LV15058B - Augsta kardiovaskulārā riska rādītāju noteikšanas paņēmiens centrālās aptaukošanās gadījumā Baltijas jūras reģiona pacientiem - Google Patents

Augsta kardiovaskulārā riska rādītāju noteikšanas paņēmiens centrālās aptaukošanās gadījumā Baltijas jūras reģiona pacientiem Download PDF

Info

Publication number
LV15058B
LV15058B LVP-15-49A LV150049A LV15058B LV 15058 B LV15058 B LV 15058B LV 150049 A LV150049 A LV 150049A LV 15058 B LV15058 B LV 15058B
Authority
LV
Latvia
Prior art keywords
patients
skin
cardiovascular risk
cardiovascular
risk
Prior art date
Application number
LVP-15-49A
Other languages
English (en)
Other versions
LV15058A (lv
Inventor
Jūlija VOICEHOVSKA
Jana Janovska
Vladimirs Voicehovskis
Sergejs Babikovs
Olga Zubova
Ludmila Ivanova
Jānis Ķīsis
Andrejs ŠĶESTERS
Alise Silova
Aivars Lejnieks
Original Assignee
Rīgas Stradiņa Universitāte
Priority date (The priority date is an assumption and is not a legal conclusion. Google has not performed a legal analysis and makes no representation as to the accuracy of the date listed.)
Filing date
Publication date
Application filed by Rīgas Stradiņa Universitāte filed Critical Rīgas Stradiņa Universitāte
Priority to LVP-15-49A priority Critical patent/LV15058B/lv
Publication of LV15058A publication Critical patent/LV15058A/lv
Publication of LV15058B publication Critical patent/LV15058B/lv
Priority to PCT/LV2016/000002 priority patent/WO2016190723A1/en

Links

Classifications

    • AHUMAN NECESSITIES
    • A61MEDICAL OR VETERINARY SCIENCE; HYGIENE
    • A61BDIAGNOSIS; SURGERY; IDENTIFICATION
    • A61B5/00Measuring for diagnostic purposes; Identification of persons
    • A61B5/48Other medical applications
    • A61B5/4842Monitoring progression or stage of a disease
    • AHUMAN NECESSITIES
    • A61MEDICAL OR VETERINARY SCIENCE; HYGIENE
    • A61BDIAGNOSIS; SURGERY; IDENTIFICATION
    • A61B5/00Measuring for diagnostic purposes; Identification of persons
    • A61B5/44Detecting, measuring or recording for evaluating the integumentary system, e.g. skin, hair or nails
    • A61B5/441Skin evaluation, e.g. for skin disorder diagnosis
    • A61B5/442Evaluating skin mechanical properties, e.g. elasticity, hardness, texture, wrinkle assessment
    • AHUMAN NECESSITIES
    • A61MEDICAL OR VETERINARY SCIENCE; HYGIENE
    • A61BDIAGNOSIS; SURGERY; IDENTIFICATION
    • A61B5/00Measuring for diagnostic purposes; Identification of persons
    • A61B5/44Detecting, measuring or recording for evaluating the integumentary system, e.g. skin, hair or nails
    • A61B5/441Skin evaluation, e.g. for skin disorder diagnosis
    • A61B5/444Evaluating skin marks, e.g. mole, nevi, tumour, scar
    • AHUMAN NECESSITIES
    • A61MEDICAL OR VETERINARY SCIENCE; HYGIENE
    • A61BDIAGNOSIS; SURGERY; IDENTIFICATION
    • A61B5/00Measuring for diagnostic purposes; Identification of persons
    • A61B5/72Signal processing specially adapted for physiological signals or for diagnostic purposes
    • A61B5/7271Specific aspects of physiological measurement analysis
    • A61B5/7275Determining trends in physiological measurement data; Predicting development of a medical condition based on physiological measurements, e.g. determining a risk factor
    • GPHYSICS
    • G16INFORMATION AND COMMUNICATION TECHNOLOGY [ICT] SPECIALLY ADAPTED FOR SPECIFIC APPLICATION FIELDS
    • G16HHEALTHCARE INFORMATICS, i.e. INFORMATION AND COMMUNICATION TECHNOLOGY [ICT] SPECIALLY ADAPTED FOR THE HANDLING OR PROCESSING OF MEDICAL OR HEALTHCARE DATA
    • G16H50/00ICT specially adapted for medical diagnosis, medical simulation or medical data mining; ICT specially adapted for detecting, monitoring or modelling epidemics or pandemics
    • G16H50/30ICT specially adapted for medical diagnosis, medical simulation or medical data mining; ICT specially adapted for detecting, monitoring or modelling epidemics or pandemics for calculating health indices; for individual health risk assessment
    • GPHYSICS
    • G16INFORMATION AND COMMUNICATION TECHNOLOGY [ICT] SPECIALLY ADAPTED FOR SPECIFIC APPLICATION FIELDS
    • G16HHEALTHCARE INFORMATICS, i.e. INFORMATION AND COMMUNICATION TECHNOLOGY [ICT] SPECIALLY ADAPTED FOR THE HANDLING OR PROCESSING OF MEDICAL OR HEALTHCARE DATA
    • G16H50/00ICT specially adapted for medical diagnosis, medical simulation or medical data mining; ICT specially adapted for detecting, monitoring or modelling epidemics or pandemics
    • G16H50/80ICT specially adapted for medical diagnosis, medical simulation or medical data mining; ICT specially adapted for detecting, monitoring or modelling epidemics or pandemics for detecting, monitoring or modelling epidemics or pandemics, e.g. flu

Landscapes

  • Health & Medical Sciences (AREA)
  • Life Sciences & Earth Sciences (AREA)
  • Public Health (AREA)
  • Engineering & Computer Science (AREA)
  • Medical Informatics (AREA)
  • General Health & Medical Sciences (AREA)
  • Pathology (AREA)
  • Biomedical Technology (AREA)
  • Animal Behavior & Ethology (AREA)
  • Veterinary Medicine (AREA)
  • Molecular Biology (AREA)
  • Surgery (AREA)
  • Biophysics (AREA)
  • Physics & Mathematics (AREA)
  • Heart & Thoracic Surgery (AREA)
  • Databases & Information Systems (AREA)
  • Data Mining & Analysis (AREA)
  • Dermatology (AREA)
  • Epidemiology (AREA)
  • Primary Health Care (AREA)
  • Artificial Intelligence (AREA)
  • Computer Vision & Pattern Recognition (AREA)
  • Physiology (AREA)
  • Psychiatry (AREA)
  • Signal Processing (AREA)
  • Investigating Or Analysing Biological Materials (AREA)
  • Measuring And Recording Apparatus For Diagnosis (AREA)

Description

IZGUDROJUMA APRAKSTS
Izgudrojums attiecas uz medicīnu, konkrēti, uz terapiju, uz ģimenes ārstiem, vispārējās prakses ārstiem, kardioloģiju, endokrinoloģiju, gerontoloģiju, dermatoloģiju.
TEHNIKAS LĪMENIS
Sirds asinsvadu saslimšanas (SAS) ir galvenais mirstības cēlonis Eiropā un pasaulē [1 ]. Kardiovaskulāru saslimšanu attīstības riska faktoru (RF) atklāšana un aktīva, savlaicīga profilakse sekmē mirstības pazemināšanos [2]. Kardiovaskulārā riska rādītāju noteikšanas iespējamība pacientiem, kad izpaliek kardiovaskulārās sistēmas traucējumu klīniskās pazīmes, ir aktuāla problēma.
Kardiovaskulārā riska grupā, kad iespējama miokarda infarkta, slodzes stenokardijas un arteriālās hipertensijas attīstība, tiek iekļauti pacienti ar metaboliskā sindroma pazīmēm. Metabolisko sindromu raksturo šādas klīniskās pazīmes: viscerālo tauku masas pieaugums, insulīnrezistence, hiperinsulinēmija, ogļhidrātu, tauku apmaiņas traucējumi un arteriālā hipertensija [3].
Metaboliskā sindroma pamatā ir audu nespēja uzņemt insulīnu un iekaisuma marķieru (citokīnu u.c.) līmeņa traucējumi. Metaboliskā sindroma gadījumā atklāta iekaisuma citokīnu aktivācija (FNOa, IL-6 u.c.), kuru pavada asinsvadu endotēlija disfunkcija, oksidatīvais stress, citokīnu iekaisuma kaskāde un aterosklerozes attīstība. Imūnā iekaisuma aktivācija ir viens no aterosklerotisko trombu un plātnīšu attīstības pamatiemesliem [4].
„Labvēlīga metaboliskā veselības sindroma” statuss, neatkarīgi no ķermeņa masas, atklāts tiem cilvēkiem, kuriem saglabājas stabils iekaisuma marķieru līmenis [5].
Pacientiem ar metabolisko sindromu raksturīgas oksidatīvā stresa (oksidēšanās stress, angl. oxidative stress) klīniskās pazīmes un šūnu bojājumi oksidēšanās procesā. Oksidatīvā stresa rezultātā rodas toksiskās reaktīvās skābekļa formas: peroksīdi un brīvie radikāļi, kuri var izraisīt šūnu bojāeju (apoptozi) vai šūnu nekrozi. Oksidatīvā stresa marķieris ir malonskābes aldehīds (MDA), kuru nosaka, lai kontrolētu sirds išēmiskās slimības, metaboliskā sindroma u.c. slimību ārstēšanu [6].
Aptaukošanās (lat., adipositas, obesita) tiek saukta par 21. gadsimta slimību.
Zināmi slimnieki ar centrālo aptaukošanos, kas attīstās, izveidojoties lieko tauku slānim uz vēdera. Sievieti uzskata par saslimušu ar centrālo aptaukošanos, ja vidukļa apkārtmēra attiecība pret gūžu apkārtmēru pārsniedz 0,8, vidukļa apkārtmēram esot lielākam par 80 cm. Vīrieti uzskata par saslimušu ar centrālo aptaukošanos, ja vidukļa lielākam par 80 cm. Vīrieti uzskata par saslimušu ar centrālo aptaukošanos, ja vidukļa apkārtmēra attiecība pret gūžu apkārtmēru pārsniedz 0,99, vidukļa apkārtmēram esot lielākam par 94 cm [3]. Aptaukošanās tiek uzskatīta par hronisku vielmaiņas saslimšanu, kura rodas līdz ar taukaudu uzkrāšanos. Aptaukošanos sekmē mazkustīgs dzīvesveids, endokrīnās saslimšanas, pārēšanās, psihotropo preparātu lietošana.
Malonskābes aldehīda noteikšana ļauj noteikt kardiovaskulārā riska rašanās iespēju pacientiem ar centrālo aptaukošanos tikai tad, ja zināmas kardiovaskulārās sistēmas bojājumu klīniskās pazīmes. Nav zināms kardiovaskulārā riska noteikšanas paņēmiens pacientiem ar centrālo aptaukošanos, izpaliekot kardiovaskulārās sistēmas bojājumu klīniskajām pazīmēm.
No 2003. gada Eiropā tiek rekomendēts izmantot kardiovaskulārā riska izvērtēšanas sistēmu SCORE [7], kas izstrādāta, pamatojoties uz pētījumu rezultātiem, kuri veikti 12 Eiropas valstīs, piedaloties 205 178 pacientiem, no kuriem pētījuma veikšanas periodā 7 934 mira ar sirds asinsvadu saslimšanām. SCORE skala ir paņēmiens, ar kura palīdzību iespējams noteikt personas sirds asinsvadu saslimšanu attīstības risku, ņemot vērā vecumu, dzimumu, fizisko aktivitāti, smēķēšanu. Tomēr šāda kardiovaskulārā riska izvērtēšanas sistēma neļauj noteikt kardiovaskulāro risku pacientiem ar centrālo aptaukošanos, ja izpaliek kardiovaskulārās sistēmas bojājumu klīniskās pazīmes.
Zināms, ka āda ir pats lielākais cilvēka orgāns, kas veido organisma ārējo apvalku: 1,5-2,0 m2, kas iesaistīts barjerfunkcijas, receptūrās funkcijas, elpošanas, termoregulācijas, apmaiņas un citos procesos. Ādai ir nozīmīga loma ari imunitātes ' procesos. Ādas imūnās sistēmas pamatelements ir keratinocīti, Lagerhansa šūnas (LŠ), epidermālie T-limfocīti [8J. Ādas keratinocīti producē regulatora molekulu spektru: citokīni, augšanas faktori. Lagerhansa šūnas (LŠ) ir specializētas epidermas dendritu šūnas ar monocitāru-makrofagālu izcelsmi, spēj iesaistīties reakcijā ar dažādiem T-šūnu tipiem, modulē dažādus imūno reakciju tipus. Ādai, kā imūnam orgānam, piemīt īpatnība - iedzimtās imunitātes pārsvars pār iemantoto imunitāti. Turklāt iedzimtās imunitātes sistēmā šūnu faktori dominē pār humorālajiem faktoriem. Ādā atklāta lielākā daļa zināmo citokīnu, kuru produkcijas traucējumi ir daudzu saslimšanu izraisītāji. Citokīnu produkcijas izmaiņas ietekmē proliferāciju un ādas šūnu diferenciāciju. Ādas imūnajiem traucējumiem ir patoģenētiska loma dažādu saslimšanu gadījumos. Plašais eksperimentālais un klīniskais materiāls .liecina, ka Baltijas jūras reģiona pacientiem ādas imunoloģisko reakciju traucējumus pavada ādas ārējā izskata izmaiņas, tajā skaitā dažādas saslimšanas un ādas novecošanās gadījumi, īpaši spēcīga ultravioletā (UVj starojuma vai saules starojuma iedarbībā [8], Zināma ādas spektrofotometriskā analīze, lietojot siaskopu, kad uz siaskopa ar lupas palīdzību (palielinājums 5-10 reizes) tiek iegūts ādas ārējā izskata attēls [9].
Nav zināms kardiovaskulārā riska noteikšanas paņēmiens pacientiem ar centrālo aptaukošanos.
Informācija par grūtībām, saistītām ar informatīva, neinvazīva, viegli realizējama, nekaitīga paņēmiena, kas saistīts ar savlaicīgu kardiovaskulārā riska noteikšanu pacientiem ar centrālo aptaukošanos, labi zināma speciālistiem: terapeitiem, kardiologiem, endokrinologiem, gerontologiem, kuri nodarbojas ar kardiovaskulārā riska prognozēšanu [10].
IZGUDROJUMA ATKLĀŠANA
Izgudrojuma mērķis ir izstrādāt neinvazīvu, ticamu kardiovaskulārā riska noteikšanas paņēmienu centrālās aptaukošanās pacientiem, ja izpaliek kardiovaskulārās sistēmas bojājumu klīniskās pazīmes.
Izgudrojuma mērķis tiek sasniegts tādējādi, ka nosaka 2 un vairāk ādas virsmas izskata izmaiņu rādītāju savienojuma kombināciju uz sejas, kakla, krūškurvja, rokām, un, ja tie satur 6 un vairāk papilomas, 2 un vairāk keratozes un lentigo zonas, un/vai 4 un vairāk gravitācijas krunkas, tad nosaka kardiovaskulāru saslimšanu risku.
Pacienta vizuālās apskates procedūra ilgst 10 20 min. Vizuālās apskates gaitā veic antropometriskos mērījumus (svars, augums, ķermeņa masas indekss), ar spektrofotometriskās analīzes palīdzību nosaka ādas dermatoloģisko statusu, vispārējo stāvokli (krāsa, turgors, lobīšanās), nosaka galvenās problēmas (raupjums, paplašinātas poras, mikroreljefs, krunkas u.c.). Veselas ādas virsmas vizuālās pazīmes ir vienmērīga nokrāsa (nav hipo un/vai hiperpigmentācijas), labs tonuss (elastīga āda), nav krunku, rētu un citu defektu- (normāla · ādas tekstūra), nav sausa (āda pietiekoši ' mitrināta), nav slimību •pazīmju, izturība pret nelabvēlīgiem faktoriem' un infekcijām [11,12]. ,
Ādas ārējās . izmaiņas zināmas dažādu saslimšanu un · · ādas · novecošanās procesu gadījumos, īpaši spēcīga ultravioletā (UV) starojuma vai saules starojuma iedarbībā. Ādas ārējās izmaiņas ir šādas:
• Ādas dehidratizācija. Apskatē novēro: ādas nokarāšanos (ptoze), turgora un elastības samazināšanos, gravitācijas krunkas, t.i., dermas pamatslāņa nokarāšanos 0,5-0,7 cm.
• Epidermas bojājums un diskeratoze. Apskatē novēro: ādas lobīšanos, sausumu, ādas sabiezējumus un nelīdzenumus, ādas jaunveidojumus (keratozes zonas, actinic keratosis). Keratozi (aclinic keratosis) nosaka, kad uz ādas virsmas parādās sarkani, zvīņaini plankumi 1-2 cm. Šie plankumi laika gaitā var pārveidoties par ļaundabīgiem jaunveidojumiem.
• Pigmentācijas traucējumi. Apskatē novēro: lentigo tipa pigmentāciju un/vai dishromiju (gaiši vai tumši ādas plankumi). Lentigo (Lentigines, Naevi spili) - brūni, apļveida pigmentācijas plankumi, plakani vai nedaudz pacelti virs ādas virsmas. Lentigo izmērs var sasniegt vairākus milimetrus diametrā.
• Ādas aizsargsistēmas traucējumi. Apskatē novēro: papilomas (vīrusa izraisīti ādas bojājumi). Papiloma (akrohondroma) - neliels, mīksts veidojums „uz kājiņas” (ādas krāsā vai hiperpigmentēta). Izmērs variējas no 2-5 mm, var būt sastopami ari lielāki veidojumi.
Izgudrojuma izpildes labākie piemēri
Lai izstrādātu jaunu neinvazīvu, ticamu kardiovaskulārā riska noteikšanas paņēmienu pacietiem ar centrālo aptaukošanos, laikā no 2013. gada līdz 2015. gadam klīnikā, pamatojoties uz Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras bāzi, tika veikts salīdzinošs pētījums, kura ietvaros pētīja 24 pacientu ar centrālo aptaukošanos klīniskos un fizikālos datus (grupa Nr. 1, n=24). Pacienti: vīrieši un sievietes, vecums no 40 līdz 55 gadiem, Latvijas iedzīvotāji. Pacientu vizuālais un faktiskais vecums neatšķīrās. Tika veikta ādas detalizēta spektrofotometriska izmeklēšana, pētīja lentigo un keratozes zonas, papilomas, gravitācijas krunkas uz sejas, kakla, krūškurvja, rokām. Paralēli pētīja antropoloģiskos rādītājus (svars, augums, ķermeņa masas indekss, arteriālais asinsspiediens). Tika izvērtēti zināmie kardiovaskulārā riska standarta faktori saskaņā ar SCORE skalu: smēķēšana, fiziskā aktivitāte, ēšanas ieradumi, iedzimtība, asins analīzes (holesterols/lipoproteīni, glikozes līmenis asinīs). Paralēli novēroja pacientu kontroles grupu (grupa Nr. 2, n=22) - līdzvērtīgu vecuma un galveno raksturlielumu ziņā. Šiem pacientiem ādas virsmas izmaiņas netika konstatētas. Kontroles grupā tika veikti tie paši pētījumi.
Rezultātu statistiskā analīze (SPSS 20.0 for Windows) atklāja tiešu lineāru sakaribu (Positive Pearson correlation, Chi-square test, p<0,05) starp keratozes, lentigo zonām, papilomām un gravitācijas krunkām uz sejas, kakla, krūškurvja un rokām.
Izgudrojuma ietvaros tika noteikta 6 papilomu un 2 keratozes zonu kombinācija, 2 pacientiem atklāja 8 papilomas un 4 gravitācijas krunkas, 6 pacientiem atklāja 6 un vairāk papilomas, 2 keratozes un 3 lentigo zonas, 3 pacientiem atklāja 6 un vairāk papilomas, 4 lentigo zonas. Neskatoties uz reālā kardiovaskulārā riska zemo ' procentu, kas tika aprēķināts pēc SCORE skalām, pacientiem ar centrālo aptaukošanos saskaņā ar izgudrojuma metodiku tika konstatētas ādas izmaiņas, bet reālā kardiovaskulārā riska līmenis bija augsts. Kardiovaskulārā riska vizuālie rādītāji bija ādas izmaiņu rādītāji uz sejas, kakla, krūškurvja, rokām, tika pētīta rādītāju kombinācija: keratoze, lentigo, papilomas, gravitācijas krunkas. Turpmākajā 1,5-2 gadu novērošanā šiem pacientiem ar centrālo aptaukošanos tika konstatēti stenokardijas, infarkta un arteriālās hipertensijas gadījumi: 9 pacientiem (no 24) attīstījās arteriālā hipertensija, 6 pacientiem (no 24) — slodzes stenokardija, 7 pacientiem (no 24) - miera stenokardijas lēkmes. Konstatēja 2 miokarda infarkta gadījumus (no 24).
Kontroles grupā (22) kardiovaskulārais risks saskaņā ar izgudrojuma metodiku netika konstatēts, un netika novēroti stenokardijas, infarkta un arteriālās hipertensijas gadījumi turpmākajā 1,5-2 gadu novērošanā.
Konkrēti piemēri
1. Pacients N., Latvijas iedzīvotājs, vīrietis, vecums - 41 gads, ar centrālo aptaukošanos, arteriālais asinsspiediens 120/80 mmHg, holesterīns 6,6 mmol/1. Saskaņā ar aprēķiniem pēc SCORE skalas pacientam ir zems kardiovaskulārais risks un nav nepieciešamības veikt īpašus profilaktiskus pasākumus. Veicot vizuālu ' apskati ar siaskopu, tika atklātas 2 keratozes zonas uz krūškurvja sānu virsmas, 6 papilomas sejas un kakla zonā. Ņemot vērā ādas virsmas rādītājus, saskaņā ar izgudrojuma metodiku tika pieņemts lēmums par pacienta iekļaušanu kardiovaskulāro saslimšanu riska grupā un nepieciešamību veikt pastāvīgu kontroli. 1,5 gadu laikā (no novērošanas sākuma) pacientam attīstījās arteriālā hipertensija. Tika uzsākti profilaktiskie pasākumi, pacients tika informēts par kardiovaskulāro saslimšanu risku, sadarbība ar pacientu bija efektīva.
2. Pacients G., Latvijas iedzīvotājs, vīrietis, vecums - 42 gadi, ar centrālo aptaukošanos, arteriālais asinsspiediens 120/80 mmHg, nesmēķē, holesterīns 6,56 mmoH. Saskaņā ar aprēķiniem pēc SCORE skalas pacientam ir zems kardiovaskulārais risks un nav nepieciešamības veikt īpašus profilaktiskus pasākumus. Veicot vizuālu apskati ar siaskopu, uz ādas virsmas tika atklātas 3 keratozes zonas un 3 lentigo zonas uz rokām, atklātas 8 papilomas kakla zonā. Ņemot vērā ādas virsmas rādītājus, saskaņā ar izgudrojuma metodiku tika pieņemts lēmums par pacienta iekļaušanu kardiovaskulāro saslimšanu riska grupā un nepieciešamību veikt pastāvīgu kontroli. 1,5 gadu laikā (no novērošanas sākuma) pacientam attīstījās slodzes stenokardija. Tika uzsākti profilaktiskie pasākumi, pacients tika informēts par augstu kardiovaskulāro saslimšanu risku, sadarbība ar pacientu bija efektīva.
3. Paciente G., Latvijas iedzīvotāja, sieviete, vecums - 43 gadi, ar centrālo aptaukošanos, arteriālais asinsspiediens 120/80 mmHg, nesmēķē, holesterīns 6,26 mmol/1. Saskaņā ar aprēķiniem pēc SCORE skalas pacientei ir zems kardiovaskulārais risks un nav nepieciešamības veikt īpašus profilaktiskus pasākumus. Veicot vizuālu apskati ar siaskopu, tika atklātas 4 gravitācijas krunkas uz sejas un uz rokām (nokarāšanās dziļums 0,5-0,7 cm), atklātas 8 papilomas sejas un kakla zonā. Ņemot vērā ādas virsmas rādītājus, saskaņā ar izgudrojuma metodiku tika pieņemts lēmums par pacientes iekļaušanu kardiovaskulāro saslimšanu riska grupā un nepieciešamību veikt pastāvīgu kontroli. /,5 gadu laikā (no novērošanas sākuma) pacientei attīstījās arteriālā hipertensija ar variantās stenokardijas lēkmēm (miera stenokardija). Tika uzsākti profilaktiskie pasākumi, paciente tika informēta par augstu kardiovaskulāro saslimšanu risku, sadarbība ar pacienti bija efektīva.
RŪPNIECISKĀ IZMANTOŠANA ' Kardiovaskulāro riska noteikšanas paņēmiens Baltijas, jūras reģiona pacientiem ar centrālo aptaukošanos tika izmantots klīnikā, pamatojoties uz Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras bāzi: 46 slimniekiem ar centrālo aptaukošanos, tajā skaitā 24 pacientiem ar raksturīgām ādas virsmas izmaiņu kombinācijām uz sejas, kakla, krūškurvja, rokām (keratoze, lentigo, papilomas, gravitācijas krunkas) un 22 pacientiem, kuriem netika konstatēta raksturīgo ādas virsmas izmaiņu rādītāju kombinācija. Veiktais pētījums apliecināja iespēju noteikt kardiovaskulāro saslimšanu risku ' Baltijas jūras reģiona pacientiem ar centrālo aptaukošanos, atklājot raksturīgās ādas virsmas izskata izmaiņu rādītāju kombinācijas. Jaunais paņēmiens ir neinvazīvs, nekaitīgs un pietiekami informatīvs. Tas pacientiem ar centrālo aptaukošanos ļauj noteikt kardiovaskulāro saslimšanu risku /—2 gadus iepriekš -- pirms sirds asinsvadu sistēmas bojājuma patoloģisko· klīnisko pazīmju (arteriālā hipertensija, slodzes stenokardija, variantās stenokardijas lēkmes - miera stenokardija) izpausmes sākuma. Jaunais paņēmiens var būt rekomendējams plašai lietošanai klīniskos un ambulatoros apstākļos, ģimenes ārstu praksē, terapijas, kardioloģijas, gerontoloģijas u.c. speciālistiem.
Informācijas avoti
1. World Health Organization . WH0 Mortality Database — 3rd November 2014 update . http.7/www.who.int/healthmfo/statistics/mortality_rawdata/en/index.html, 25.03.2015.
2. Bramlage P, Pittrow D, Wittchen H-U et al. Hypertension in Overweight and Obese Primary Care Patients Is Highly Prevalent and Poorly Controlled. // Am J Hypertens 2004r. - 17: 904-P. 10.
3. https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9C%D0%B5%Dl%82%D0%B0%, 25.03.2015.
4. Libby P., Ridker P.M. Inflamation and atherosclerosis role of С-Reactive protein in risk assessment/P. Libby, P.M. Ridker//Am. J. Med. -2004. - Vol. 116. -P. 9-16.
5. Phillips С. M., Perry I.J. (2013) Does inflammation determine metabolic health status in obese and nonobese adults? J. Clin. Endocrinol. Metab., 2013 Oct;98(10):E1610-9. doi: 10.1210/jc.2013-2038. Epub 2013 Aug 26.
6. Pat. LV 14298 B, 2011, G01N33/50.
7. Kotseva K, Wood D, De Backer G, et al. EUROASPIRE Study Group.EUROASPIRE
III. Management of cardiovascular risk factors in asymptomatic high-risk patients in general practice: cross-sectional survey in 12 European countries. Eur J Cardiovasc Prev Rehabil. 2010 Oct; 17(5):530-40.
8. http://www.martinex.ru/publications/meso-joumal/mesol4/skin-immime-system.html, 02.04.2015.
9. Moncrieff M, Cotton S, Claridge E, Hall P (2002) Spectrophotometric intracutaneous analysis — a new technique for imaging pigmented skin lesions. British Journal of Dermatology146(3), 448-457. DOI: 10.1046/j.l365-2133.2002.04569.
10. http ://www.escardio. org/Guidelines-&-Education/Clinical-PracticeGuidelines/Diabetes-Pre-Diabetes-and-Cardiovascular-Diseases-developed-with-theEASD.
11. Marks, James G; Miller, Jeffery (2006). Lookingbill and Marks' Principles of Dermatology. (4th ed.). Elsevier Inc.
12. http.7/www.prosto-mariya.ru/keratoz-kozhi-prichiny-vidy-simptomylechenie.820/html.

Claims (1)

1. Kardiovaskulārā riska noteikšanas paņēmiens pacientiem ar centrālo aptaukošanos raksturīgs ar to, ka nosaka 2 un vairāk ādas virsmas izskata izmaiņu rādītāju savienojuma kombināciju uz sejas, kakla, krūškurvja, rokām, un, ja tie satur 6 un vairāk papilomas, 2 un vairāk keratozes un lentigo zonas, un/vai 4 un vairāk gravitācijas krunkas, tad nosaka kardiovaskulāru saslimšanu risku.
LVP-15-49A 2015-05-27 2015-05-27 Augsta kardiovaskulārā riska rādītāju noteikšanas paņēmiens centrālās aptaukošanās gadījumā Baltijas jūras reģiona pacientiem LV15058B (lv)

Priority Applications (2)

Application Number Priority Date Filing Date Title
LVP-15-49A LV15058B (lv) 2015-05-27 2015-05-27 Augsta kardiovaskulārā riska rādītāju noteikšanas paņēmiens centrālās aptaukošanās gadījumā Baltijas jūras reģiona pacientiem
PCT/LV2016/000002 WO2016190723A1 (en) 2015-05-27 2016-05-19 The determination method of the high cardiovascular risk indicators in the case of central obsesity in patients from baltic sea region

Applications Claiming Priority (1)

Application Number Priority Date Filing Date Title
LVP-15-49A LV15058B (lv) 2015-05-27 2015-05-27 Augsta kardiovaskulārā riska rādītāju noteikšanas paņēmiens centrālās aptaukošanās gadījumā Baltijas jūras reģiona pacientiem

Publications (2)

Publication Number Publication Date
LV15058A LV15058A (lv) 2015-10-20
LV15058B true LV15058B (lv) 2016-04-20

Family

ID=54294105

Family Applications (1)

Application Number Title Priority Date Filing Date
LVP-15-49A LV15058B (lv) 2015-05-27 2015-05-27 Augsta kardiovaskulārā riska rādītāju noteikšanas paņēmiens centrālās aptaukošanās gadījumā Baltijas jūras reģiona pacientiem

Country Status (2)

Country Link
LV (1) LV15058B (lv)
WO (1) WO2016190723A1 (lv)

Family Cites Families (1)

* Cited by examiner, † Cited by third party
Publication number Priority date Publication date Assignee Title
EP2460890A1 (en) * 2010-12-01 2012-06-06 Max-Delbrück-Centrum für Molekulare Medizin (MDC) Gpnmb/Osteoactivin as a drug target and biomarker in cardiac diseases

Also Published As

Publication number Publication date
LV15058A (lv) 2015-10-20
WO2016190723A1 (en) 2016-12-01

Similar Documents

Publication Publication Date Title
Pokorná et al. A sudden increase in partial pressure end-tidal carbon dioxide (PETCO2) at the moment of return of spontaneous circulation
HODGSON Senile lentigo
Hadi et al. The investigation of the skin biophysical measurements focusing on daily activities, skin care habits, and gender differences
Lee et al. Clinical knowledge and actual performance of pressure ulcer care by hospital nurses
Burri et al. Skin changes in chronic lymphatic filariasis
Cinotti et al. Skin tumours and skin aging in 209 French elderly people: the PROOF study
McNees Skin and wound assessment and care in oncology
WO2022169850A1 (en) Methods of treating deep and early-stage pressure induced tissue damage
Abdukarimovna et al. Arterial Hypertension Statistics at the Level of Primary Health Care in the City of Bukhara
LV15058B (lv) Augsta kardiovaskulārā riska rādītāju noteikšanas paņēmiens centrālās aptaukošanās gadījumā Baltijas jūras reģiona pacientiem
Canepa et al. Short-term effect of rosuvastatin treatment on arterial stiffness in individuals with newly-diagnosed heterozygous familial hypercholesterolemia
Oyelade et al. The relationship between obesity and peripheral arterial disease in adult Nigerian diabetics
Koh et al. The relationship between periwound skin condition and venous leg ulcer chronicity
Manturova et al. Instrumental assessment of the face skin aging in women
Han et al. Clinical and pathological study of 328 cases of actinic keratosis in eastern Chinese patients
Hattiwale et al. Role of body mass index on physical fitness index in two different age groups of healthy young males from north interior Karnataka, India
Akodu et al. An investigation of Cardiopulmonary Parameters of Internally and Non Internally Displaced Persons in Maiduguri Metropolitan Council, Borno State, Nigeria
Vasylyeva et al. Application of hyaluronic acid in skin care of women in perimenopausal and menopausal periods
Watkins Ageing skin, part 1: normal ageing
Immunosuppression Follow-Up
Montero Vílchez Skin barrier function: The impact of inflammatory skin diseases and personal protective equipment
Stevanovic et al. 2B. 05: Subclinical myocardial dysfunction in hypertensive patients with hyperuricemia
Piller Lymphoedema: causes, prevention and management in older people
MOZOS et al. Pulse wave velocity, augmentation index and arterial age in students
Prabowo et al. RETROSPECTIVE STUDY: CHARACTERISTICS OF SKIN DISEASE IN GERIATRIC PATIENTS AT THE DERMATOLOGY VENEREOLOGY DEPARTMENT OF DR. M. DJAMIL PADANG HOSPITAL DURING 2016-2018