LV14850B - Kompozītmateriālu sastāvi uz neorganisku materiālu un šķiedras bāzes un to pielietojums koksnes paneļu aizsardzībā pret uguns iedarbību - Google Patents

Description

Izgudrojuma apraksts

Izgudrojums attiecas uz celtniecības nozari, konkrēti - uz sastāviem un paņēmieniem koksnes sienu paneļu aizsardzībai pret uguns iedarbību. Piedāvāts koksnes paneļu aizsardzību pret uguns iedarbību realizēt, izmantojot segslāņus no neorganiska kompozītmaterāla, kūms veido uz koksnes paneļa virsmas(-ām). Panelis ar kompozītmateriāla pārklājumu sastāv vismaz no divām kārtām: vidējās kārtas, kas veidota no koksnes, un ārējām ārējām kārtām, no kurām vismaz viena ir veidota no mazdegošiem minerālmateriāliem, kuri savukārt var būt veidoti no vairākām kārtām (slāņiem) un saturēt šķiedras.

1. Zināmā tehnikas līmeņa (Prior art) analīze

Vispārzināmi ir paņēmieni dažādu konstrukciju aizsargāšanai pret augstas temreratūras iedarbību ar segslāņiem no nedegoša vai grūti degoša materiāla, tos vēl papildus izolējot no aizsargājamās konstrukcijas ar siltumizolācijas starpslāni. Par siltuma izolācijas materiāliem būvniecībā plaši izmanto apšuvuma plāksnes, kuras piestiprina atbilstoši pamatnes raksturam un konstrukcijai un telpas specifiskajiem apstākļiem.

Vispārzināms ir fakts, ka sausais apmetums lielākā vai mazākā mērā aizsargā koksnes konstrukcijas pret strauju aizdegšanos. Analogu funkciju pilda arī dažādas apdares un apšuvuma plāksnes, kas kalpo ne tikai kā siltuma un skaņas izolācijas plāksnes, bet palielina arī konstrukcijas ugunsizturību:

- putupolistirola un putupoliuretāna plāksnes;

- apšuvuma plāksnes no perlīta, cementa un kaļķu maisījuma, kuram, lai paaugstinātu ugunsizturību, pievieno arī stikla vai bazalta minerālšķiedras;

- lignopora plāksnes, kas ir kombinētas no putupolistirola, koka vilnas un cementa;

- heraklīta celtniecības plāksnes no koka vilnas un cementa;

- zāģskaidu plāksnes, ko izgatavo sapresējot izžāvētas un izšķirotas zāģu skaidas un pievienojot sintētiskas saistvielas;

- mizu plāksnes no sasmalcinātas skujkoku mizas, kas sapresēta ar organisko vielu piemaisījumiem (zāģu skaidām, spaļiem, tekstilšķiedrām u.c.);

- minerālvates plāksnes, ko veido minerālšķiedras, kas saistītas ar formaldehīda sveķiem;

- azbestcementa plāksnes, ko ražo no azbesta un cementa maisījuma, dažkārt ar kausēta bazalta šķiedru piedevām;

- citas apšuvuma plāksnes, kas satur visdažādākos neorganiskas izcelsmes komponentus, tostarp mālus, kam ir neliela siltumvadītspēja un augsta ugunsizturība, kā arī neorganiskas un/vai organiskas izcelsmes šķiedras visdažādākajās kombinācijās, starp kurām ir siltumizolācijas ieslēgumi ar gaisu aizpildītu tukšumu veidā, kuri rodas savstarpēji krustojoties šķiedrām.

No dabiskajiem minerālmateriāliem ar ugunsizturību 1580-1770°C, kurus var pielietot minēto apdares un siltumizolācijas plākšņu ražošanai, īpaši ir jāatzīmē ugunsizturīgais māls, kuru tradicionāli izmanto ķieģeļu, smilšu cementa u. c. ugunsizturīgu materiālu ražošanai. Šo mālu ugunsizturība ir pat lielāka par 1580°C. Šim nolūkam var izmantot arī metalurģijā, mašīnbūvē, enerģētikā u.c. nozarēs izmantotos ugunsizturīgos materiālus, kurus iedala augsti ugunsizturīgos (17702000°C) un sevišķi augsti ugunsizturīgos materiālos (>2000°C).

Skaņas un siltuma izolācijas nodrošināšanai celtņu sienas un starpsienas izgatavojamas no mazākas tilpuma masas (blīvuma) materiāliem, no kuriem ekoloģiski ieteicamāki ir koksnes materiāli vai citi lignocelulozi saturoši materiāli, bet to trūkums ir palielināta ugunsbīstamība, kas palielinās, samazinoties materiāla blīvumam. Šāda tipa koksnes materiāli ir aprakstīti, piem., LV patentos 13347 un 14519 un eiropatentā EP1913211.

Patentā LV13347 definētajam celtniecības materiālam, kas balstās uz patentu US 5,738,924, ir raksturīga paneļveida konstrukcija, kas ir izgatavota no dažādiem anizotropu materiālu slāņiem. Ieteikti ir koksnes finierskaida, zālaugu un/vai citu augu valsts šķiedraugu slāņi ar orientētām noteikta garuma šķiedrām, kas piesūcinātas ar sintētiskiem sveķiem. Visi slāņi ir integrēti vienotā daudzslāņu konstrukcijā un ievērojama šķiedru daļa ārējos slāņos ir orientēta paralēli paneļa virsmai atbilstoši slodzes pielikšanas virzienam. Rezultātā ārējie slāņi labi strādā uz spiedi vai stiepi, ja slodze pielikta materiāla garenvirzienā. Iekšējā materiāla kārtai ir šūnveida struktūra, kurā šūnveida elementu sienas/karkasu veido šķiedras, kas izvietotas apmēram 45 un 135 grādu leņķī attiecībā pret malējiem slāņiem un uztver bīdes spriegumus.

Patentā LV 14519 definētais izgudrojums attiecas uz koksnes daudzslāņu konstrukciju materiāliem ar specifiski orientētām šķiedrām un sastāv no lokšņveida materiāliem ar šūnu tipa ribām no vairākiem koksnes finierskaidas slāņiem. Finierskaidu slāņi ir kompozicionāli izveidoti ar noteiktu struktūru un salīmēti kā slāņains konstrukciju materiāls. Tas var saturēt arī daudzslāņu līmētas koksnes elementus un starpslāņu pildījumu ar šķiedrainu kompozītmateriālu, piem., izgatavoti piesūcinot ar sintētiskiem sveķiem augu valsts izcelsmes šķiedras. Vienā no izgudrojuma realizācijas variantiem ir piedāvāts plātnes virsmas apstrādāt ar antiseptiķiem un/vai antipirēniem pret degšanu, pūšanu un insektu bojājumiem, vai nosegt ar papildus segslāņiem no metāla, plastmasas u.c. piemērotiem lokšņveida materiāliem.

DendroLight® (patents EP 1913211) ir viegla šūnveida masīvkoka plātne, kas izveidota kā šūnmateriāls ar daudziem tukšumiem. Svarīga šī materiāla īpašība ir izturība un citas fizikāli mehāniskās īpašības, kas ļauj to izmantot nesošajās konstrukcijās, piem., sijās, gan mēbelēs, padarot tās vieglākas un izturīgākas. Problemātiska ir DendroLight® detaļu aizsardzība pret uguniedarbību, jo ugunsdrošība ir ievērojami mazāka kā masīvai koksnei.

Sarežģīts ir jautājums par iepriekš aprakstīto apdares plākšņu ražošanai izmantotā izejmateriāla kompozicionālo sastāvu, To, atkarībā no pielietojuma, dažādi autori piedāvā izvēlēties ļoti plašā diapazonā. Piemēram, patentā LV 14480 kompozītmateriālu ražošanai ir piedāvāts izmantot plašu kompozīciju spektru, tostarp kompozīcijas, kas norādītas masas procentos:

- otreizēji pārstrādātu polipropilēnu vai polietilēnu - no 40 līdz 60%;

- samaltu plastmasas-papīra iepakojumu - no 30 līdz 50%;

- linšķiedras vai kaņepjšķiedras, sizala šķiedras;

- vai minerālšķiedras no grupas: oglekļa, bazalta, kevlara un citas līdzīgas minerālšķiedras vai to maisījumu;

- vai sintētiskas šķiedras ar augstām fizikāli mehāniskām īpašībām;

- dabīgo, minerālšķiedru vai sintētisko šķiedru ar garums no 3 līdz 12 mm un saturs - no 4 līdz 10%;

- acetanhidrīda un vinilacetāta piedevas kā celulozes modifikatorus - no 0,2 līdz 0,6%;

- maleīnskābes anhidrīdu vai citu šīs grupas skābes anhidrīdu kā katalizatoru - no 0,3 līdz 0,5%;

- skudrskābi - no 0,3 līdz 0,5%;

- polietilēna vai polipropilēna vasku - no 2 līdz 4%;

- krāsvielu piedevas - no 1 līdz 3%;

- dažādas plastmasu industrijā tradicionāli lietotās papildpiedevas, tādas kā mitruma absorbenti, antipirēni, antibaktericīdi un sasaistes piedevas;

- kompozīcijā polimērs var tikt aizstāts ar biopolimēriem, tādējādi panākot materiāla bionoārdīšanos, kā arī lietojot bionoārdīšanos veicinošu katalizatoru, piemēram, augu valsts cieti 4 līdz 8% daudzumā no kompozīta kopējās masas;

- eventuāli kokšķiedras vai bambusa šķiedras, kokvilnas čaulu vai risa čaulu šķiedras var aizstāt ar polipropilēnu vai polietilēnu, vai pārstrādātām tekstilšķiedrām.

ASV patentos US 8007586 B2, US 7485186 B2 un US 7789960 B2 dekoratīva un funkcionāla māla apmetuma sastāvs vismaz no diviem māliem, no kuriem viens ir uzbriestošais māls 0-5%, otrs māls ir kaolīns vai bumbu māls. Mālu saturs apmetumā ir līdz 30%. Apmetums var saturēt organiskās šķiedras 0,1 - 5% un neorganisko pigmentu 0 - 10%. Par pildvielām ir ieteikts kaļķakmens, marmora vai smilšu daļiņas ar diametru 5 - 1000 mikroni un saturu 5 - 75%. Apmetumam pievieno boraka dekahidrātu, borskābi, citronskābi vai etiķskābi 1 - 7%.

Patenta pieteikumā US 20050031843 Al, kas publicēts arī kā patenta pieteikums EP 1633936 Al, ir izklāstītas uz koksnes vai polimēra uzklātas uguns barjeru sistēmas vai daudzslāņu lamināti, kas ietver vienu vai vairākus izolācijas slāņus, un/vai uzputojošos, putu, viļņota materiāla, atstarojoša materiāla slāni u.c., kā arī vienu vai vairākus stiegrojošus materiālus šķiedru vai plākšņu veidā, kas var būt atsevišķi slāņi vai iekļauti augstāk minētajos. Neorganisko polimēra matrici iegūst sārmu metāla silikātam reaģējot ar vienu vai vairākiem režģa veidotājiem. Modificēto neorganisko polimēra matrici iegūst no sārmu metāla silikāta piesātināta šķīduma un stiegrojoša materiāla. Sārmu metālu silikātu kompozītu sacietināšanas ieteicamā temperatūra ir 50 - 200°C un spiediens 200 - 250 psi ar vai bez vakuuma formēšanas. Iegūtā neorganiskā polimēra matrice var izturēt 1000 °C un augstākas temperatūras atkarībā no veidošanas apstākļiem.

Eiropatentā EP 1674435 Bl ir piedāvāts māla plātņu nepārtrauktas veidošanas paņēmiens. Šādi veidotas māla plātnes satur 60 - 85 masas % neorganiska materiāla, tajā skaitā 70 masas % mālus un līdz 30 masas % dehidratējoša palīgmateriālu. Plātnes materiāls satur arī 10 - 40 % koksnes šķiedru, 0-1% hidrofobizatoru un 0-3% organisko saistvielu

Eiropatentā EP 1884502 Bl ir piedāvāta apmetuma java, kas veidota no sakapātām līdz 3 mm garām dzīvnieku spalvām, sajauktām ar saistvielu. Par saistvielu izmanto kaļķi, cementu vai mālus, kas samitrināti un veido bāzisku vidi. Apmetuma materiālu izolācijas veidā uzklāj uz izolējamās sienas ārējā puses.

Patenta pieteikumā EP 2154306 A2 ir piedāvāts veidot strukturētu būvniecības paneli no koksnes vilnas un kalcija sulfāta hidrāta (ģipša), kas pārklāts ar 1 - 5 mm biezu neorganiska pārklājuma slāni bez vai ar nelielu koksnes vilnas piejaukumu.

2. Izgudroiua mērķis un būtība

Lai palielinātu koka paneļu, ko izmanto ēku sienu, starpsienu un pārsegumu būvniecībā, izturību pret siltuma starojumu ugunsgrēka gadījumā, ir piedāvāts paneļu materiālu veidot kā slāņainu konstrukciju (skat. 6. līdz 8. pretenziju), kurā viegli degošo vidējo slāni uz koksnes bāzes ietver mazdegoši ārējie slāņi uz minerālmateriālu bāzes. Vidējo slāni veido no šūnveida koksnes materiāla ar atklātām šūnām. Var izmantot šaurus dēļus, līstes, saplākšņus, orientētu skaidu plātnes (OSB) vai citus koksnes kompozītmateriālus, tos salīmējot vai citādi sastiprinot. Ja vidējā slāņa virsma ir gluda, tad tajā izveido ap 5 - 10 mm dziļas un platas rievas vai iedobumus, kas vērsti 60° - 80° leņķī pret virsmu. Iedobumus izkārto joslās perpendikulāri paneļa vertikālajai asij pielietošanas orientācijā. Iedobumu var izveidot ar frēzēšanu, urbšanu vai citu atbilstošu paņēmienu. To mērķis ir nodrošināt ārējo slāņu fiksāciju, koksnei vai tās materiālam, tam pārogļojoties ārējas siltuma plūsmas ietekmē telpā, piem., ugunsgrēka gadījumā.

Paneļa ārējos kompozītslāņus 5-10 mm biezumā veido no nedegošiem minerālmateriāliem kombinācijā ar augu valsts u.c. šķiedrām, kā arī ar citām palīgvielām, kas definētas no 1. līdz 5. pretenzijai. Par šķiedru materiālu izmanto kapātas 5-10 mm garas linu, kaņepju vai koksnes šķiedras, salmus, zāles stiebrus, niedras, sūnas, skujas vai spaļus. Izmantojamas ir arī stikla un oglekļa šķiedras. Neorganiskas dabas materiāls ir māls, ugunsizturigs māls, dedzināts māls, samalti ķieģeļi vai to lauskas, smiltis, samalti neveldzētietie kaļķi, veldzētie kaļķi. Par saistvielu izmanto mālus vai kaļķus. Ugunsizturīgo ārējo slāņu sastāvā var ievadīt arī tādus komponentus kā augu vai dzīvnieku valsts olbaltumvielas un ogļhidrātus, kas satur no viena līdz 10 monosaharidiem vai ir polisaharīdu nepilnīgas hidrolizēs produkti. Tiem var pievienot urīnvielu un boraku vai borskābi. Neorganiskas dabas kompozītslāņu komponentu daudzums, rēķinot uz sausas vielas masu, ir piedāvāts sekojošs: māli - 0 - 35%, neveldzēti kaļķi - 0 - 23% vai veldzēti kaļķi - 0 - 30%, smiltis - 50 - 75%, bet pārējo komponentu daudzums ir sekojošs: 5-10 mm garas augu šķiedras - 2 - 7 %, urīnviela - 0 - 1,2%, boraks -1 - 3%, olbaltumvielas - 0,5 1,5%, ogļhidrāti - 0,7 - 1,6%, rūpniecības šķidri blakusprodukti (piem., piena sūkalas, proteīnus saturošus hidrolizātus), ar ko aizvieto daļu ūdens.

Sagatavoto virsējo kompozītslāņu sastāvu uzklāj uz paneļa koksnes kārtas vienas virsmas. To dara.ar iekārtu, kas nodrošina par 10% biezāku ārējo slāni par ekspluatācijā paredzēto. Kompozītslāni kompaktā ar spiedienu 10-15 kPa. Pēc pirmā kompozītslāņa sacietēšanas, ko var paātrināt, žāvējot paaugstinātā temperatūrā, procesu atkārto attiecībā pret paneļa koksnes kārtas otro virsmu. Abu kompozītslāņu malas nogriež 30° slīpumā pret virsmu vai atkailina apakšējo koksnes kārtu divkāršā ārējās kārtas biezumā salaiduma šuves veidošanai, to iemontējot ēkā. Kompozītslāņu ieteicamais biezums ir 3 -10 mm. Vislabāk ir minētos kompozītslāņus veidot 4-8 mm biezus.

3. Piedāvāto kompozītmateriālu izmatošanas piemeri piemeri koksnes šūnveida paneļu aizsardzībai un ugunsreakciļas testa rezultāti

Koksnes paneļu aizsardzības pret uguni efektivitāti, izmantojot piedāvātos sastāvus un paņēmienu, apliecina piedāvāto materiālu ugunsreakciļas pārbaudes SBI iekārtā atbilstoši LV standartam EN13823. Pārbaudei tika pakļauti koksnes šūnveida paneļi Dendrolight®, kas pārklāti ar kompozītmateriāla slāni uz neorganisko materiālu un augu šķiedru kompozītu bāzes. Ugunsreakciļas pārbaudei tika izgatavoti paraugi no 100 mm bieza koksnes šūnu materiāla DendroLight®, kam kompozītmateriāla sastāva kārtu uzklāja tikai vienā pusē, kas no ugunsreakciļas testa viedokļa ir jūtīgākais gadījums, jo pastiprina uguns iedarbību uz koksni. Katrs paraugs sastāvēja no diviem paneļiem: īsais spārns (495 ±5) mm χ (1500 ± 5) mm un garais spārns (1000 ±5) mm χ (1500 ± 5) mm, veidojot taisnleņķa stūri. Pirmā parauga kompozītmateriāla kārtas (M) sastāvs bija: māli - 42%, smiltis - 50%, koksnes skaidas - 4%, linšķiedra -1%, urīnviela -1%, ogļhidrāti -1%, olbaltumvielas - 1%. Kompozītmateriāla kārtas biezums bija 7 mm. Otrs paraugs ar kompozītmateriāla kārtas sastāvu (X) saturēja : mālus - 4%, veldzētos kaļķus - 23%, smiltis - 60%, koksnes skaidas - 7%, kaņepju šķiedras - 2%, ogļhidrātus - 2%, olbaltumvielas - 1%, urīnvielas - 1%. Neorganiskā materiāla kompozītmateriāla K slāņa biezums bija 10 mm. Salīdzināšanai tika izmantoti koksnes šūnveida materiāla DendroLight® paraugi bez aizsargkārtas, kā arī koksnes šūnveida materiāla DendroLight® paraugi ar uzlīmētu 25 vai 60 mm biezu vidēja blīvuma koksnes šķiedru plāksni.

.tabula. Ugunsreakcijas pārbaužu rezultāti

Klasifikācijas parametrs	Ugunsreakcijas SBI testa paraugi
Dendrolight®	Dendrolight®	Dendrolight® + MDF 60 mm	Dendrolight® + MDF 25 mm	Dendrolight® +M-sastāvs 7 mm	Dendrolight® +K-sastāvs 10 mm
FIGRA [W s-1]	606,6	676,4	408,7	395,5	15,8	10,7
THRioos [MJ]	44,6	52	41,6	28,7	2	1,4
SMOGRA [m2 s'2]	32,8	73,4	122,3	2,4	0	2,6
TSPsoos [m2]	57,7	84,8	39,3	35,1	20,1	38,9
LFS	Nav	Nav	Nav	Nav	Nav	Nav
Klasifikācija
Ugunsreakcijas klase	D	D	D	D	B	B
Dūmu veidošanās apakšklase	s2	s2	sl	sl	sl	sl
Degošo daļiņu veidošanās apakšklase	dO	dO	dO	dO	dO	dO

.tabulā ir izmantoti sekojoši apzīmējumi:

FIGRA - ugunsgrēka pastiprināšanās ātruma rādītājs (Fire Grovvth Rāte Index);

THReoos - kopējais izdalītais siltums 600s (Total Heat Release);

SMOGRA - dūmu pastiprināšanās ātruma rādītājs (Smoke Grovvth Rāte Index);

TSPeoos - kopējā dūmu veidošanās 600 s (Total Smoke Production);

LFS - sāniskā liesmas izoplatīšanās (Lateral Flame Spread);

MDF - vidēja blīvuma šķiedru plātne (Medium Density Fibre Board);

B - klases parametri: FIGRA < 120 W s'¹, LFS < par parauga malu, THR600s < 7,5 MJ;

D - klases parametri: 250 < FIGRA < 750 W s’¹, THR600s > 15 MJ; sl - apakšklases parametri: SMOGRA < 30 m² s², TSP6oo_s < 50 m²; s2 - apakšklases parametri: SMOGRA < 180 m² s², TSPeoos < 200 m²; dO - nav degošu daļiņu, kas eksistē ilgāk par 10 s 600 s laikā.

No tabulas ir redzams, ka saskaņā ar izgudrojumu pārbaudītie paneļu varianti nodrošina ugunsreakcijas klasi kārtainam panelim par divām klasēm augstāku (B klase) nekā DendroLight® bez pārklājuma vai uzlīmētu 25 vai 60 mm MDF plātni (Dklase). Ar neorganisko kompozītmateriālu aizsargāts DendroLight® izdala mazāk dūmu, salīdzinot ar neaizsargātu materiālu.

Claims (8)

1. Kompozītmateriāls uz nedegošu minerālmateriālu bāzes kombinācijā ar dažādu materiālu šķiedrām, kuru raksturo:

- minerālkomponenti no rindas: māls, ugunsizturīgs māls, dedzināts māls, samalti ķieģeļi vai akmeņi, vai to lauskas, smiltis, samalti neveldzēti kaļķi, veldzēti kaļķi;

- augu valsts šķiedras no rindas: kapātas 5 līdz 10 mm garas linu, kaņepju vai koksnes šķiedras, salmi, zāles stiebri, niedras, sūnas, skujas, spaļi un/vai stikla un oglekļa šķiedras, pie kam:

māli un samalti neveldzēti vai veldzēti kaļķi ir izmantoti tādos daudzumos, ka tie kalpo par saistvielu starp minētajiem komponentiem, un neorganisko komponentu saturs, masas % no sausas kompozīta masas, ir sekojošs: māli - no 0 līdz 35%, neveldzēti kaļķi - no 0 līdz 23% vai veldzēti kaļķi - no 0 līdz 30%, smiltis vai samalti ķieģeļi, vai akmeņi - no 50 līdz 75%.

2. Kompozītmateriāls saskaņā ar 1. pretenziju, raksturīgs ar to, ka tajā augu šķiedru saturs ir no 1 līdz 7% no sausas kompozīta masas.

3. Kompozītmateriāls saskaņā ar 1. vai 2. pretenziju, raksturīgs ar to, ka tas papildus satur tādus komponentus kā augu vai dzīvnieku valsts olbaltumvielas un ogļhidrātus ar no viena līdz 10 monosaharīdiem, vai ir polisaharīdu nepilnīgas hidrolizēs produkti, kam pievienota urīnvielā un boraks vai borskābe.

4. Kompozītmateriāls saskaņā ar 3. pretenziju, raksturīgs ar to, ka kompozītslāņos kā piedeva masas % no sausas kompozīta masas ir ievadīta urīnvielā

- no 0 līdz 1,2%, boraks vai borskābe - no 0 līdz 3%, olbaltumvielas - no 0,5 līdz 1,5% un ogļhidrāti - no 0,7 līdz 1,6%.

5. Kompozītmateriāls saskaņā ar jebkuru iepriekšējo pretenziju, raksturīgs ar to, ka komponentu daudzums, rēķinot uz sausas vielas masu, ir sekojošs: māli - 0 līdz 35%, neveldzēti kaļķi - 0 līdz 23% vai veldzēti kaļķi - 0 līdz 30%, smiltis - 50 līdz 75%, bet pārējo komponentu daudzums ir sekojošs: 5 līdz 10 mm garas augu šķiedras - 2 līdz 7 %, urīnvielā - 0 līdz 1,2%, boraks - 1 līdz 3%, olbaltumvielas - 0,5 līdz 1,5%, ogļhidrāti - 0,7 līdz 1,6%, pie kam olbaltumvielas un ogļhidrāti var būt ievadīti kā pārtikas rūpniecības blakusproduktu šķīdumi.

6. Kompozītmateriālu pielietojums koksnes paneļu aizsardzībai pret uguni, tos no ārpuses vismaz no vienas puses aprīkojot ar kompozītslāņiem, kas veidoti no kompozītmateriāla saskaņā ar jebkuru iepriekšējo pretenziju, izvēlētos komponentus intensīvi maisot un pakāpeniski pievienojot ūdeni līdz izveidojas plastiska masa, pie kam pievienotā ūdens daudzums tiek izvēlēts atkarībā no komponentu ūdens satura.

7. Kompozītmateriālu pielietojums saskaņā ar 6. pretenziju, raksturīgs ar to, ka sagatavoto kompozītmateriāla sastāvu uzklāj 3 līdz 10 mm biezumā iepriekš izgatavota koka paneļa vismaz vienai no virsmām, piem., apmetuma veidā, ar uzklāšanas iekārtu, kas nodrošina par 10% biezāku ārējo slāni par ekspluatācijā paredzēto, un kompozītmateriālu kompaktē ar spiedienu 10 līdz 15 kPa; pēc tam, ja ir nepieciešams, kompozītmateriālu uzklāj koksnes paneļa otrai virsmai un kompaktē analogi kā pirmajai virsmai, un iegūtā paneļa kompozītmateriālu kārtas malas nogriež 30° slīpumā pret virsmu vai atkailina apakšējo koksnes kārtu divkāršā ārējās kārtas biezumā salaiduma šuves no kompozītmateriāla veidošanai, paneli iemontējot ēkā.

8. Kompozītmateriālu pielietojums DendroLight® paneļu aizsardzībai pret uguni saskaņā ar 6. vai 7. pretenziju, raksturīgs ar to, ka ārējie kompozītslāņi tiek veidoti tikai no vienas puses, izmantojot kompozītmateriāla sastāvu, kas apraksta 3. sadaļā definēts kā sastāvs M vai K un atbilst 5. pretenzijā definētajam sastāvam, variējot tikai izmantotās augu šķiedras un kompozītslāņa biezumu (atbilstoši koksnes skaidas plus linšķiedras /7 mm/; koksnes skaidas plus kaņepju šķiedras /10mm/), rezultātā saskaņā ar LV standartu EN 13823 nodrošinot DendroLight® paneļu atbilstību ugunsreakcijas klasei B, dūmu veidošanās klasei sl un degošo daļiņu atbilstību klasei dO (skat. 1. tabulu 3. sadaļā).