LV14228B - Fitopiedevas sastāvs nobarojamo cūku produktivitātes un produkcijas kvalitātes paaugstināšanai - Google Patents

Description

Izgudrojuma apraksts

Izgudrojums attiecas uz Lauksaimniecību - lopkopību, cūkkopību.

Mērķis - izstrādāt no vietējiem ārstniecības augiem jauna sastāva fitopiedevu, lai paaugstinātu nobarojamo cūku produktivitātes līmeni un produkcijas kvalitāti.

Piedāvātās fitopiedevas sastāvs ir cūku barības sastāvdaļa, kas satur dažādā daudzumā augu valsts produktus- ārstniecības augu sastāvdaļas.

Pēdējos gados lopkopībā arvien vairāk sāk izmantot dabas produktus. Augu piedevu izmantošanai dzīvnieku ēdināšanā ir jauni mērķi. Ārstniecības augi tiek pētīti un izmantoti kā alternatīva antibiotikām (Couladis et al., 2005; Langenheim, 1994; Allan, Bikei, 2005). Pasaulē pieaug arī interese par antioksidantiem, kas atklāti augos. Attīstās augu saturošu piedevu izmantošana īpaši dzīvnieku ēdināšanā (Malhorta, Singli, 2007).

Kopš 2006. gada janvāra, sakarā ar antibiotiku kā augšanas stimulatoru aizliegumu dzīvnieku ēdināšanā, Eiropas Savienībā ir pieaugusi augu valsts ekstraktu, eļļu un fitopiedevu lietošana cūku barībā no 55% 2005. gadā līdz 80% 2008. gadā. ES rūpnieciski ražotajā cūku barībā fitopiedevas un ekstraktus iekļauj līdz 94% atšķirto sivēnu, 72% augošo un 67% cūku nobarošanas perioda beigu barībās un 59% sivēnmāšu barībās (Increased use plant extracts 2008).

Jānorāda, ka ir daudz vielu, kurām piemīt līdzīga iedarbība kā antibiotikām, piemēram, organiskās skābes, probiotikas, prebiotikas, ārstniecības augi un to ekstrakti, gaistošās taukskābes (Gadd, 1999; 0verland et al., 2003; Thacer, 1992;; Ādams, 1999; Van Kol, 1999).

Noteiktiem ārstniecības augiem ir daudzsološa nozīme toksisko metabolītu samazināšanai gremošanas traktā, ko rada mikroorganismu izraisītā rūgšana zarnās. (Kileen et.al., 1998). Zinātnieki ir kostatējuši ievērojamu zarnu indola koncentrācijas samazināšanos tievajās zarnās laboratorijas dzīvniekiem, izēdinot auga Yucca schidigera bāzes amonjaka kontrolaģentu. Daži ārstniecības augi un augu preparāti ir ar antimikrobiālu efektu un darbojas pret kokcidiozi, ko izraisa parazītu sugas, kas pieder pie Eimēriju ģints un kas izraisa zarnu bojājumus, diareju, enteritu un pat dzīvnieka nāvi. Ārstnieciskie augi iedarbojas pret Clostridium perfringens, kas ir viens no zarnu nekrotiskā enterita izraisītājiem (Duffy et.al., 2005).

Pētījumi medicīnā rāda, ka augu valsts produkti satur dažādas bioloģiski aktīvas vielas: antioksidantus, vitamīnus, flavonoīdus, miecvielas, rūgtvielas, pektīnvielas, holīnu, ēteriskās eļļas, minerālvielas, selēnu, dzelzi u.c. vielas.

Ārstniecības augiem un garšvielām, pēc to lietošanas drošuma un no veselības viedokļa, ir ļoti svarīga loma kā dabiskiem antioksidantiem (Yanishlieva et.al., 2006). Antioksidanti ir vitamīni, minerālvielas un fermenti u.c., kas palīdz aizsargāt cilvēku un dzīvnieku organismu no brīvo radikāļu veidošanās.

Brīvie radikāļi ii aktīvi atomi vai atomu grupas, kas spēj izraisīt šūnu bojājumu, vājinot imūnsistēmu un veicinot infekciju un dažādu deģeneratīvu slimību attīstīšanos. Ir liels skaits brīvo radikāļu, kas rodas dzīvnieku organismā, piemēram, superoksīdi, hidroksiradikāļi, hidrogēnperoksīds, lipīdu peroksīdi, hipohlorīda radikāļi, nitroksīds un brīvais skābeklis. Tie var veidoties toksisku ķīmisku vielu un radiācijas iedarbības rezultātā. Toksiskās, ķīmiskās vielas dzīvnieks var uzņemt ar barību un tās var rasties organismā vielmaiņas procesos. Brīvos radikāļus organismā kontrolē brīvo radikāļu “savācēji”. “Savācēji” neitralizē brīvos radikāļus. Šo vitāli svarīgo funkciju veic antioksidanti: noteikti - fermenti, A vitamīns, beta karotīns, C un E vitamīns un minerālviela selēns u.c..

Viens no spēcīgākajiem antioksidantiem ir hormons melatonīns, kas darbojas kā brīvo radikāļu neitralizētājs. Antioksidantu īpašības piemīt ārstniecības augiem (Varley, 2009., Knipping et.al., 1990., Paiva et.al., 1999., Giugliano, 2000).

Pētījumi ar nobarojamām cūkām rāda, ka augu bioloģiski aktīvās vielas var uzlabot cūku produktivitāti un produkcijas kvalitāti. (Piglet nutrition, 2003).

Neviena no literatūrā pieminētajām fitopiedevām pēc sastāva nav vienāda ar pieteiktās fitopiedevas sastāvu, pielietošanas shēmu un efektivitāti uz nobarojamo cūku produktivitāti.

Pieteikuma izmēģinājuma detalizēts izklāsts

Šajā sakarībā tika izstrādāta un tiek pieteikta jauna sastāva fitopiedeva, kuru izveidojām no vietējos apstākļos augošo ārstniecības augu sastāvdaļām. Tās sastāvā iekļāvām 25% mārsila Thymus vulgaris L. lapas, 25% nātres Urtica Dioica L lapas, 25% ozolu mizas Quercus Robur, 25% melisas Melissa officinalis L lapas. Žāvētu augu daļas samala un samaisīja sausas pulvera formas fitopiedevā. Fitopiedevas un tās sastāvā ietilpstošo, drogu minerālvielu un karotīna saturs uzrādīts 1. tabulā.

1. tabula

Fitopiedevas un tās sastāvā ietilpstošo drogu minerālvielu un karotfna saturs

Rādītāji	Delzs rn^kg	Varš mg/kg	Magnijs mg/kg	Cinks mg/kg	Mangāns mg/kg	Karotīns mg/kg
Fitopiedeva Nātre	88.76	2.56	45.43
2.22	. J259	69.89
. 120.2	2.28	49.26	2.34	. -52,13	119.73 89.18
Mārsils	2827	2.88	41.26	2.42	50.31
Melisa	19.45	2.33	42.47
2.23	75.15. -	33.87-
Ozolmizas	32.40’ '	1.65	60.59	2.09	8.91	4.29

Pieteiktās fitopiedevas bioloģiski aktīvo vielu darbības virzieni dzīvnieku organismā norādīti 2. tabulā.

2.tabula

Pieteiktās fitopiedevas sastāva bioloģiski aktīvo vielu darbības virzieni dzīvnieku organismā

Radītāji	Mārsils Thymus vulgaris L	Melisa Melissa officinalis L	Nātre UrticaDioica ī.	Ozolu mizas Quercus -Robur
Baktericida	X	X	X
Antifhngala	X			-X-
Antioksidativa	X	X	X	-X-
Barības uzņemšanas veicinoša	X	X		X '
barības izmantojamību uzlabojoša	X	X	X
Iihunitati paaugstinoša	X	X	X	-X-
Antistresa		X
Savelkoša (pret caurejas)	X			-X-

Izmēģinājumu veica ar JorkšūrasxLandrases krustojumu cūkām no atšķiršanas 42 dienu vecumam līdz nobarošanas perioda beigām, tas ir, līdz 170 dienu vecumam. Pētījumu veica pēc

3. tabulā norādītās shēmas.

3. tabula

Fitopiedevas ietekmes izpēte nobarojamo cūku ēdināšanā (izmēģinājuma shēma)

Grupas Nr., nosaukums	Dzīvnieku skaits grupā	Ēdināšanas programma vecuma periodos
42-78 dienas	78-114 dienas	114-170 dienas
1. kontroles	15	pilnvērtīga barība bez piedevas (PB)	PB	PB
2. izmēģinājumā	15 I	PB +1% fitopiedeva	PB + 0.5% fitooiedeva	PB + 0.5% —fitopiedeva—

Pilnvērtīgas barības sastāvs atbilst cūku ēdināšanas normatīviem (Latvietis, 1994)

Izmēģinājumā rezultāti

Uzsākot izmēģinājumu sivēnu vidējā dzīvmasa kontroles grupā bija 9.23 kg, izmēģinājuma grupā 9.67 kg. Starp cūku grupu dzīvmasām netika konstatētas būtiskas atšķirības (p>0.05). Būtiskas dzīvmasas atšķirības (p<0.05) bija starp grupām 78, 114, 170 dienu vecumā. Fitopiedevu lietošana uzrādīja pozitīvu ietekmi uz izmēģinājumu grupas cūku dzīvmasu palielināšanos. 170 dienu vecumā (pie cūku realizācijas) izmēģinājumu grupas cūku dzīvmasa, izēdinot tām pieteiktās fitopiedevas saturošu barību, bija 109.58 kg, tas bija par 9.9% lielāka nekā 1. grupas dzīvniekiem.

Iekļaujot izstrādāto fitopiedevu nobarojamo cūku barībā, novēroja, ka visos vecuma periodos pieteiktās fitopiedevas pielietošana paaugstināja cūku vidējo dzīvmasas pieaugumu diennaktī.

Nosakot dzīvmasas pieaugumu periodā no 42 dienu vecumam līdz 78 dienu vecumam, novērojām, ka starp grupām bija būtiska atšķirība (p<0.05), izmēģinājumu grupas dzīvniekiem dzīvmasas pieaugums vidēji grupā bija 0.528+0.013 kg, tas bija par 0.125 kg vai par 31.0% lielāks nekā kontroles grupas dzīvniekiem (4. tab.).

4. tabula

Fitopiedevas ietekme uz cūku dzīvmasas pieaugumu diennaktī, kg

Nobarojamo cūku vecums	1 1. grupa - kontr.	1. grupakontr.	2. grupa - izm.	2. grupa -izm.	Izmēģinājuma grupa ± pret kontroli
n=15	n=15	n=15	n=15
x± ss	S%	X±J5	S%	n=15
no 42 līdz 78 dienu vecumam, kg	0.403±0.018	16.82	0.528±0.013*	9.32	+0.125
no 78 līdz 114 dienu vecumam, kg	0.516±0.019	14.19	0.611±0.013*	8.51	+0.095
noll41īdz 170 dienu vecumam, kg	1.024±0.019	7.33	1.051±0.013	4.88	+0,027
no 42 līdz 170 dienu vecumam, ķg	0.706±0.005	2.55	0.781±0.0048*	2.18 1	+0.075

* p<0.05

Tālākā audzēšanas periodā no 78 dienu vecuma līdz 114 dienu vecumam izmēģinājuma grupas dzīvnieki uzrādīja 0.611+0.013 'kg lielu dzīvmasas pieaugumu diennaktī, salīdzinot ar kontroles grupas dzīvniekiem, tas bija par 0.095 kg vai par 18.4% augstāks, starp grupu dzīvmasām vērojamas būtiskas atšķirības (p<0.05).

Izvērtējot dzīvmasas pieaugumu periodā no 114 - 170 dienu vecumam, izmēģinājuma grupas cūkas uzrādīja 1.051 ±0.013 kg lielu dzīvmasas pieaugumu diennaktī, salīdzinot attiecīgi ar kontroles grupas dzīvniekiem, diennakts dzīvmasas pieaugums bija 1.024±0.019 kg. Tātad, tas bija par 0.027 kg vai 2.6% augstāks nekā kontroles grupas dzīvniekiem (p>0.05).

Attiecīgi arī vidējais dzīvmasas pieaugums diennaktī izmēģinājuma grupas cūkām visā izmēģinājuma uzskaites periodā no 42 līdz 170 dienu vecumam bija 0.781 kg, tas bija par 0.075 kg vai par 10.6% lielāks nekā kontroles grupai(p<0.05).

Izmēģinājuma perioda beigu posmā, dzīvniekiem paliekot vecākiem, fitopiedevas ietekme pakāpeniski samazinājās. Tātad pieteiktās fitopiedevas pielietošana efektīvāk ietekmē nobarojamo cūku dzīvmasas pieaugumu jaunākiem dzīvniekiem no 42 līdz 114 dienu vecumam. Acīmredzot, tas saistīts ar fitopiedevas sastāvā esošo bioloģiski aktīvo vielu pozitīvo ietekmi uz barības uzņemšanu un patēriņu.

Izmēģinājumu periodā cūkām no 42 līdz 170 dienu vecumam kontroles grupā viena dzīvnieka izaudzēšanai vidēji patērēja 272.6 kg pilnvērīgas barības, izmēģinājuma grupas dzīvnieki patērēja 280.2 kg pilnvērtīgas barības, kas bija par 2.8% vairāk. Barības konversija kontroles grupā sastādīja 3.01 kg, tas ir, 1 kg dzīvmasas ieguvei izlietoja 3.01 kg barības, savukārt izmēģinājumu grupā uz vienu kg dzīvmasas pieaugumu patērēja 2.80 kg barības, tas ir, attiecīgi par 7.0% mazāk (5. tabula).

5. tabula

Fitopiedevas ietekme uz baiības patēriņu un konversiju

Rādītāji	1. grupa - kontrole	2. grupa - izmēģinājuma
n=15	_
Barības patēriņš 1 dzīvnieka izaudzēšanas periodā, kg1	272.6	280.2
Barības konversija, kg1	3.01	2.80 1
Barības konversija % pret kontroles grupu	100	93.0

Izēdinot pieteiktās fitopiedevas saturošu barību, tā bija ar patīkamāku smaržu, kas veicināja cūkām apetīti un paaugstināja barības patēriņu. Izmēģinājuma grupas cūkas izaudzēšanas periodā patērēja vairāk barības līdz ar to sasniedza par 9.9% lielāku dzīvināšu nekā kontroles grupa, tādēļ arī barības konversija vai barības patēriņš 1 kg dzīvmasas ieguvei bija mazāks nekā kontroles grupai.

Fitopiedevas iekļaušana izmēģinājuma grupas cūku barībā sekmēja zarnu saturā attīstīties organismam labvēlīgās mikrofloras daudzumam, kas vienlaicīgi sekmēja barības sastāvā esošā proteīna un slāpekļa izmantojamību un sagremojamību zarnu traktā. Rezultātā izkārnījumu saturā (taisnās zarnas saturā), izmēģinājuma grupas cūkām bija mazāks kopproteīna (par 1.27%), koptauku (par 1.54%), un slāpekļa (par 0.20%) daudzums, salīdzinot ar kontroles grupu (6. tabula).

6. tabula

Fitopiedevas ietekme uz taisnās zarnas (izkārnījumu) satura ķīmisko sastāvu

1-— Rādītāji %	' 1. grupa kontroles	2. grupa izmēģinājuma
n=10	n=10
X±Sj	min	max	X±Sļ	min.	max.
Sausna	19.46t0.23	18.31	20.28	18.41+0.28	17.06	19.66
Kopproteīns	20.15^0.28	1824	21.39	18.88+0.34	17.35	20.24
Kokšķiedra	3.70+0.07	3.42	420	3.62+0.11	3.17	4.2
Koptauki	8.42+021	7.56	1 9.23	6.88+0.17	5.68	7.45
Fosfors	1.63+0.01	1.57	1.70	1.68+0.07	1.46	2.15
Kalcijs	1.23+0.02	1.13	1.29	1.15+0.02	1.06	1.22
Slāpeklis	3.22+0.04	2.92	3.42	3.02+0.05	2.78	324

Tas norāda, ka pieteiktā sastāva fitopiedevas iekļaušana nobarojamo cūku barības sastāvā samazinājusi.- nesagremotā proteīna, slāpekļa u.c. vielu iznesi apkārtējā vidē, samazinājās vides piesārņojums. Starp izkārnījumu ķīmiskā sastāva rādāmiem netika konstatētas būtiskas atšķirības (pX).O5).

Fitopiedevas ietekme uz kautķermeņu kvalitāti un muskuļaudu bioķīmisko sastāvu

Muskuļaudu vidējais saturs kontroles un izmēģinājuma grupas dzīvniekiem bija attiecTgi 53.5% un 55.8%. Izmēģinājuma grupā muskuļaudu saturs bņa par 2.3% augstāks nekā kontroles grupā, muskuļaudu saturs starp grupām būtiski atšķīrās (p<0.05).

Garākā jostas muskuļa m. longisinrus lumborum šķērsgriezuma laukums (muskuļans laukums) kontroles grupas cūkām 59.3 cm². Izmēģinājuma grupai 63.0 cm² tas bija par 6.3% vai 3.7 cm² lielāks nekā kontroles grupā. Grupas būtiski atšķīrās (p<0.05).

Izmēģinājumu grupas dzīvnieku muskuļaudos sausnas saturs bija 24.59%, tas ir, par 1.1% augstāks nekā kontroles grupas muskuļaudos. Izēdinot dzīvniekiem fitopiedevu saturošu barību, paaugstinājās kopproteīna saturs muskuļaudos par 0.7%, bet samazināja* koptauku saturs par 0.8% salīdzinot ar kontroles grupu. Vidējais fosfora saturs abās grupās bija vienāds 0.17% (7. tab.). Iepriekš minētiem rādītājiem starp izmēģinājuma un kontroles grupām netika konstatētas būtiskas atšķirības.

7. tabula

Fitopiedevas ietekme uz muskuļaudu ķīmisko sastāvu

Rādītāji, %	1. grupa - kontrole	2. aruna - izmēģinājuma
n=10	n=10
x±s-	min	max	X±Sļ	min	max
. Sausna 7	25.67±035	23.87	27.27	24.59±0.21	23.64	25.71
Kopproteīns	20.52±0.17	19.64	21.43	2I.2H0.14	20.76-	22.03
Koptauki	3.19±0.39	1.08	4.48	2.40±0.23	1.34 —	J.28
Fosfors	0.17±0.01 | 0.14	0.20	0.17±0.001	0.15-,	0.20

Muskuļaudu proteīna kvalitāti raksturo aminoskābju triptofana un oksiprolīna daudzums un attiecība. Jo muskuļaudos lielāks triptofana, bet mazāks oksiprolīna daudzums, jo gaļas kvalitāte ir augstāka. Pieteiktā sastāva fitopiedevas izmantošana cūku barības sastāvā palielināja triptofana (par 9.4%), bet samazināja (par 4.2%) oksiprolīna daudzumu muskuļaudos (8.tab.). Izēdinot cūkām pieteiktā sastāva fitopiedevas saturošu barību, uzlabojās muskuļaudos proteīna kvalitāte.

8. tabula

Triptofāna un oksiprolīna saturs un to attiecība muskuļaudos

Rādītāji	1. grupa - kontrole	2. grupa - izmēģinājuma
n=10	n=10
	min	max		| min	max
triptofāns g kg 1	3.93 ±0.19	2.75	4.75	4.30 ±0.20	3.20	5.49
oksiprolīns gkg1	1.19± 0.10	0.62	1.48	1.14 ±0.07	0.60	1.42
triptofana oksiprolīna attiecība -» ng-	3.48 ± 0.23	2.60	5.00	3.85 ±0.19	3.28	5.33

* p<ŪTJ5

Holesterīna saturs cūku muskuļaudos kontroles grupā bija 611.4 un izmēģinājuma grupā

555.5 mg kg'¹. Izmēģinājumu grupas cūku muskuļaudi saturēja par 9.2% mazāk holesterīnu nekā kontroles grupas cūku muskuļaudi (p>0.05). Līdz ar to pēc holesterīna satura gaļā, augstvērtīgākas bija izmēģinājuma grupas cūkas, kurām izēdināja pieteiktā sastāva fitopiedevas saturošu barību.

Pētījumi rada, ka fitopiedevu sastāvā esošās bioaktīvās vielas sekmēja holesterīna satura samazināšanos cūku muskuļaudos. īpaši tas attiecas uz fitopiedevā esošām tādām hinaVtīvām vielām, kā steroli, omegas grupas taukskābes un antioksidanti. Šīs bioloģiski aktīvās vielas dzīvnieku organismā reducē holesterīna sintēzi (King, 2003) un tādā veidā samazina tā deponēšanos muskuļaudos.

Vācu zinātnieki uzskata, ka gaļas kvalitāte ir sliktā, ja pH līmenis garākajā jostas muskulī (m. longissimus lumborum) ir zem pH<5.6 vienībām. Arī Latvijas un Igaunijas zinātnieki uzsver, ka normālas kvalitātes gaļa ir ar pH 5.6-6.29 (Veģe u.c., 1998, Tanavots u.c., 2002).

Vidējais pH līmenis cūku muskuļaudos 24 stundas pēc dzīvnieku kaušanas kontroles grupā bija 5.64 izmēģinājuma grupā 5.86. Fitopiedevas ietekmē pH līmenis bija par 3.9% zemāks nekā kontroles grupas dzīvnieku muskuļaudos (p>0.05). Tas norāda, ka pieteiktā fitopiedeva nodrošina augstāku gaļas kvalitāti ar zemāku holesterīna līmeni.

Pieteiktās fitopiedevas pielietošana cūku ēdināšanā pozitīvi veicināja ūdens noturības paaugstināšanos muskuļaudos par 1.07% salīdzinot ar kontroles variantu. Kontroles grupas cūku muskuļaudi bija ūdeņaināki ar zemāku ūdens noturības kapacitāti.

Kā jau minēts, pieteiktā sastāva fitopiedevas pielietošana nobarojamo cūku ēdināšanā deva iespēju iegūt lielākā apjomā kvalitatīvāku cūku kautķermeņu masu. Tādēļ ekonomiski izdevīgākā starpība naudas izteiksmē starp ieņēmumiem par cūku kautmasas realizāciju un izdevumiem par barības patēriņu viena dzīvnieka izaudzēšanā, bija cūkām, kurām izēdināja izstrādātas fitopiedevas saturošo barību (papildieņemumi par 1 dzīvnieka realizāciju - 1.27 LVL). Tas norāda, ka saimniecībās cūku ēdināšanā ekonomiski izdevīgi izmantot izstrādāto fitopiedevu, kuras sastāvā iekļauts mārsils Thymus vulgaris, melisa Melissa officionalis, lielā nātre Urtica dioica un ozolu mizas Quercus Robur.

Secinājumi

Iegūtiem datiem ir zinātniska un praktiska nozīmība. Izstrādāto fitopiedevu ieteicams pielietot gan konvencionālās, gan bioloģiskās lauksaimniecības saimniekošanas sistēmās. Pieteiktās fitopiedevas pielietošana nobarojamo cūku barības sastāvā paaugstināja cūkgaļas ražošanas ekonomisko efektivitāti:

• palielināta cūku produktivitāte:

- paaugstināta dzīvmasa un dzīvmasas pieaugums diennaktī;

- samazināts barības patēriņš produkcijas ražošanai un līdz ar to samazinātas produkcijas izmaksas.

• uzlabota kautķermeņu un gaļas kvalitāte:

- palielināts liesās gaļas iznākums kautķermenī;

- samazināts muskuļaudos holesterīna daudzums;

- paaugstināts muskuļaudos triptofana, bet samazināts oksiprolīna daudzums;

• samazināts vides piesārņojums:

- samazināts taisnās zarnas saturā (izdalītos izkārnījumos) slāpekļa un fosfora daudzums,

- līdz ar to samazināts vides bioķīmiskais un mikrobioloģiskais piesārņojums un smaku emisiju.

Literatora

1. Allan P., Bikei G. (2005) Oregano improves reproductive performance of sows. Theriogenology, Vol.63, issue 3, p. 716-721.

2. Ādams C.A. (1999) Continuous improvement in performance. International Pig Topics, Vol. 14, No.5, p. 25.

3. Couladis M., Tzakou 0., Kujundzic S., Sokovic M., Mimica-Dukic N. (2005) Chemical analysis and antifungal activity of Thymus striatus. Phytotherapy Research, Vol. 18, p. 40-42.

4. Duffy CF., Mathis GF., PowerRF. (2005) Efect of Natustat supplementation on performance, feedeficiency and intestinal lesion scores in broiler chickens challengedwith Eimeria acervulina, Eimeria maxima and eimeria tenella. Veterinār)/ Parasitology, Vol. 130, p. 185-190.

5. Gadd J. (1999) Antibiotic Altematives: Sorting out the men from the boys! Pig Farming, Vol.47, No.6, p. 910.

6. Giugliano D (2000). Dietary antioxidants for cardiovascular protection. Nutrition, Metabolism, and Cardiavascular Discases: NMCD, Vol. 10, p.38-44.

7. Kmpping G., Rotheneder M., Striegl G., Esterbauer Η. (1990) Antioxidants and resitance against oxidation of porcine LDL subfractions Journal of Lipid Research, Vol.31, p. 1965-1972.

8. Kileen G.F., Connolly C.R., Walsh G.A., Dufiy C.F., Headon H.R., Power R.F. (1998) The effects of dietaiy supplementation with Yucca extract Schidigera or fractionstliere of nitrogen metabolism and gatrointestinal fermentation processes in the rat. Science Food Agriculture, Vol.76, p. 91-99.

9. Langenheim J.H. (1994) Higher plant terpenoids: A phytocentric overview of their ecological roles. Chemical Ecology, Vol.20, p. 1223-1280.

10. Latvietis J. (1994) Cūku ēdināšanas normas. Jelgava, 49 Ipp.

11. Malhorta S., Singh A.P. (2007) A review of pharmacology of phytochemicals from India medicīnai plants.International. Journal of Alternative Medicine, Vol.5, Issue 1, p. 4.

12. Overland M., Kjeldsen, K.C., Granli T. (2003) Antibiotic properties of dietaiy potassium diformate in pigs. Feed Composer, Vol.23, No. 10, p. 17-20.

13. Paiva S. A, Russell R.M. (1999) Beta-carotene and other carotenoids as antioxidants. Journal of the American College of Nutrition, Vol. 18, No.5, p. 426433.

14. Thacer P.A., Campbell G.L., Grootwassink J. (1992) The effect of organic acids and enzyme supplementation on the performance of pigs fed barley-based diets. Canadian Journal of Animal Science, Vol 72, No 2, p. 395-402.

15. Van Kol E.M.R. (1999) Altematives to growth promoters. International Pig Topics, Vol. 14, No.5,p. 26-27.

16. Varley M. (2009). Composingawinningantioxidantteam. Pig Progress, Vol.25, No.4, June. p,56-59.

17. Yanishiieva N.V., Marinova E., Pokorny J. (2006) Natūrai antioxidants from herbs and spices. European Journal of Lipid Science and Technology, Vol. 108, Issue 9, p. 776-793.

Claims (3)

1. Patenta pretenzijas

   1. Patentaizsardzības objekts - sausas pulverveida formas fitopiedevas sastāvs un pielietošanas daudzums cūku barības devā.
2. 2. Fitopiedeva, saskaņā ar pirmo pretenziju, satur sekojošu augu kombināciju maisījumu: 25% mārsila Thymus vulgaris L. lapas, 25% nātres Urtica Dioica L lapas, 25% ozolu mizas Quercus Robur, 25% melisas Melissa officinalis L lapas.
3. 3. Fitopiedevu, saskaņā ar pirmo un otro pretenziju, pievieno cūku barībai no 42 līdz 78 dienu vecumam 1.0% apjomā, no 79 līdz 170 dienu vecumam 0.5% apjomā no kopējā barības daudzuma.