LV14448B - Korozijizturīgs betons uz ģipša un portlandcementa saistvielas bāzes - Google Patents

Description

IZGUDROJUMA APRAKSTS

Izgudrojums attiecas uz celtniecības materiāliem, konkrēti - uz maisījumu sastāviem uz ģipšcementa (ĢC) saistvielas bāzes, un to var izmantot daudzu celtniecības izstrādājumu izgatavošanai, tostarp - sienu bloku, šķērssienu plākšņu, sausā ģipša apmetuma, ēku ārējo arhitektūras elementu, izstrādājumu no putu-ģipša-polistirola, kā ari to var izmantot, ierīkojot zem grīdas pašizlīdzinošās kārtas.

Līdz šim tika uzskaitīts, ka betons uz ģipšcementa bāzes ir korozijizturīgs, ja tā sastāvs atbilst OCT 21-29-77 prasībām un sekojošiem standartiem, bet ilgizturība, to novērtējot tikai pēc salizturības, tika noteikta saskaņā ar CHMn 11-B2-71 prasībām. Galvenais nosacījums minētajos standartos bija nepieciešamā daudzuma aktīvās pucolānpiedevas nodrošināšana. Tomēr ir zināmi daudzi betonu uz ģipšcementa-pucolānsaistvielas bāzes pašsagrūšanas gadījumi, tiņs ekspluatējot mainīgos temperatūras un mitruma apstākļos, kas ir izskaidrojams ar to, ka procesi, kas izsauc mākslīgā ģipšakmens destrukciju, ir maz izpētīti. Eksperimentāli ir pierādīts, ka jebkurš pucolānpiedevas daudzums (līdz 40%) cementam neietekmē ģipšcementa materiāla sagrūšanu, ekstremālā režīmā provocējot koroziju.

Vistuvākais izgudrojumam pēc betona uz ģipšcementa saistvielas bāzes ar kokskaidu un tehnisko lignosulfonātu (TLS) piedevām ir izejvielu maisījums celtniecības izstrādājumu izgatavošanai, kas definēts 1987.gada PSRS autorapliecība 1330111 (starptautiskās klasifikācijas indekss - C04B28/14) un satur ģipša pushidrātu, portlandcementu, TLS, kokskaidas un pildvielu ar sekojošu sausu komponentu attiecību, masas %;

- ģipša pushidrāts - 50,0-65,0;

-portlandcements - 20,0-25,0;

- skaidas - 6,8 - 8,4;

- tehniskie lignosulfonāti (TLS) - 0,15-0,4;

- kalcinēta soda - 0,05-0,2;

- smilts no keramzīta vai šungizīta, vai agloporīta - pārējais daudzums.

Lai prognozētu ĢC betona ilgmūžīgumu, korozijizturigi pētījumi tika veikti režīmā, kas visintensīvāk veicināja taumasīta veidošanos. Eksperimentālie paraugi 360 diennaktis (turpmāk tiek izmantots saīsinājuma d) tika pakļauti izmazgāšanai ar ūdeni pie 4°C un tika noteiktas relatīvās lineārās deformācijas. Ja izpētes laika beigās paraugi neuzrādīja izplešanās deformācijas un netika novērotas tendences, ka tās varētu veidoties turpmāk, tika uzskatīts par pierādītu, ka konkrētais sastāvs ir ilgmūžīgs (skat. darbu: Φ.Φ. AnKCHnc «EbicTpoTBepfleroLņi/m οπιιηκοδβτοΗ flnn ManoaTa>KHoro CTpoMTenbCTBa (o63op)», Pnra, 1986).

Iepriekš minētajā izgudrojumā, nosakot paraugu korozijizturību, secinājumi par ĢC izstrādājumu ilgmūžību ir izdarīti kļūdaini, tā kā netika ievērota ķīmisko pārvērtību neviendabība karbonizācijas procesā pa izstrādājuma šķēlumu, resp., netika ievērtēts izstrādājuma biezums un karbonizācijas ātrums. Eksperimentālo paraugu relatīvo lineāro izplešanās deformāciju noteikšana korozijas provocēšanas režīmā tikai 360 d ilgi nedod precīzu ainu par struktūras veidošanos ĢC betona izstrādājumos un par izstrādājumu ilgmūžības prognozēšanas ticamību.

Līdz izgudrojuma radīšanai eksistēja noteikti spriedumi un aizspriedumi, kuri bremzēja uzdevuma risināšanu piedāvātajā virzienā. Ir zināms, ka karbonizācijas pakāpe (dziļums) ir atkarīga no daudziem faktoriem: apkārtējās vides temperatūras un mitruma, ogļskābās gāzes satura atmosfērā, betona sastāva, blīvuma un porainības, karbonizējamo komponentu daudzuma betonā, izstrādājumu biezuma utt.

Ir zināmi daudzi betona uz ĢC saistvielas bāzes pašsagrūšanas gadījumi, to ekspluatējot mainīgas temperatūras un mitruma apstākļos, kuri izsauc mākslīgā ģipšakmens destrukciju, kas ir izskaidrojams ar mazu procesu izpēti.

Izvirzītā uzdevuma aktualitāte ir nodrošināt drošu betona izstrādājumu ilgmūžību uz ĢC saistvielas bāzes un to noteikšanas ticamību.

Izgudrojuma autoru izstrādātā metodika korozijas procesu sākuma noteikšanai eksperimentālos ĢC betona paraugos, kuri ir aizsargāti no karbonizācijas uzreiz pēc to izgatavošanas un kuri atrodas pazeminātu pozitīvu temperatūru apstākļos, ļāva izdarīt ticamas prognozes par celtniecības izstrādājumu ilgmūžība (skat. publikāciju: Β.Φ. Hhiolukmh «O floaroBeMHOCTn CTponTenbHbix M3flennū M3 6θτοηοβ Ha γμποοι4θμθητηομ Β?ι>κγιΐ|θΜ. CTpoHTenbHbie MaTepnanbi», 8, 1997). Tika konstatēts: ja izstrādājuma pilnas karbonizācijas laiks, kā minimums, ir pusotru reizi mazāks par laiku, kad sākas korozijas procesi, tad var apgalvot, ka izvēlētais betona sastāvs uz ĢC saistvielas bāzes izstrādājumā būs ilgmūžīgs pie nosacījuma, ka gatavos izstrādājumus pakļauj dabīgai vai mākslīgai karbonizācijai, neradot šķēršļus gāzcaurlaidībai.

Piedāvātā izgudrojuma tehniskais rezultāts ir ietverts apstāklī, ka ekstremālos eksperimentālos apstākļos palielinās izstrādājumu uz ĢC bāzes korozijizturība, pie kam tos žāvējot samazinās enerģijas patēriņš un palielinās darba ražīgums celtniecības izstrādājumu izgatavošanas procesā.

Lai sasniegto minēto tehnisko rezultātu, tiek piedāvāts korozijizturīgs betons (skat. 1. pretenziju), kas ir iegūts no maisījuma, kas ietver ģipša pushidrātu, portlandcementu, plastifikatoru LST (tehnisko lignosulfonātu) un kokskaidas, un ir raksturīgs ar ģipša-cementa attiecību robežās no 2,8 : 1 līdz 98 : 1 un ar to, ka tas satur sīkdispersās skujkoku kokskaidas, pie kam sausu komponentu attiecība masa % ir sekojoša:

- ģipša pushidrāts - 61 - 98;

- portlandcements - 1-22;

- plastifikators LST - 0,3-1,5;

- skujkoku skaidas - 0,5-16;

- citas pildvielas - pārējais daudzums.

Otrs izgudrojuma realizācijas variants ir definēts 2. pretenzijā un atšķiras ar komponentu attiecību.

Skujkoku skaidu izmantošana ĢC betonā negaidīti uzrādīja ultrasummāru efektu: skaidu un LST kombinācija norādītajās robežās ļāva iegūt ko rozij izturīgu betonu dažādu celtniecības izstrādājumu izgatavošanai ar uzdotām fizikāli mehāniskām īpašībām. Sī kombinācija nav acīmredzama viduvējam speciālistam.

Atkarība no izstrādājuma veida un mērķa, lai iegūtu vajadzīgās fizikāli mehāniskās īpašības un salizturību, tika piemeklēti sastāvi uz ĢC saistvielas bāzes ar dažādām pildvielām un piedevām. Lai noteiktu korozijizturību, tika izgatavoti paraugi ar izmēriem 40x40x160 mm, kuri uzreiz tika aizsargāti no karbonizācijas (tika ievietoti polietilēna maisos) un tika izturēti pie temperatūras 2-6°C ar ūdeni piesātinātā stāvoklī. Par korozijas procesu sākumu tika pieņemts relatīvās izplešanās deformācijas lielums 0,4%, pēc kura sākas ģipšcementa sastāvu lavīnveida sabrukums.

Izstrādājuma karbonizācijas laiks pa visu tilpumu tika noteiks pēc eksperimentālo paraugu karbonizācijas ātruma atmosfēras apstākļos, t.i., pie sorbcijas mitruma 5-15% un pozitīvas temperatūras, ņemot vērā izstrādājuma biezumu.

Zināmā (izgudrojuma analogs) un piedāvātā maisījuma, lai iegūtu ĢC betonu priekš sienu blokiem ar biezumu 30 cm, korozijizturības izpētes dati un pilnas karbonizācijas laiks ir pievesti 1. tabulā, no kuras izriet, ka patentējamajam ĢC betonam ar skujkoku skaidām (5. un 6. piemēri) piemīt paaugstināta korozijizturība, salīdzinot ar zināmo sastāvu (1. un 2. piemēri), no kura izgatavotie izstrādājumi korozijiedarbības rezultātā sagruva 200-220 diennaktīs. Bērza skaidu nomaiņa ar skujkoku skaidām (3. piemērs) uzskatāmi parāda, ka korozijas procesu sākums nobīdījās līdz 560 diennaktīm, kas ir 1,6 reizes vairāk nekā aprēķinātais karbonizācijas laiks.

Izpētes procesā tika atklāta skujkoku skaidu un lignosulfonātu kopīga ietekme uz laika pagarināšanu līdz korozijas procesu sākumam, ko nosaka ĢC betona korozij izturība. Minētā kombinācijas jauns pielietojums nav acīmredzams viduvējam speciālistam, kas liecina par izgudrojuma līmeni. Tika iegūta iespēja vadīt struktūras veidošanās procesu ĢC betonā un nodrošināt drošu izstrādājumu ilgmūžīgumu.

Skaidu veids neietekmē pilnu karbonizācijas laiku, bet var ievērojami nobīdīt karbonizācijas procesu sākumu, ievadot maisījumu sastāvos tieši skujkoku skaidas ar fiksētu dispersitāti un daudzumu.

Izstrādājumu izgatavošanas procesā no ĢC betona skaidas var izmantot ar dažādu dispersitāti. Tā ir atkarīga no tā, vai skaidas ir kokzāģētavu atkritumi, kas iegūti ēvelēšanas un/vai slīpēšanas rezultātā, vai tiek izgatavotas speciāli. Visos gadījumos skaidu dispersitāte ir rūpīgi jākontrolē, tā kā tā var būtiski ietekmēt fizikāli mehāniskās prasības, bet galvenais izstrādājumu korozijizturību (skat. 2. tabulu).

Lai noskaidrotu skaidu ķīmisko lomu, tās tika pakļautas izmazgāšanai ar organiskām skābēm. Pēc ĢC paraugu provocēšanas režīma paraugi ar neitralizētām skābēm sagruva 115 diennaktīs, bet ar neapstrādātām skābēm - 470 diennaktīs. Tas apstiprina skaidu ķīmisko iedarbību uz paraugu korozijizturību, pie kam tikai lignosulfonāts ir neefektīvs, lai sasniegtu izstrādājuma palielinātu korozijizturību. Lignosulfonātu tipa piedevas daļas palielināšana noveda pie saistīšanas sākuma laika būtiskas pagarināšanās.

Skujkoku skaidu un LST kombinācija norādītajās robežās Jāva iegūt korozijizturīgu betonu dažādu celtniecības izstrādājumu izgatavošanai ar uzdotām fizikāli mehāniskām īpašībām uz ģipša un cementa attiecības variēšanas rēķina plašās robežās.

Celtniecības izstrādājumu sastāvu piemēri (sausu komponentu masas %), kuri pēc savām fizikāli mehāniskajām īpašībām atbilst normatīvajām prasībām, aprēķinātais karbonizācijas laiks un korozijas procesu sākumi ir pievesti 3. tabulā.

1. tabula

Komponenti	Sauso komponentu saturs masas %
zināmie sastāvi	piedāvātie sastāvi
1	2	3	4	1 5	1 6
: Ģipša saistviela Γ-4	50	55	50	75	73	69
Portlandcements M-400	20	i 25	20	17	16.6	15.6
Kokskaidas *	8.4	7.6	8.4	7.6	10	15
Keramzīta smilts	21	-	21	-	-	-
Šungezīta smilts	-	12	-	-	-
TLS	0.4	0.3	0.4	0.4	0.4	0.4
Kalcinētā soda	0.2	0.1	0.1	-	-	-
Aprēķinātais karbonizācijas laiks, d (no divām pusēm 30 cm dziļumā)	350	1 350	350	390	350	300
Korozijas procesu sākums, d	220	200	560 1	500	1300	3800

* Sastāvos 1 un 2 skaidas ir bērza skaidas, pārējos - skujkoku skaidas ar frakciju līdz 5 mm ne mazāk par 60%

2. tabula

Skaidu daudzums, % pret saistvielu	:-— Skaidu frakcija, mm
0-0,315	0,315-2,5	2,5-5,0	5,0-10,0
0	50	50	50	50
2	150	80	80	80
4	550	140	130	130
6	2220	310	240	230
8	3540	880	540	410
10	-	1620	1280	810
12	-	2880	2620	1780

3. tabula

Komponenti	Izstrādājumu veids un to biezums, cm	Zemgrīdas izlīdzinošā
Ārējo sienu bloki (30)	Plāksnes ar rievsavie- nojumu (8)	Sausais apmetums	: PUtUģipšapolistirols (10)
karte	:5)
(	0
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11
Ģipša saistviela Γ-4> TOCT 125-79	60,7	68,6	95,6	91,4	95	97	79,5	87	93	98	94,0
Portlandcements M-400, TOCT 10178-85	14,3	15,2	2,5	2,5	2	2 5	2	2	2	1,4	2
Skujkoku skaidas ar frakciju līdz 5 mm ne mazāk par 60 %? TOCT 12431-72*	14,7	15,8	0,5	-	2,5	-	1,5	-	-	-	2,5
; Plastifikators TLS = TY130281036-029-94	0,4	0,4	0,5	0,5	0,5	0,5	0,3	0,5	0,7	0,6	1,5
•____ Keramzīta grants ar frakciju 10-40 mm, TOCT 8757-90	9,9	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-
Celtniecības smilts ar graudu moduli 1,5-2,5, rOCT 8746-93	-	-	-	5,6	-	-	-	-	-	-	-
Putu polistirols, rOCT 20282-86	-	-	-	-		-	• 17,5	10,3	4,7	-	-
Putu radis : «JIotoc», OCT i 6113-101-71	-	-	-	-	-	-	0,2	0,2	0,2	-
Aprēķinātais karbonizācijas laiks, d	350	350	100	150	70	90	100	80	70	200	150
Korozijas procesu sākums, d	3.800	3800	400	500	450	350	500	400	400	450	500

1. Skaidbetona ģipša bloku izgatavošanas piemērs

Ūdens daudzums maisījuma iejaušanai tiek izvēlēts, vadoties no aprēķina iegūt betonu ar vislielāko stingrumu ieklāšanai vibroformās (standartkonusa saplakumu 4-6 cm).

Saistvielas daudzums un ģipša attiecība pret cementu ir optimāli, lai iegūtu materiālu ar nepieciešamajām stiprības īpašībām. Ģipša attiecība pret cementa ir atkarīga no izmantojamās ģipša saistvielas un no betona markas. Zemākām betona markām tā ir 80 : 20 vai 82 : 18; augstākai betona markai ar stiprības robežu spiedē 2,5 MPa tā ir 85 : 15 , bet vēl augstākai markai ar stiprības robežu spiedē 3,5 MPa šī attiecība ir 70 : 30, 72 : 18 vai 75 : 25.

Skaidu daudzuma samazināšana noveda pie vidējā blīvuma un saistvielas patēriņa palielināšanās, bet palielināšana noveda pie stiprības samazināšanās. Keramzīta izmantošana nav obligāta, bet ir efektīva, lai uzlabotu maisīšanas kvalitāti un saistvielas patēriņa ekonomiju.

Betona maisījuma sagatavošana notiek 1-2 min. laikā pārvietojamā sistēmā ar tilpumu 0,08 m³, ja izmanto formu ar diviem tāda pat tilpuma blokiem. Betona pagatavošanas cikliskums - līdz 5 min. Maisītājs netiek mazgāts; palikušais maisījums tiek ievietots nākošajā formā un tiek sākts jauns iejaukums.

Betona maisījums 1-2 minūšu laikā tiek ieklāts stingrā, neizjaucamā metāliskā formā, kurā maisījums tiek sablīvēts, vibrinot visu formu. Gatavie bloki tiek izņemti no formas, pielietojot izpresēšanas metodi.

Materiālam priekš ēku nesošajām ārsienām ar augstumu līdz diviem stāviem piemīt sekojošas īpašības:

- marka - stiprības robeža spiedē pie ekspluatācijas mitruma no 4 līdz 10% ir robežās no 2,5 līdz 3,5 MPa;

- vidējais blīvums sausā stāvoklī - līdz 1100 kg/m³;

- siltumvadāmības koeficients pie ekspluatācijas mitruma līdz 10% - ne lielāks par 0,45 W (m.°C);

- salizturība - 25-35 cikli;

- atveidņošanas mitrums - 25-30%;

- cietēšanas laiks formā - 5-10 min.

Piedāvātā betona ilgmūžība ir nodrošināta, tā kā saskaņā ar veiktajiem pētījumiem izstrādājuma karbonizācijas laiks pa visu tilpumu ekspluatācijas apstākļus ir aptuveni 350 d kas ir ievērojami mazāk par tā korozijizturību (aptuveni 3800 d).

Tehniskais rezultāts izpaužas jauna celtniecības materiāla iegūšanā ēku ārsienu un iekšsienu bloku izgatavošanai, kuri ekspluatācijas laikā ir ilgmužīgi un neprasa izgatavošanas laikā veikt tvaicēšanu un žāvēšanu, kā arī nodrošina palielinātu stiprību uz stingru neizjaucamu formu izmantošanas rēķina, pie tam uz līnijas nav tehnoloģisku pārtraukumu un atkritumu.

2. Šķērssienu ģipša plākšņu ar grope-ierievis tipa savienotājelementiem izgatavošanas piemērs

Šis paņēmiens ir iespējams, izmantojot maisījumos ĢC saistvielu un plastifikatoru, un tā būtība ir sekojoša:

- ātrdarbīgā javas maisītājā tiek sagatavots iejaukums aptuveni vienai formai;

- maisītājā komponenti tiek padoti šādā secībā: ūdens - tehniskais lignosulfonāts (TLS) - cements - pēc nelielas pauzes vienmērīgi ģipša saistviela - pildviela;

- maisījums no maisītāja tiek izliets formās pa šļūteni pašteces rezultātā vai tiek pārsūknēts ar speciālu sūkni;

- speciāla izstrādājumu žāvēšana netiek veikta un tai nav jēgas, tā kā formmaisījuma mitrums ir ievērojami samazināts;

- sastāvā var tikt ievadīta celtniecības smilts, lai uzlabotu skaņas izolācijas īpašības.

Izgatavojot plātnes ar grope-ierievis tipa savienotājelementiem tiek izmantotas masīvas formas un pakļaut to vibrācijām ir sarežģīti, un tāpēc tiek izmantoti maisījumi, kuros masas kustīgums ir robežās 15-18 cm pēc Sutarda viskozimetra.

lejaušanas ūdens daudzums tiek izvēlēts vismazākais, lai īstenotu tādu masas kustīgumu, kas nodrošina plātņu virsmu bez defektiem, un tas ir atkarīgs no ģipša saistvielas ūdens patēriņa. Saistīšanās sākuma laiks ir aptuveni 10 min.

Cements un TLS tādos daudzumos nodrošina maisījuma plastifikāciju un samazina ūdens saistvielas attiecību aptuveni no 0,75 līdz 0,5, būtiski palielinot stiprību.

Piedāvātie sastāvi ir korozijizturīgi, tā kā korozijas procesu sākšanās laiks tajos ir 400-500 diennaktis, bet karbonizācijas laiks visā dzijumā ir 100-150 diennaktis.

Izgudrojuma tehniskais rezultāts ir: ražīguma palielināšanās, betona stiprības palielināšanās, iejaušanai nepieciešamā ūdens daudzuma būtiska samazināšanās, atkritumu neesamība, atteikšanās no izstrādājumu speciālas žāvēšanas un to skaņas izolācijas īpašību palielināšanās.

3. Ģipša apmetuma velmētu lokšņu izgatavošanas piemērs, izmantojot ĢC saistvielu un TLS

Maisījums tiek izgatavots cikliskas vai nepārtrauktas darbības maisītāju. Lai padotu maisījumu liešanas zonā, ir lietderīgi izmantot nepārtraukti strādājošu sūkni un vairākas īscaurules ar vibrāciju radīšanas zonā ir lietderīgi radīt vibrācijas.

Piedāvātie sastāvi ir korozijizturīgi, tā kā korozijas procesu sākšanās laiks tajos ir 350-450 diennaktis, bet karbonizācijas laiks visā dziļumā ir 70-90 diennaktis.

Paņēmiens un sastāvs ļauj ievērojami samazināt ūdens un saistvielas attiecību no 0,7 līdz 0,5, palielināt materiāla stiprību par 30-60 % un atteikties no žāvēšanas speciālās kamerās.

4. Siltumizolācijas materiāla (putu-ģipša- polistirola materiāla) izgatavošanas piemērs

Jaunais siltināšanas materiāls ir paredzēts celtniecības konstrukciju siltumizolācijai normālā temperatūras un mitruma to ekspluatācijas režīmā. Siltinošais slānis var tikt komplektēts no atsevišķām plāksnēm (blokiem) vai izgatavots monolīts. Maisījuma kustīgums nepieciešamības gadījumā tiek variēts no 5 līdz 25 cm, kas ir normālkonusa saplakums (nosēde). Saistīšanās laika sākums tiek regulēts robežās no 10 līdz 60 min.

Maisījuma pagatavošana tiek īstenota gravitācijas maisītājos vai piespiedu darbības maisītājos ar rotācijas frekvenci 60-200 apgr./min. lejaukuma pagatavošanas laiks ir 3 līdz 10 min.

Komponentu padeves secība maisītāja ir: polistirols - ūdens - putu veidotājs - cements - plastifikators, pie kam maisīšana notiek līdz homogēnai masai un tikai pēc tam vienmērīgi tiek padota ģipša saistviela un skaidas.

Putu- ģipša-polistirolam piemīt sekojošas īpašības:

- degamības rādītājs - materiāls ir grūti degošs un grūti uzliesmojošs;

- vidējais blīvums, kg/m³ - 110-360;

- stiprība, MPa - 0,05-0,5;

- siltumvadāmības koeficients, W/(m °C) - 0,05-0,1.

Bez polistirola kā pildvielas putuģipša ražošanā var izmantot polistirola plākšņu smalcinātus atkritumus, smalcinātas niedres, salmus, meldrus, armējošās šķiedras u.tml. materiālus.

Piedāvātie sastāvi ir korozijizturīgi, tā kā korozijas procesu sākšanās laiks tajos ir 400-500 d, bet karbonizācijas laiks visā dziļumā, piemēram, 10 cm dziļumā, sastāda 70-100 d.

5. Pašnivelējošos zemgridas kārtu izgatavošanas piemērs lejaušanai nepieciešamais ūdens daudzums mainās atkarībā no izmantotās ģipša saistvielas ūdens patēriņa un javas kustīguma līdz 35 cm pēc Sutarda viskozimetra. Izmantotie sastāvi ļauj izmantot sekojošu izgatavošanas paņēmienu:

- saistīšanas sākums nedrīkst būt agrāks par 20 min.;

- komponentu ievadīšanas secība betona maisītājā ir sekojoša: ūdens TLS - cements - smilts, to samalšanu veicot 30 s ilgi; pēc tam vienmērīgi maisītājā tiek padots ģipsis un skaidas, turpinot maisīšanu vēl 30 s.

Piedāvātie sastāvi ir korozijizturīgi, tā kā korozijas procesu sākšanās laiks tajos ir 450-500 d, bet karbonizācijas laiks visā dziļumā no vienas puses pie biezuma 5 cm sastāda 100-200 d.

Ilgstoši paraugu pētījumi (ilgāk par 12 gadiem) un ekspluatējamo objektu uzraudzība ļāva izdarīt secinājumu: ja izstrādājuma pilna karbonizācija notiek līdz tam laikam, kamēr nav sākušies korozijas procesi, tāda materiāla ilgmūžīgums ir nodrošināts.

Piedāvātā korozijizturīgā ĢC betona pielietošana ļauj izgatavot dažādus celtniecības izstrādājumus un apmierināt esošo pieprasījumu jaunu celtniecības materiālu iegūšanai, kuri ir ilgmūžīgi ekspluatācijas laikā un neprasa to izgatavošanas laikā veikt tvaicēšanu un piespiedu žāvēšanu.

Iegūtais tehniskais rezultāts ir izstrādājumu no ĢC betona korozijizturības palielināšanās ekstremālos ekspluatācijas apstākļos, ražīguma palielināšanās, ievērojama iejaušanai nepieciešamā ūdens daudzuma samazināšanās, iespēja atteikties no speciālas žāvēšanas, kā arī atkritumu neesamība.

Izejmateriālu, ĢC betona izgatavošanai nepieciešamo komponentu, pieejamība un izgatavošanas vienkāršība nodrošina piedāvātās ĢC betona kompozīcijas rūpniecisku pielietošanu, lai izgatavotu dažādus celtniecības izstrādājumus.

Claims (2)

1. Korozijizturīgs betons, kas iegūts no maisījuma, kas satur ģipša pushidrātu, portlandcementu, plastifikatoru - tehnisko lignosulfonātu (TLS) un kokskaidas, raksturīgs ar to, ka ģipša-cementa attiecība ir robežās no 2,8 : 1 līdz 98 : 1, un ar to, ka minētās kokskaidas ir sīkdispersas skujkoku skaidas, kā arī arto, ka sausu komponentu savstarpējā attiecība masas % ir:

- ģipša pushidrāts - 61-98;

- portlandcements - 1-22;

- plastifikators TLS - 0,3-1,5;

- skujkoku skaidas - 0,5-1,6;

- citas pildvielas - pārējais daudzums, pie kam ģipšcementa betona ilgmūžīgums ir nodrošināts, gatavus izstrādājumus pakļaujot dabīgai vai mākslīgai karbonizācijai, netraucējot gāzcaurlaidību, bet izstrādājumu pilnas karbonizācijas laiks ir vismaz pusotru reizi mazāks par laiku līdz korozijas procesu sākumam.

2. Korozijizturīgs betons, kas iegūts no maisījuma, kas satur ģipša pushidrātu, portlandcementu, plastifikatoru - tehnisko lignosulfonātu (TLS) un kokskaidas, raksturīgs ar to, ka ģipša-cementa attiecība ir robežās no 8 : 1 līdz 98 : 1, un ar to, ka minētās kokskaidas ir sīkdispersas skujkoku skaidas, kā arī ar to, ka sausu komponentu savstarpējā attiecība masas % ir:

- ģipša pushidrāts - 10-98;

- portlandcements - 1-80;

- plastifikators TLS - 0,3-1,5;

- skujkoku skaidas - 0,5-1,6;

- citas pildvielas - pārējais daudzums, pie kam ģipšcementa betona ilgmūžīgums ir nodrošināts, gatavus izstrādājumus pakļaujot dabīgai vai mākslīgai karbonizācijai, netraucējot gāzcaurlaidību, bet izstrādājumu pilnas karbonizācijas laiks ir vismaz pusotru reizi mazāks par laiku līdz korozijas procesu sākumam.