LV11851B - Mākslīgā gūžas locītava - Google Patents

Description

MĀKSLĪGA GŪŽAS LOCĪTAVA

Izgudrojums pieskaitāms medicīnas jomai, attiecas uz rekonstruktīvo ķirurģiju un tas skar gūžas locītavas totālu endoprotēzēšanu pie koksartrozēm, pie gūžas locītavas ankilozēm, strutainiem koksītiem un citām šī rajona saslimšanām.

Gūžas locītavas funkciju atjaunošana ir jāuzskata par svarīgu uzdevumu mūsdienu rekonstruktīvā ķirurģijā. Zaudējot gūžas locītavā kustīgumu indivīds kļūst par invalīdu.

Izdarot totālas endoprotēzes operāciju apmaina abas locītavas virsmas, tas ir gūžaskaula galviņu un iegurņa kaula bedrīti. Gūžas locītavas endoprotēzēšanai pazīstamas dažādas alloprotēzes, kuru uzdevums ir rūpēties par drošām kustībām gūžas locītavā.

Ir pazīstama K.M.Sivaša gūžas locītavas endoprotēze (1,2). Tā ir metāliskas konstrukcijas protēze, kura sastāv no gūžaskaula bedrītes konstrukcijas un protēzes garās kājiņas, kuru ievada gūžaskaula smadzeņu kanālā. Izliektais protēzes kakliņš savieno protēzes galviņu ar kājiņu. Galviņa kustīgi piestiprināta locītavas bedrītes protēzei.

Šimbrīžam lietotās gūžas locītavas endoprotēzes ir metālupolimeru uzbūves (3.). Norādītās endoprotēzes ir izgudrotās endoprotēzes analogi.

Totālās endoprotēzes nostiprina kaulā ar akrilcementu, sevišķi pacientiem ar dažādiem patoloģiskiem procesiem iegurņa locītavā vai arī iegurņa kaulā, kā arī ja ir tieksme uz osteoporozi. Pēc 10-12 minūtēm akrilcements pilnīgi polimerizējas pārejot cietā stāvoklī. Sākumā iegurņa komponentu nostiprina iegurņa kaula bedrītē. Pēc tam akrilcementu ievada ciskaskaula kanālā un tur ievada ciskaskaula protēzes kājiņu.

Komplikācijas izdarot endoprotēzēšanu:

1.Visbīstamākā komplikācija ir sastrutošana, kura var sagādāt arī slimnieka bojāeju. Tā var izcelties ja pacients saslimst ar pielonefrītu, holecistītu, tromboflebītu u.c.kaitēm.

-2Sakarā ar metāliskās štiftes (protēzes kājiņas) ievadīšanu ciskaskaula diafīzes dobumā var izcelties sastrutojums, kas var pāriet uz visu kaula smadzeņu kanālu. Osteomielītiskā procesā iesaistās abas gūžas metafīzes, arī kaulu gali, pakļauti iekaisuma procesam, attīstās osteoartrits (strutains artrīts ar osteomielītu). Indicēta steidzama operācija - locītavas rezekci ja.

Strutaini iekaisuma procesi prasa steidzamu kaula dobuma sanāciju. Izdara plašu kaula trepnāciju. Evakuējot nedzīvos kaulaudus rodās plošs defekts. Sakarā ar plašiem defektiem nepieciešama kaula plastika.

Sekojošās komplikācijas:

2.Iegurņa locītavas protēzes izkustēšanās. Šī komplikācija attīstās visiem slimniekiem, kuriem pirms 2-5-8 gadiem izdarīta šī operācija.

3.Metalloze - šī komplikācija rada endoprotēzes destabilizāciju. Attīstoties izkustēšanās procesam rodas sāpes locītavā.

Šādos gadījumos izdara atkārtotu operāciju - endoprotēzes maiņu. Ja to neizdara savlaicīgi, attīstās kaula rezorbcija un iet bojā lielāks kaula segments.

Mainot endoprotēzi nepieciešams evakuēt akrilcementu no ciskaskaula kanāla, kā arī no iegurņa bedrītes.Akrilcementa evakuēšana ir ļoti apgrūtinoša, nepieciešams izdarīt plašu fenestrāciju (izdarīt atverītes) ciskaskaulā tik tālu, cik tālu ir izdarīta cementēšana, kas padara vājāku ciskaskaula izturību. Analoģiskas grūtības ir ari evakuējot akrilcementu no iegurņa bedrītes - ar to zaudējot lielu segmentu no iegurņa, pastāv arī sēdes nerva bojājuma iespēja.

Gūžas locītavas komponentu apmaiņa ir smaga traumatiska operācija, sakarā ar plašiem sarētojumiem, kaulu izaugumiem un metallozi. Operācija saistīta ar lielu asinszaudējumu un tā ir ļoti ilga.

Sakarā ar aprakstītām komplikācijām, kādas rodās lietojot pazīstamās konstrukcijas endoprotēzes, radās nepieciešamība izgatavot endoprotēzi no materiāla, kurš varētu novērst tādas komplikācijas kā metallozi, izkustēšanās un sastrutojumus.

-3Ir pazīstama mākslīgā gūžas locītava no paegļa (4).

Locītava sastāv no:

a) intraossālas protēzes ar galviņu un kakliņu,

b) iegurņa bedrītes protēzes, kas sastāv no diviem diskveida savstarpēji kontaktējošiem elementiem ar pussfēriskiem dobumiem zem gūžaskaula galviņas protēzes. Virsējam diskam ir cauriejoša atvere protēzes kakliņam.

Protēzes konstrukcijā ietilpst arī:

c) protēzi nostiprinoši elementi.

Mākslīgā gūžas locītava, kura veidota no paegļa dod iespēju izbēgt no tādām komplikācijām kā metālloze, protēzes izkustēšanās kaula smadzeņu kanālā. Šī protēze palīdz izbēgt no sastrutošanas ciskaskaula kanālā. Šī endoprotēze neprasa arī akrilcementa pielietošanu, jo endoprotēzi veidotu no paegļa nostiprina kaulaudi un asinsvadi, kuri 1-2 mēnešu laikā no apkārtējiem kaulaudiem ieaug endoprotēzes porās.

No paegļa veidotā gūžas locītavas endoprotēze ir izgudrojuma prototips.

Tomēr pie hronisku saslimšanu esamības vai iegurņa kaula patoloģiskiem procesiem, pielietojot prototipu, var rasties iegurņa kaula rezorbcija ar sekojošu iegurņa kaula un locītavas bojājumu, var rasties sēdes nerva bojājums.

Izgudrojuma mērķis ir izstrādāt tādas konstrukcijas endoprotēzi, kura pasargātu no tādām komplikācijām kā mākslīgās endoprotēzes izkustēšanās, sēdes nerva bojājuma, kā arī sastrutojumu rašanās, sevišķi, ja pacientam ir iegurņa kaula saslimšana.

Uzstādītais mērķis sasniedzams tādējādi, ka mākslīgā gūžas locītava no paegļa, saturoša protēzi iekškaula serdeņa ar galviņu un kakliņu veidā, locītavas bedres protēzi divu diskveida, savā starpā kontaktējošu elementu veidā ar pussfēriskiem dobumiem zem gūžas protēzes galviņas ar cauru spraugu vienam no diskiem zem tās pašas protēzes kakliņa un nostiprinājuma elementiem, pie tam - disks, novietojams no locītavas bedres puses apgādāts ar ass cilindrisku tapu ar šķērsgriezumu elipses veidā, pie kam uz tapas izpildīta taisnstūra rieva protēzes nostiprināšanai iegurņa kaulā.

Tapa un disks var būt izjaucami. Locītava no tapas puses apgādāta ar bloku, piemēram kuba veidā ar profilētu padziļinājumu uz tapas, pie kam bloka rieva izpildīta tādā veidā, ka nodrošina tapas iespēju pagriezties 30° robežās un pēdējās fiksāciju.

Izgudrpjuma būtība paskaidrota rasējumos kur attēlā I - iegurņa kaula bedrītes ar protēzēm pirms savienošanas, aksonometrisks attēls (fig.1). attēlā 2 - tā pati protēze savienota, attēls šķērsgriezumā (fig.2).

attēls 3 - zīmējumā bultiņa A tapas virzienā (fig.3).

Mākslīgā gūžas locītava sastāv no ciskaskaula proksimālā gala kājiņas I, galviņas 2 un kakliņa 3, iegurņa kaula bedrītes protēzes, kas sastāv no savā starpā kontaktējošiem diskiem 4,5 ar pussfēriskiem dobumiem 6 zem gūžaskaula protēzes galviņas, noslēdzošam diskam izveidotā cauriejošā atvere 7 protēzes kakliņam. Disks, kuru paredzēts ievietot iegurņa kaula bedrītē apgādāts ar ass cilindrisku tapu^ar šķērsgriezumu elipses veidā. Pie kam uz tapas izpildīta taisnstūra rieva 9, kura vajadzīga, lai nostiprinātu cilindrisko tapu iegurņa kaula bedrītē.

Diskos 4,5 ir atveres 10, lai diskus varētu savienot ar štiftu II palīdzību. To galviņas ir trijstūrveidīgas 12.

Ja ir vajadzība, tad tapa un disks var būt izveidoti kā atsevišķas detaļas un tās var pieskrūvēt ar divām paegļa skrūvēm.

Gūžas locītavas komplekts (atsevišķos gadījumos) tiek apgādāts ar bloku 13 kuba veidā, kuram pēc tapas formas izpildīts padziļinājums 14, pie tam rieva blokā izpildīta tādā veidā, ka nodrošina iespēju tapai pagriezties 30° robežās un pēdējās fiksāciju blokā ar sekojošu satapošanu.

Turpinājumā seko gūžas locītavas operācija eksperimentā. Trusi noliek uz operācijas galda, fiksē visas četras ekstremitātes. Operācijas rajonā norazē matiņus un pielīmē ar bioloģisko līmi polietilēna plēvi, caur kuru izdara operācijas griezienu.

-5Intraperitoneālā narkozē izdara 4 cm garu griezienu iepretim trochanter major, pārkniebj ciskas kaula kakliņu, izņem ciskaskaula galviņu. Ar urbi izveido kanālu gūžas kaulā, kurā ievada kājiņu 1. Atpreperē iegurņa kaula bedrīti. Evakuē tos iegurņa audos, kuros ir rezorbcija vai citas kaula izmaiņas. Tanī vietā kur evakuēti bojātie iegurņa audi, formē padziļinājumu kuba formā. Kur iegurņa audos izveidojiesļpadzilinājums, ievieto endoprotēzes bloku 13. Blokā 13 izveido elipsveida tapu 8 no endoprotēzes diska 5. Izdarot pagriezienu par 30° rievā 9 nostiprina disku 5 blokā 13. Ar divu štiftu palīdzību fiksē endoprotēzes disku 5 pie bloka 13 ar to fiksē mākslīgi izveidoto iegurņa bedrīti pie iegurņa kaula. Caur caurējošo atveri 7 mākslīgajā iegurņa kaula bedrītē 6 ievada gūžaskaula galviņu 2. Kājiņu 1 ievada gūžaskaula kanālā, pēc tam abus protēzes diskus 4,5 nostāda pretim un fiksē ar skrūvēm 12 tādā veidā izveidojot mākslīgu iegurņa kaula bedrīti. Sašuj muskulatūru. Pārbauda locītavas kustības. Ja tas ir vajadzīgs, koriģē protēzes stāvokli. Pa slāņiem sašuj brūci lokāli ievadot antibiotiskos līdzekļus. Uzliek ģipša pārsējumu. Visi endoprotēzes elementi izpildīti ar paegļa koksni. Diskiem , tapai un kaulam izdarītas vairākas sīkas perforācijas atveres, ar to radot labāku kontaktu starp endoprotēzi un apkārtējiem audiem.

Pielietojot disku ar elipsveida tapu dod iespēju nostiprināt protēzes proksimālo galu tā, lai šinī vietā nerastos izkustēšanās pēcoperācijas periodā. Paegļa koka bloka ievietošana iegurņa kaula bedrītē atļauj novērst rezorbciju un sastrutojumu iegurņa kaulā, kā arī novērst sēdes nerva bojājumus.

Savienojamie locītavas elementi endoprotēzēšanas procesā atļauj pilnībā saglabāt trochanter major, tai pašā laikā zināmajās operāciju metodēs pielieto trochanter major šķelšanu. Saudzējot trochanter major varam saudzēt muskuļus, kas pie tā piestiprinās un līdz ar to netraucē rotācijas kustības gūžas locītavā.

Sarežģītā paegļa koka struktūra atļauj ilgstoši panest dažādas slodzes kādas ir uzliktas gūžas locītavai.

-6Veikti 107 eksperimenti trušiem izdarot gūžas locītavas protezēšanu. Kustību apjoms trušiem pēc gūžas locītavas protēzēšanas atgriezās normālā pēc 2-3 nedēļām.

Locītava sāka veidoties pēc 4. nedēļām. Dzidrs locītavas šķidrums bija konstatējams pēc 2 mēnešiem. Iegurņa kaula bedrītes malās izveidojās skrimšlaudi. Locītavas somiņa pilnīgi noformējās pēc 7-8 mēnešiem. Gūžaskaula galviņa un iegurņa kaula bedrīte bija it kā gludi nopulēta.

Histoloģiskie preperāti parādīja, ka paegļa koksnē ieaug asinsvadi un kaulaudi ar labi saskatāmiem osteoniem.

Nevienā no 107 eksperimentiem dzīvniekiem, kuriem izdarījām totālo endoprotēzi gūžas locītavā nebija konstatējama izkustēšanās, sastrutošana ne arī paegļa protēzes atstumšana. Novērošanas laiks eksperimenti ar trušiem ir I gads un 7 mēneši, kas novērojot cilvēkus atbilst 15 gadiem.

Klīnikā protezēšanas elementi no paegļa koka izmantoti veicot dažādas traumatoloģiskas un ortopēdiskas operācijas atslēgaskaula osteosintēze, tāpat pleca, apakšstilba, augšstilba u.c. osteosintēzēm. Kopā veiktas 54 operācijas cilvēkiem. Novērošanas laiks 47 gadi. Nevienā gadījumā nesastapāmies ar komplikācijām kā atstumšanas tā arī izkustēšanās vai sastrutošanas. Iespējams ka pozitīvie rezultāti iegūti:

1) ar paegļu ēteriskās eļļas saturu un viņu bakterocidām un reģeneratīvām īpašībām;

2) paegļa koksnes šķiedrainai struktūrai;

3) samērā ātrai asinsvadu un kaulaudu ieaugšanai paegļa koksnē, sevišķi tā porās - trusītim 2-3 nedēļās, cilvēkam 4-5 mēnešos .

Tādā veidā notiek fizioloģiska mākslīgās locītavas protēzes nostiprināšanās organismā, kas izslēdz akrilcementa pielietošanas vajadzību.

Paegļa koka pielietošana operācijas laikā arī tanī ziņā ērta, ka to operācijas laikā var piemērot situācijas vajadzībām katrā atsevišķa gadījumā.

-7INFORMĀCIJAS MATERIĀLI

1. Autora apliecība 278022, Izgudrojumu biļetens 25, 1970.g.

2. Krievijas patents 2040228, Izgudrojumu biļetens 21, 1995.g.

3.1.A.Movšovičs. Operatīvā ortopēdija.M.Med. 1994. g. lpp. 234-252

4.Autora apliecība 1585934, Εϋ,ΑβίΤ^- 2/32 - prototips.

Claims (3)

1. IZGUDROJUMA FORMULA

   1. Mākslīgā gūžas locītava no paegļa koka, kas sastāv no iekškaula serdeņa ar galviņu un kakliņu un locītavas bedres divu diskveida, savā starpā kontaktējošu elementu veidā, kuriem ir pussfēriski dobumi zem gūžas protēzes galviņas ar caurumu vienam no diskiem zem tās pašas protēzes kakliņa un nostiprinājuma elementiem, raksturojas ar to, ka disks, kuru ievieto locītavas bedres daļa, apgādāts ar ass cilindrisku tapu ar šķērsgriezumu elipses veidā, pie kam uz tapas izpildīta taisnstūra rieva protēzes nostiprināšanai iegurņa kaulā.
2. 2. Locītava pēc l.p. raksturojas ar to, ka tapa un disks ir izjaucami.
3. 3. Locītava pēc 1. vai 2.p. raksturojas ar to, ka tā no tapas puses apgādāta ar bloku, piemēram, kuba veidā ar profilētu padziļinājumu uz tapas, pie kam bloka rieva izpildīta tādā veidā, ka nodrošina tapas iespēju pagriezties 30° robežās un pēdējās fiksāciju.