LV14171B - Līdzeklis kaulaudu rezorbcijas un atrofijas rašanās novēršanai endoprotezēšanā - Google Patents

Description

LĪDZEKLIS KAULAUDU REZORBCIJAS UN ATROFIJAS RAŠANĀS NOVĒRŠANAI ENDOPROTEZĒŠANĀ

Izgudrojums attiecas uz medicīnu, tieši - uz ortopēdiju un sejas un žokļu ķirurģiju, un ir saistīts ar līdzekļa izstrādi, kas novērš kaulaudu atrofijas rašanos „osteoporozes kritiskajās zonās”, locītavu un mugurkaula endoprotezēšanas gadījumos, zobu implantoloģijā un protezēšanā.

Osteoporoze ir kaulu sistēmiskā saslimšana, kuras pamatā ir kaula blīvuma samazināšanās (kaulaudu masas tilpuma vienībā), kaulaudu rezorbcija un atrofija, kas rada paaugstinātu kaulu lūzumu risku. Kaulu blīvuma zaudēšana noris pakāpeniski un slēpti. Tā bieži tiek diagnosticēta pēc jau notikuša lūzuma. Iepriekšminēto iemeslu dēļ osteoporoze tiek saukta par „kluso epidēmiju”. Ir zināmas osteoporozes „kritiskās zonas”, kurās visbiežāk notiek kaulu lūzumi un ir neveiksmes locītavu endoprotezēšanā un zobu implantācijā, tas ir saistīts ar implantātu izkustēšanos samazināta blīvuma kaulaudos. īpaši negatīvu efektu, uz implantātu stabilu ilglaicīgu iedzīšanu, rada normālam kaula noslogojumam atšķirīgās sānu slodzes ar sekojošu pastiprinātu kaulaudu rezorbciju, kā ari kluso ,,osteoporozes kritisko zonu” rašanās. „Kritisko osteoporozes zonu” gadījumos kalcija, fosfora, sārmainās fosfatāzes līmenis asinīs, kā arī kalcija un oksiprolīna rādītāji urīnā var būt normāli. Tāpēc „kritiskās osteoporozes zonas” ar laboratoriskās izmeklēšanas metodēm nav iespējams diagnosticēt.

Kvantitatīvi kaulaudu stāvokli novērtē pēc kaula minerālu blīvuma, izmantojot osteodensitometrijas metodi: rentgenoloģiskie vai ultraskaņas pētījumi un datortomogrāfija. Kvantitatīvās datortomogrāfijas (KD) metode dod iespēju kvantitatīvi noteikt kaulaudu minerālo blīvumu tilpuma blīvuma vienībās (g/cm²). Analīzei ir izveidota programmatūra ar kalibrēšanas fantomu, rezultāti tiek vērtēti standarta vienībās.

Osteoporozes profilaksei un ārstēšanai izmanto kalcija, magnija, cinka, vitamīna D un K, folskābes un citus preparātus, bet smagākos gadījumos izmanto bifosfonātus un hormonu preparātus ar zināmām blaknēm un komplikācijām. D vitamīns veicina efektīvu kalcija uzsūkšanos zarnu traktā. K vitamīna deficīta gadījumos organisms zaudē vairāk kalcija ar urīnu un iestājas kalcija deficīts. Parasti K vitamīnu sintezē baktērijas resnajās zarnās, bet infekcijas un antibiotiku lietošana var iznīcināt zarnu trakta derīgās baktērijas, tad iestājas disbakterioze. Uzņemot K vitamīnu preparātu veidā, bieži vien notiek tā pārdozēšana. Tāpēc, lai uzlabotu K vitamīna sintēzi, rekomendē atjaunot zarnu floru, lietojot probiotiķus. Uzturā iesaka lietot biezpienu, skābos piena produktus, jogurtus, probiotiķus - baktisubtilu, lineksu un citus preparātus, pa 2-3 kapsulām katru dienu. Ieteiktie uztura līdzekļi un medikamenti ietekmē organisma vispārējo metabolismu un kaulaudu mineralizāciju, t.i., attiecas uz vispārējo sistēmisko osteoporozes profilaksi un ārstēšanu.

Lai mazinātu „osteoporozes kritisko zonu” rašanos un novērstu kaulaudu rezorbciju un atrofiju ap kaulā ievadītiem implantētiem, ir nepieciešami līdzekļi, kas lokāli ietekmē „osteoporozes kritisko zonu”, novērš kaulaudu zudumu, palielina kaula minerālo blīvumu, samazina endoprotēžu un zobu implantētu izkustēšanās un zaudējuma risku, kā arī lūzumu rašanās iespēju „osteoporozes kritiskajās zonās”. Tādi līdzekļi nav zināmi.

Bieži kaulaudu rezorbcija un atrofija skar cilvēku žokļu alveolāro kaulu, kā rezultātā tiek zaudēti zobi, kā arī rodas medicīniskās, estētiskās un sociālās problēmas. Zobu zaudējuma aizvietošanai ar funkcionāli un estētiski pilnvērtīgām neizņemamām zobu protēzēm, aizvien plašāk pielieto titāna zobu implantētu ievadīšanu bezzobu, daudzos gadījumos, arī atrofiska žokļa kaulā, kam seko iedzīšana jeb osseointegrācija un protezēšana. Augšžoklis kaulaudu struktūras un blīvuma ziņā ir salīdzinoši vājāks, sevišķi tā mugurējā daļa, kur zobu implantācija rada lielākas problēmas un biežākas neveiksmes. Zobu implantācija ir mākslīgas zoba saknes (implantēta) ieaudzēšanas metode žokļa kaulā. Kaulā iedzijuši implantēti tiek izmantoti par balstu dažāda veida zobu protēzēm (izņemamām un neizņemamām).

Pirms implantācijas operācijām attiecīgais kauls tiek izmeklēts ar radioloģiskās diagnostikas metodēm (rentgenogrāfija, datortomogrāfija, 3-dimensiju datortomogrāfija ar densitometriju), kas ļauj objektīvi kvantitatīvi un kvalitatīvi novērtēt kaula apjomu un struktūru, kā arī kaula minerālo blīvumu.

Zobu implantācijas rezultāts ir atkarīgs, gan no kaula apjoma - kāds ir nepieciešams, lai ievadītu pietiekoša izmēra implantētu, gan no kaula blīvuma - kas ir nepieciešams primārai stabilitātei un turpmākai stabilai iedzīšanai. Implantācijas operācijai seko 2 līdz 6 mēnešus ilgs iedzīšanas laiks, pēc tam veic protezēšanu. Lai tuvinātu implantētu funkcionēšanu dabīgu zobu funkcijai, ir ieteiktas dažādas zobu implantētu konstrukcijas, kurās tiek izmantoti dempferējoši elementi un citi risinājumi [1-12], implantācijas vietas kaulaudu pastiprināšanai „žokļa osteoporozes kritiskajās zonās” lieto mehānisko kaula sablīvēšanas jeb kondensācijas metodi, kas var uzlabot implantāta primāro stabilitāti, irdena kaula gadījumos pieaug neveiksmīgas zobu implantācijas risks, kad izkustas un izkrīt implantāti un tiek zaudētas uz tiem balstītās protēzes. Zaudēto implantātu skaits ilgā laika periodā ir apmēram 5% apakšžoklī un līdz 15% augšžoklī.

Nepietiekošā kaula apjoma palielināšanai implantācijas vietās lieto paša pacienta kaula pārstādīšanu un dažādus dabīgas vai mākslīgas izcelsmes kaulaudus aizvietojošus biomateriālus un to kombinācijas. Kaula pārstādīšanas negatīvās puses ir papildus operācijas trauma transplantāta ņemšanas vietā, ierobežotais apjoms un neprognozējama pārstādītā kaula fragmenta uzsūkšanās un samazināšanās. Palielinātā kaula apjoma ilgstošas saglabāšanas ziņā stabilāki ir kalcija fosfāta, stikla un kalcija karbonāta biokeramikas materiāli.

Lai veiktu implantāciju, dažos gadījumos, ir nepieciešams sablīvēt kaulaudu vai novērst žokļa defektus. Tā realizēšanai tiek izmantoti bioaktīvie materiāli (biokeramika) un dabas ķīmiskie savienojumi - kalcija karbonāts CaCCņ (keramika) - krīts, ogļskābes sāls.

Biokeramikas preparātu hidroksiapatītu Cajo (PO4)s (OH)2 izmanto protezēšanā un protēžu izgatavošanā. Blīvās keramikas preparātu - kalcija karbonātu CaC'Cķ izmanto sejas skeletu imitējošu implantātu izgatavošanā.

Vēl nav atrasti līdzekļi kaulaudu rezorbcijas un atrofijas rašanās novēršanai „osteoporozes kritiskajās zonās” zobu implantācijas un endoprotezēšanas gadījumos.

Izgudrojuma mērķis ir izstrādāt līdzekli, kurš novērš kaulaudu rezorbcijas un atrofijas rašanos „osteoporozes kritiskajās zonās” implantēšanas un endoprotezēšanas gadījumos.

Mērķis tiek sasniegts, izmantojot hidroksiapatītu Cajo (PO4)₆ (OITfi par līdzekli kaulaudu rezorbcijas un atrofijas rašanās novēršanai „osteoporozes kritiskajās zonās” implantēšanas un endoprotezēšanas gadījumos.

Šāda līdzekļa izstrāde dos iespēju realizēt konkrētu lokālu ietekmi uz „kritisko osteoporozes zonu”, novēršot kaulaudu rezorbcijas un atrofijas rašanos. Tādējādi tiks samazinātas implantātu un endoprotēžu izkustēšanās un zaudēšanas iespējas, tiks novērsts lūzumu rašanās risks „kritiskajās zonās”, tiks uzlaboti ārstēšanas funkcionālie un estētiskie rezultāti mutes, sejas, žokļu un ortopēdiskajā ķirurģijā.

Izgudrojuma realizēšana dos iespēju nodrošināt ilgstošu un stabilu intraosālo implantētu osteointegrāciju un pagarināt implantētu un endoprotēžu izmantošanas laiku.

Līdzekļa izpēte

Pētījumu veica Rīgas Stradiņa universitātes Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikā.

Pētījumā pielietoja zobu implantācijas modeli ar intraosālu zobu implantētu ievadīšanu augšžokļa mugurējā daļā abās pusēs. Vienā augšžokļa pusē intraosālā implantēta zonā zem kaula plēves (subperiostāli) ievadīja hidroksiapatīta Caio (ΡΟ4)ό (OH)₂ granulas 1,0-1,5 g 1,5-2,5 cm³ tilpumā. Paralēli otrajā augšžokļa pusē, kur tāpat tika ievadīts zobu implantēts, tā zonā subperiostāli ievadīja tāda paša apjoma kalcija karbonāta CaCO₃ granulas.

Kaulaudu mineralizācijas stāvokli implantācijas zonā kvantitatīvi novērtēja ar koniska stara 3-dimensiju datortomogrāfījas iekārtu iCAT (ASV). Rezultātus ieguva radiodensitometrijas standarta vienībās. Kaulaudu un zobu implantētu stāvokli izvērtēja 3 gadu laikā.

Trīs gadus pēc zoba implantēta un hidroksiapatīta granulu ievadīšanas subperiostāli, radiodensitometrija uzrādīja 784-795 vienības, kas atbilst šī rajona normāla vesela augšžokļa minerālu blīvumam. Tātad hidroksiapatīta subperiostāla ievadīšana intraosāla zobu implantēta zonā novērsa kaulaudu rezorbciju un atrofiju, kā arī sekmēja kaulaudu minerālā blīvuma paaugstināšanos „osteoporozes kritiskajā zonā”.

Pretējā augšžokļa pusē, kur zoba implantēta rajonā subperiostāli tika ievadīts tāds pats daudzums kalcija karbonāta, kaulaudu minerālais blīvums bija 449-455 vienības, kas atbilst „osteoporozes kritiskās zonas” blīvumam. Tātad cita kaulaudus aizvietojoša biomateriāla subperiostāla ievadīšana neuzlaboja kaulaudu blīvumu implantācijas zonā.

Izmantojot hidroksiapatīta Cajo (ΡΟ4)ό (OH)₂ granulas par līdzekli kaulaudu rezorbcijas un atrofijas rašanās novēršanai „osteoporozes kritiskajās zonās” implantēšanas un endoprotezēšanas gadījumos, tiek dota iespēja nodrošināt konkrētu lokālu ietekmi uz kaulaudiem, kas mazina implantātu izkustēšanās un zaudēšanas risku, lūzumu rašanās iespējas „osteoporozes kritiskajās zonās” un uzlabo ārstēšanas rezultātus mutes, sejas, žokļu un ortopēdiskajā ķirurģijā.

Izgudrojuma realizēšana dos iespēju paildzināt dažāda veida un lokalizācijas intraosālo implantātu un endoprotēžu pilnvērtīgas kalpošanas laiku un kalpos kā lūzumu profilakses līdzeklis „osteoporozes kritiskajās zonās”.

Informācijās avoti

1. Andersson M. Implant for dental prosthesis, and method and system producting the implant. 3a«BKa WO 2006/025777, Al, 2006, A61C8/00.

2. Wolf d., Rremer E. Dental Implant. 3asBKa WO 2006/082050, Al, 2006, A61C8/00.

3. Lippe R. Dentalimplantat zur Aufnahme und Fixierung eines Zahnersatzes.

Pat. EP 1679049, Al, 2006, A61C8/00.

4. Lee K.H. Dental Implant fīxture. 3asBKa WO 2006/049385, Al, 2006, A61C8/00.

5. Dan Rpossen. Dental Implant screw and post system. Pat. US 7090495, Dl, 2006, A61C8/00.

6. Park K-B. Dental Implant. Pieteikums WO 2005/020839, Al, 2005, A61C8/00.

7. Kim J.Ch. Mount device for dental implant. Pieteikums WO 2006/088291, Al,2006, A61C8/00.

8. Schroering R.L. Dental implant. Pat. US 7097453, Bl, 2006, A61C8/00.

9. Aldecoa A. Narrow dental implant. Pieteikums WO, 2006/084922, Al, 2006, A61C8/00.

10. ΓιοΗτερ B.3., Cbicojmthh Π.Γ. n ņp. 3y6noii κμπαβητβτ. Pat. RU 2193370, C2,2002, A61C8/00.

11. Ckier ΑοροφεεΒ, 3y6non ημιβιβητβτ. UaT. LV 13541, B, 2007, A61C8/00.

12. TeMHHKOB Φ.Ο., IlojieimHK B.K. n ap- 3y0H0H ημπβθητατ c ποΒοροτΗοη onopoH. Pat. RU 2362507, Cl, 2009, A61C8/00.

Claims (1)

1. PRETENZIJA

   1. Hidroksiapatīta Ca_]0 (ΡΟ4)ό (OITh izmantošana par līdzekli kaulaudu rezorbcijas un atrofijas rašanās novēršanai „osteoporozes kritiskajās zonās” implantēšanas un endoprotezēšanas gadījumos.