LV14700B - Transporta gāzes un dīzeļdegvielas dzinēja barošanas un griešanās frekvences regulēšanas sistēma ar mainīgu aizdedzes dozu - Google Patents

Description

IZGUDROJUMA APRAKSTS

Izgudrojums attiecas uz iekšdedzes dzinēju barošanas ar gāzes degvielu un griešanās frekvences regulēšanas sistēmām un var tikt izmantots dzinēju izveidošanai, kuri darbojas gan tikai ar dīzeļdegvielu (ar dīzeļa ciklu), gan ar dīzeļdegvielu un gāzes degvielu vienlaicīgi (ar gāzdīzeļa ciklu), pie tam kā gāzes motordegviela var tikt izmantota gan dabasgāze, gan gāzes degviela ar mazāku oktānskaitli, tāda kā sašķidrināta naftas gāze, naftas pavadgāze, šahtas metāns, ģeneratorgāze vai citas gāzes.

Zināmā tehnikas līmeņa analīze

Ir zināma transporta gāzdīzeļa griešanās frekvences regulēšanas sistēma (lietderīgā modeļa patents UA27087, kas publicēts 10.10.2007 biļetenā N°16), kura ietver: centrbēdzes ātruma devēju ar kustīgu uzmavu, uz kuras šamīrveidīgi ir uzstādīta divplecu svira, kuras viens plecs ir savienots ar dīzeļdegvielas padeves noslēgšanas sviru, bet otrs - ar augstspiediena degvielas sūkņa zobstieni; galveno sviru, kura mijiedarbojas ar kustīgo uzmavu un caur atsperi ar dzinēja darbības ātruma režīma vadības pedāli; elektronisko vadības bloku ar vismaz vienu mikrokontrolleri, kurš ir elektriski savienots ar elektromehānisku izpildorgānu, griešanās frekvences devēju, darba režīma «dīzelis” vai «gāzdīzelis” pārslēdzēju, noslēdzošo gāzes vārstu, gāzes reduktoru, sensoru un gāzes sprauslām, pie tam elektromehāniskais izpildorgāns ir saistīts ar slīdni, kurš caur starpstiepni ir saistīts ar degvielas sūkņa zobstieņa stiepni. Bez tam pie katras gāzdīzeļa iesūkšanas īscaurules tiek pievadīta gāzes degviela no vienas vai vairākām gāzes sprauslām, un elektroniskais vadības bloks ir izpildīts ar iespēju pārprogrammēt dīzeļdegvielas aizdedzes dozas punktus, kā arī ir izpildīts ar iespēju pārprogrammēt katras gāzes sprauslas atvēršanas brīdi un laiku. Tāpat elektromehāniskais izpildorgāns ir saistīts ar elektromehāniskā izpildorgāna stāvokļa atgriezeniskās saites devēju un tam ir elektriskā saite ar elektronisko vadības bloku. Bez tam elektroniskajam vadības blokam ir elektriskā saite ar augšējā maiņas punkta stāvokļa devēju, kā arī ir elektroniskā saite ar gāzes degvielas spiediena devēju. Tāpat elektroniskajam vadības blokam ir elektriskā saite ar atgāzu temperatūras devēju un elektriskā saite ar dzinēja dzesēšanas šķidruma temperatūras devēju. Pie tam elektroniskajam vadības blokam ir elektriskā saite ar papildpūtes devēju. Bez tam dzinēja darbības ātruma režīma vadības pedālis ir saistīts ar pedāļa stāvokļa devēju, kuram ir elektriskā saite ar elektronisko vadības bloku.

Tādu iekšdedzes dzinēju barošanas ar gāzes degvielu un griešanās frekvences regulēšanas sistēmu, kura savā sastāvā ietver transporta gāzdīzeļa griešanās frekvences regulatoru) trūkums ir tas, ka nevar efektīvi izmantot gāzes degvielas ar oktānskaitli, zemāku nekā dabasgāzei, tādas kā sašķidrināta naftas gāze, naftas pavadgāze, šahtas metāns, ģeneratorgāze vai citas gāzes, sakarā ar detonācijas parādīšanos, palielinot slodzi uz gāzdīzeli un samazinot dīzeļdegvielas aizdedzes dozu vairāk kā par 60-75 %, kā arī ir nepieciešams iejaukties griešanās frekvences mehāniskā regulatora konstrukcijā, lai ierobežotu vai koriģētu dīzeļdegvielas aizdedzes dozu.

Izgudrojuma mērķis un būtība

Izgudrojuma pamatā ir uzdevums radīt gāzdīzeļa barošanas un griešanās frekvences regulēšanas sistēmu, kura ar jaunu konstruktīvu elementu un to savstarpējo saišu palīdzību dotu iespēju efektīvi izmantot gāzes degvielas ar oktānskaitli, zemāku nekā dabasgāzei, koriģējot dīzeļdegvielas aizdedzes dozu atkarībā gan no gāzdīzeļa ātruma un slodzes režīma (aprēķina aizdedzes dozu un uz tā pamata veic dīzeļdegvielas aizdedzes dozas punktu koordinātu automātisku korekciju), gan koriģējot aizdedzes dozu palielinājuma virzienā detonācijas rašanās gadījumā vai spējas uzspiešanas gadījumā uz dzinēja darbības ātruma režīma vadības sviras ,,dīzeļa atbalsts”, strādājot gāzdīzeļa ciklā (ar dīzeļdegvielu un gāzes degvielu vienlaicīgi), kā arī nodrošināt dzinēja regulēšanas sistēmas visus režīmus gan dīzeļa, gan gāzdīzeļa ciklā, vai arī citus regulēšanas veidus gāzdīzeļa ciklā (piemēram, divu režīmu vai citu režīmu variantā).

Izvirzītais uzdevums ir izpildīts tādējādi, ka gāzdīzeļa barošanas un griešanās frekvences regulēšanas sistēma, kas ietver gāzes degvielas balonu(-s), caur balonu armatūru, kam ir noslēdzošais mehāniskais un elektromagnētiskais gāzes vārsti, kas savienots vienā pusē ar uzpildes mezglu, bet otrā pusē caur gāzes maģistrāli, maģistrālo elektromagnētisko gāzes vārstu, gāzes reduktoru vai reduktoruiztvaicētāju, gāzes filtru ir savienots ar kopēju gāzes padeves vadotni (angļu valodas atbilstošais termins ir «common rail”) ar gāzes sprauslām, katra no kurām ar īscaurules palīdzību ir savienota ar gāzes sprauslu, kura ir uzstādīta katrā izplūdes īscaurulē starp ieplūdes kolektora savienotājcauruli un ieplūdes vārstu, pie tam gāzes reduktors vai reduktors-iztvaicētājs ar pneimomaģistrāli caur sprauslu ir savienots ar izplūdes kolektora savienotājcauruli. Sistēma ietver arī tiešās darbības griešanās frekvences standarta mehānisko regulatoru, kurš ir uzstādīts uz augstspiediena degvielas sūkņa, ar regulatora vadības sviru, kura ir savienota ar dzinēja darbības ātruma režīma vadības pedāli, un dīzeļdegvielas padeves atslēgšanas sviru, atbilstoši izgudrojumam regulēšanas sistēma papildus ir aprīkota ar detonācijas devēju, uzstādītu uz gāzdīzeļa, un speciālu elektronisku vadības bloku ar vismaz vienu mikrokontrolleri, kurš ir elektriski saistīts ar detonācijas devēju, darbības režīma ,,dīzelis” vai “gāzdīzelis” pārslēdzēju, darbības režīma «dīzelis” vai “gāzdīzelis” indikatoru, noslēdzošajiem elektromagnētiskajiem gāzes vārstiem, gāzes reduktoru vai reduktoru-iztvaicētāju, gāzes sprauslām, augšējā maiņas punkta stāvokļa devēju, gāzes degvielas spiediena devēju, atgāzu temperatūras devēju, dzinēja dzesēšanas šķidruma temperatūrās devēju, papildpūtes spiediena devēju, pie tam sistēmai ir elektromehāniskais izpildorgāns, kurš ir savienots ar dīzeļdegvielas padeves atslēgšanas sviru.

Bez tam elektroniskais vadības bloks ir izveidots ar iespēju aprēķināt dīzeļdegvielas aizdedzes dozas lielumu, kā arī ar iespēju aprēķināt katras gāzes sprauslas atvēršanas brīdi un laiku, pie kam ir paredzēta iespēja katrai gāzdīzeļa iesūkšanas īscaurulei pievadīt gāzes degvielu no vismaz vienas gāzes sprauslas. Bez tam elektromehāniskais izpildorgāns ir savienots ar elektromehāniskā izpildorgāna stāvokļa atgriezeniskās saites devēju un tam ir elektriskā saite ar elektronisko vadības bloku. Bez tam dzinēja darbības ātruma režīma vadības pedālis ir saistīts ar pedāļa stāvokļa devēju, kuram ir elektriskā saite ar elektronisko vadības bloku.

1.zīm. ir attēlota transporta gāzdīzeļa barošanas ar sašķidrinātu gāzi un griešanās frekvences regulēšanas sistēmas ar maināmu dīzeļdegvielas aizdedzes dozu kinemātiskā shēma, bet 2.zīm. ir attēlota transporta gāzdīzeļa barošanas ar saspiestas gāzes degvielu un griešanās frekvences regulēšanas sistēmas ar maināmu dīzeļdegvielas aizdedzes dozu kinemātiskā shēma.

Gāzdīzeļa barošanas ar sašķidrinātu gāzi un griešanās frekvences regulēšanas sistēma ar maināmu dīzeļdegvielas aizdedzes dozu, kas attēlota 1.zīm., satur gāzdīzeli (dzinēju, kas var darboties gan ar gāzes degvielu, gan ar dīzeļdegvielu) 1, augstspiediena degvielas sūkni (ADS) 2 ar zobstieni 3, visu režīmu mehānisko regulatoru (VRMR) 4, kurp sastāvā ietilpst: ADS zobstieņa kustīga atdure 5, kura ir uzstādīta uz dīzeļdegvielas padeves atslēgšanas sviras 7 rullīša 6, un VRMR 4 vadības svira 8. Dīzeļdegvielas padeves atslēgšanas svira 7 ir kinemātiski savienota ar elektromehānisko izpildorgānu 9, kurš ir kinemātiski savienots ar elektromehāniskā izpildorgāna stāvokļa atgriezeniskās saites devēju 10. Pie tam VRMR 4 vadības svira 8 ir kinemātiski savienota ar dzinēja darbības ātruma režīma vadības pedāli 11, kurš savukārt ir kinemātiski savienots ar tā stāvokļa devēju 12.

Gāzes maģistrāle 13 caur balona armatūras bloku (multivārstu) 14 (ar iebūvētu elektromagnētisko vārstu 15) vienā pusē ir pievienota gāzes balonam 16, kurā gāzes degviela atrodas sašķidrinātā agregātstāvoklī, bet otrā pusē caur noslēdzošo elektromagnētisko vārstu-filtru 17, gāzes reduktoru-iztvaicētāju 18 un gāzes filtru 19 ir pievienots pie kopējās gāzes padeves vadotnes 20 ar gāzes sprauslām 21. Bez tam balona armatūras bloks (multivārsts) 14 ar gāzes vadu 22 ir pievienots pie uzpildes mezgla 23.

Saspiestām gāzes degvielām barošanas ar saspiestas gāzes degvielu un tās uzglabāšanas uz transportlīdzekļa borta, kā arī tās tālākās reducēšanas sistēmas elementi ir attēloti 2.zīm. Gāzes maģistrāle 13 caur balona ventili 14 (ar noslēdzošo elektromagnētisko ventili 15) vienā pusē ir pievienota pie gāzes balona 16, kurā atrodas saspiesta gāzes degviela, bet otra pusē caur maģistrālo elektromagnētisko vārstu 17, gāzes reduktoru 18 un gāzes filtru 19 ir pievienota pie kopējās gāzes padeves vadotnes 20 ar gāzes sprauslām 21. Bez tam gāzes maģistrālē 13 ir uzstādīts gāzes spiediena devējs 22, bet uzpildes mezgls 23 ir samontēts uz maģistrālā elektromagnētiskā vārsta 17. Šie barošanas ar gāzveida degvielu sistēmas elementi (ar numuriem no 14 līdz 19 un 22, 23) ir funkcionāli analoģiski barošanas ar sašķidrināto gāzi sistēmas elementiem, kuri ir attēloti 1 .zīm. Visi pārējie elementi gāzdīzeļa barošanas ar sašķidrināto gāzi (1.zīm.) un barošanas ar saspiesto gāzi (2.zīm.) un griešanās frekvences regulēšanas sistēmās ar maināmu dīzeļdegvielas aizdedzes dozu ir vienādi un tiem ir vienādi nosaukumi un numerācija.

Katra no gāzes sprauslām 21 ar īscaurules 24 palīdzību ir savienota ar gāzes sprauslu 25, kas uzstādīta katrā ieplūdes īscaurulē 26 starp ieplūdes kolektora savienotājcauruli 27 un ieplūdes vārstu 28. Pie tam kopējā gāzes padeves vadotne 20 satur gāzveida degvielas spiediena un temperatūras devēju 29. Savukārt gāzes reduktors-iztvaicētājs (sašķidrinātās gāzes degvielām) vai gāzes reduktors (saspiestās gāzes degvielām) 18 ar pneimomaģistrāli 30 caur sprauslu 31 ir savienots ar ieplūdes kolektora savienotājcauruli 27. Pie tam uz ieplūdes kolektora savienotājcaurules 27 gāzdīzeļiem ar gaisa papildpūti ir uzstādīts papildpūtes spiediena devējs 32.

Gāzdīzeļa 1 ieplūdes kolektorā 33 ir uzstādīts atgāzu temperatūras devējs 34. Pie tam gāzdīzelis 1 ir aprīkots ar devējiem: dzesēšanas šķidruma devēju 35, gāzdīzeļa griešanās frekvences devēju 36, augšējā maiņas punkta stāvokļa devēju 37 un detonācijas devēju 38.

Elektroniskajam vadības blokam 39 ar mikrokontrolleri(-iem) ir elektriskā saite ar elektromehānisko izpildorgānu, elektromehāniskā izpildorgāna stāvokļa atgriezeniskās saites devēju 10, pedāļa stāvokļa devēju 12, noslēdzošo elektromagnētisko vārstu-filtru 17 (sašķidrinātās gāzes degvielām) vai maģistrālo elektromagnētisko vārstu 17 (saspiestās gāzes degvielām), elektromagnētiskajiem vārstiem uz gāzes reduktora-iztvaicētāja (sašķidrinātās gāzes degvielām) vai gāzes reduktorā 18 (saspiestās gāzes degvielām), gāzes sprauslām 21, gāzveida degvielas spiediena un temperatūras devēju 29, papildpūtes spiediena devēju (gāzdīzeļiem ar papildpūti), atgāzu temperatūras devēju 34, dzesēšanas šķidruma devēju 35 (devējs var būt uzstādīts gan uz dzinēja, gan uz reduktora-iztvaicētāja vai gāzes reduktorā), gāzdīzeļa griešanās frekvences devēju 36, augšējā maiņas punkta stāvokļa devēju 37, detonācijas devēju 38, darbības režīma «dīzelis” vai “gāzdīzelis” pārslēdzēju 40, darbības režīma «dīzelis” vai “gāzdīzelis” indikatoru 41. Bez tam elektroniskais vadības bloks 39 ar mikrokontrolleri(-iem) ir izpildīts ar iespēju ar datora 41 vai citas ierīces palīdzību pārprogrammēt ieprogrammētās dīzeļdegvielas aizdedzes dozas punktu koordinātes un gāzes degvielas cikliskās padeves lielumu ar sprauslām 21.

Gāzdīzeļa barošanas ar gāzes degvielu un griešanās frekvences regulēšanas sistēmas darbība

Lai darbotos dīzeļa cikla režīmā (tikai ar dīzeļdegvielu), darbības režīma «dīzelis” vai “gāzdīzelis” pārslēdzējam 40 jābūt stāvoklī, kurš atbilst darbības režīmam «dīzelis”. Pie tam elektroniskais vadības bloks 39 padod signālu uz elektromehānisko izpildorgānu 9, kurš pagriež dīzeļdegvielas padeves sviru 7 pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam. Tā rezultātā ADS 2 zobstieņa 3 kustīgā atdure 5, kura uzstādīta uz dīzeļdegvielas padeves atslēgšanas sviras 7 rullīša 6, tāpat pagriežas pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam par attālumu, kurš 1.zīm. parādīts ar svītrlīniju un dod iespēju ADS 2 zobstienim 3 brīvi pārvietoties savas maksimālās gaitas robežās. Vienlaicīgi ar to zobstienis RMR 4 darbības iespaidā pārvietojas pa kreisi stāvoklī, kurš atbilst dzinēja darbības ātruma un slodzes režīmam. Līdz ar to elektroniskais vadības bloks 39 noņem spriegumu no noslēdzošā elektromagnētiskā vārsta 15 un vārsta-filtra 17 (sašķidrinātās gāzes degvielām) vai no maģistrālā elektromagnētiskā vārsta 17 (saspiestās gāzes degvielām), elektromagnētiskajiem vārstiem uz gāzes reduktora-iztvaicētāja (sašķidrinātās gāzes degvielām) vai gāzes reduktora 18 (saspiestās gāzes degvielām), kā arī no gāzes sprauslām. Tā rezultātā tiek noslēgta gāzes degvielas padeve uz gāzes reduktoruiztvaicētāju vai gāzes reduktoru 18, gāzes filtru 19, kopējo gāzes padeves vadotni 20 un gāzes sprauslām 21. Līdz tam elektroniskais vadības bloks 39 pieslēdz darbības režīma indikatoru 41 režīmā „dīzelis”, kurš signalizē, ka dzinējs darbojas darbības režīmā ,.dīzelis”, un atslēdz indikatora 42 režīmu „gāzdīzelis”. Nepieciešamo ātruma režīmu uzdod ar dzinēja darbības ātruma vadības pedāli 11.

Palielinot slodzi uz dzinēju, samazinās tā kloķvārpstas griešanās frekvence. Pie tam VRMR 4 ietekmē, kurš strādā kā standarta VRMR, zobstienis 3 pārvietojas pa kreisi uz dīzeļdegvielas padeves palielināšanas pusi. Dzinēja jauda palielinās līdz līmenim, kurš atbilst slodzes līmenim uz to. Samazinoties slodzei uz dzinēju, palielinās kloķvārpstas griešanās frekvence un zobstienis 3 VRMR 4 ietekmē pārvietojas pa labi uz dīzeļdegvielas padeves samazināšanas pusi, kā rezultātā dzinēja jauda samazinās līdz līmenim, kurš atbilst slodzes jaudai, kura uz to darbojas. Būtiski palielinoties apgriezienu frekvencei, VRMR 4 pilnībā izslēdz dīzeļdegvielas padevi. Elektromehāniskais izpildorgāns 9 netraucē zobstieņa 3 kustībai pa labi vai pa kreisi, jo ADS 2 zobstieņa 3 kustīgā atdure 5, kura ir uzstādīta uz dīzeļdegvielas padeves atslēgšanas sviras 7 rullīša 6, atrodas galējā kreisajā pozīcijā un netraucē ADS 2 zobstienim 3 brīvi pārvietoties savas maksimālās gaitas robežās.

Lai darbotos gāzcfīzeļa cikla režīmā (vienlaicīgi ar gāzes degvielu un ar dīzeļdegvielu), darbības režīma ..dīzelis” vai „gāzdīzelis” pārslēdzējam 40 ir jābūt stāvoklī, kurš atbilst darbības režīmam „gāzdīzelis”. Pie tam elektroniskais vadības bloks 39 padod signālu uz elektromehānisko izpildorgānu 9, kurš pagriež dīzeļdegvielas padeves sviru 7 pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Tā rezultātā ADS zobstieņa 3 kustīgā atdure 5, kura ir uzstādīta uz dīzeļdegvielas padeves atslēgšanas sviras 7 rullīša 6, arī pagriežas pulksteņa rādītāja kustības virzienā un ieņem stāvokli, kurš atbilst ieprogrammētās dīzeļdegvielas aizdedzes dozas lielumam, kuru nosaka elektroniskais vadības bloks 39 saskaņā ar doto dzinēja darbības ātruma un slodzes režīmu.

Vienlaicīgi ar to elektroniskais vadības bloks 39 padod signālu uz noslēdzošo elektromagnētisko vārstu 15 un vārstu-filtru 17 (sašķidrinātās gāzes degvielām) vai maģistrālo elektromagnētisko vārstu 17 (saspiestās gāzes degvielām), elektromagnētiskajiem vārstiem uz gāzes reduktora-iztvaicētāja (sašķidrinātās gāzes degvielām) vai gāzes reduktora 18 (saspiestās gāzes degvielām), kā arī uz gāzes sprauslām. Elektromagnētiskie vārsti 15 un 17 atveras, izlaižot gāzes degvielu uz gāzes reduktoru-iztvaicētāju 18, kurā sašķidrinātā gāzes degviela pārveidojas no sašķidrināta uz gāzveida stāvokli ar vienlaicīgu tās spiediena samazināšanos, vai gāzes reduktoru 18, kurā samazinās saspiestās gāzes degvielas spiediens, un tālāk uz filtru 19, kopējo gāzes padeves vadotni 20 un gāzes sprauslām 21.

Līdz šim elektroniskais vadības bloks 39 vada katras gāzes sprauslas 21 atvēršanu, no kuras gāze caur īscauruli 24 nonāk sprauslā 25 un tālāk caur ielaides īscauruli 26 un ielaides kanālu 28, kurā gāze sajaucas ar gaisu, gāzes un gaisa maisījums nonāk dzinēja 1 cilindros, kur tas tiek aizdedzināts ar dīzeļdegvielas aizdedzes dozu, kuru iesmidzina standarta sprausla. Pie tam gāzes sprauslu 21 atvēršanas brīža laiku nosaka elektroniskais vadības bloks 39 pēc devēju 10, 12, 29, 32 (ja ir), 34, 35, 36, 37 un 38 rādījumiem.

Līdz šim elektroniskais vadības bloks 39 pieslēdz darbības režīma indikatoru 42 režīmā „gāzdīzelis”, kurš signalizē, ka dzinējs darbojas darbības režīmā „gāzdīzelis”, un atslēdz indikatora 41 režīmu ,.dīzelis”. Nepieciešamo ātruma režīmu uzdod, tāpat kā darbojoties tikai ar dīzeļdegvielu, ar dzinēja darbības ātruma vadības pedāli 11.

Palielinot slodzi uz dzinēju, samazinās tā kloķvārpstas griešanās frekvence. Pie tam VRMR 4 ietekmē, kurš strādā kā standarta VRMR, zobstienis 3 pārvietojas pa kreisi uz dīzeļdegvielas padeves palielināšanas pusi. Kā sekas tam, ka kustīgā atdure 5, kura ir uzstādīta uz dīzeļdegvielas padeves atslēgšanas sviras 7 rullīša 6, elektromehāniskā izpildorgāna 9 iedarbības rezultātā, kurš pagriež sviru, ir ieņēmusi pozīciju, kura atbilst elektroniskā vadības bloka 39 aprēķinātajam dīzeļdegvielas aizdedzes dozas lielumam, zobstienis 3, atbalstoties uz atduri 5, arī ieņem tādu pozīciju. Pie tam elektroniskais vadības bloks 39 vada gāzes sprauslas 21 tādā veidā, ka gāzes degvielas padeve, kuru padod katram no gāzdīzeļa 1 cilindriem, palielinās saskaņā ar dzinēja darbības ātruma un slodzes režīmiem.

Samazinoties slodzei uz dzinēju, palielinās tā kloķvārpstas griešanās frekvence, un zobstienis 3 VRMR 4 ietekmē cenšas pārvietoties pa labi (uz dīzeļdegvielas padeves samazināšanas pusi), bet turpina kontaktēt ar kustīgo atduri 5 līdz tam brīdim, kamēr dīzeļdegvielas padeve (VRMR 4 iedarbības rezultātā) nekļūst vienāda ar dīzeļdegvielas aizdedzes dozas padevi, ko nosaka elektroniskais vadības bloks 39. Pie tam gāzdīzeļa jaudas samazināšanās notiek gāzes degvielas padeves samazināšanas rezultātā, kuru padod katra gāzes sprausla 21 katram gāzdīzeļa 1 cilindram atbilstoši elektroniskā vadības bloka vadības signāliem. Tā rezultātā dzinēja jauda samazinās līdz līmenim, kurš atbilst slodzes jaudai, kura uz to darbojas.

Tālāk samazinot slodzi, gāzdīzeļa 1 griešanās frekvence turpinās augt, un tai brīdī, kad dīzeļdegvielas padeve VRMR 4 iedarbības rezultātā kļūst vienāda ar dīzeļdegvielas aizdedzes dozas padevi, ko nosaka elektroniskais vadības bloks 39, gāzes sprauslas 21 pēc elektroniskā vadības bloka 39 signāla atslēdz gāzes degvielas padevi. Zobstienis 3 VRMR 4 iedarbības rezultātā sāk novirzīties no kustīgās atdures 5 un kustēties pa labi uz dīzeļdegvielas padeves pilnīgas atslēgšanas pusi.

Strauji nospiežot dzinēja ātruma režīma vadības pedāli 11 „dīzeļa atbalsts”, elektroniskais vadības bloks 39 pēc signāla no tā stāvokļa devēja 12 aprēķina pedāļa 11 pārvietojuma paātrinājumu un uz paātrinājuma darbības periodu, kas ir iepriekš noteikts lielums, paaugstina dīzeļdegvielas aizdedzes dozas padeves lielumu, vienlaikus samazinot gāzes degvielas padeves lielumu. Tas dod iespēju ātri paaugstināt gāzdīzeļa griešanās frekvenci, paaugstinot slodzi uz to, kas ir nepieciešams, piemēram, transportlīdzekļa straujas paātrināšanās gadījumā, uzsākot kustību no vietas vai strauji paātrinot braukšanas ātrumu.

Samazinoties gāzes degvielas daudzumam (līmenim) gāzes balonā 16 (sašķidrinātām gāzu degvielām), ko nosaka multivārsta 14 līmeņa rādītājs, vai krītot gāzes degvielas spiediena līmenim (saspiestām gāzu degvielām), ko nosaka gāzes spiediena devējs 22, līdz iepriekš uzdotam līmenim, pēc šī signāla elektroniskais vadības bloks 39 automātiski pārved dzinēju no darbības režīma „gāzdīzelis” uz darbības režīmu ..dīzelis”. Pie tam darbības režīma ,.dīzelis” indikators 41 ieslēdzas, bet darbības režīma ,.gāzdīzelis” indikators 42 izslēdzas.

Pēc atgāzu temperatūras devēja 34 signāla, paaugstinoties atgāzu temperatūrai, vai pēc detonācijas devēja 38 signāla elektroniskais vadības bloks padod signālu gāzes sprauslām 21 samazināt gāzes degvielas padevi un vienlaikus uz elektromehānisko izpildorgānu 9, kurš pagriež dīzeļdegvielas padeves atslēgšanas sviru 7, kā arī pagriež ADS 2 zobstieņa 3 kustīgo atduri 5, kura ir uzstādīta uz dīzeļdegvielas padeves atslēgšanas sviras 7 rullīša 6, pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam dīzeļdegvielas aizdedzes dozas palielināšanas virzienā. Atgāzu temperatūras tālākas paaugstināšanās gadījumā virs iepriekš uzdotās vērības vai ilgstošas detonācijas gadījumā elektroniskais vadības bloks 39 automātiski pārved dzinēju no darbības režīma „gāzdīzelis” uz darbības režīmu ..dīzelis”.

Dzesēšanas šķidruma temperatūras paaugstināšanās gadījumā virs iepriekš uzdotās vērtības pēc dzesēšanas šķidruma temperatūras devēja 35 signāla elektroniskais vadības bloks 39 automātiski pārved dzinēju no darbības režīma „gāzdīzelis” uz darbības režīmu ,.dīzelis”. Pie tam, iedarbinot dzinēju un pārvedot režīmu pārslēdzēju 40 no stāvokļa ,.dīzelis” uz stāvokli „gāzdīzelis”, dzinējs pāriet no darbības režīma ..dīzelis” uz darbības režīmu ,.gāzdīzelis” tikai tad, kad šķidruma temperatūra, kuru elektroniskajam vadības blokam 39 nosaka devējs 35, kļūst lielāka par iepriekš uzdoto.

Piedāvātā regulatora izmantošana dod iespēju: izmantot gan dīzeļdegvielu, gan gāzes degvielu (ar oktānskaitli, mazāku nekā dabas gāzei), saglabājot visus dzinēja regulēšanas režīmus, strādājot gan dīzeļa, gan gāzdīzeļa ciklos, vai citos regulēšanas veidos vadīt dīzeļdegvielas aizdedzes dozu atkarībā no dzinēja darbības ātruma un slodzes režīmiem, kas dod iespēju samazināt dīzeļdegvielas patēriņu, strādājot gāzdīzeļa ciklā; nodrošināt gāzes degvielas padeves vienmērīgumu katram gāzdīzeļa cilindram, iesmidzinot no gāzes sprauslām precīzu nepieciešamo ciklisko gāzes degvielas padevi katram darbības ātruma un slodzes režīmam, kas noved pie gāzes degvielas patēriņa samazināšanās un gāzedīzeļa ekoloģisko rādītāju uzlabošanās; vadīt dīzeļdegvielas aizdedzes dozu pēc dzinēja darbības ātruma režīma vadības pedāļa pozīcijas devēja signāla, strauji nospiežot pedāli „dīzeļa atbalsts”, kas ļauj ātrāk paaugstināt griešanās frekvenci, paaugstinot slodzi uz gāzedīzeli; iespēju vadīt dīzeļdegvielas aizdedzes dozu pēc atgāzu temperatūras devēja signāla (paaugstinoties atgāzu temperatūrai) vai pēc detonācijas devēja signāla, kas ļauj izvairīties no dzinēja avārijas, tam darbojoties gāzdīzeļa ciklā.

Claims (6)

1. PRETENZIJAS

   1. Gāzdīzeļa barošanas un griešanās frekvences regulēšanas sistēma, kas ietver vismaz vienu gāzes degvielas balonu (16), kurš caur balonu armatūru (14), kam ir noslēdzošais mehāniskais vārsts un elektromagnētiskais gāzes vārsts (15), vienā pusē ir savienots ar uzpildes mezglu (23), bet otrā pusē caur gāzes maģistrāli (13), maģistrālo elektromagnētisko gāzes vārstu (17), gāzes reduktoru vai reduktoruiztvaicētāju (18) un gāzes filtru (19) ir savienots ar kopēju vadotni (20) ar gāzes sprauslām (21), katra no kurām ar īscaurules (24) palīdzību ir savienota ar gāzes sprauslu (25), kura ir uzstādīta katrā izplūdes īscaurulē (26) starp ieplūdes kolektora savienotājcauruli (27) un ieplūdes vārstu (28), pie tam gāzes reduktors vai reduktorsiztvaicētājs (18) ar pneimomaģistrāli (30) caur sprauslu (31) ir savienots ar izplūdes kolektora savienotājcauruli (27), bez tam sistēma ietver tiešās darbības griešanās standartfrekvences mehānisko regulatoru (4), kurš ir uzstādīts uz augstspiediena degvielas sūkņa (2) un aprīkots ar regulatora vadības sviru, kura ir savienota ar dzinēja darbības ātruma režīma vadības pedāli (11) un dīzeļdegvielas padeves atslēgšanas sviru (7), kas atšķiras ar to, ka regulēšanas sistēma papildus ir aprīkota ar detonācijas devēju (38), uzstādītu uz gāzdīzeļa (1), un speciālu elektronisku vadības bloku (39) ar vismaz vienu mikrokontrolleri, kurš ir elektriski saistīts ar detonācijas devēju (38), darbības režīma ..dīzelis” vai „gāzdīzelis” pārslēdzēju (40), darbības režīma ..dīzelis” vai „gāzdīzelis” indikatoriem (41) un (42), noslēdzošajiem elektromagnētiskajiem gāzes vārstiem (17), gāzes reduktoru vai reduktoru-iztvaicētāju (17), gāzes sprauslām (21), augšējā maiņas punkta stāvokļa devēju (37), gāzes degvielas spiediena devēju (36), atgāzu temperatūras devēju (34), dzinēja dzesēšanas šķidruma temperatūras devēju (35) un papildpūtes spiediena devēju (32), pie tam sistēmai ir elektromehāniskais izpildorgāns (§), kurš ir savienots ar dīzeļdegvielas padeves atslēgšanas sviru (7).
2. 2. Sistēma saskaņā ar 1. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka elektroniskais vadības bloks (39) ir izveidots ar iespēju aprēķināt dīzeļdegvielas aizdedzes dozas lielumu.
3. 3. Sistēma saskaņā ar 1. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka elektroniskais vadības bloks (39) ir izveidots ar iespēju aprēķināt katras gāzes sprauslas (21) atvēršanas brīdi un laiku.
4. 4. Sistēma saskaņā ar 1. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka katrai gāzdīzeļa ieplūdes īscaurulei (26) tiek pievadīta gāzes degviela no vismaz vienas gāzes sprauslas (21).
5. 5. Sistēma saskaņā ar 1. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka elektromehāniskais izpildorgāns (9) ir saistīts ar elektromehāniskā izpildorgāna stāvokļa atgriezeniskās saites devēju (10) un tam ir elektriskā saite ar elektronisko vadības bloku (39).
6. 6. Sistēma saskaņā ar 1. pretenziju, kas atšķiras ar to, ka dzinēja darbības ātruma režīma vadības pedālis (11) ir saistīts ar pedāļa stāvokļa devēju (12), kuram ir elektriskā saite ar elektronisko vadības bloku (39).