un nepārtraukti sekot arteriālajam spiedienam. Tomēr tās galvenais trūkums ir tas, ka izmeklējamai personai tiek ierobežotas manipulācijas ar rokām, un ilgstoša pirksta kompresija var radīt asinsrites traucējumus, kas izraisa nepatīkamas sajūtas; bez tam ilgstošs mērījums nav iespējams traucētas vietējās asins cirkulācijas dēļ.

Ērtākas, vienkāršākas un plašāk pielietojamas varētu būt metodes, kas arteriālā spiediena aprēķināšanai izmanto parametrus, kas korelē ar arteriālo spiedienu un kuru noteikšana ir pilnīgi atraumatiska, neinvazīva un izmeklējamo personu neapgrūtinoša. Viens no šādiem parametriem varētu būt pulsa viļņa izplatīšanās (aizkaves) laiks (At), vai no tā atvasināts lielums - pulsa viļņa izplatīšanās ātrums (PWV).

Ir zināmi vairāki mēģinājumi izmantot pulsa viļņa aizkaves laiku spiediena noteikšanai (Golub., 1995 ; On., et. al., 1989, US 5865755A). Šāda tipa metodēs kritisks posms ir kalibrēšana, kas nepieciešama, lai iegūtu indivīdam tipiskos pulsa viļņa aizkaves laika un arteriālā spiediena sakarības raksturlielumus. Teorētiski šīs sakarības noteikšanai ir nepieciešami vismaz divi arteriālā spiediena mērījumi, kas atšķirtos vismaz par 20mmHg. Lai izvairītos no ikreizējas kalibrācijas, tiek izmantots lielas populācijas statistiski vidējais regresijas līknes slīpums (lineārās regresijas koeficienti) (Orr., et. al.,1989). Šajā gadījumā, lai konstruētu līkni, pietiek izmērīt arteriālo spiedienu tikai vienu reizi (piem., miera, apstākļos), vienlaicīgi izdarot fotopletizmogrammas un kardiogrammas pierakstus, lai noteiktu pulsa viļņa aizkaves laiku. Metode dod samērā precīzus mērījumus miera apstākļos, taču fiziskās aktivitātes laikā šādā veidā iegūtās spiediena vērtības stipri atšķiras no reālām. Ir mēģinājumi šo metodi uzlabot. Piemēram, regresijas sakarības noteikšanai nepieciešamo atšķirīgo spiediena vērtību iegūstot, mainot ekstremitātes augstumu attiecībā pret sirds līmeni (Willshire R J., 2004). Arī šī metode nav pietiekami precīza, jo artērijā, pa kuru izplatās pulsa vilnis, veidojas spiediena un artērijas sienas iestiepuma gradients. Ir izstrādātas metodes spiediena noteikšanai pēc fotopletizmogrāfiskā signāla amplitūdas, ja fotopletizmogrammas pierakstu kombinē ar Penaza volume clamp metodi un ņem vērā ekstremitātes stāvokli attiecībā pret sirds līmeni (Asada. et. al.,2007).

Izgudrojuma izpaušana

Izgudrojuma mērķis - paaugstināt arteriālā spiediena (AS) aprēķināšanai izmantojamo signālu drošumu, palielināt arteriālā spiediena vērtību noteikšanas precizitāti un nodrošināt ērtāku mērīšanu.

Minētā mērķa sasniegšanai izmanto divas sakarības: funkcionālo sakarību starp arteriālo spiedienu un pulsa viļņa izplatīšanās laiku, kas ir tieši proporcionāls pulsa viļņa izplatīšanās ātrumam, un fotopletizmogrammas pulsāciju līknes formas atkarību no arteriālā spiediena, kas atspoguļo asinsrites gultnes viskoelastiskās īpašības (Shaltis et. al.; Allen et. al., 1999). Jau ir zināmas metodes, kas arteriālā spiediena vērtību aprēķināšanai izmanto arteriālā pulsa viļņa izplatīšanās laiku vai pulsa viļņa izplatīšanas ātrumu, kas noteikts, reģistrējot asinsvadu pulsācijās ķermeņa periferos audos (Kazanavičius et.al., 2003; Golub., 1995 ).

Arteriālā spiediena un pulsa viļņa izplatīšanās ātruma sakarību formalizēti izsaka Moena- Kortevega vienādojums:

PWV =

E-h 2-r p kur E - artērijas sienas elastības modulis, h - artērijas sienas biezums, r - artērijas rādiuss, p - asins blīvums.

Pulsa viļņa izplatīšanās ātrums (PWV) artērijās galvenokārt ir atkarīgs no to sienu elastības moduļa (E). Palielinoties arteriālajam spiedienam, artēriju sieniņa tiek vairāk iestiepta, un tās elastība samazinās, savukārt pulsa viļņa izplatīšanās ātrums palielinās. Samazinoties spiedienam, noris pretēji procesi (Smith., et. al.,1999). Arteriālā spiediena radītais artērijas sieniņas iestiepums ietekmē arī citus Moena-Kortevega vienādojumā iekļautos pulsa viļņa izplatīšanās ātruma noteicošos faktorus - artērijas sieniņas biezumu (h) un iekšējo rādiusu (r). Palielinoties spiedienam, samazinās sieniņas biezums un palielinās iekšējais rādiuss. Asins blīvuma (p) ietekme uz pulsa viļņa izplatīšanās ātrumu ir maznozīmīga, jo tās variabilitātes diapazons normālos apstākļos ir salīdzinoši neliels.

Arteriālā spiediena vērtības svārstās viļņveidīgi, atbilstoši sirdsdarbības cikla fāzēm, elpošanas fāzēm un citām vazomotorā centra aktivitātes maiņām.

Klīnisko mērījumu sērijas (23 praktiski veseli cilvēki, AS, At un fotopletizmogrammas pulsāciju amplitūdas ( PPGpa ) mērījumi 23±2°C temperatūrā, pirms un pēc fiziskas slodzes) rezultāti uzrāda sakarību starp šiem trim parametriem, kuru var tuvināt ar divfaktoru lineārās regresijas modeli y=a+biXi+b2X2, kur Xj un Χ2 ir arteriāla spiediena vērtība. Šīs sakarības regresijas koeficienti (a un b) ir katram indivīdam un asinsvadu gultnei raksturīgi.

Regresijas koeficientus dotajai līknei ir iespējams iegūt, reģistrējot pulsa viļņa aizkaves laiku un pulsa līknes amplitūdu pie divām vismaz par 20 mmHg atšķirīgām spiediena vērtībām (kalibrējot). Spiediena vērtību aprēķināšanai tālāko izmeklējumu gaitā ir izmantojami kalibrēšanas procesā iegūtie koeficienti.

Arteriālā spiediena kalibrēšanas un asinsspiediena aprēķināšanas procesu saskaņā ar piedāvāto izgudrojumu veic sekojoši. Uz izmeklējamās personas krūšu kurvja novieto EKG sensoru. Pie izmeklējamās personas ārējās auss gliemežnīcas pievieno fotopletizmogrāfiskā (PPG) optiskā signāla kontaktsensoru. Uz izmeklējamās personas kreisās rokas augšdelma uzliek kompresijas manšeti ar iebūvētu skaņas svārstību detektoru un roku novieto personas sirds līmenī. Ar auskultācijas metodi nosaka arteriālo spiedienu (AS_max un AS_mi_n) miera apstākļos, spiediena noteikšanas brīdī vienlaicīgi reģistrējot EKG un PPG signālus. Izmeklējamā persona labajā rokā satver rokas dinamometru. Uz kreisās rokas novietotajā manšetē tiek radīts par divdesmit mmHg lielāks spiediens nekā izmērītais AS_max· Pēc noteikta skaņas vai gaismas signāla izmeklējamā persona savu iespēju robežās saspiež un tur rokas dinamometru. PPG un EKG parametru vērtības ciklā, kura laikā skaņu detektors sāk uztvert pirmās arteriālā izcelsmes skaņas, tiek saglabātas vēlākiem aprēķiniem. Pēc tam spiediens manšetē tiek strauji samazināts, līdz detektorā izzūd jebkādas arteriālas izcelsmes skaņas; atbilstošās PPG un EKG parametru, kā arī arteriālā spiediena vērtības tiek saglabātas. Pēc kalibrēšanas beigām no izmeklējamās personas kreisās rokas tiek noņemta kompresijas manšete ar iebūvētu skaņas svārstību detektoru. Izmantojot divas dažādas asinsspiediena vērtības un tām atbilstošās PPG pulsāciju amplitūdas un aizkaves laika vērtības, ar divfaktoru lineārās regresijas modeli iegūst regresijas koeficientus (a; bj; b₂). Turpmāk konkrētai izmeklējamai personai momentānās AS vērtības aprēķina, izmantojot tikai momentānās pulsa viļņa izplatīšanās laika un pulsa viļņa līknes amplitūdas vērtības un iepriekšējā kalibrācijā iegūtos divfaktoru lineārās regresijas koeficientus. Aprēķināto arteriālā spiediena vērtību drošuma un precizitātes paaugstināšanai katru nākošo spiediena vērtību aprēķina, rēķinot vidējo no 3 iepriekšējām un 3 sekojošām momentānām vērtībām.

Metode un ierīce arteriālā asinsspiediena neinvazīvai un nepārtrauktai noteikšanai ir paskaidrota ar pievienotajiem rasējumiem.

īss rasējumu apraksts

Fig. 1 ir attēlota arteriālā asinsspiediena spiediena neinvazīvas un nepārtrauktas mērīšanas ierīces blokshēma;

Fig. 2 ir attēlota pulsa viļņa izplatīšanās laika un fotopletizmogrammas pulsa amplitūdas noteikšanas shēma;

Fig. 3 ir attēlota sensoru novietojuma shēma arteriālā spiediena kalibrācijas un mērīšanas laikā.

Fig. 1 attēlota arteriālā spiediena neinvazīvas un nepārtrauktas mērīšanas ierīce ietver divus funkcionālus blokus - spiediena sekošanas bloka un spiediena kalibrācijas bloka, kuri savukārt sastāv no diviem funkcionāliem blokiem - spiediena sekošanas bloka un spiediena kalibrācijas bloka, kuri savukārt sastāv no fotopletizmogrāfiskā (PPG) optiskā signāla kontaktsensora (11), elektrokardiogrāfiskā (EKG) signāla sensora (1), kompresijas manšetes (17), skaņas svārstību detektora (12) elektroniskiem pastiprinātājiem (2, 10), kuri pastiprina visus izejas signālus, pastiprinošajiem filtriem (3,9,13), kuri nodzēš nevajadzīgās signāla komponentes, sliekšņa detektora (14), kas uztver skaņu toņus, sūkņa (19), kas rada manšetē spiedienu, elektriskā vārsta (20), kas samazina manšetē spiedienu, digitālā manometra (18), kas kontrolē manšetē spiedienu, mikrokontrolieriem (4, 16), kuri veic datu savākšanu un analīzi saskaņā ar aprakstīto metodi, displeja (6) - piemēram, paneļa vai monitora, kas uzrāda AS_max ,AS_Vid. din. un AS_mj_n momentānās vērtības un to dinamiku noteiktā laika periodā, tastatūras (5), kas nodrošina interfeisu ar lietotāju, atmiņas bloka (7), kas saglabā nepārtrauktu mērījumu datus un raidītāja (8), kas nodrošina telemetrisku spiediena monitoringu.

Pulsa viļņa izplatīšanās laiks (At) - Fig. 2 mērīts kā attālums no EKG R zoba virsotnes līdz pulsa viļņa “pēdai” (PPG signāla zemākajam līmenim), fotopletizmogrammas pulsāciju amplitūda (PPGpa) mērīta kā attālums no pulsa viļņa pēdas līdz pulsa viļņa maksimumam.

Izgudrojuma realizācijas piemers

Izmeklējamā persona - 27 gadus vecs vīrietis. Izmeklējamai personai tiek uzlikts auss

PPG kontaktsensors un aplikta EKG elektrodu josta. Pie spiediena mēriekārtas pievienots kalibrācijas bloks un uz augšdelma uzlikta gaisa kompresijas manšete ar skaņu svārstību detektoru. Pirmajā mērījumu reizē ar auskultācijas metodi tiek noteikts arteriālais asinsspiediens (AS_maxi=100mmHg; AS_mj_ni=60mmHg) un vienlaicīgi noteiktas atbilstošās Ati un PPGpa vērtības (Ati = 0.1320s; PPGpAi=3.86r.v.-potītes-augšdelma indekss) miera apstākļos. Otrreiz šīs pašas vērtības (AS_max2=130mmHg; AS_min2⁼70mmHg; At2=0.1212s; PPGpA2⁼2.51r.v.) tiek noteiktas statiskās slodzes laikā (ar rokas dinamometru). Izmeklējamai personai noņem gaisa kompresijas manšeti un skaņu svārstību detektoru un atvieno kalibrācijas bloku no reģistrācijas iekārtas. Izmantojot AS, At un PPGpa vērtības, aprēķina lineārās divfaktoru regresijas vienādojumu koeficientus (AS_max=670-(4817*At+16.63*PPGpA);

AS_mi_n=331-(2404 *At+11.75*PPGpA), kurus tālāk izmanto neinvazīvai AS vērtību aprēķināšanai šai personai. Vidējā dinamiskā spiediena vērtību iegūst no AS_max un AS_mj_n vērtībām pēc dotās sakarības AS _vid. din. ⁼ [(2*AS_mj_n) + AS_max] / 3. Pēc pirmo sešu sirds ciklu reģistrācijas uz displeja tiek attēlotas visas trīs spiediena vidējās vērtības.

Piedāvātā metode, salīdzinot ar citām metodēm, kas arteriālā spiediena aprēķināšanai izmanto pulsa viļņa izplatīšanās laika vai ātruma informāciju, ir ērtāka lietošanai spiediena kalibrēšana ir ātrāka un spiediena izmainīšanas veids ir fizioloģisks (ierobežota apjoma un intensitātes, pilnībā atraumatiska slodze); ir iespējams veikt telemetrisku spiediena mērīšanu, jo piedāvātā iekārta spēj gan saglabāt, gan reālā laikā nosūtīt mērījumu datus pa bezvadu sakaru kanālu. Metodē ietvertā spiediena vidējo vērtību noteikšana samazina artefaktu rašanos, līdz ar to uzlabo mērīšanas precizitāti.

Informācijas avoti:

1. Allen J, Murray A., Modelling the relationship between peripheral blood pressure and blood volume pulsē using linear and neural network system identification techniques, Physiol. Meas, 20, pp.287-301 (1999).

2. Asada H, Shaltis P, Mccombie D, Reisner A., Wearable blood pressure sensor and method of calibration.United States Patent US2007055163,2007.

3. Clark Justin. Total compliance method and apparatus for neninvasive arterial Continuous blood pressure monitoring method and apparatus. - International PatentUS 5423322, 1995.

4. Gizdulich P., Prentza A., Wesseling KH. Models of brachial to finger pulsē wave distortion and pressure decrement. Cardiovascular Research. 33(3):698705, 1997. Mar.

5. Golub H.., Method and apparatus for non-invasive, cuffless continuous blood pressure determination. - United States Patent US005857975A, 1999.

6. Kazanavičius E., Girčys R., Mačikēnas E., Lugin S. 2003. Determination of

Arterial Blood Pressure Using the Pulsē Transit Time. - Informacines Technologijos ir Valdymas, 4(29): 23 - 29.

7. Mallat J., Pironkov A., Destandau M. S., Tavemier B. 2003. Systolic Pressure Variation (Adown) Can Guide Fluid Therapy During Pheochromocytoma

Surgery. - Can. J. Anesth., 50(10): 998 - 1003.

8. Orr T., Device for displaying blood pressure.- United States Patent US4669262,1989.

9. Penaz .Photoelectric Measurement of Blood Pressure, volume and Flow in the Finger Digest of the 10^th International Conference on Medical and Biomedical

Engineering. 1973.

10. Pickering T. G., Hall J. E., Appel L. J. 2005. Recommendations for Blood Pressure Measurement in Humāns and Experimental Animals. - Circulation, 111:697-716.

11. Shaltis P, Reisner A, Asada H., Calibration of the photopletysmogram to arterial blood pressure: Capabilities and limitations for continuos pressure monitoring. Thesis

12. Smith R. P., Argod J., Pepin J-L., Levy P. A. 1999. Pulsē Transit Time: An Appraisal of Potential Clinical Applications. - Thorax, 54: 452 - 458.

13. Staessen J. A., Fagard R., Thijs L. 1995. A Consensus Vievv on the Technique of Ambulatory Blood Pressure Monitoring. - Hypertension, 26: 912 - 918.

14. Willshire Richard John. Method of calibrating a blood pressure monitoring apparatus - International Patent GB2394178, 2004.

Pretenzijas

Claims (10)

1. Pretenzijas

   1. Metode arteriālā asinsspiediena neinvazīvai un nepārtrauktai noteikšanai, izmantojot EKG signālu un arteriālā pulsa signālu no ķermeņa periferiem audiem,

   5 attālumu no EKG R zoba virsotnes līdz noteiktam punktam PPG līknē (At) un PPG līknes pulsa amplitūdu (PPGpa) arteriālā spiediena aprēķināšanu no At un PPGpa, artefaktu samazināšanu, kas atšķiras ar to, ka iegūto spiediena vērtību (AS_max., ASvid. din., AS_min) precizitātes un drošuma paaugstināšanai, spiediena vērtību aprēķina rēķinot vidējo lielumu un veic spiediena vērtību patstāvīgu

   10 kalibrēšanu.
2. 2. Metode saskaņā ar 1 .pretenziju, kas atšķiras ar to, ka arteriālā spiediena aprēķināšanai izmanto attālumu no R zoba virsotnes līdz PPG līknes pulsa pēdas sākumam(At) un PPG līknes pulsa amplitūdas maksimālo vērtību (PPGpa).
3. 3. Metode saskaņā ar 1. vai 2. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka kalibrēšanu veic divreiz reģistrējot AS_max., AS_mj_n spiediena vērtības vienlaicīgi ar attiecīgajām (At) un PPGpa vērtībām, pie kam, pirmo reizi AS mēra ar auskultācijas metodi miera apstākļos.

   ²⁰
4. 4. Metode saskaņā ar jebkuru pretenziju no 1. līdz 3., kas atšķiras ar to, ka kalibrācijas otrreizējo spiediena reģistrāciju veic, kompresijas manšetē radot vismaz par 20 mmHg lielāku spiedienu nekā AS_max tika iegūts pirmajā mērījumā kalibrācijas laikā.
5. 5. Metode saskaņā ar jebkuru pretenziju no 1. līdz 4., kas atšķiras ar to, ka kalibrācijas otrreizējā spiediena noteikšana tiek veikta statiskās slodzes laikā, izmantojot rokas dinamometru.

   30
6. 6. Metode saskaņā ar jebkuru pretenziju no 1. līdz 5., kas atšķiras ar to, ka kalibrācijas laikā otrreizējā spiediena vērtība AS_max tiek nolasīta brīdī, kad uz nospiestās artērijas parādās raksturīgi skaņu signāli.
7. 7. Metode saskaņā ar jebkuru pretenziju no 1. līdz 6., kas atšķiras ar to, ka kalibrācijas otrreizējās spiediena reģistrācijas laikā AS_min vērtība tiek noteikta, ātri dekompresējot manšeti uzreiz pēc AS_max noteikšanas, brīdī, kad izzūd 6. p. minētās skaņas.
8. 8. Metode saskaņā ar jebkuru pretenziju no 1. līdz 7., kas atšķiras ar to, ka kalibrēšanas laikā tiek aprēķināti divfaktoru lineārās regresijas koeficienti AS_max., ASmin. vērtību saistībai ar (At) un PPGpa vērtībām.
9. 10 9. Metode saskaņā ar jebkuru pretenziju no 1. līdz 8., kas atšķiras ar to, ka arteriālā spiediena momentānās vērtības AS_max., AS_mj_n aprēķina, rēķinot vidējo no 3 iepriekšējām un 3 sekojošām vērtībām, bet arteriālā spiediena vidējo dinamisko momentānu vērtību iegūst no aprēķinātajām momentānajām spiediena vērtībām pec sakarības AS vid, din. ((2 ASmin) ū AS_max] / ^J ·

   1Q. Ierīce, kas paredzēta arteriālā spiediena neinvazīvai un nepārtrauktai noteikšanai, kas ietver

   - spiediena izsekošanas bloku, kurš sastāv no fotopletizmogrāfiskā (PPG) optiskā signāla kontaktsensora (11), elektroniskiem izejas signālu

   20 pastiprinātājiem (2, 10), pastiprinošajiem filtriem nevajadzīgo signāla komponentu nodzēšanai (3, 9), mikrokontroliera (4) datu savākšanai un analīzei, displeja (6), kas uzrāda AS_max ,AS_Vid. din. un AS_mi_n momentānās vērtības un to dinamiku noteiktā laika periodā, tastatūras (5) interfeisa ar lietotāju nodrošināšanai, atmiņas bloka (7) un raidītāja (8) telemetriska

   25 spiediena monitoringa nodrošināšanai un

   - spiediena kalibrācijas bloku, kurš sastāv no kompresijas manšetes (17), skaņas svārstību detektora (12) pastiprinoša filtra nevajadzīgo signāla komponentu nodzēšanai (13), sliekšņa detektora skaņu toņu signālu uztveršanai (14), sūkņa (19), elektriskā vārsta (20) spiediena samazināšanai manšetē, digitālā

   30 manometra (18), mikrokontroliera (16).
10. 11. Ierīce saskaņā ar 10.pretenziju, kas atšķiras ar to, ka tā satur telemetrisku raidītāju, ar kuru tiek sūtīti mērījumu dati.