LV14872B - Orālas halitozes izcelsmes iemesla noteikšanas paņēmiens - Google Patents
Orālas halitozes izcelsmes iemesla noteikšanas paņēmiens Download PDFInfo
- Publication number
- LV14872B LV14872B LVP-14-13A LV140013A LV14872B LV 14872 B LV14872 B LV 14872B LV 140013 A LV140013 A LV 140013A LV 14872 B LV14872 B LV 14872B
- Authority
- LV
- Latvia
- Prior art keywords
- dna
- oral
- halitosis
- microorganisms
- anaerobic
- Prior art date
Links
Landscapes
- Measuring Or Testing Involving Enzymes Or Micro-Organisms (AREA)
Description
TEHNIKAS LĪMENIS
Halitoze (slikta elpa, puvuma smaka) rodas mutes dobumā olbaltumvielu anaerobas sašķelšanās procesā, kas saistīts ar gramnegatīvo anaerobo mikroorganismu aktivitāti. Šie mikroorganismu veidi dzīvo mutes dobuma bioplēvē, zobu smaganu periodontālajās kabatās, mēles saknes aplikumā (mēles mugurējā daļā), zobu aplikumā un iekaisuma perēkļos.
Mutes dobuma slimības ir cieši saistītas ar izmaiņām mutes dobuma bioplēvēs. Šādās bioplēvēs palielinātā daudzumā ir mikroorganismi, kas saistīti ar mazmolekulāro proteīnu noārdīšanu mutes dobumā esošajos iekaisuma perēkļos. Sākotnēji notiek lokāla proteīnu sadalīšanās mutes dobumā esošajās iekaisuma vietās. Ja iekaisums netiek novērsts, mikroorganismu savairošanās var notikt ne tikai iekaisušajos audos, bet arī apkārtējos audos. Dziļi anatomiski veidojumi, dziļas rievas uz mēles, aplikums uz mēles mugurējās virsmas, hroniski iekaisumu perēkļi mutes dobuma mīkstajos audos sekmē anaerobo mikroorganismu savairošanos. Mutes dobuma parodontopatogēno anaerobo mikroorganismu kolonizācijā ir dažādi baktēriju veidi: veilonellas, Porphyromonas gingivalis, Tanerella forsythensis, peptokoki (P. niger, P. prevoti), bakteroīdi (B. fragilis, B. oralis), fuzobaktērijas (F. pļauti, F. nucleatum), leptotrihijas (Leptotrichia buccalis), aktinomīces (A. israelii, A. viscocus), treponēmas (Treponema denticola), Prevotella intermedia, leptospiras (Leptospira dentum, L. buccalis), mikoplazmas (M. orale, M. hominis, M. pneumoniae, M. salivarium) u.c.
Mūsdienu pētījumi atklāj parodontopatogēno mikroorganismu un sirds-asinsvadu saslimšanu savstarpējo saikni. Atklāti parodontopatogēno mikroorganismu nesēji asinsvados išēmiskās sirds slimības (ISS) gadījumā, to DNS līmeņa noteikšana koronāro artēriju aterosklerotisko plātnīšu audu paraugos sasniedz 100 %. Ar asins plūsmu iespējama gan tieša parodontopatogēno mikroorganismu iekļūšana asinsvadu endotēlija šūnās, gan pastarpināta iekļūšana - mediatoru produkcijas stimulēšana ar aterogēnu un proiekaisuma sistēmisku efektu [1-7].
Pētot anaerobo parodontopatogēno mikroorganismu DNS koronāro artēriju plātnīšu paraugos un miega artērijā, tiek noteikti šādi to veidi: Tanerella forsythensis (79 % paraugu), Prevotella intermedia (53 %), Porphyromonas gingivalis (37 %) [8]. Aortas aneirismas un sirds vārstuļa paraugos noteiktas P. Gingivalis un Treponema denticola [9]. Asinsvadu endoteliālo šūnu inficēšana ar parodontopatogēno mikroorganismu P. Gingivalis izraisa endoteliālo šūnu bojājumus, vazomotorās aktivitātes pasliktināšanos un to apoptozi [10]. Konstatēts, ka P. Gingivalis izraisa trombocītu agregāciju, kas sekmē asinsvadu trombozes attīstību.
Parodontopatogēnās infekcijas un halitozes ārstēšanai un profilaksei izmanto antibakteriālu terapiju, peroksīdu savienojumus, skalojamos līdzekļus, vitamīnus u.c. līdzekļus [11-18],
Pasaules Veselības organizācijas dati norāda, ka aptuveni pusei cilvēku, vecumā pēc 65 gadiem, ir vismaz viena mutes dobuma bioplēves patoloģija. Bieži sastopamas sūdzības par sliktu elpu, kas saistīta ar gaistošu sēra savienojumu (GSS) daudzumu izelpas gaisā. Būtu svarīgi pievērsties esošo patoloģiju laboratoriskai un klīniskai izpētei, lai uzzinātu halitozes izraisītāju mikroorganismu un lai ārstētu noteiktus parodonta un mutes dobuma bioplēves stāvokļus, līdz ar to novērstu parodontopatogēno mikroorganismu pārstāvju iekļūšanu asinsvados, attīstoties aterosklerozei un išēmiskai sirds slimībai (ISS).
Zināms periodontālās kabatas bojājuma dziļuma noteikšanas paņēmiens [19]. Zināmais paņēmiens nedod iespēju noteikt mutes dobuma halitozes izraisītājus mikroorganismus.
Zināms mutes dobuma halitozes noteikšanas paņēmiens, kad tiek izmantota gāzes šķidruma hromatogrāfija [20], Šī metode ir sarežģīta, tās realizācijai nepieciešamas īpašas iekārtas, tā nedod iespēju noteikt halitozes izraisītājus mikroorganismus.
Zināma nepatīkamas elpas sūdzību objektīva noteikšana un gaistošu sēra savienojumu (GSS) skaitliskā daudzuma noteikšana, izmantojot haligrammu līknes pierakstu ar portatīvo sulfīdu monitoru jeb halimetru (Halimeter, InterScan Cooperation, ASV), ar kuru iespējams noteikt kvantitatīvo GSS daudzumu izelpas gaisā dažādās vietās mutes dobumā [21]. Tas nedod iespēju noteikt halitozes izraisītājus mikroorganismus.
Zināma mikroorganismu DNS noteikšanas metode, izmantojot polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR metode), kura dod iespēju panākt nukleīnskābes fragmentu mazo koncentrāciju palielināšanu paraugā (DNS un tās fragmentu amplifikācija) in vitro apstākļos. Polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) veikšanai izmanto fermentu Taq polimerāzi vai Pfu polimerāzi, vai to maisījumu. Polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) veikšanai nepieciešami šādi komponenti:
• DNS - matrica, kuru nepieciešams amplificēt, • divi praimeri - sintētiskie vienpavediena oligonukleotīdi, kuri ierobežo amplificētā DNS fragmenta sākumu un beigas, pēc matricas hibridizācijas ar praimeru: ar atkvēlināšanu - annealing (angl.) iegūst piekodinājumu DNS - polimerāzei.
Iekārta: amplifikatori ar specializētu programmnodrošinājumu un fluorescentu detektoru. Metode „Real-time PĶR praimeru komplekts” - polimerāzes ķēdes reakcija reālajā laikā veic automātisku jebkura antigēna daudzuma reģistrāciju paraugā (ilgums vairākas stundas). Ir zināms halitozes izraisītāju mikroorganismu noteikšanas paņēmiens, kurā no mutes dobuma bioplēves materiāla iegūst anaerobo mikroorganismu DNS un veic DNS amplifikāciju ar polimerāzes ķēdes reakciju [22]. Bet ar šo paņēmienu nevar noteikt to mikroorganisma sugu, kas ir halitozes izraisītāja.
Zināma imunohromatogrāfiskās analīzes (IHA) metode, kas pamatojas uz plānslāņa hromatogrāfiju, izmantojot reakciju starp antigēnu un antivielu bioloģiskajos materiālos. To veic ar speciālu stripu testu, paneļu vai kasešu testu palīdzību. IHA metodi izmanto, lai noteiktu augstmolekulārus savienojumus, vīrusus, hormonus utt. Zināmi skaitliskie IHA formāti, kuros izmanto speciālus reģistrācijas līderus. IHA testa strīpu metodēm - „ekspress testiem” raksturīgs ātrums un viegla izmantošana ar sekojošu analīzes rezultāta vizuālu novērtēšanu (5-7 min.) [23,24].
Ņemot vērā to, ka sūdzības par sliktu elpu ir bieža parādība - ir svarīgi izstrādāt pieejamu un ticamu paņēmienu ar kura starpniecību iespējams noteikt to mikroorganisma sugu, kas ir halitozes izraisītāja un kas var veicināt parodontopatogēno mikroorganismu iekļūšanu asinsvados, attīstoties aterosklerozei un išēmiskai sirds slimībai (ĪSS).
Izgudrojuma mērķis ir pieejama un ticama paņēmiena izstrādāšana, ar kura starpniecību iespējams noteikt to mikroorganisma sugu, kas ir halitozes izraisītāja, īpaši to, kura asinsvados var sekmēt išēmiskās sirds slimības.
Izgudrojuma mērķi sasniedz tādējādi, ka no mutes dobuma bioplēves materiāla iegūst anaerobo mikroorganismu DNS un veic DNS amplifikāciju ar polimerāzes ķēdes reakciju, papildus ar papīra sloksnīšu imunohromatogrāfisko ekspress analīzi nosaka mikroorganismu DNS un, ja DNS satura kopiju skaits ir 105/ml vai lielāks, pēc minētās DNS nosaka to mikroorganisma sugu, kas ir halitozes izraisītāja.
Pētījuma veikšanai nepieciešamas iekārtas un reaktīvi, lai veiktu polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR) un imunohromatogrāfisko analīzi ar speciāliem rīderiem augstmolekulāro savienojumu reģistrēšanai strīpu-testa testa zonā.
Jaunais halitozes izraisītāju mikroorganismu noteikšanas paņēmiens tika izmantots Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta klīnikā un Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras laboratorijā. Stomatoloģijas institūta klīnikā laikā no 2011. gada līdz 2013. gadam veiktajā prospektīvajā pētījumā tika iekļauti 578 pacienti no Latvijas. Izpētes procesā visiem 578 pacientiem no mutes dobuma bioplēves materiāla izdalīja anaerobo mikroorganismu DNS, noteica mikroorganismu DNS sugu, un ja DNS satura kopiju skaits bija 105/ml un lielāks, tad noteica to mikroorganisma DNS sugu, kas ir halitozes izraisītāja. Izpētes procesā 258 pacientiem (no 578 pacientiem) anaerobo mikroorganismu DNS saturs bija 105/ml un lielāks. Tika noteikti šādi anaerobo mikroorganismu DNS veidi: Porphyromonas gingivalis, Prevotella intermedia, Treponema denticola, Tanerella forsythensis. Šādi parodontopatogēnu anaerobo mikroorganismu DNS veidi - var sekmēt išēmiskās sirds slimības (ISS) attīstību asinsvados [1-10].
Paņēmiena metodika
Anaerobo mikroorganismu kvalitatīvā un kvantitatīvā daudzuma aprēķināšana ar polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) metodi:
1. Izmeklējamā rajona izolēšana no siekalām.
2. Ar sterilām papīra torundām no periodonta kabatām un ar sterilu plastikāta mēles tīrītāju no mēles virsmas (līdz 1 g) tiek savākts izpētāmais mutes dobuma bioplēves klīniskais materiāls.
3. Anaerobo mikroorganismu DNS izolēšana no mutes dobuma bioplēves materiāla:
3.1. Tīrā vietā no iespējama brīva DNS materiāla sagatavo sekojošus šķīdumus:
• 500 μΐ 10X PĶR buferšķīdumā (papildināts ar Taq polimerāzi), • 300 μΐ ūdens (mol.biol.grade, piemēram, Fluka nr. 95284), • 200 μΐ 25 mM MgCl2 (papildināts ar Taq polimerāzi), šķīdumu (buferšķīdums ar MgCl2) var uzglabāt ledusskapī vairākas nedēļas, šķīdumu samaisa vorteksa iekārtā pirms lietošanas, marķē PĶR mēģenes, kuras tiks lietotas, lieto 45 μΐ PĶR mēģenes.
3.2. Katrā mēģenē PĶR veikšanai sajauc nepieciešamo:
• 10 μΐ buferšķīdumā ar MgCl2j • 0,2 μΐ Taq polimerāzes (viengabala enzīms), • 35 μΐ PN mix no Hain Lifescience komplekta (Nehren, Vācija).
3.3. Vienu mēģeni ar minēto maisījumu sagatavo negatīvai kontrolei. Šajā mēģenē netiks pievienots izmeklējamais DNS saturošs šķīdums.
3.4. Visām mēģenēm pievieno izmeklējamo materiālu (5μ1 DNS saturoša šķīduma).
3.5. Amplifikācijas profili:
• karsē 95 °C temp., 5 min., • cikliski karsē 10 reizes (95 °C temp., 30 sek.; 58 °C temp., 2 min.), • cikliski karsē 20 reizes (95 °C temp., 25 sek.; 53 °C temp., 40 sek.; 70 °C temp., 40 sek.), • 70 °C temp., 8 min., • 4 °C temp. — pēc tam, ja nepieciešama uzglabāšana.
4. Pēc izolēšanas veic DNS amplifikāciju ar DNS strīpu testiem. PĶR protokols DNS materiāla amplifikācijai, lietojot HotStarTaq polimerāzi (modificēta Taq polimerāze, kurai ir augstāka precizitāte, tā kā enzīms sāk darboties tikai paaugstinātā temperatūrā).
5. Ar imunohromatogrāfisko ekspress analīzi, pielietojot strīpu testu, ar DNS strīpu testiem nosaka anaerobo mikroorganismu kopiju DNS sugu un saturu.
6. Ja DNS kopiju skaits ir 105 (DNS kopiju skaits/ml) vai lielāks, tad nosaka halitozes izraisītāja mikroorganisma sugu.
Pētījuma procesā 258 Latvijas pacientiem (no 578) tika noteikts DNS saturs, tas bija 105/ml un lielāks. Visiem 258 pacientiem tika noteikti anaerobie mikroorganismi. Tika noteikti šādi parodontopatogēno anaerobo mikroorganismu DNS veidi: Porphyromonas gingivalis, Prevotella intermedia, Treponema denticola, Tanerella forsytensis.
Šiem 258 pacientiem tika veikti gaistošu sēra savienojumu (GSS) skaitliskā daudzuma noteikšanas pētījumi, izmantojot haligrammu līknes pierakstu ar portatīvo sulfīdu monitoru jeb halimetru (Halimeter, InterScan Cooperation, ASV), ar kuru iespējams noteikt kvantitatīvo GSS daudzumu izelpas gaisā dažādās vietās mutes dobumā. Šiem 258 pacientiem gaistošu sēra savienojumu (GSS) daudzums bija 100 ppb (miljardās daļas) un lielāks, kas apstiprināja halitozes attīstību. Mutes dobuma anaerobo mikroorganismu kolonizāciju izraisīja noteikta anaerobā mikroorganisma suga, kuras
DNS tika noteikti, izmantojot jauno halitozes izraisītāju mikroorganismu noteikšanas paņēmienu.
258 pacientiem ar halitozi tika noteiktas iekaisuma un citas mutes dobuma un augšējo elpceļu saslimšanas, tajā skaitā 212 pacientiem: zobu kariess, dažādu formu periodontīti, hronisks gingivīts, stomatīts, glosīts, hronisks tonsilīts, hronisks rinīts, faringīts, hronisks traheīts u.c. saslimšanas.
Pārējiem 46 pacientiem (no 258) bija sūdzības par kuņģa-zamu traktu, cērmju invāziju (7 bērniem), hormonāliem traucējumiem, cukura diabētu, elpceļu saslimšanām, aknu disfunkciju u.c. saslimšanām.
Visiem 258 pacientiem veica mutes dobuma sanāciju: veica mutes dobuma irigāciju, šķīdinot ar furacilīnu un ūdeņraža pārskābi 30-60 sek. 2 reizes dienā. Skalojot ar ūdeņraža pārskābi, izdalās brīvais skābeklis, kas iedarbojas uz baktērijām, izveidojošās putas sekmē nekrotisko palieku izskalošanos. No zobu virsmas tika noņemts mīkstais un cietais aplikums. Mutes dobuma skalošanai rekomendēja kumelīšu, salvijas, asinszāļu, kliņģerīšu, ceļmallapu, piparmētru u.c. ārstniecības augu šķīdumus un ekstraktus. Rekomendēja rūpīgu mutes dobuma kopšanu, mēles tīrīšanu (īpaši tās mugurējo daļu), B grupas vitamīnu, folij skābes, C vitamīna, dzelzs, cinka, eikalipta tablešu, aromātisku košļeņu un aromātisku konfekšu lietošanu. Nozīmēja diētisku uzturu, kas ietvēra lielu daudzumu dārzeņu, izslēdzot viegli pārstrādājošos ogļhidrātus (konditorejas izstrādājumus, miltu un saldos ēdienus). Bērniem, esot aizdomās par cērmju invāziju, rekomendēja ārstēšanas kursu ar pretcērmju preparātiem ārsta kontrolē.
Veica zobu sanāciju kariesa gadījumā. Atkarībā no izdalīto anaerobo mikroorganismu sugas, papildus vispārējai mutes dobuma sanācijai, nozīmēja ari terapiju:
I. Porphyromonas gingivalis piemīt virulenti faktori proteāzes un hemaglutinīna formā, kas veicina vairošanos uz virsmas, veicina aktīvu mikrobu iekļūšanu audos (proteāzes) un to sabrukšanu, to pavada asiņošana un dziļu kabatu veidošanās. Parodontopatogēnie mikroorganismi sagrauj parodontālos audus (smaganas un kaulaudus), provocē iekaisuma reakcijas. Tiek nozīmēts antiseptiķis hlorheksidms, kurš nomāc mikroorganismu vairošanos. Hlorheksidīnu izmanto šķīdumu veidā mutes dobuma skalošanai: „Peridex” (Procter & Gamble), „Perio Gard” (Colgate). Periodontālo kabatu apstrādāšanai 1 reizi 10 dienās rekomendē želatīna plati ar hlorheksidīnu „Perio Clup” (ASV). Plati ievieto katru 3 mēnesi, kurss - 9 mēneši. Kā zobu gēlu un zobu pastu izmanto sastāvus ar triklozānu (antibiotika). Zobu gēlus un pastu ar triklozānu rekomendē ari ievadīt periodontālajās kabatās. Per os rekomendē ārstēšanu ar antibiotikām pēc shēmas: metronidazola un klindamicīna kombinācija. Nerekomendē amoksicilīnu.
II. Prevotella intermedia producē eksotoksīnus un dažādus toksīnu veidus, kas sekmē gingivīta rašanos, periodonta un bioplēves sabrukšanu. 7 dienas nozīmē vietēji lietojamas zem mēles liekamas sūkājamās tabletes „Hexalyse” (Francija, pa 6 tabletēm diennaktī) ar prolongējošu iedarbību, tās satur: 1) antiseptiķi - biklotimolu, 2) terpēnu enoksolonu, 3) lizocīmu - polipeptīdu mukolītisko fermentu, kā mutes dobuma aizsardzības faktoru. „Hexalyse” aktīvi iedarbojas uz Prevotella intermedia smaganu rievas rajonā.
III. Treponema denticola piemīt īpašība iekļūt audos, producēt čūlaini nekrotisku iekaisuma procesu ar augstu asiņošanas indeksu. Nozīmē intensīvu mitrināšanu un skalošanu ar ūdeņraža pārskābi, kumelītēm, salviju, kliņģerītēm. Kā zobu gēlus un pastu izmanto sastāvus ar alveju un eikaliptu. Rodoties čūlām, rekomendē 1 reizi 10 dienās izmantot želatīna plati ar antiseptiķi - hlorheksidīnu „ Perio Chip ” (ASV), kursa ilgums 6-9 mēneši. Per os pēc shēmas rekomendē antibiotiku klindamicīnu.
IV. Tanerella forsythensis piemīt spēja izraisīt hronisku parodontītu ar kabatu izveidošanos un alerģisku iekaisuma reakciju. Nozīmē vietēji lietojamu antiseptiķi hlorheksidīnu, kas nomāc mikroorganismu vairošanos. Kā zobu gēlus un pastas izmanto sastāvus ar triklozānu (antibiotika). Per os pēc shēmas rekomendē ārstēšanu ar antibiotiku metronidazolu. Nozīmē antihistamīnu preparātus (tavegils, suprastīns, klaritīns u.c.).
RŪPNIECISKĀ IZMANTOŠANA
Jaunais halitozes izraisītāju mikroorganismu noteikšanas paņēmiens tika izmantots Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta klīnikā un Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras laboratorijā. Stomatoloģijas institūta klīnikā laikā no 2011. gada līdz 2013. gadam veiktajā prospektīvajā pētījumā tika iekļauti 578 pacienti no Latvijas. Veiktie laboratoriskie un klīniskie pētījumi, izmantojot jauno halitozes izraisītāju mikroorganismu noteikšanas paņēmienu, deva iespēju Latvijas pacientiem noteikt mutes dobuma anaerobo mikroorganismu īpatnības un rekomendēja atbilstošu terapiju, lai novērstu parodontopatogēno saslimšanu attīstību, un līdz ar to novērstu sirds asinsvadu patoloģijas attīstību.
Jaunais halitozes izraisītāju mikroorganismu noteikšanas paņēmiens dod iespēju precizēt to anaerobo mikroorganismu DNS izraisītāju, kura kolonizācija mutes dobumā rada halitozi un var veicināt išēmiskās sirds slimības (ISS) asinsvados. Jaunais halitozes izraisītāju mikroorganismu noteikšanas paņēmiens var būt izmantojams poliklīnikās un stomatoloģijas klīnikās, otolaringoloģijā, pediatrijā, terapeitiskajās nodaļās un klīnikās, lai noteiktu halitozes izraisītāju mikroorganismu un veiktu to parodonta un mutes dobuma bioplēves stāvokļu terapiju un profilaksi, kuri izraisa mutes dobuma mikroorganismu disbalansu un sūdzības par sliktu elpu.
Informācijas avoti
1. MaMOHTOBa T.B., BecHHHa JT.3., KaitņaineB Η.Π. MnKpo<ļ)jiopa ροτοΒοκ nojiocra κηκ φηκτορ pa3BHTHH 3a6ojieBaHHii cepņeuHO-eocyņHCTOH cncTeMti. HayuHBie CTaTMi η ņHCKyecHH, 03.07.2014. http://www.umj.com.ua/article/76097/, 17.07.2014.
2. Lockhart P.B., Bolger A.F., PapapanouP.N. etal.: Periodontal disease and atherosclerotic vascular disease: does the evidence support an independent association?: a scientific statement from the American Heart Association. Circulation, 125(20): 2520-2544. American Heart Association Rheumatic Fever, Endocarditis, and Kawasaki Disease Committee of the Council on Cardiovascular Disease in the Young, Council on Epidemiology and Prevention, Council on Peripheral Vascular Disease, and Council on Clinical Cardiology (2012).
3. Nakajima T., Honda T., Domon H. etal. (2010) Periodontitis-associated upregulation of systemic inflammatory mediator Ievel may increase the risk of coronary heart disease. J. Periodontal. Res., 45(1): 116-122.
4. Nakano K., Nemoto H., Nomura R. etal. (2009) Detection of oral bacteria in cardiovascular specimens. Oral Microbiol. Immunol., 24(1): 64-68.
5. Pucar A., Milasin J., Lekovic V. et al. (2007) Correlation between atherosclerosis and periodontal putative pathogenic bacterial infections in coronary and internai mammary arteries. J. Periodontol., 78(4): 677-682.
6. Roth G.A., Ankersmit H.J., Brown V.B. etal. (2007a) Porphyromonas gingivalis infection and celi death in human aortic endothelial celis. FEMS Microbiol. Lett., 272(1): 106-113.
7. Skochko O.V., Vesnina L.Ē., Bobrova N.A. etal. (2012) Ģuantitative analysis of individual groups of microorganisms, extracted from atherosclerotic lesions in the coronary arteries in patients depending upon ASP299GLY polymorphism of TLR4 gene. Lik. Sprava, 3-4: 82-86.
8. Cairo F., Gaeta C., Dorigo W. et al. (2004) Periodontal pathogens in atheromatous plaques. A controlled clinical and laboratory trial. J. Periodontal Res., 39(6): 442446.
9. Nakano K., Nemoto H., Nomura R. et al. (2009) Detection of oral bacteria in cardiovascular specimens. Oral Microbiol. Immunol., 24(1): 64-68.
10. Roth G.A., Ankersmit H.J., Brown V.B. etal. (2007a) Porphyromonas gingivalis infection and celi death in human aortic endothelial celis. FEMS Microbiol. Lett., 272(1): 106-113.
11. Pat. WO 2010143589, Al, 2010, A61K8/21.
12. Pat. JP 2011073997, A, 2011, A61K8/44.
13. Pat RU 2420257, Cl, 2011, A61K6/00.
14. Pat RU 2467738, Cl, 2011, A61K6/00.
15. Pat. JP 2009184936, A, 2009, A61K8/31.
16. Pat. WO 2009106963, A2, 2009, A61K8/27.
17. Pat. JP 2007084471, A, 2007, A61K8/00.
18. Pat. US 2006140876, Al, 2006, A61K8/27.
19. Pat. RU 2307592, Cl, 2007, A61B10/00.
20. http://ludent.ru/Voprosy_otvety/Gigiena/galitoz/, 13.11.2013.
21. www.halimeter.com/operating-instructions/, 13.11.2013.
22. http ://www.ngpedia.ru/id451213p 1 .html, 13.11.2013.
23. Raphael C. Wong 1 Harley Y. Tse (Editors) Lateral Flow Immunoassay. Springer, USA, 2009.
24. http://ru.wikipedia.Org/w/index.php?, 13.11.2013.
Claims (1)
- PRETENZIJA1. Halitozes izraisītāju mikroorganismu noteikšanas paņēmiens, kurā no mutes dobuma bioplēves materiāla iegūst anaerobo mikroorganismu DNS un veic DNS amplifikāciju ar polimerāzes ķēdes reakciju, raksturīgs ar to, ka ar papīra sloksnīšu imunohromatogrāfisko ekspress analīzi nosaka mikroorganismu DNS un, ja DNS satura kopiju skaits ir 105/ml vai lielāks, pēc minētās DNS nosaka to mikroorganisma sugu, kas ir halitozes izraisītāja.
Priority Applications (1)
| Application Number | Priority Date | Filing Date | Title |
|---|---|---|---|
| LVP-14-13A LV14872B (lv) | 2014-02-11 | 2014-02-11 | Orālas halitozes izcelsmes iemesla noteikšanas paņēmiens |
Applications Claiming Priority (1)
| Application Number | Priority Date | Filing Date | Title |
|---|---|---|---|
| LVP-14-13A LV14872B (lv) | 2014-02-11 | 2014-02-11 | Orālas halitozes izcelsmes iemesla noteikšanas paņēmiens |
Publications (2)
| Publication Number | Publication Date |
|---|---|
| LV14872A LV14872A (lv) | 2014-06-20 |
| LV14872B true LV14872B (lv) | 2015-01-20 |
Family
ID=50941950
Family Applications (1)
| Application Number | Title | Priority Date | Filing Date |
|---|---|---|---|
| LVP-14-13A LV14872B (lv) | 2014-02-11 | 2014-02-11 | Orālas halitozes izcelsmes iemesla noteikšanas paņēmiens |
Country Status (1)
| Country | Link |
|---|---|
| LV (1) | LV14872B (lv) |
-
2014
- 2014-02-11 LV LVP-14-13A patent/LV14872B/lv unknown
Also Published As
| Publication number | Publication date |
|---|---|
| LV14872A (lv) | 2014-06-20 |
Similar Documents
| Publication | Publication Date | Title |
|---|---|---|
| Cortelli et al. | Frequency of periodontal pathogens in equivalent peri-implant and periodontal clinical statuses | |
| Tomita et al. | Prevalence of Aggregatibacter actinomycetemcomitans, Porphyromonas gingivalis and Tannerella forsythia in Japanese patients with generalized chronic and aggressive periodontitis | |
| Page | Milestones in periodontal research and the remaining critical issues | |
| Meurman et al. | Oral health, atherosclerosis, and cardiovascular disease | |
| Al-Radha et al. | Molecular analysis of microbiota associated with peri-implant diseases | |
| Elkaim et al. | Prevalence of periodontal pathogens in subgingival lesions, atherosclerotic plaques and healthy blood vessels: a preliminary study | |
| Dahlen | Role of suspected periodontopathogens in microbiological monitoring of periodontitis | |
| Martínez-Martínez et al. | Association between periodontitis, periodontopathogens and preterm birth: is it real? | |
| Saraithong et al. | Streptococcus mutans and Streptococcus sobrinus colonization and caries experience in 3-and 5-year-old Thai children | |
| Usin et al. | Periodontal conditions during the pregnancy associated with periodontal pathogens | |
| Mehr et al. | Prevalence of oral Trichomonas tenax in periodontal lesions of down syndrome in Tabriz, Iran | |
| Mahendra et al. | Prevalence of eight putative periodontal pathogens in atherosclerotic plaque of coronary artery disease patients and comparing them with noncardiac subjects: A case-control study | |
| Shin et al. | Effects of a composition containing lactoferrin and lactoperoxidase on oral malodor and salivary bacteria: a randomized, double-blind, crossover, placebo-controlled clinical trial | |
| Claesson et al. | Detection of the highly leucotoxic JP2 clone of Aggregatibacter actinomycetemcomitans in members of a Caucasian family living in Sweden | |
| Lauritano et al. | Bacterial load of periodontal pathogens among Italian patients with chronic periodontitis: A comparative study of three different areas | |
| Amodini Rajakaruna et al. | Possible translocation of periodontal pathogens into the lymph nodes draining the oral cavity | |
| Yasukawa et al. | The relationship between physiologic halitosis and periodontopathic bacteria of the tongue and gingival sulcus | |
| Ozbek et al. | Real-time polymerase chain reaction of “red complex”(Porphyromonas gingivalis, Tannerella forsythia, and Treponema denticola) in periradicular abscesses | |
| Imamura et al. | Evaluation of a novel immunochromatographic device for rapid and accurate clinical detection of Porphyromonas gingivalis in subgingival plaque | |
| Schmalz et al. | Detection of five potentially periodontal pathogenic bacteria in peri-implant disease: A comparison of PCR and real-time PCR | |
| Rams et al. | Introduction to clinical microbiology for the general dentist | |
| Silveira et al. | Leukotoxicity of Aggregatibacter actinomycetemcomitans in generalized aggressive periodontitis in Brazilians and their family members | |
| Stone et al. | Exploring a temporal relationship between biofilm microbiota and inflammatory mediators during resolution of naturally occurring gingivitis | |
| Akherati et al. | Comparison of the frequency of periodontal pathogenic species of diabetics and non‐diabetics and its relation to periodontitis severity, glycemic control and body mass index | |
| Liu et al. | Comparative analyses of the subgingival microbiome in chronic periodontitis patients with and without gingival erosive oral lichen planus based on 16S rRNA gene sequencing |